100 lietas Latvijas simtgadei. 1924. gads: CĒSU UZVARAS PIEMINEKLIS
Cēsīs atklāja Latvijā pirmo neatkarībai veltīto pieminekli. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1924. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1925. gads.
Sestajā Latvijas valsts dzimšanas dienā divkārši, ja ne pat trīskārši svētki bija cēsniekiem, jo Cēsīs atklāja pirmo monumentālo no Latvijas brīvībai veltītājiem pieminekļiem – CĒSU UZVARAS PIEMINEKLI, kas arī ir 1924. gada lieta, kura joprojām lepni daiļo šī mūsu nacionālā karoga dzimtenes novada galvaspilsētu.
Cēsu Uzvaras pieminekli mēdz saukt arī par Brīvības vai Kritušo varoņu pieminekli. Pirmo reizi to uzbūvēja 1924.gadā (pamatakmens likts 22. jūnijā, atklāts 16. novembrī) kā viena no pirmajām Latvijā Brīvības cīņās kritušo piemiņai veltītajām zīmēm. Tā atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Jānis Čakste. Pieminekli projektējis arhitekts Pauls Kundziņš un tas veidots no Allažu sūnakmens.
Padomju vara 1951. gada 25. martā pieminekli uzspridzināja un nojauca. Atbrīvotāja laukumā 1959. gadā uzslējās cits monuments – piemineklis Ļeņinam, kas tika nogāzts 1990. gada 17. oktobrī. Jau otrās brīvvalsts laikā Uzvaras pieminekli atjaunoja un to svinīgi atklāja 1998. gada 15. novembrī. 1924. gada 18. novembrī laikraksts „Latvis” par svinīgo pirmā pieminekļa atklāšanu raksta:
„Cēsīs bija divkārši svētki: Uzvaras pieminekļa atklāšanas un pilsētas 700 gadu jubileja. Jau no agra rīta ielās valdīja steiga un dzīvība. Visur valsts karogi, veikalu skatlogos nacionālās lentas, un pie Pils, domes nama lieli goda vārti. Svinīgā domes sēdē piedalījās augstākās amatpersonas, domnieki un daudzi viesi, starp tiem Igaunijas ārlietministrs Pūsta,
Dievkalpojums baznīcā bij sapulcinājis ļoti daudz ļaužu. Bīskaps Irbe atzīmēja, ka 700 gadu laikā plosījušies arī nemieri. kari un asins izliešanas. Tomēr uzvarējuši cēlie tikumi.
Pēc dievkalpojuma visi sapulcējās uz laukuma pie aizsegtā pieminekļa. Arī apkārtējo namu logi bija ļaužu pilni. Pieminekļa celšanai 3 gados vākti līdzekļi. Piemineklis
darināts pēc doc. Kundziņa projekta no Allažu kaļķakmeņa un viņu cēlis rūpn. E. Kuraus. Atsaukušie pat Amerikas latvieši. Komitejas kasiers Jēpe ziņojam ka pavisam savākti 18.940 lati.
Pēc tam no pieminekļa noslīdēja baltā sega. Bīskaps Irbe, iesvētīdams to, runāja par vārdiem: „Kas no jums grib lielāks būt, tas lai ir citam par sulaini, un kas grib pirmais būt, lai ir par kalpu”. Vieni grib valdīt un citus izlietot sava goda un slavas vairošanai.
Kristīgais pas. uzskats mums liek cit. kalpot, bet pagāniski-židiskais grib kalpināt citus. Mums vajadzīgi ļaudis, kas spēj citiem kalpot, un tādi bijuši Latvijas un Igaunijas dēli, kas atbrīvoja Latviju. Lai piemineklis vienmēr atgādina šo kalpošanu tēvijai, tāpat kā baznīca aicina kalpot debesu tēvijai. Pēc garīgā akta pils. galva Dr. Vanadziņš, nolikdams vainagu, solījās pils. vārdā svēti sargāt pieminekli.
Pēc tam Viesīgā biedrībā bija mielasts, kurā latvieši sumināja viesus no Igaunijas. Vairākas reizes nodziedāja abu valstu himnas. Vakarā bija teātra izrāde.
Cēsu 700 gadu jubileja ir atzīmēta ar mūsu pirmā uzvaras pieminekļa atklāšanu. Lai šis piemineklis pilda ar jaunu spēku arī pilsoņus, kuri jau palikuši kūtri un remdeni nacionālās lietās”.
