foto: Juris Rozenbergs
"Jums ir ļoti forša valsts" - stāsts par 29 gadus veco japāni Masaki, kurš atbrauca kā students un plāno te palikt
Masaki Latvijā patīk viss - gan "Prāta vētra" un Reiniks, gan "Lido" ēdiens, gan Brīvības piemineklis un arī paši latvieši, kuri sākumā esot kautrīgi, bet, kad atveras, kļūst ļoti draudzīgi.
2019. gada 19. oktobris, 07:50

"Jums ir ļoti forša valsts" - stāsts par 29 gadus veco japāni Masaki, kurš atbrauca kā students un plāno te palikt

Alekss Pjats

Kas Jauns Avīze

“Mana dziesma” un "Pie dieviņa gari galdi" - šie internetā atrodamie video saviļņo daudzus – tās dzied Masaki Nagakava. Japānis, kurš no pirmā skatiena iemīlējās Latvijā un nesen viesojās mūsu valstī jau piekto reizi.

Divdesmit deviņus gadus vecs puisis no Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes pirmo reizi Latvijā ieradās pirms pieciem gadiem kā students, bet tagad caur dziesmām mācās latviešu valodu, lai varētu pārcelties pie mums uz dzīvi.

Pirmais iespaids bija satriecošs

“Kopš pēdējās reizes, kad biju Latvijā, daudz kas ir mainījies, bet, protams, Brīvības piemineklis joprojām ir šeit, tāpat arī daudzas vēsturiskās ēkas, tā ka daudz ko atceros. Es mīlu Latviju un esmu ļoti priecīgs, ka esmu atkal šeit,” "Kas Jauns Avīzei" atzīst Masaki. Studējot starptautisko kultūru, japāņu puisim bija iespēja aizceļot uz kādu Eiropas valsti, un Masaki izvēlējās Latviju pavisam vienkārša iemesla dēļ: “Es nekad nebiju bijis Latvijā, tāpēc izlēmu pāris dienas pavadīt šeit. Un mans pirmais iespaids bija – satriecoši!” Masaki ļoti iepatikās mūsu valsts un it īpaši valoda. Viņš izlēma to mācīties un pēc sava pirmā brauciena drīz vien atgriezās uz 7 mēnešiem kā apmaiņas students programmā ar Latvijas Universitāti.

Latviešu valodas īpašā sajūta

“Latviešu valodas izruna man šķiet ārkārtīgi skaista, jo manā valodā ir tikai pieci patskaņi, bet jums to ir daudz vairāk un jums ir daudz dažādu skaņu. Man ir grūti izskaidrot, bet kaut kas ir tajā sajūtā, kad dzirdu latviešu valodu,” atklāj Masaki. Japāni piesaistīja arī Latvijas pilsētu vēsturisko ēku sajaukums ar modernajām un visu augstu vērtētās dabas ainavas, kuru dažādība Masaki pārsteidza. “Japānā, protams, arī ir daudz kā vēsturiska – tempļi un svētnīcas, bet Latvijā ir pavisam atšķirīgs stils,” teic Masaki.

Japāņiem ir trīs alfabēti

Nav pārsteidzoši, ka tautām, kas atrodas tik tālu viena no otras, ir visai atšķirīgas valodas, bet Masaki spēj runāt abās. Latviski viņš var lasīt bez problēmām, saprasties vienkāršas sarunvalodas līmenī, tikai, kā pats atzīst, ar rakstīšanu ir grūtāk. Ja rakstiski jāatbild kādam fanam no Latvijas, talkā jāņem interneta tulkotāji. Viena no atšķirīgākajām lietām ir dzimtes neesamība japāņu valodā. “Piemēram, latviešu valodā ir vārdi 'draugs' un 'draudzene', mēs tā nesakām, mums ir tikai tomodači jeb draugs,”skaidro Masaki.

Un, protams, rakstības veids – Japānā izmanto hieroglifus un turklāt trīs alfabētus: hiragana, kandži un katagana. “Kandži ir ķīniešu simboli. Rakstīšana un lasīšana ir diezgan sarežģīta pat japāņiem, jo mums ir šie trīs veidi, un reizēm mēs aizmirstam,kā runāt,” smejas Masaki.

Apvieno mūziku ar valodas apguvi

Ja mācās, tad ierasts sēdēt pie galda, lasīt un kalt galvā, bet tas Masaki īsti nepatīk, un vajadzēja izdomāt kādu citu veidu. Viņš izvēlējās dziesmu: “Mana māte ir klavierskolotāja, un viņa man iemācīja šo un to par mūziku. Septiņus gadus spēlēju klavieres un 14 gadu vecumā sāku mācīties ģitāru. Es mīlu mūziku un mīlu Latviju, tā ka abas šīs lietas vienkārši apvienoju.” Japāņu un latviešu popmūzika pārāk neatšķiroties, bet abu nāciju tautasdziesmas gan: “Japāņu tradicionālo mūziku komponē ar instrumentiem šamisen un koto, un tajā ir ritms, bet tas var pēkšņi mainīties vairākas reizes vienā dziesmā, un melodija tad ir pavisam cita. Savukārt latviešu tautas dziesmām ir ļoti stabila melodija.” Šamisen ir ģitārai līdzīgs mūzikas instruments ar trīs stīgām,koto arī ir stīgu instruments ar 13 stīgām, ļoti līdzīgs latviešu koklei.

"Tokijas gaismas" latviešu valodā

Japānā Masaki strādā "Mercedes-Benz" uzņēmumā un ar mūziku nodarbojas brīvajā laikā: “Kā mūziķis esmu pazīstams tikai Latvijā.” Parasti viņš iedzied latviešu tautasdziesmu kaverversijas, bet ir arī uzrakstījis un savā "YouTube" kanālā ievietojis divus oriģinālizpildījumus – "Pēdējie vārdi" un "Tokijas gaismas". Abas dziesmas ir latviešu valodā, tikai daļa "Tokijas gaismu" tiek dziedāta arī japāniski.

“Sacerot Tokijas gaismas, es centos visu uzrakstīt latviešu valodā, bet, protams, bija daudz kļūdu, un mani latviešu draugi man palīdzēja. Es jau biju izlēmis, ka pirmais singls, ko rakstīšu, būs par latvieti Japānā,” par savu pirmo dziesmu stāsta Masaki. Pēdējie vārdi bija jau sen japāņu valodā sarakstīta dziesma, kuru viņš izlēma pārtulkot latviski. Iedvesmu mūziķis gūst vientuļās pastaigās: “Kad esmu viens, sāku kaut ko just, šīs idejas pierakstu un pēc tam cenšos uzrakstīt dziesmu.”

Viens no japāņa lielākajiem muzikālajiem elkiem ir Maikls Džeksons, no mūsējiem ļoti patīk "Prāta vētra", Lauris Reiniks un "Musiqq".  Pats pirmais Masaki "YouTube" kanālā publicētais video ir "Prāta vētras" sacerētā "Mana dziesma", kuru viņš dziedāja Latvijas vēstniecībā Japānā, tā arī ir viņa mīļākā latviešu dziesma: “Tā bija pirmā, ko iemācījos. Vajadzēja vairāk par mēnesi, tieši izrunas dēļ, un tajā laikā es nezināju nevienu citu latviešu dziesmu.”

Līdzības starp tautām

Kaut arī Latvija un Japāna ir tālas ģeogrāfiski, Masaki tomēr uzskata, ka raksturā esam diezgan līdzīgi: “Jūs esat diezgan kautrīgi, bet, kad iepazīstat kādu, kļūstat atvērtāki. Tāpat ir arī Japānā. Mēs arī esam ļoti kautrīgi, bet, kad sadraudzējamies, izveidojam ļoti cieši saikni.”

Iepriekšējo reizi Masaki Latvijā bija pirms 4 gadiem, un viņš pamanījis, ka daudz kas mainījies. Japānis min elektrisko skrejriteņu parādīšanos un pārveidoto Laimas pulksteni kā pāris piemērus: “Tās varētu šķist mazas lietiņas, bet man tās ir lielas pārmaiņas.” Masaki ievērojis arī japāņu, ķīniešu un citu Āzijas tautu viesus: “Pirms četriem gadiem nebija gandrīz neviena, bet tagad Latvija ir kļuvusi par populāru mērķi.”

Ne gluži īstais suši

Latviešiem varētu šķist interesants fakts, ka mums zināmais suši nav tas, ko ēd Japānā. Uzlecošās saules zemē par suši sauc rīsu bumbiņu ar svaigu zivi pa virsu. “Kalifornijas suši mēs nesauktu par suši, tas ir kas cits. Bet man patīk, kā tas garšo Latvijā,” teic Masaki. Viņš mēdz baudīt arī tradicionālāku latviešu virtuvi, labi pie sirds iet "Lido" un maizes zupa: “Man garšo latviešu ēdiens. Un alus.”

Masaki jau ir devies atpakaļ uz mājām, bet plāno atgriezties decembrī, šoreiz ar vecākiem, kuri grib redzēt mūsu Ziemassvētku tirdziņu. Līdz nākamajai reizi puisim no Japānas latviešiem ir novēlējums: “Latvija ir ļoti skaista valsts, un es jums novēlu neaizmirst latvisko dvēseli, neaizmirstiet savu kultūru un neaizmirstiet, kas jūs esat.”

Masaki radīto mūziku latviešu valodā var klausīties viņa "YouTube" kanālā: dzied Masaki Nakagawa