Izmaiņu autoru vērtējumā, jaunais likums ievieš skaidrāku un caurspīdīgāku imigrācijas sistēmu, regulējot ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, studijas un izraidīšanas procedūras, vienlaikus mazinot fiktīvas imigrācijas riskus.

Likums paredz vairākas būtiskas praktiskas izmaiņas. Turpmāk tiks ieviests trešo valstu pilsoņu skrīnings pie ārējām robežām un atpakaļ nosūtīšanas robežprocedūra, kā arī plašāk izmantoti biometriskie dati un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības datubāzēm, uzlabojot personu identifikāciju.

Tiks precizēta uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, nosakot stingrākus nosacījumus to izsniegšanai un paplašinot gadījumus, kad atļauju varēs atteikt vai anulēt drošības apsvērumu dēļ. Vienlaikus paredzēts pastiprināt kontroli jau pirms personas ieceļošanas Latvijā, pieprasot detalizētāku informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.

Stingrākas prasības paredzētas arī studiju un nodarbinātības jomā. Augstskolām turpmāk būs pienākums ziņot par ārzemju studentu neattaisnotiem kavējumiem jau pēc trim dienām, nevis pēc 14 dienām kā līdz šim. Savukārt eksmatrikulētiem studentiem, ar atsevišķiem izņēmumiem, būs jāatstāj Latvija.

Likums nostiprina integrācijas prasības, paredzot agrīnās integrācijas programmas un valsts valodas apguvi ārzemniekiem, kā arī pastiprina uzraudzību pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību, palielinot atbildību darba devējiem.

Trešajā lasījumā tika atbalstīts iepriekš Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstītais priekšlikums papildināt Imigrācijas likumu ar jaunu normu, kas paredz iespēju ārzemniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām.

Ar izmaiņām likuma 26. panta pirmajā daļā iekļauts jauns punkts, nosakot, ka termiņuzturēšanās atļauju varēs piešķirt ārvalstniekam, kurš būs noslēdzis līgumu un veicis vismaz 150 000 eiro investīcijas uz vismaz pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā. Papildus tam ārzemniekam valsts budžetā būs jāiemaksā 10 000 eiro.

Vienlaikus paredzēts, ka izsniegtā uzturēšanās atļauja būs spēkā tikai tad, ja tās darbības laikā attiecīgais fondu pārvaldnieks apliecinās, ka investīciju līgums nav izbeigts un ieguldījuma apjoms nav samazinājies zem 150 000 eiro.

Ar šo regulējumu iecerēts piesaistīt investīcijas tautsaimniecībai, vienlaikus nodrošinot stingrāku kontroli pār ieguldījumu saglabāšanu visā uzturēšanās atļaujas darbības laikā.

Papildu tam atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, dokumenti būs jāiesniedz latviešu valodā, kamēr pirmajai atļaujai tos joprojām varēs iesniegt arī angļu valodā.

Tāpat Saeimas deputāti trešajā lasījumā pieņēma nu jau bijušā Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) rosinājumu būtiski precizēt Imigrācijas likuma regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad ārzemniekam var atteikt vai anulēt uzturēšanās atļauju, pastiprinot drošības prasības.

Pieņemtās izmaiņas paredz izteikt likuma 33. panta pirmās daļas 8.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka uzturēšanās atļauju varēs atteikt, ja ārzemnieks atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijā vai ārvalstīs, par ko Latvijas likumos paredzēts kriminālsods.

Vienlaikus noteikti arī izņēmumi, kuros šāds nosacījums nebūs piemērojams. Tie attieksies uz personām ar bezvalstnieka statusu Latvijā, gadījumiem, kad personas uzturēšanās atbilst valsts interesēm vai ir saistīta ar likumā noteiktām īpašām kategorijām, kā arī situācijās, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Attiecībā uz ārvalstīs izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem paredzēti termiņi - ne mazāk kā gads pēc soda izciešanas, bet brīvības atņemšanas gadījumā vismaz pieci gadi.

Deputāti piekrita likuma 33. pantu papildināt ar jaunu normu, kas paredz stingrāku izvērtējumu atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanas gadījumos. Proti, atļauju varēs atteikt, ja ārzemnieks administratīvi sodīts par militāro agresiju vai kara noziegumus slavinošu, kā arī totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā, vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods ilgāks par trim gadiem vai kas klasificējams kā tīšs noziegums.

Arī šajā gadījumā paredzēti izņēmumi, piemēram, ja personai piešķirts bezvalstnieka statuss, tās uzturēšanās atbilst Latvijas valsts interesēm vai atteikums būtu pretrunā ar starptautiskajām saistībām, kā arī gadījumos, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāti ceturtdien atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kas paredz nostiprināt bērnu tiesību aizsardzību imigrācijas jomā. Ar atbalstītajām izmaiņām Imigrācijas likuma 57. pants papildināts ar normu, nosakot, ka nepilngadīgu ārzemnieku aizturēšana pieļaujama tikai kā galējais līdzeklis un vienīgi gadījumos, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm.

Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja Nacionālās apvienības priekšlikumu, kas paredzēja liegt noteiktai ārzemnieku grupai nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajām personām. Priekšlikums paredzēja Imigrācijas likumu papildināt ar normu, nosakot, ka ārzemniekam, tostarp Eiropas Savienības kandidātvalsts pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam, kurš Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, nebūtu tiesību veikt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajam.

Priekšlikuma mērķis bija ierobežot iespējas izmantot uzturēšanās regulējumu saimnieciskās darbības veikšanai, tomēr parlamenta vairākums tam nepiekrita.

Darbs pie likumprojekta Saeimā notika vairākos lasījumos. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija kopumā izskatīja vairāk nekā 170 priekšlikumu, no kuriem lielākā daļa bija redakcionāli, bet daļa tika noraidīti vai atsaukti. Par priekšlikumiem lēmumus pieņēma gan komisijā, gan galīgajā lasījumā Saeimas sēdē.

Komisijā un Saeimā netika atbalstīti vairāki priekšlikumi, tostarp rosinājums noteikt, ka ārzemniekiem ar vismaz trīs gadu uzturēšanās plānu obligāti jāapgūst agrīnās integrācijas programma. Tāpat noraidīts priekšlikums daļēji kompensēt integrācijas kursu izmaksas. Vienlaikus tika atbalstīti Iekšlietu ministrijas priekšlikumi par stingrāku kontroli pār trešo valstu pilsoņu uzturēšanos un nodarbinātību.

Jaunais regulējums paredz arī ierobežot trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu vienkāršajās profesijās un pastiprināt sankcijas par pārkāpumiem, kā arī stiprināt kontroli studiju jomā, tostarp apsverot papildu drošības mehānismus.

Būtiskākās likuma normas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Latvijai tuvojas bīstami negaisi: brīdina par krusu, vētru un pat virpuļviesuļiem

Komentāri (1)