"Deviņvīru" auto tests - ko spēj čehu Lācītis ķepainītis?
Kad "Škoda" mārketinga speciālisti meklēja nosaukumu kompānijas lielākajam apvidus auto, viņi beigu beigās palika pie vārda "Kodiaq". Tā sauc lielāko no brūnajiem lāčiem, kas mīt Aļaskā. Trāpīga izvēle, jo kaut kas no lāča šajā automobilī patiešām ir.
Viņš ir liels. Viņš rūc. Vajadzības gadījumā viņš var būt negaidīti ātrs. Un nekādi meži vai kalni viņam nav šķērslis. Visi šie apzīmējumi vienlīdz labi attiecināmi gan uz lāci, gan uz auto. Vēl tikai gribētos piebilst – viņš ir brūns. Taču auto gadījumā tā ne vienmēr būs taisnība, jo ražotājs "Kodiaq" piedāvā vairāk nekā desmit krāsojuma variantus, no kuriem brūns ir tikai viens. Dīvaini, ka brūnais tonis saucas "Magnetic Brown". Vajadzēja taču būt "Bear Brown"!
Patiesībā ar nosaukumu "Škoda" ļaudis ir atļāvušies nelielu vaļību, jo angliski (un arī latviski) Kodiaka lāča sugas nosaukuma beigās burta "Q" nav. Toties kaut kas līdzīgs esot Aļaskas pamatiedzīvotāju valodā, kur ar šādu skaņu lācim tiekot izrādīta cieņa. Lai nu tā būtu. Lācis to ir pelnījis. Automobilis arī. Un vispār – labi, ka marketologi neizvēlējās Kodiaka lāča latīnisko nosaukumu. "Ursus Arctos Middendorffi" – kurš gan to spētu atcerēties un kur nu vēl izrunāt?!
Kristap, kāp iekšā!
Bet pietiks par lāčiem, pievērsīsimies mašīnai. "Deviņvīru" testam tika "Kodiaq" populārākā versija "Scout" ar 2 litru benzīna dzinēju. Pirmais, ko saproti, ieraugot auto – tas ir liels. Vēl lielāks tas liekas, kad iekāp iekšā. Te pat nav runa par priekšējiem sēdekļiem, kur visās mašīnām parasti vietas ir gana. "Kodiaq" aizmugurējā sēdeklī vietas pietiktu pat Kristapam Porziņģim – vietas kājām ir pārpārēm (vidēja auguma cilvēks pie kājām varētu vēl somu nolikt), arī griesti nerada klaustrofobiskas izjūtas. Bagāžnieku verot, jau biju gatavs tam, kas mani varētu sagaidīt; un patiesi – arī tas ir liels. Nolaižot aizmugurējos sēdekļus, ar ledusskapja iekraušanu nevarētu rasties nekādas problēmas. Mazo vienkameras ledusskapi droši vien varētu iekraut, pat nenolokot sēdekļus.
Apsēžoties pie stūres, gan saproti, ka plašumam var būt arī savas ēnas puses. Lai aizsniegtu zem viduskonsoles izvietoto dažādu sīkumu nodalījumu, nākas paliekties uz priekšu, jo ar vienu rokas stiepienu īsti nevar aizsniegt. Taču šīs rūpes ir no to šķiras, ko mēdz saukt par patīkamajām.
Iekārtojuma ziņā salons nekādus īpašus pārsteigumus nav sagatavojis. Pērn jau izmēģinājām "Kodiaq" mazāko brāli "Karoq", un salona iekārtojums abām mašīnām ir līdzīgs. Tas pats klasiski atturīgais spidometrs – lai arī tas ir digitālais, tomēr iztiek bez dažnedažādiem krāsu efektiem un neregulārām formām. Tas pats klasiskais pogu izkārtojums viduskonsolē, un tas pats displejs virs tās. Tā pati lielā un parocīgā ātruma pārslēga svira. Salona iekārtojumā "Škoda" nemēģina lēkt augstāk par savu galvu un izlikties par luksusa auto, taču apdare ir gaumīga un izmantotie materiāli – kvalitatīvi. Zināmu luksusa piesitienu piešķirt sēdekļu "Alcantara" ādas apdare un uzraksts "Scout" uz atzveltnes. Aizmugurējam sēdeklim pa vidu ir atlokāms roku balsts ar iebūvētu pudeļu turētāju – arī it kā sīkums, toties piešķir mašīnai solīdumu.
Uzslavas vērta ir uzmanība, kādu "Škoda" inženieri veltījuši dažādiem sīkumiem. Īpaši jau nodalījumiem – lieliem un maziem –, kur glabāt dažādas mantas. Daudzi ražotāji šajā jomā mēdz skopoties un ekonomēt, taču "Kodiaq" derīgo nodalījumu ir gana daudz. Nodalījums brillēm pie griestiem – ir. Nodalījums pudelēm un sīkumiem zem elkoņu balsta – ir. Nodalījums telefonam pie ātrumu pārslēga – arī ir. Ietilpīgs cimdu nodalījums – arī ir. Vēl viens nodalījums ir zem stūres. Plus vēl kabatas durvīs. Atsevišķi var pasūtīt arī atvilktnes zem sēdekļiem.
Bagāžniekā ir vairāki āķi un tīkliņi, kas palīdz nostiprināt kravu. Nav aizmirsts arī stāvvietas kvīšu turētājs pie vējstikla – nudien nesaprotu, kādēļ šo risinājumu neizmanto visi ražotāji. Tas taču neko nemaksā! Ir pat žalūzijas aizmugurējiem logiem, lai bērniem saule nespīdētu acīs!
Kad izmēģinājām "Rolls-Royce Wraith", ieminējāmies, ka ideju par lietussargu glabāšanu auto durvīs derētu pārņemt arī citiem ražotājiem. Izrādās, "Škoda" to ir izdarījusi jau pirms vairākiem gadiem! Atverot priekšējās durvis, tajās atrodam īpašu nišu, kurā glabājas lietussargs; lai arī ne "King Size" izmēru kā rollsroisā, bet kompaktklases, taču lietussargs tur ir! Pat divi, ja pieskaitām priekšējā pasažiera durvis.
Vēl viens noderīgais nieks ir paslēpts degvielas bākas vāciņā – tajā ir noglabāts neliels ledus skrāpis, kas var noderēt drēgnos rītos, lai nokasītu no logiem ledu un sarmu. Perfekti – tāda nav pat rollsroisam!
Lāča gaitā
Paskatoties uz automašīnas izmēriem un apveidiem, rodas iespaids, ka "Kodiaq" un dinamiska braukšana ir nesavienojami jēdzieni. Tik lācīgs auto taču nevar būt ātrs! Šīs iedomas ir maldīgas, jo patiesībā "Kodiaq" ar dinamiku viss ir kārtībā – iespiežot gāzes pedāli grīdā, auto metas uz priekšu kā izbadējies lācis. Izvēlies sportisko režīmu – un saņemsi ne tikai izbadējušos, bet arī nokaitinātu lāci. Diemžēl mums neizdevās izmēģināt sportiskāko no Kodiaq saimes – "Kodiaq RS" ar 240 zirgspēku dīzeļdzinēju –, taču arī "Scout" ar 190 “zirgu” benzīna motoru ir gana ņiprs. Sākot apdzīšanu, nav īpaši jālauza galva, vai laikus izdosies pabeigt manevru. Īpašu raižu nav arī par stabilitāti – lai gan auto ir augsts (atcerieties, ko teicu par Porziņģi!), tomēr pagriezienos tas ierakstās droši, iztiekot bez kaut kādas šaubīgas zvārošanās.
Bet tagad nobrauksim nost no šosejas, jo šāda tipa automobiļu stihijai vajadzētu būt zemes ceļiem un bezceļiem. Tuvāk lāčiem, tā teikt. Nereti gadās, ka auto, kas pretendē uz apvidus vāģa godu, patiesībā tā īsti neierakstās lauku un mežu vidū. It kā jau varētu iegriezt dubļainā meža stigā, taču kaut kā negribas to darīt – bail iestigt dubļos vai kaut ko nolauzt. Īpaši tas attiecas uz mazajiem SUV un “dārgā gala” braucamajiem. Braucot ar "Kodiaq", tādas domas pat prātā nenāk. Viss auto veidols ir tik robusts (bet tajā pašā laikā arī ar urbāno vidi savienojams), ka liekas pašsaprotami – šis nu reiz ir automobilis, kas izvedīs cauri kaut purvam! Purvā iekšā braukt droši vien nebūtu prāta darbs, taču ar Pierīgas mežu smilšainajām stigām "Kodiaq" galā tika bez problēmām. Tāpēc atļaušos apgalvot, ka makšķernieki un mednieki droši var vērst savus skatienus šīs mašīnas virzienā – jūs esat nepārprotama mērķauditorija.
Ja runājam par mērķauditoriju, tad ar copmaņiem, putnu vērotājiem un lāču skaitītājiem vien tā noteikti neaprobežojas. "Kodiaq" ir lielisks ģimenes auto, jo aizmugurējā sēdeklī mierīgi var sasēdināt trīs bērnus. Vai arī divus bērnus un suni. Vai divus suņus un bērnu. Tur viss atkarīgs no jūsu iespējām un fantāzijas. Lai kas sēdētu aizmugurē, pāris nedēļu ilgai ekskursijai pa Eiropu šis varētu būt ļoti piemērots auto.
Nobeigumā pats galvenais jautājums. Cik tas viss maksā? Mūsu testa auto, kas bija nokomplektēts virs vidējā līmeņa, cena ir mazliet virs 34 000 eiro. "Deviņvīru" fotogrāfam tas likās padārgi, taču var jau piemeklēt arī lētāku komplektāciju – "Kodiaq" ar tikai priekšējo piedziņu (mūsējam bija pilnpiedziņa) maksā no 23 līdz 33 tūkstošiem – skatoties, kādas “ekstras” izvēlētas. Ja metamies otrā galējībā, tad cenu listes augšējā galā mūs sagaida sportiskais "Kodiaq RS" par nepilniem 44 000 eiro. Vārdu sakot, ir varianti.
Ņemot vērā, ka latvietis savā dziļākajā būtībā ir praktisks cilvēks, viņš un "Kodiaq" viens otram ir kā radīti. Nopietni – šajā automašīnā ir kaut kas no latviešu zemnieka smagnējā sīkstuma. Lai arī ar to nobraucu tikai nepilnus 200 kilometrus, tomēr radās sajūta – šis vāģis nepievils arī ilgās attiecībās.
"Škoda Kodiaq Scout"
Dzinējs: 2.0 TSI benzīna dzinējs
Jauda / griezes moments: 190 zs / 320 Nm
Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 8 sek.
Degvielas patēriņš: 7,5 l / 100 km
Cena: 34 200 EUR
