100 lietas Latvijas simtgadei. 1958. gads: RĪGAS AUTOOSTA
Rīgā nolemj būvēt jaunu autoostu un pēc sešiem gadiem tā jau gatava. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1958. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1959. gads.
Kamēr trimdinieki svinēja Latvijas valsts 40. dibināšanas gadadienu un dziedāja „Dievs, svētī Latviju”, padomju Latvijas galvaspilsētas darbaļaudis priecājās par republikas centrālās pilsētas plauksmi. Ņujorkas latviešu laikraksts „Laiks” 1958. gada novembrī ziņo par Rīgas izbūves nodomiem, tostarp arī par Rīgas autoostas izbūvi:
„Pēc Rīgas celtniecības un architektūras nodaļas projektiem paredzēts izbūvēt (..) jaunu autoostu. Vieta tai paredzēta starp dzelzceļa uzbērumu un kanālu iepretīm centrālajam kolchozu tirgum. Jaunās autoostas caurlaides spēja (tikai piepilsētas un starppilsētu satiksmei) – līdz 30.000 pasažieru diennaktī. Autoostas galvenā ēka atradīšoties pie Prāgas ielas viadukta”.
Tomēr pagāja vairāki gadi kopš sociālistiskās celtniecības būvnieki komunistiskos tempos uzslēja jauno Rīgas autostaciju. Tā tika nodota ekspluatācijā 1964. gadā. Autoostas kompleksa sākotnējais projekts tika izstrādāts projektēšanas institūtā „Latgiprogorstroj” no 1960. līdz 1962. gadam. Reti kurš Latvijas iedzīvotājs nebūs kaut reizi mūžā pabijis šai autoostā, kura nu jau kļuvusi Rīgai par šauru un pamazām brūk (stiprinājumi zem peroniem - kanālā sadzītie pāļi diez vai kādam radītu lepnumu par latvju zemes autobusu satiksmes lielāko autoostu, protams, ja autoostas pagrabi būtu atvērti apmeklētājiem).
Tomēr šī padomju laika autoosta tika izbūvēta daudz ātrāk nekā mums šobrīd jau daudzus gadus solītā jaunā autostacija Torņakalnā, Brīvības ielas dublieris, Daugavas Ziemeļu šķērsojums un tā tālāk.
