"NATO 5.pants ir miris; Eiropa vairs nav zem ASV kodollietussarga; Krievija vairs nav starptautiskā izolācijā; ES ir izgāzusies un Ukrainai viss ir galīgi garām" - šādi bija galvenie propagandistu vēstījumi par ASV un Eiropas Savienības (ES) attiecībām un gaidāmajām Krievijas un Savienoto Valstu miera sarunām.

Kā ar neslēptu gandarījumu kladzināja Kremļa ideologi, Ukrainas uzstādījums, ka miera sarunas nevar notikt bez tās klātbūtnes, ir izgāzies, ar Ukrainu neviens runāt negrasoties. Tāpat arī ES neviens neko neprasīšot. Galvenie lēmēji par Ukrainu būšot Krievija un ASV. Trampa administrācija, šķiet, dara visu, lai vismaz pagaidām Putinu iepriecinātu.

Varam "iemaukt" Parīzei un Briselei

Pēc visu Eiropu šokējušās ASV viceprezidenta Vensa runas Minhenē krievi ar neslēptu gandarījumu steidza paziņot, ka Tramps ir "nozūmējis" Eiroatlantisko partnerību un NATO 5.pants vairs neesot spēkā. Odiozais "politologs" Sergejs Mihejevs priecīgi paziņoja, ka tagad "mēs droši varam "iemaukt" (вмочить) Parīzei un Briselei", jo Eiropu taču ASV vairs nesargās. Citi propagandisti steidza paziņot, ka Eiropa tiek norakstīta, jo Trampam tā ir "kolektīvais Baidens".

Kremlis jau kopš kara sākuma ar lielu naidu un nepatiku vērsās pret Eiropu, īpaši Lielbritāniju, Franciju un Vāciju, kas bija un ir lielas palīdzības sniedzējas Ukrainai. Pašlaik, kad ES valstis, neraugoties uz dažādiem Trampa izteikumiem, ir tik noteikti paziņojušas par savu gatavību aizstāvēt Ukrainu un nepieļaut, ka vienošanās par kara beigām notiek Ukrainai aiz muguras, krievi īpaši asi savā retorikā vēršas pret Eiropu. Ja Putinam šķiet, ka ar Trampu izdosies sadalīt pasauli, tad ar "riebīgo" ES neko nevar zināt, tādēļ krievi tik aktīvi atbalsta nesaskaņas starp ASV un ES.

Diemžēl Kremļa uzvaras fanfaras nav bez pamata. Tā, piemēram, ietekmīgais portāls "Politico" raksta, ka "kāds augsta ranga ES diplomāts, kuram tika piešķirta anonimitāte, lai runātu atklāti, sacīja: "Mums tagad ir alianse starp Krievijas prezidentu, kurš vēlas iznīcināt Eiropu, un Amerikas prezidentu, kurš arī vēlas iznīcināt Eiropu"".

Tikmēr laikraksts "The New York Times" atgādina, ka Putins jau 2007.gada drošības konferencē Minhenē pieprasīja izbeigt ASV dominanci un jaunu, Maskavai piemērotāku, spēku samēru Eiropā. Tad viņš nesaņēma, ko gribēja. Taču "gandrīz divas desmitgades vēlāk tās pašas konferences laikā prezidenta Trampa kabineta augstākās amatpersonas skaidri pateica vienu lietu: Putina kungs ir atradis amerikāņu administrāciju, kas varētu palīdzēt viņam īstenot savu sapni. Aizsardzības ministra Pīta Hegseta un viceprezidenta Vensa komentāri raisīja klātesošos bažas, ka jaunās administrācijas laikā ASV varētu pievienoties Krievijai un vai nu uzbrukt Eiropai, vai arī to pamest pavisam. Šāds pavērsiens, pēc analītiķu domām, dotu Putina kungam iepriekš neiedomājamu uzvaru, kas viņam ir daudz svarīgāka nekā jebkuri mērķi Ukrainā," uzskata "New York Times".

Savukārt žurnālists Stīvs Rozenbergs, kas specializējies Krievijas jautājumos, sociālajā tīklā "X" raksta: "Dž.D.Vensa Minhenes drošības konferences runa Maskavā ir noritējusi labi. "Komsomoļskaja Pravda" virsraksts "Pazemota Eiropa, kas tiek izslēgta no spēles. Tās amerikāņu saimnieks noper savus vecos vasaļus"."

Gaviles par Trampa zvanu

Kopš Trampa zvana Putinam visi propagandisti priecīgi stāsta, ka Tramps bijis pieklājīgs, izturējies ar cieņu un vispār Baltais nams ir pirmais piezvanījis Kremlim, kas jau nozīmējot diplomātisku uzvaru.

Skandalozais Kremļa propagandists Vladimirs Solovjovs paziņoja, ka Rietumi beidzot ir sapratuši, ka Krieviju uzvarēt nav iespējams, tādēļ ir sācies politiskā reālisma laiks, kas krievu un diemžēl arī Trampa izpratnē ir laiks, kurā noteikšana ir stiprākajam. Krievi, protams, ieturēja zināmu piesardzību un paziņoja, ka Tramps pēkšņi nav kļuvis par Krievijas draugu, taču abas lielvalstis esot "reālistes", kamēr Eiropa krītot "mežonīgā histērijā" par Trampa un Putina "pragmatisko skatu" uz lietām.

Putina runājošās galvas arī reflektēja par Trampa izteikumu toņa izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo ASV prezidentu Džo Baidenu. Proti, tika uzsvērts, ka Trampa tonis esot cieņpilns un saprotošs un no viņa neizskan apgalvojumi par neizprovocētu un neattaisnojamu iebrukumu Ukrainā. Pēc propagandistu teiktā jaunā ASV administrācija ļoti labi saprotot kara iemeslus.

Lai "saglabātu seju", vienlaikus krievu naratīvs sludina, ka "nevis ASV nāk mums pretī, bet mēs viņus uz to piespiedām". Klausoties propagandistus, ir skaidrs, ka gaidāmās miera sarunas Krievijas sabiedrībai tiek pasniegtas kā izcīnīta uzvara, kurās galvenā teikšana būs Kremlim, uzsverot, ka Tramps pret Putinu izturoties ar visdziļāko cieņu.

Vienlaikus daži krievu "vanagi" jau steidz paziņot, ka gaidāmajās sarunās Maskava ASV var izvirzīt pretenzijas par nogalinātajiem krievu karavīriem un amerikāņu rokas esot līdz elkoņiem asinīs, jo bez Amerikas atbalsta krievi jau sen Ukrainu būtu sakāvuši un izglābuši neskaitāmas dzīvības.

"Jānovērš konflikta cēlonis"

Lai panāktu ilglaicīgu mieru, esot jānovērš pirmcēlonis "konfliktam", kā tiek dēvēts karš Ukrainā, steidza paziņot Kremlis. Krievu ieskatā tā ir NATO paplašināšanās Austrumu virzienā un "nelikumīgais valsts apvērsums" 2014.gadā Ukrainā. Tas nozīmē, ka Krievijas nosacījums būs marionešu valdības izveidošana Ukrainā un tās neuzņemšana NATO.

Tāpat propagandisti atsaucas uz Putina pirms gada teikto, ka ilgstoša miera priekšnoteikums ir Ukrainas okupēto teritoriju atzīšana par Krievijas sastāvdaļu un visu sankciju atcelšana. Putins arī atkārtoti uzsvēris, ka pašreizējais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot neleģitīms, līdz ar to nekādu sarunu ar viņu nebūšot.

Visnotaļ nepatīkams ir Putina izteikums, ka miera sarunas ietverot visu plašo Austrumeiropas reģionu, kur jāņem vērā tādu valstu kā Polija, Ungārija un Rumānija intereses. Krievijas diktators savā retorikā no miera Ukrainā ir aizgājis līdz "plašajam Austrumeiropas reģionam".

Par Trampa un Putina gaidāmajām sarunām domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja raksta, ka, lai arī nav garantijas, ka Tramps pieņems visas daudzās Kremļa prasības un piekritīs pilna apjoma darījumam, taču ir arī daudzi citi iespējamie iznākumi, kas joprojām nāks par labu Krievijai. Piemēram, Rietumu vienotības erozija, tas, ka Ukraina būs spiesta samierināties ar to, ko Kremlis sauc par "realitāti" (teritoriālie zaudējumi), un Rietumu atbalsta samazināšanās Kijivai.

"Pagaidām pilna mēroga "darījuma" izredzes šķiet maz ticamas: ASV un Krievijas pozīcijas ir pārāk tālu viena no otras. Putina galvenais mērķis joprojām ir "draudzīga" Ukraina, kas nav saistīta ar teritoriālo šķelšanos vai robežu drošību, bet gan ar garantijām, ka Ukraina kopumā novērsīsies no Rietumu attīstības ceļa, kuru tā ir uzsākusi. Praktiski tas nozīmētu pārliecināt Rietumus atteikties no Ukrainas atbalsta jebkādā ziņā. Krievijas ārlietu ministra vietnieks jau paziņojis, ka Kremlis pieprasīs "čuguna garantijas", ka Ukraina nepievienosies NATO. Tas nozīmētu arī Ukrainas esošo divpusējo drošības līgumu ar Rietumvalstīm anulēšanu, nemaz nerunājot par izmaiņām valsts politiskajā vadībā, Ukrainas konstitūcijas pārrakstīšanu un daudz ko citu," norāda Stanovaja.

Stanovajas ieskatā Maskava acīmredzami nav gatava pārāk krasi mīkstināt savas prasības. Putins vairākkārt ir licis skaidri saprast, ka, viņaprāt, Krievija var sasniegt savus mērķus Ukrainā bez jebkāda darījuma ar ASV starpniecību. Pēc viņa domām, Maskavai vienkārši jāgaida, līdz Ukraina sabruks pati par sevi, pēc tam Krievijas armija sagraus visu atlikušo Ukrainas armijas pretestību.

"Kremļa pamatuzdevums šobrīd ir uzturēt Vašingtonā "konstruktīvu domāšanu" par Krieviju. Tas jau pats par sevi veicina Putina mērķu sasniegšanu Ukrainā, tāpēc Krievijas līderis ir gatavs maksāt zināmu cenu, lai saglabātu šo labvēlīgo atmosfēru," uzsver pētniece.

Jāmin, ka Eiropa, par spīti Trampam un Putinam, negrasās stāvēt malā un vakar Parīzē notika ietekmīgāko Eiropas valstu līderu tikšanās, lai apspriestu kontinenta drošības situāciju. Neformālajā sanāksmē piedalījās Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji. Sarunās piedalījās arī Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Kosta, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Sanāksmes priekšvakarā Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro uzsvēra, ka par karadarbības pārtraukšanu var lemt vienīgi ukraiņi "un mēs viņus atbalstīsim, kamēr viņi nepieņems šādu lēmumu".

Tikmēr šodien, 18.februārī, Saūda Arābijā tiekas Krievijas un ASV delegācijas. Sagaidāms, ka no ASV puses sanāksmē piedalīsies valsts sekretārs Marko Rubio, ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Volcs un īpašais sūtnis Tuvo Austrumu jautājumos Stīvs Vitkofs. Savukārt agresorvalsti pārstāv ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Putina padomnieks Jurijs Ušakovs.

Latvijai draud jaunas sankcijas no Eiropas Savienības; soda nauda būs jāmaksā mums visiem