"Kopš šī konflikta sākuma gāzes cenas pieaugušas par 50%, bet naftas cenas - par 27%," uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā sacīja Leiena. "Ja mēs to izsakām eiro izteiksmē, tad desmit kara dienas nodokļu maksātājiem Eiropā jau izmaksājušas papildu trīs miljardus eiro fosilā kurināmā importam. Tāda ir mūsu atkarības cena," norādīja EK priekšsēdētāja.

Viņa pavēstīja, ka EK šobrīd izvērtē pasākumu īstenošanas iespējas enerģijas izmaksu samazināšanai, tostarp griestu noteikšanu degvielas cenām. Leiena uzsvēra, ka nesenie centieni diversificēt fosilā kurināmā piegādātājus palīdzējuši ierobežot Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta sekas.

"Taču tas nenozīmē, ka mēs esam imūni pret cenu svārstībām. Enerģētikas tirgi ir globāli. Neatkarīgi no tā, kādus pasākumus mēs veicam, kamēr mēs importējam nozīmīgu daļu fosilā kurināmā no nestabiliem reģioniem, mēs esam neaizsargāti un atkarīgi," sacīja Leiena.

Naftas cenas pieaug par vairāk nekā 5%

Naftas cenas pasaules tirgū trešdien pieaugušas par vairāk nekā 5%, jo karadarbības turpināšanās Tuvajos Austrumos ierobežo jēlnaftas eksportu. "Brent"markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 92,23 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena palielinājusies par 5,9% līdz 88,38 dolāriem par barelu.

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai un Irānas triecieni Persijas līča valstīm pēdējās dienās izraisījuši strauju naftas cenu kāpumu, jo vairākas valstis samazinājušas naftas ieguvi, kā arī gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza šaurumā, pa kuru tika veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās palielinājusies par aptuveni 20%, savukārt 95.markas benzīna cena pieaugusi par 5-7%. Ekonomisti brīdina, ka patērētāji un uzņēmumi pasaulē vairākas nedēļas vai pat mēnešus varētu saskarties ar degvielas cenu pieaugumu, pat ja karš ātri noslēgtos, jo naftas piegādātājiem būtu grūtības ātri pilnībā atjaunot darbību, ņemot vērā bojātās rūpnīcas un loģistikas tīklus, kā arī paaugstinātos riskus preču transportēšanai.

Caur Hormuza šaurumu plūst piektdaļa pasaules naftas

Kā norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, Tuvie Austrumi ir galvenais pasaules energoresursu ieguves reģions, un ir daudz nozīmīgāks spēlētājs pasaules enerģijas tirgū nekā Krievija, kuras rīcība izraisīja iepriekšējo energokrīzi. "Caur Hormuza šaurumu, kurā satiksme šobrīd ir būtiski traucēta, parasti plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un piektdaļa sašķidrinātās dabasgāzes. Tas rada bažas gan par energoresursu cenu, gan to pietiekamību visā pasaulē. [...] Kopējā nenoteiktība šobrīd ir ļoti augsta, skaidrs, ka vēl redzēsim lēcienus un svārstības cenās, nav arī izslēgts, ka tirgi kādos brīžos pārreaģēs."

"Energoresursu cenu dinamiku noteiks tas, cik ilgi būs traucēta kuģošana Hormuza šaurumā, un cik apjomīgi būs izejvielu ieguves vai pārstrādes pārtraukumi. Energoresursu ieguve, pārstrāde, gāzes sašķidrināšana var tikt pārtraukta gan tādēļ, ka cietusi infrastruktūra, gan – arvien vairāk – tāpēc, ka nav, kur produktus uzglabāt. Jāatceras, ka naftas ieguves, vai gāzes sašķidrināšanas atsākšana var būt garš process un aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnesi. Jo ilgāka pauze, jo sarežģītāka un ilgāka būs ražošanas atsākšana."

"Ir vairāki naftas cenas kāpumu ierobežojoši faktori. Naftas eksportam no reģiona ir arī alternatīvs ceļš – cauruļvadi, kas apiet Hormuza šaurumu – taču to kopējā papildus kapacitāte ir vien aptuveni ceturtā daļa no Hormuza šauruma apjomiem. Vēl viens faktors – pirms kara sākuma pasaules valstu naftas krājumi bija būtiski – īpaši – Ķīnas krājumi. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra jau paziņojusi par iespējamu koordinētu stratēģisko krājumu laišanu tirgū. Turklāt bija pulka jau jūrā esošu tankeru ar (lielākoties) sankcionētu Krievijas kā arī Irānas un Venecuēlas naftu, kas nevarēja atrast pircējus. Šie krājumi tiek, var tikt un tiks izmantoti. Tas var būt neliels atspaids naftas cenām, bet neaizstās Hormuza šauruma darbības apstāšanos un nav ilgtermiņa risinājums."

"Gāzes cenu kāpumu mazinošu faktoru īstermiņā tikpat kā nav. Redzam līdzīgu cīņu par gāzes piegādēm starp Eiropu un Āziju, kādu redzējām pēc Krievijas izraisītās iepriekšējās energokrīzes, bet cenu līmenis pagaidām vēl ir salīdzinoši zems. Atšķirībā no naftas, gāzi uzkrāt ir grūtāk un tās krājumi ir nelieli, piemēram, Eiropas gāzes krātuvju piepildījums ir ļoti zems. Labā ziņa ir tā, ka esam starpsezonā – pieprasījums šobrīd nav ļoti augsts, jo ziema Eiropā ir beigusies, bet vasaras karstums Āzijā vēl nav īsti sācies. Pozitīvi arī, ka, augot ASV eksporta kapacitātei, 2026. gada laikā palielināsies piegādes no ASV, kas palīdzēs mazināt cenu spiedienu."

"Pašu enerģijas izejvielu cenas nav vienīgais pasaules inflāciju veicinošais faktors. Izmaksas kāpj konteineru un kravu pārvadājumos gan frakta kāpuma dēļ, gan tādēļ, ka kuģiem var būt jāizvēlas garāki piegādes ceļi. Strauji augušas arī konflikta reģionā esošo kuģu apdrošināšanas izmaksas, ja apdrošināšana vispār ir pieejama. ASV prezidents Tramps solījis apdrošināšanas atbalsta mehānismu un pat tankkuģu eskortēšanu, bet tas būtu ļoti dārgi, sarežģīti, un situāciju pilnībā neatrisinās."

"Vēl viens aspekts ir ietekme uz pasaules pārtikas cenām. Pārtikas cenas varētu augt ne tikai transporta izmaksu kāpuma, bet arī mēslojuma sadārdzināšanās un pieejamības trūkuma dēļ. Dabasgāze ir būtiska izejviela slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanā, kas nozīmēs mēslojuma trūkumu un augstākas cenas. Turklāt Persijas līča reģionā atrodas dažas no pasaulē lielākajām mēslošanas līdzekļu rūpnīcām, un caur Hormuza šaurumu plūst apmēram trešdaļa no pasaules mēslojuma līdzekļiem. Ietekme uz pārtikas pieejamību un cenām nāks ar nobīdi – analītiķi prognozē augstas pasaules pārtikas cenas gada otrajā pusē."

"Šim konfliktam var būt arī citas blaknes. Piemēram, analītiķi minējuši iespējamus traucējumus pusvadītāju piegādes ķēdē, jo trešdaļu no pasaules hēlija apjoma ražo Katara, bet hēlijs ir būtisks pusvadītāju ražošanas procesā."

Pēc pakomāta apmeklējuma sieviete saņem neizprotamu e-pastu: “Omniva” skaidro, kas patiesībā noticis