Pašvaldību ieskatā jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis paredz būtisku papildu finanšu slogu galvaspilsētas reģionam un rada tiešu risku Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Jaunais modelis gan nedefinē, kuri būs maksātāji un kuri saņēmēji izlīdzināšanas fondā, tomēr tas ir neveiksmīgs paņēmiens, kā ar jauno pieeju pārdalīt finansējumu, norāda Līce.

Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem jaunais modelis nozīmē, ka atsevišķu "Rīgas metropoles" pašvaldību neto iemaksas izlīdzināšanas fondā pieaugs pat par vairākiem miljoniem eiro gadā.

Tas nozīmējot mazāk līdzekļu pašvaldību ceļu infrastruktūrai, izglītības iestāžu attīstībai, sabiedriskā transporta uzlabošanai un investīcijām.

Organizācija norāda, ka katrs miljons, kas tiek novirzīts pārdalei, netiek ieguldīts reģionā, kurš ģenerē būtisku daļu valsts iekšzemes kopprodukta un nodokļu ieņēmumu, un uz kuru starptautiski raugās investori.

"Rīgas metropoles" pašvaldības arī agrāk paudušas, ka tām ir ierobežotas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, kamēr citos reģionos ar ES atbalstu tiek veidota jauna, dažviet pat ekskluzīva infrastruktūra un pasākumi. Tagad tiek piedāvāts mehānisms, ar kura palīdzību galvaspilsētas reģions vēl vairāk finansēs citu teritoriju attīstību, skaidro Līce.

Īpaša kritika no Rīgas reģiona pašvaldībām tiek vērsta uz valsts mērķdotācijas interešu izglītībai un 1.-4. klašu ēdināšanai iekļaušanu izlīdzināšanas sistēmā. Tas radot ilūziju par ieņēmumu pieaugumu, lai gan faktiski tiek palielināts pārdales mehānisms.

Rezultātā "Rīgas metropoles" pašvaldības no "mērķdotācijas" daļu aizskaita citām pašvaldībām, un to vairs nevar uzskatīt par mērķdotāciju. Šādi konstruēts finanšu izlīdzināšanas mehānisms kropļojot patieso fiskālo ietekmi.

Tāpat jaunais iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalījuma mehānisms padarot pašvaldību budžetus atkarīgus no ikgadējiem politiskiem lēmumiem.

Plānots noteikt, ka no šobrīd 78% IIN tikai 30% paredzēti kā bāzes finansējums pašvaldībām, bet 70% no tiem paredzēts izlīdzināt starp pašvaldībām, atbilstoši jaunajiem koeficientiem.

Vienlaikus tiekot netieši pateikts, ka šī proporcija varētu tikt koriģēta ik gadu, pieņemot valsts budžetu.

Tas pašvaldībām nozīmējot nestabilitāti ilgtermiņa investīcijām un risku pašvaldību finanšu plānošanai. Reģionā, kur infrastruktūras izmantošanas intensitāte ir daudzkārt lielāka nekā citviet Latvijā, šāds modelis rada disproporcionālu slogu, skaidro pašvaldības.

"Ja ar šādu politisku lēmumu vājina reģionu, kas nodrošina valsts ekonomikas dzinējspēku, tad apzināti tiek samazināta Latvijas kopējā konkurētspēja. Pašvaldību Finanšu izlīdzināšanas reforma šādā redakcijā nav solidaritāte - tā ir ekonomiski nepamatota pārdale," uzsver "Rīgas metropoles" valdes līdzpriekšsēdētāja, Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētāja Signe Grūbe (JV/P).

Viņa atgādina, ka jau vairākkārt uzsvērts, ka finanšu izlīdzināšana nevar balstīties tikai uz Rīgas reģiona pašvaldību rēķina un valsts finansējumam izlīdzināšanas fondā jābūt līdzvērtīgam.

Rīgas vicemērs, "Rīgas metropoles" valdes līdzpriekšsēdētājs Māris Sprindžuks (AS) uzsver, ka attīstīta un pievilcīga Rīga nozīmē spēcīgu un pievilcīgu Latviju. Izlīdzināšanas mehānismam jāmazina nevienlīdzība, bet tas nedrīkstot mazināt valsts attīstības centra kapacitāti.

Viņa ieskatā Rīga jau tā ir novājināta, risinot visas Latvijas vajadzības. Tā vietā Rīgai būtu jākonkurē ar citām galvaspilsētām kā investīciju, tā iedzīvotāju ziņā.

"Rīgas metropole" aicina valdību nekavējoties apturēt likumprojekta virzību pašreizējā redakcijā un izstrādāt taisnīgu, caurskatāmu un ekonomiski pamatotu modeli, kas stiprina valsts attīstības centru, nevis to vājina.

"Rīgas metropole" apvieno Rīgas, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas, Saulkrastu, Salaspils un Ropažu pašvaldības ar mērķi sadarboties kopīgu tām svarīgu jautājumu risināšanai, un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds un tā ietekme ir viena no būtiskajām kopīgajām problēmām.

Jau ziņots, ka nedēļas sākumā FM iesniegusi saskaņošanai ministrijas sagatavoto jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) likumprojektu.

Pēc diskusijām ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Reģionālo attīstības centru apvienību un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienību "Rīgas metropole", kā arī uzklausot šo organizāciju viedokļus, FM izstrādāto jauno PFI modeli nodevusi saskaņošanai atbildīgajām ministrijām un LPS.

FM piedāvātajā PFI modelī viens no konceptuāli nozīmīgākajiem elementiem ir nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu neiekļaušana PFI sistēmā, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā.

FM skaidro, ka šāda pieeja, kas guvusi atbalstu visās pašvaldību grupās, stiprinās pašvaldību fiskālo autonomiju un ļaus tiešāk sasaistīt nodokļa samaksu ar konkrētās teritorijas attīstību, vienlaikus sniedzot iespēju mērķtiecīgāk plānot infrastruktūras uzturēšanu, publiskās vides sakārtošanu un investīciju piesaisti.

Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu iedzīvotāju IIN sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību.

Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurspīdīgu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. FM ieskatā tas stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi - nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Tāpat FM norāda, ka jaunajā modelī paredzēta būtiska administratīvā sloga samazināšana. PFI aprēķinā tiek integrēts valsts finansējums interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus izmaiņas kritērijos ļaus atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem, sākot no 1. klases.

FM skaidro, ka tas samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar sarežģītām norēķinu procedūrām, padara finansējuma plūsmu vienkāršāku un pārskatāmāku un ļauj pašvaldībām vairāk koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti.

FM norāda, ka no pašvaldību puses galvenokārt tiek uzsvērta nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma PFI sistēmā. Analizējot starptautiskos rādītājus ("Eurostat" 2024. gada dati) par pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un to īpatsvaru vispārējās valdības rādītājos, FM secina, ka Latvijas pašvaldību finansējuma līmenis atbilst Eiropas Savienības (ES) rādītājiem un pārsniedz Baltijas valstu līmeni, kurām ir līdzīgas funkcijas.

Līdz ar to FM uzskata, ka jautājums par papildu PFI dotācijas palielināšanu un tās indeksāciju ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot finanšu pieejamību visos valdības līmeņos.

FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme norāda, ka jaunā PFI modeļa piedāvājums izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un balstās gan uz aktuālajiem datiem, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm. Plūme uzsver, ka FM piedāvājuma mērķis ir pilnveidot PFI sistēmu tā, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilus un prognozējamus finanšu resursus likumā noteikto funkciju izpildei un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu.

FM skaidro, ka PFI mērķis Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus to funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī. FM vērš uzmanību, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo šim mērķim tiek izmantoti citi instrumenti, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās partnerības projekti.

Spēkā esošais PFI likums Saeimā tika pieņemts 2015. gadā, un kopš tā laika ekonomiskās attīstības, iedzīvotāju migrācijas, administratīvi teritoriālās reformas un nodokļu izmaiņu rezultātā Rīgas un Pierīgas pašvaldību ieņēmumi ir pieauguši būtiski straujāk nekā pārējām pašvaldībām, likumprojekta izstrādes nepieciešamību skaidro FM. Vienlaikus ir mainījusies pašvaldību budžetu izdevumu struktūra, kas rada nepieciešamību pārskatīt likumā noteikto PFI koeficientu vērtības.

Anda Čakša: “Man nav bail kļūdīties”