Sankcijām pret Krieviju ir bijis savs efekts, bet to nozīmi mazinājuši apiešanas mehānismi un citu tirgu atrašana. Eiropas Savienības eksports uz Krieviju kopš kara sākuma sarucis trīs reizes, bet pieaudzis uz Centrālāziju, kas kalpo arī par piesegu preču nonākšanai Krievijā. Vienlaikus Krievija stiprinājusi saites ar Ķīnu un Indiju. Ķīna piegādājusi Krievijai elektroniku, Indija pirkusi tās energoresursus.

Tomēr labi ieeļļotais mehānisms sācis strēgt. Pirmkārt, samazinājusies naftas cena. Tiek lēsts, ka nafta un gāze pērn nodrošinājusi tikai ceturtdaļu no Krievijas federālā budžeta ieņēmumiem. Tas ir zemākais līmenis pēdējās desmitgadēs.

“Es domāju, ka šobrīd kritiskais trieciens ir bijis naftas cenu kritums, kas iet kopā ar to, ka Rietumi, ASV diezgan mērķtiecīgi strādājuši uz to, lai samazinātu šo pircēju loku. Šajā gadījumā Indijas efekts ir pietiekami būtisks, kas licis samazināt [Krievijas] ieņēmumus vēl vairāk,” komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Indija apņēmusies nepirkt Krievijas naftu, lai izbēgtu no milzīgiem ASV ievedmuitas tarifiem. Krievijas nafta pašlaik ilgāk atrodas kuģos, kas liecina par zināmām realizācijas problēmām.

“Mēs esam redzējuši samazinājumu Krievijas jēlnaftas ieplūšanai Indijā. Bet daļa no šīm kravām ir pavirzījušās tālāk uz austrumiem, un dodas uz Ķīnu. Šajā brīdī mēs neredzam nozīmīgu kritumu kopējā Krievijas eksportā, bet noteikti ieņēmumu ziņā samazinājums ir bijis,” vērtē globālās tirdzniecības datu platformas “Kpler” vadošais kravu analītiķis Metjū Raits.

Krievijas naftas sektors ir galvenais mērķis Eiropas Savienības svaigākajā, pēc kārtas jau 20.sankciju paketē. Līdz šim vairākus gadus darbojās tā sauktais cenu griestu mehānisms – rietumu kompānijām bija atļauts apkalpot Krievijas naftu, ja tās cena nepārsniedza sākotnēji 60 ASV dolārus par barelu, tagad mazāk – 44,1 dolārus. Pēdējā gada laikā Krievijas naftu vismaz vienu reizi pārvadājuši ap 687 tankkuģi ar rietumu īpašumtiesībām un apdrošināšanu, liecina “Kpler” dati.

Pārējo darījumu apkalpošanai ir uzplaukusi tā sauktā ēnu flote, kas darbojas ārpus rietumvalstu īpašumtiesību un apdrošināšanas sistēmas. Šajā segmentā darbojušies ap 587 tankkuģiem.

Tagad paredzēts pilnībā aizliegt Eiropas Savienības kuģošanas, apdrošināšanas un citu pakalpojumu sniedzējiem iesaistīties jebkādos Krievijas naftas pārvadājumos neatkarīgi no pārdošanas cenas.

“Sarunas reāli vēl joprojām turpinās. Mēs nevaram prognozēt, kas no tiem priekšlikumiem tiešām arī būs, paliks iekšā. Ir dažas valstis tradicionāli, kuras mēs zinām, kuras mēģina vājināt itin visu,” par sankciju pieņemšanas procesu saka ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Speciālistu vidū izskan prognozes, ka pēc aizlieguma Krievijas naftai varētu palielināties “ēnu flote”, jo daļa līdz šim legāli strādājošo kompāniju pāries aizliegtajā zonā. Tas prasīs rūpīgāku darbu no sankciju kontrolētājiem.

“Es nesagaidu, ka aizliegums samazinās Krievijas naftas eksportu. Tirgus stimulēs kuģus iesaistīties Krievijas tirgū, kļūt par īstu ēnas floti, radot daudz asāku dalījumu starp komerciālu tirdzniecību un sankcijām pakļauto kravu tirgu. Lai gan es saprotu Eiropas Komisijas ambīcijas, viņiem ir jāapzinās neparedzētās sekas, pilnībā atsakoties no cenu griestiem,” teic Raits.

Jaunajām sankcijām jāpadara Krievijai naftas eksportēšana vēl dārgāka. Līdzās naftai sankcijas skars Krievijas reģionālās bankas, kriptovalūtas un jaunas produktu un pakalpojumu grupas.

Četrus gadus pēc kara sākšanas Krievijas ekonomika saskaras ar arvien lielākām grūtībām. Budžeta ieņēmumi turpina mazināties, augusi inflācija un procentu likmes. Trūkst darbaspēka. Ekonomika formāli aug, bet tas notiek uz kara rēķina.

Latvijas izlūkdienests pēdējā pārskatā min, ka Maskava tuvākajos gados militārajām vajadzībām plāno tērēt 40% no budžeta jeb virs 6% no IKP.

“Diemžēl, mēs redzam, ka Krievijas sabiedrība diezgan pacietīgi reaģē uz finansiālo līdzekļu samazināšanu viņu sociālo vajadzību apmierināšanai, līdz ar to sagaidīt to, ka sabiedrība no iekšienes kļūtu neapmierināta ar pastāvošo situāciju, ir jāpaiet pietiekami ilgam laikam,” saka Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris.

“Ir skaidrs, ka [Krievijas] sabiedrība šobrīd nav gatava protestēt pret karu vai pret kremli un kremļa politiku, bet mēs redzam, ka parādās protesti par algu nemaksāšanām, par komunālo pakalpojumu dārdzību,” stāsta Gašpuitis.

Kremlis ir pastiprinājis sociālo mediju kontroli, bet naudas apsīkšana samazina resursus kara seku stabilizēšanai. Tomēr būtu naivi sagaidīt, ka ekonomiskās problēmas ietekmēs Krievijas varas vēlmi turpināt karu Ukrainā. Krievijai tomēr ir pietiekami dziļi iekšējie resursi militārās ekonomikas uzturēšanai vēl kādu laiku.

“Mūsu atbalsts Ukrainai, es domāju rietumu atbalsts, militārajā jomā nav tādā mērā, kas ļautu Ukrainai piespiest Krieviju militāri, savukārt caur ekonomiku mēs redzam, ka tas process ir ļoti grūti nosakāms. Tad vienīgais šobrīd es teiktu tas reālais scenārijs ir caur to, ka tās daudzās likstas sabiedrībā, daudzos šajos segmentos vienkārši rada situāciju, ka rodas sociāli nemieri, kas rada haosu valstī, kas aptur iespējas šo karu turpināt,” pauž SEB bankas ekonomists.

Karš Ukrainā ir noturības karš ne tikai ukraiņiem un krieviem, bet arī Eiropas Savienībai un citām valstīm, kas Ukrainai sniedz palīdzību. Nākamais lielais izaicinājums Briselē būs jaunu sankciju noteikšana un jau pieņemto pagarināšana, kas paredzēta martā.

“Tur ir tradicionālais proces. Mums ir kabineta mandāts kā citām valstīm neko nevājināt, plus iespējams likt jaunus cilvēkus klāt, ko mēs esam piedāvājuši arī, un ir pāris valstis, kas grib ņem ārā kaut kādus Krievijas oligarhus,” saka Braže.

ES jauno sankciju paketi pret Krieviju paredzēts pieņemt līdz otrdienai, kad apritēs četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Bet Ungārija ir piedraudējusi sankciju pieņemšanu bloķēt, kamēr Ukraina neatjaunos Krievijas naftas piegādi Ungārijai pa cauruļvadu “Družba”. Ungārija un Slovākija šonedēļ apturēja dīzeļdegvielas piegādi Ukrainai saistībā ar Krievijas naftas piegāžu traucējumiem.

Karstais ūdens izskalo makus tukšus