Jauns.lv jau rakstīja, ka pērnā gada vasarā Malienas ielas iedzīvotāji sarīkoja “uzbrukumu” Rīgas domei, ka tā grasoties noārdīt viņu no vecām autoriepām salīdzinoši glīti ierīkoto bērnu rotaļlaukumu. Tracis pamazām norima, kad pašvaldība likās mierā un bērnu laukumu atstāja neskartu. Toties oktobrī Rīgas dome nāca klajā ar paziņojumu, ka bērnu laukumu tomēr nolīdzinās līdz ar zemi.

Juglēnieši satracināti par pārāk stingro uzraudzību

Apkaimes iedzīvotāji pagājušajā gadā bija sašutuši, ka laukumu pārāk bieži apciemojot pašvaldības policijas ekipāžas. Viņi bija pārliecināti, ka kāds kašķīgs kaimiņš pastāvīgi sūdzas par šo laukumu un vēlas panākt tā likvidāciju. Rīgas pašvaldības policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis Jauns.lv toreiz pavēstīja, ka runas par to, ka policija „uzēdusies” Juglas bērnu laukumam, ir pārspīlētas un neatbilst patiesībai:

„Izsaukums uz Malienas ielu 76 bija tikai vienu reizi, un toreiz sūdzība bija par to, vai bērnu kāpelēšana pa kokiem, šūpoļu un konstrukciju stiprinājumi nekaitē dižkokam. Policija pārliecinājās, ka viss ir kārtībā, un uz turieni vairs nav braukusi. Iespējams, ka policijas patruļas ap šo bērnu laukumu ir regulāras, bet tas nav saistīts ar to, ka bērnu laukums tur nedrīkstētu būt. Policisti savās apgaitās ietver bērnu laukumu apkārtni, pārbauda, vai tur viss ir kārtībā. Tādēļ arī policijas patruļauto, braucot gar bērnu laukumu, palēnina ātrumu un ilgāk to novēro.”

Šogad rudenī šajā laukumā vairs nemanīja bērnu čalas un Rīgas pašvaldība paziņoja, ka demontēs patvaļīgi uzstādīto bīstamo “spēļu iekārtu”. Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Edīte Matuseviča “Likumam un Taisnībai” pavēstīja:

“Informāciju par bīstamajiem atkritumiem pie Malienas ielas 76 Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde (TLP) saņēma no Juglas apkaimes iedzīvotājiem, pārvaldes darbinieki nekavējoties apsekoja šo teritoriju un uzsāka bīstamo atkritumu – riepu - izvešanas organizēšanu. TLP organizē un nodrošina Rīgas pašvaldības administratīvās teritorijas sakopšanu tās uzdevumu un kompetences ietvaros.

Informācija par bīstamiem atkritumiem - automašīnu riepām - šajā teritorijā iepriekš no Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvjiem netika saņemta. 2021. gada vasarā, kad RPP apsekoja teritoriju, iedzīvotāji bija nesaskaņoti uzstādījuši tikai daļu no šobrīd teritorijā izvietotajiem improvizētajiem “spēļu elementiem”, to apliecina policistu uzņemtās fotogrāfijas. Policisti bija izsaukti, lai pārliecinātos par apdraudējumu kokam. Toreiz apdraudējums kokam netika konstatēts. RPP kompetencē nav novērtēt, vai no riepām veidotie elementi atbilst drošības standartiem.”

Bet no automašīnu riepām veidotie elementi Malienas ielā 76 nebija droši izmantošanai, un bērni rotaļājoties varēja gūt smagas traumas, informēja Rīgas domes Komunikāciju pārvalde. Tāpat izveidotās riepu konstrukcijas radīja kaitējumu teritorijā esošajiem kokiem, un vecās automašīnu riepas uzskatāmas par bīstamiem atkritumiem.

Tomēr vieta tukša nepaliks, un tuvāko divu gadu laikā šai vietā parādīsies jauns, jau oficiāls bērnu rotaļlaukums. Rīgas dome informē: “Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde izskatīs iespēju tuvāko gadu laikā izveidot spēļu laukumu starp ēkām Malienas ielā 72, 74 un 76.”

Bērnus nedrīkst izklaidēt, kur un kā pagadās

Latvijā ir noteiktas stingras prasības, kas jāizpilda, lai varētu izveidot publiski pieejamu bērnu rotaļu laukumu un to elementus, klāsta Matuseviča:

“Publiski pieejamam spēļu laukumam ir jāatbilst drošības standartiem (piemēram, Eiropas drošības standartam EN 1176 “Spēļu laukumu aprīkojums un pārklājums” vai Latvijas drošības standartam LVS EN 1176 “Spēļu laukumu aprīkojums un pārklājums”, Eiropas drošības standartam EN 1177 “Triecienus slāpējošā spēļu laukumu virsmas. Kritiskā krišanas augstuma noteikšana”, Eiropas drošības standartam EN 16630 “Āra fitnesa ierīces”, Eiropas drošības standartam EN 15312 “Brīvpiekļuves sporta rīki” un tā tālāk) un jāatbilst Ministru kabineta noteikumiem "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi)”.

Aicinām apzināties, ka, ja publiski pieejamā spēļu un rekreācijas laukumā kāds bērns gūst traumu, atbildīgs ir laukuma īpašnieks, tāpēc noteikti standarti, kuri regulē laukumu drošību. To ievērošana garantē, ka izdarīts viss, lai mazinātu traumu gūšanas riskus.

Ja iedzīvotāji grib uzstādīt uz Rīgas pašvaldībai piederoša zemesgabala gan drošības standartiem, gan MK noteikumiem atbilstošu spēļu un rekreācijas laukumu, ir jāsaņem atbilstošā zemesgabala īpašnieka piekrišana.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā jāiesniedz un jāsaskaņo paskaidrojuma raksts. Pēc saskaņojuma saņemšanas jāveic spēļu laukuma ierīkošana. Pirms spēļu laukuma atvēršanas jāpiesaista neatkarīgs, sertificēts spēļu laukumu inspektors pēcuzstādīšanas pārbaudes veikšanai. Ja tiek saņemts pozitīvs atzinums, tad ierīkoto spēļu un rekreācijas laukumu var atvērt publiskai lietošanai, pirms tam laukumu reģistrējot Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (atbilstoši MK noteikumiem). Laukuma īpašniekam jānodrošina ierīkotā spēļu un rekreācijas laukuma regulāras apsekošanas, remontdarbu veikšana, kā arī sertificēta spēļu laukumu inspektora veikta ikgadējā galvenā pārbaude un riska novērtējums.

Otrs variants ir iedzīvotājiem pieteikt publiski pieejama spēļu un rekreācijas laukuma izveidošanu uz Rīgas pašvaldībai piederoša zemesgabala līdzdalības budžeta konkursā balso.riga.lv. Tad visu augstāk minēto nodrošinās Rīgas pašvaldība, ja citi iedzīvotāji atbalstīs iesniegto ieceri. Tāpat iedzīvotāji var vērsties pie savas apkaimes koordinatora, un pārrunāt iespējas izveidot rotaļu laukumu uz pašvaldības zemes.

Ja spēļu un rekreācijas laukums ir publiski pieejams, bet atrodas uz privāta zemesgabala, tad tieši tāpat jāveic visas nepieciešamās darbības atbilstoši MK noteikumiem. Ja laukums atrodas slēgtā teritorijā, piemēram, privātmājas pagalmā un tas nav publiski pieejams jebkuram, tad uz to neattiecas minētie MK noteikumi.”

Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kur ierīkojat bērnu laukumu – uz privātās, pašvaldības vai valsts zemes un tas ir pieejams visiem vai arī, piemēram, konkrētas daudzdzīvokļu mājas vai kādas skolas bērniem, ir jāveic procedūras, lai apstiprinātu tā drošību – tas attiecas arī uz gadījumiem, ja vēlaties uzstādīt tikai vienu vai pāris “spēļu elementus”, piemēram, šūpoles vai basketbola grozus.

"Ārsti neriskēja piešūt pirkstu"

Gadījumi, ka šādas “izklaides ierīces” var traumēt bērnus, ik pa laikam parādās informatīvajā telpā. Lūk, tikai daži atgadījumi, kas notikuši pēdējā laikā:

* Kāda maza meitenīte mēģināja nošļūkt pa vecu metāla slidkalniņu. Vecāki nepamanīja, ka kalniņa slīdvirsma atdalījusies no balsta rāmja, atsedzot asu metāla malu. Meitenīte sāka slīdēt, un viņas rādītājpirksts “trāpīja” šajā spraugā. Bērna tievais pirkstiņš pret šo aso metāla malu tika nogriezts kā ar nazi. Lai izvairītos no asins saindēšanās, ārsti neriskēja piešūt bērnam pirkstu.

* Rotaļājoties bērni izkustināja slikti sastiprinātu trepīšu un slīdvirsmas konstrukciju. Rezultātā visa konstrukcija sagāzās, nelaimīgā kārtā, virsū vienam zēnam. Diemžēl bērns gāja bojā.

* Vecā parauga šūpolēs bērns var iesprūst, jo konstrukcijai bieži ir nepareizs attālums starp sēdekli, atzveltni un paroceņiem.

Kā pārbaudīt bērnu laukumu drošību?

Ja zemes īpašnieks speciāli neiebilst (piemēram, mājas iedzīvotāju kopība var nolemt, ka nama pagalmā nav vēlami basketbola grozi), tad atsevišķu spēļu elementus, piemēram, šūpoles var uzstādīt bez īpašas būvniecības ieceres saskaņošanas, bet tiem jāatbilst visām drošības prasībām, atbilstoši valdības noteikumiem.

Bērnu rotaļu laukumu apsekošanas cena ir atkarīga no rotaļu elementu daudzuma, un tā var izmaksāt gan pārdesmit, gan pat pāris simtu eiro. Piemēram, pērn Talsu novada dome nolīga SIA „Play Inspect”, lai tā pārbauda visus novada pilsētās un pagastos esošos spēļu laukumus (tās gan nebija, piemēram, atsevišķas šūpoles, bet gan daudz “nopietnākas” iekārtas – spēļu laukumi atpūtas parkos vai pie bērnudārziem). Šai gadījumā pašvaldība par 20 laukumu pārbaudi šķīrās no 4628,25 eiro (ar PVN) jeb 231 eiro par vienu laukumu.

Neatkarīgo uzstādīto spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu pārbaudītāju sarakstu un viņu kontaktus var atrast Latvijas Nacionālais akreditācijas biroja mājaslapas www.latak.gov.lv sadaļā “Akreditēto institūciju datu bāze” un šādu institūciju skaits rēķināms desmitu desmitiem, katrā novadā vai pilsētā var atrast savu pārbaudītāju.

Tāpat jāatgādina, ka bērnu spēļu un rotaļu laukumu kontroli veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas arī reģistrē publiskos spēļu laukumus un ir izstrādājis Vadlīnijas bērnu spēļu laukumu valdītājiem/apsaimniekotājiem par drošuma prasībām bērnu spēļu laukumiem publiskai lietošanai, ar kurām var iepazīties centra mājaslapā: www.ptac.gov.lv.

Jāatzīmē, ka par šūpoļu un citu bērnu laukumu iekārtu drošību un pareizību atbild bērnu rotaļu laukuma īpašnieks. Ja rotaļu laukums pieder daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopībai, pārraudzība parasti tiek uzdota apsaimniekotājam. Šādā gadījumā atbildīgā persona ir mājas apsaimniekošanas uzņēmums, dzīvokļu kooperatīvs vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrība

Vispārējās drošības prasības, publiskās izklaides vietās, kuras apmeklē bērni, ir noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.2 pantā. Pārvaldniekam, kurš neievēro šīs prasības, var tikt piemērota administratīvā, bet atsevišķos gadījumos – arī kriminālatbildība.

Valmierā problēmu nav

Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece “Likumam un Taisnībai” pastāstīja, kā bērnu rotaļu laukumu problēma un uzraudzība tiek veikta Valmieras pusē:

“Par spēļu un rekreācijas laukumu ierīkošanu un uzturēšanu Valmierā atbild Valmieras novada pašvaldība, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi”, tos iekārtojot uz pašvaldībai piederošas zemes.

Valmierā nav problēmu ar iedzīvotāju patvaļīgi uzstādītiem publiski pieejamiem bērnu rotaļu laukumiem un to elementiem. Lielā mērā arī daudzdzīvokļu dzīvojamajos namu pagalmos esošā bērnu rotaļu laukumu infrastruktūra ir sakārtota. Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apsaimniekotājs SIA “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē: “Mēs apsekojām visus mūsu pārvaldībā esošos daudzdzīvokļu dzīvojamo namu pagalmus un prioritāri demontējām visas metāla šūpoles un citus kustīgus elementus, atstātas ir tikai metāla konstrukcijas ielu vingrošanai. Jaunu spēļu un rekreācijas laukumu ieceres tiek iekļautas kopējā pagalmu labiekārtošanas projekta izstrādes un ierīkošanas darba uzdevumā.”

Valmieras novada Būvvaldes vadītājas vietniece Rasma Liepiņa informē, ka kopš valdības noteikumu “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4.punkta grozījumu spēkā stāšanās 2021. gada 1. novembrī, būvniecības iecere nav nepieciešama bērnu rotaļu ierīču un sporta aprīkojuma uzstādīšanai, taču nepieciešams saskaņojums ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemes gabala tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un ievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības”.

Kā ir Jelgavā?

Savukārt Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Lazdiņa “Likumam un Taisnībai” pauda:

“Ja iedzīvotājs Jelgavas valstspilsētā vēlas publiskai lietošanai izveidot rotaļu laukumu un uzstādīt rotaļu iekārtas uz sev piederošas zemes par saviem līdzekļiem vai izmantojot pašvaldībā pieejamas līdzfinansējuma programmas, jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācija. Tālākās darbības notiek saskaņā ar attiecīgajiem normatīvo aktu nosacījumiem.

Realizāciju var 100% apmaksāt iedzīvotāji, vai arī iesniegt pieteikumu atbilstoši Jelgavas pašvaldības 2022. gada 24. februāra saistošajiem noteikumiem “Par Jelgavas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai” un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 50% nepārsniedzot 20 000 eiro.

Ja rotaļu iekārtas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji vēlas uzstādīt uz pašvaldībai piederošas zemes, kas nav mājas funkcionālā teritorija, normatīvo aktu noteiktā kārtībā (apbūves tiesības izsole) jāiegūst zemes apbūves tiesība. Vēl iespējams, ka rotaļu iekārtas bez konkursa vēlas uzstādīt uz pašvaldībai piederošas zemes, kas atrodas mājas funkcionālajā zemes gabalā, tad nepieciešams pašvaldības saskaņojums.

“Pilsētsaimniecība” rūpējas par pašvaldības teritorijās esošo bērnu rotaļu un aktīvās atpūtas laukumu un iekārtu drošu lietošanu, tiek sekots līdzi tīrībai, kārtībai, tehniskajam stāvoklim un nepieciešamības gadījumā tiek organizēts iekārtu, seguma vai aprīkojuma remonts vai noņemšana.

Pilsētas ārtelpā publiski pieejami ir ne tikai “Pilsētsaimniecības” apsaimniekošanā esoši bērnu rotaļu un vingrošanas laukumi, bet arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos vai privātīpašumos esoši. Ja ”Pilsētsaimniecības” speciālisti konstatē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piesaistītajos zemesgabalos publiskajā ārtelpā esošas rotaļu iekārtas ar vizuāli neapmierinošu tehnisko stāvokli, tiek nosūtīti aicinājumi vai ziņojumi attiecīgo māju apsaimniekotājiem izvērtēt un organizēt šo publiski pieejamo rotaļu iekārtu atbilstības izvērtēšanu drošības standartiem un nepieciešamības gadījumā veikt iekārtu labošanu vai noņemšanu.”

Spridzina Jelgavas “sociālos”, deg mežs pie Segliņu ezera, Ogrē dzīvžogi izplešas uz ietvju rēķina: kriminālā province