foto: Rojs Maizītis
Vīru rokdarbi: āķīgais motocikls
“Lampa nav manu roku darbs, taču visi stiprinājumi gan ir manējie. Uzrakstus uz bākas un sāniem sākumā uzzīmēju datorā, pēc tam meistars izgrieza metālā. Taču uzreiz radās nākamā problēma – bāka nav taisna, bet gan sfēriska, tāpēc uzrakstam jāpiešķir forma. Un tad tu vari lēnā garā to visu locīt... Ņemšanās liela, bet patīkama.”
2019. gada 25. maijs, 06:07

Vīru rokdarbi: āķīgais motocikls

Sandris Metuzāls

9vīri

Vēlies motociklu, kāda otra nav visā plašajā pasaulē? Tad uzbūvē to pats! Reinis Āķis tā arī izdarīja un tagad brauc ar unikālu motociklu, kas nodēvēts viņa vārda. Tiesa, angliskajā variantā – "Hook".

Pilnīgi no nulles "Hook" gan nav būvēts. Par pamatu tam ņemts 2007. gada "Harley Davidson Softail" motocikls, taču to pēc Āķa veiktās pārbūves atpazīt nav iespējams. Kaut gan arī agrāk Reinis ir daudz krāmējies ar motocikliem, tik pamatīgu pārbūvi līdz šim nevienam nebija veicis. Jāteic, ka rezultāts ir iznācis izcils, jo pērn "Hook" pat izpelnījās apbalvojumu Cēsīs notikušajā pārbūvēto jeb "custom made" motociklu izstādē par labāko inženiertehnisko risinājumu.

Vīru rokdarbi: āķīgais motocikls

Vēlies motociklu, kāda otra nav visā plašajā pasaulē? Tad uzbūvē to pats! Reinis Āķis tā arī izdarīja un tagad brauc ...

gallery icon

Nereti, dzenoties pēc maksimāli efektīga izskata, pēc pārbūves iznāk tik spocīgs veidojums, ka reālai braukšanai īsti nav piemērots un tikai ceļo no vienas izstādes uz otru. "Hook" nav šis gadījums, jo šis motocikls ir visnotaļ utilitārs un ar to bez liekas mocīšanās var nobraukt lielus attālumus. “Es nevadījos pēc kaut kādiem priekšrakstiem, bet gan būvēju moci tādu, kā man pašam patīk,” skaidro Āķis. Un cik tad šāda patikšana izmaksāja? Uz šo jautājumu gan Reinis atturas minēt precīzus skaitļus, taču skaidrs, ka runa ir par tūkstošiem.

foto: Rojs Maizītis
"Hook" iedarbina nevis ar klasisko atslēgu, bet ar īpašu čipu. Elektroniku Āķis visu uzstādījis jaunu, tieši tāpat arī atslēgu un digitālo spidometru – tas rāda ne tikai ātrumu, bet arī gaisa temperatūru, eļļas temperatūru, eļļas spiedienu, nobraukto distanci un citu noderīgu informāciju.

Starp citu, ja kādam ir lieks naudas žūksnis, tad lieciet aiz auss – "Hook" ir iespējams nopirkt. Lēti tas nebūs, taču nav arī nekas neiespējams. “Vai nebūs žēl pārdot? Nē! Kāda jēga pieķerties mocim? Jātaisa nākamais! Es jau zinu, kādas idejas varētu realizēt nākamajā mocī. Process šajā gadījumā patiesībā ir interesantāks par rezultātu. Turklāt viens ir izdomāt ideju, bet pavisam kas cits – to realizēt. Izfantazēt tu vari jebkādus murgus, jo dators jau visu pacieš. Bet, kad aizej pie meistariem, tad izrādās, ka praktiski šo ideju realizēt nav iespējams. Tāpēc jādomā līdzi, kā to var tehniski izdarīt. Un arī tad, kad esi izdomājis, daudzos gadījumos pareizu detaļu izdodas izgatavot tikai ar trešo mēģinājumu,” stāsta Reinis.

foto: Rojs Maizītis
“Izpūtēji arī oriģinālajam mocim ir novirzīti vienā pusē, taču šie vairs nav oriģinālie izpūtēji, tie ir taisīti no jauna.”

"Hook" savā ziņā ir īstens miminālisma iemiesojums. Te nav nekā lieka, visas detaļas Āķis ir centies maksimāli novākt prom no acīm un iebāzt kaut kur korpusa dziļumos. “Gribēju moci uzbūvēt tā, lai nav nekā lieka. Lai nebūtu redzami nekādi vadi, nekādas troses – viss ir paslēpts korpusā. Negribēju arī nekādas miroņgalvas un liesmu zīmējumus, ar ko nereti motociklus mēdz izdaiļot.” Paskatoties uz "Hook", nevar noliegt, ka savā vienkāršībā tas ir patiešām elegants, jo vairāk tāpēc, ka, pieejot tuvāk, tu saproti – patiesībā te nekas nav tik vienkārši, kā varētu domāt...

foto: Rojs Maizītis
“Priekšējā dakša ir mans ražojums. Vidū ir pneimatisks cilindrs, kas pilda amortizatora funkcijas. Tā saucas girder dakša. Tādu izmantoja vecajiem žiguļiem un moskvičiem. Močiem to parasti neizmanto, jo tā ir sarežģītāka un dārgāka, taču šādai dakšai ir savas priekšrocības – parastajai teleskopiskajai dakšai trieciens, ko rada nelīdzens ceļš, aiziet līdz stūrei un rokām, taācu šāda dakša no slāpē. Visus modelēšanas darbus un rasējumus veicu datorā, pēc tam tikai vajadzēja atrast kādu, kurš to varētu uztaisīt; tas, starp citu, nav nemaz tik viegli...”
foto: Rojs Maizītis
“Normālā veidā tik platu riteni šajā rāmī ielikt nevarētu, jo siksna tad vairs netrāpa tur, kur tai jābūt. Tātad vai nu jāiznes uz āru priekšējais zobrats, vai jātaisa uz divām siksnām, kā es izdarīju. Motorā, ātrumkārbā un transmisijā gan neesmu iejaucies, ja neskaita to, ka uzliku hidraulisko sajūgu. Vēl ierīkoju pneimatiskos amortizatorus, kas ļauj regulēt motocikla augstumu.”
foto: Rojs Maizītis
Pārbūvi piedzīvojusi arī degvielas tvertne. “Bāka ir oriģinālā, taču pagarināta. Vienā pusē bija vāciņš, otrā – rādītājs. Pārtaisīju tā, lai nebūtu nekādu lielu izvirzījumu; tagad ir divi vāciņi.”
foto: Rojs Maizītis
Ievērojot minimālisma tendences, pagriezienu rādītāji ir iestrādāti motocikla stūrē tā, lai tie neizvirzītos uz āru. Vēlāk šo ideju pārņēmuši arī citi moču pārbūvētāji: “Biju aizvedis savu moci uz Vācijas custom bike izstādi – lielāko Eiropā. Kad aizbraucu nākamajā gadā, skatos – opā, vācu meistari jau piedāvā tieši tādu pašu risinājumu kā manējais, tikai nu jau tas maksā vairākus simtus eiro! Grūti teikt, vai viņi bija iedvesmojušies no mana motocikla vai arī paši izdomājuši, taču tad, kad es pirmoreiz biju aizbraucis uz izstādi, nevienam citam neko tādu neredzēju...”