Kā zināms, grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, obligāta būs prasība zināt valsts valodu, ja viņi vēlas turpināt dzīvot Latvijā.

Šis grozījums tika asi kritizēts no Latvijas krievisko partiju un prokremlisko aktīvistu puses.

Rīkoti pat speciāli semināri ar juristiem, kuros Krievijas pilsoņiem attiecīgi sniegtas konsultācijas saistībā ar jauno kārtību.

Ventspilī runā par miršanu no valodas apguves

Iepriekšējā nedēļā sociālajos tīklos sāka parādīties dažādi stāstiņi, kuros bez jebkādas papildus informācijas apgalvots, ka latviešu valodas kursos pabijušie miruši. Divas sievietes, noprotams, gados, esot bezspēkos nokritušas, bet viens vīrietis – izdarījis pašnāvību.

Iemesli – kursi un valoda esot tik grūti, ka divas pensionāres neesot izturējušas spriedzi, bet vīrietis – izlēmis šķirties no dzīves, saprotot, ka viņam neizdosies apgūt valodu eksāmena nokārtošanai nepieciešamajā līmenī.

“Apmeklēju latviešu valodas kursus, divas sievietes nomira!” teikts kādā “Facebook” ierakstā, kuru publicējis profils ar vārdu Jeļena Kravčenko.

Šim profilam draugos atrodamais profils ar vārdu Gaļina Gupalo tikmēr piebilst: “Tā ir taisnība. Es arī tur mācos.”

Trešais stāsts ir par kādu vārdā nenosauktu vīrieti no Ventspils. Kāda Aleksandra Soboļeva “Facebook” stāsta: “Ventspilī vīrietis kādu laiku gāja uz kursim, saprata, ka netiks galā... atnāca mājās un pakārās.”

Gupalo un Kravčenko kundzēm arīdzan norādīta saikne ar Ventspili.

Kursu organizatoriem pirmā dzirdēšana

Ventspilī latviešu valodas kursus piedāvā Ventspils Augstskola, ar kuru sazinoties, Jauns.lv ieguva informāciju, ka par šādiem gadījumiem mācību iestāde nav dzirdējusi.

Sazinājāmies arī ar Valsts izglītības satura centru (VISC), lai vaicātu, vai ir dzirdēts par kaut ko līdzīgu, kaut vai, stipra stresa gadījumiem valodas eksāmenu laikā.

Arī šajā gadījumā atbilde bija noraidoša.

Vēl arī jāpiebilst, ka veselības problēmas un nāve starp cilvēkiem, kuri apmeklē valodas kursus, var izrādīties arī nesaistīta ar valodas un uzturēšanās atļauju jautājumu.

Taču minētos stāstus, bez jebkādas papildus informācijas un apstiprinājuma, savos sociālajos tīklos nekautrējās izplatīt dažādi prokrieviskie aktīvisti, tostarp, partijas “Latvijas krievu savienība” (LKS) politiķis Andrejs Pagors.

Kas jāzina par Imigrācijas likuma grozījumiem:

Pēc rezonansi guvušajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas Krievijas pilsoņiem paredz obligātu valsts valodas pārbaudi, četri kaimiņvalsts pilsoņi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ir atsaukuši savus pieteikumus par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Minētais nozīmē, ka viņiem no Latvijas gan patlaban nebūs jāaizbrauc, jo viņi ir pieprasījuši termiņuzturēšanās atļaujas.

Līdz šim kopš pērn pieņemtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem PMLP nav vēl pieņēmusi nevienu negatīvu lēmumu, kas paredzētu Krievijas pilsoņu piespiedu izraidīšanu no Latvijas.

PMLP apkopotā informācija liecina, ka Latvijā reģistrēti 25 317 Krievijas pilsoņi. No tiem 5100 ir vecuma grupā virs 75 gadiem un viņiem nav jākārto valodas pārbaude. Vecumā līdz 14 gadiem ir 43 Krievijas pilsoņi, bet vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir 20 174 Krievijas pilsoņi.

Tikmēr Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kuros Iekšlietu ministrija (IeM) rosina noteikt nelielus atvieglojumus uzturēšanās atļauju pagarināšanai Krievijas pilsoņiem.

Par grozījumiem galīgajā lasījumā plānots balsot nākamnedēļ.

“Mācīties latviešu valodu ir pareizi, bet šis spiediens ir nepareizs,” Krievijas pilsone pauž pārdomas par obligāto latviešu valodas eksāmenu