100 lietas Latvijas simtgadei. 1975. gads: RADIO “AMERIKAS BALSS”
Viņpus okeānam letiņi taisa skandālu, lai “Amerikas Balss” nepārtrauc raidīt latvju mēlē, bet šaipus okeānam par to parastā tauta neko nenojauš. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1975. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1976. gads.
Okupētajā Latvijā daudzus logus un durvis uz pusstundu rūpīgi aizdarīja trīs reizes dienā – pulksten 6.00, 17.30 un 19.00, kad radioviļņos skanēja 1975. gada skanošā lieta – RADIO “AMERIKAS BALSS” latviešu redakcijas raidījums no Vašingtonas. Tā vēl līdz ar dažām pāris “ienaidnieku radiobalsīm” dažādos laikos – “Brīvo Eiropu”, Vatikāna Radio, Gaismas akcijas Klusuma balsi, Zviedrijas Radio – bija kā patiesas informācijas un nacionālās pašapziņas nenovērtējams malks.
Tomēr okeāna viņā pusē virmoja kaislības un vilkās negaisa mākoņi pār brīvās pasaules latvju balsīm. 1975. gadā Ņujorkā iznākošajā latviešu lielākajā laikrakstā ārup Latvijas “Laiks” priecīgo 18. novembra gaisotni duļķoja satraucoša ziņa par jeņķu prezidenta Džeralda Forda nodomiem, kuri, paldies Dievam, neīstenojās jeb, precīzāk sakot, īstenojās tikai 2004. gadā, kad Latvija jau atkal daudzus gadus bija neatkarīga valsts un tādu “Amerikas Balsi” vairs tā īpaši vairs neviens neklausījās. 1975. gada 22. novembra “Laikā” rakstīts:
“Draudi “Amerikas Balsij”. Redakcijā no Vašingtonas saņemtas trauksmes ziņas par “Amerikas Balss” latviešu raidījumu varbūtējo likteni 1977.gada budžetā. Sekojot prezidenta Forda norādījumam par 28 bilj. dolāru ietaupīšanu visas valsts budžetā, valdības budžeta komisija pašreiz izdarot svītrojumus arī Informācijas pārvaldes budžetā—ap 10 proc. apjomā. No “Amerikas Balss”, kas ari pakļauta Informācijas pārvaldei, paredzēts strīpot pat vēl vairāk nekā 10 proc.: no 60 milj. dol. budžeta—8,5 miljonus. Budžeta posteņi “Amerikas Balsij” jāizšķirot jau šajā nedēļā.
Jautājums tagad, kā šos ietaupījumus izdarīt. Pēc redakcijas rīcībā esošās informācijas, “Amerikas Balss” vadība var iet arī tādu ceļu, ka nesamazina proporcionāli visu raidījumu budžetus, bet pilnīgi svītro dažu valodu raidījumus, citus atstājot nesamazinātus. Svītrošanā, starp citiem tiek pieminēti ari raidījumi baltiešu valodās, kamēr, piemēram, čechi, ungāri un poļi paliktu neskarti.
Apvienotās baltiešu komitejas locekļi šajā sakarība apmeklējuši jau “Amerikas Balss” galveno vadītāju Gidensu, kurš, protams, nekādus solījumus nav varējis dot, jo viņam vispirms jānogaida Baltā nama izstrādātais budžeta projekts.
Apvienotā baltiešu komiteja nosūtījusi arī vēstules prezidentam Fordam, budžeta komisijai, ka arī deputātiem, Dervinskim un Heizam, lūdzot viņus iestāties par baltiešu programmu paturēšanu. Vēstulē prezidentam komiteja norādījusi uz to, ka Savienoto Valstu budžets radio laukā jau tagad pasaulē noslīdējis uz 6. vietu un ka komūnistu valstis savus raidījumus joprojām paplašina. Uzsvērta ari Baltijas telpas politiskā nozīmība un norādīts, ka baltieši visiem līdzekļiem cīnīsies par savu interešu aizstāvēšanu.
Runa ir par 1977. gada budžetu, kam jāstājas spēkā 1976. gada 1. oktobrī”.
Jā, arī es klausījos “Amerikas Balsi” par spīti visiem “zāģiem”. Un man liels prieks bija, kad vasarās aizbraucu pie saviem radiem uz Ludzas pusi, jo tur pie Krievijas robežas latviešu “Amerikas Balsi” neviens “nezāģēja”. Varēju klausīties balsis no Jeņķijas uz nebēdu!
