Pēdējos gados aktualizēta vecāku uzvedības problēma bērnu un jauniešu sportā. Aktuāla liksta tā bijusi arī basketbolā, taču problemātiku risināt dažādos veidos cenšas Latvijas Basketbola savienība (LBS). Bez vecāku uzvedības kodeksa ieviešanas šī gada maijā uzsākta kampaņa “Ej fanot, bet neaizej ciet”, kur aicina vecākus uzvesties, kā savu bērnu atbalstītājiem pienākas.

Bez pārspīlētas savas komandas un atvases atbalstīšanas, atrašanās alkohola reibumā un kautiņiem vecāki spēļu laikā īpaši vēršas arī pret maz pieredzējušiem tiesnešiem, kuri Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) spēļu laikā mācās arodu arī paši. Tieši šīs līgas mačos sāk augt ikviens no vēlāk par profesionāļiem kļuvušajiem tiesnešiem. Šī gada beigās uzsākta tiesnešu skolas programma, ar kuras palīdzību mērķēts nodrošināt pēctecību, kā arī ar pieredzējušu soģu klātesamību LJBL spēlēs palīdzēt uzlabot esošo nokaitēto situāciju.

Apstādinātas spēles un verbāli uzbrukumi

Pirmo gadu kā LJBL galvenais tiesnesis pavada Einārs Tukišs. Viņš pats bērnu un jauniešu gados spēlēja basketbolu, bet no 22 gadu vecuma pievērsies tiesneša karjerai. “Bija reizes, kad neturpināju spēles un lūdzu vecākiem iziet ārā. Tādas situācijas man bija bieži,” par karjeras ievadu LJBL, sarunā ar Jauns.lv atceras Tukišs, kurš šobrīd apkalpo augstākā līmeņa spēles gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņš atceras, kā reiz “Ķeizarmežā” (šī sporta skola vairs nepastāv - aut.) viņam kāds no vecākiem metis ar pudeli, bet Jēkabpilī spēles dīdžejs, lai vēl vairāk uzkurinātu iekarsušo gaisotni, minūtes pārtraukumā atskaņojis Fiņķa dziesmu “Tiesneši ziepēs”. Abos gadījumos viņš apturējis spēli, atsākot to tikai tad, kad vainīgie pameta zāli.

Tie gan nav bijuši vienīgie gadījumi. “Kādos tik vārdos neesmu saukts un kā pret mani nav vērsušies, ieskaitot basketbolā zināmas personības, kas vispār ir nepieņemami. Bija arī viens gadījums, kad piedāvāja iziet ārā izkauties. Man gan biežāk šādus piedāvājumus izteica no tribīnēm, kamēr pēc spēles, ejot garām gaitenī, drosme no bravūrīgākajiem vecākiem jau bija pazudusi,” viņš atminas. No sava laika, tiesājot LJBL spēles, Tukišs guvis secinājumu, ka vecāki vēlējušies vadīt spēles, velkot deķīti katrs uz savu pusi. Katrs no viņiem vēlējies, lai atvase izaug par nākamo lielo basketbola zvaigzni, kas gan radījis apmulsumu bērnā. “Viņš neiemet, pagriežas pret tēvu, un sāk raudāt,” atceras tiesnesis.

Iemeslus vecāku vēršanās pret tiesnešiem var atrast vairākus. “Viņi nesaprot, ka tas ir bērnu basketbols. Viņi nesaprot, ka zem tiesnešu formas pārsvarā ir 12, 13, 14 gadus vecs bērns. Viņi ir pieraduši fanot sportam, kā profesionālajā, kur uz tiesnesi var bļaut. Vecāku pieņēmums ir, ka, ja tiesnesis kļūdās, tad neprecizitāte par sliktu pieļauta speciāli. Nepastāv analītiskās un kritiskās domāšanas, ka tiesnesis, kas ir bērnu un jauniešu vecumā, speciāli nevar kļūdīties,” pauž LJBL galvenais tiesnesis.

Cits secinājums gūts pašu jaunatnes treneru atbildībā, īpaši jau viņa autoritātē vecāku vidū. “Tieši treneris ir tas, kurš nosaka toni LJBL. Ja viņš nav vērsts uz sadarbību ar tiesnešiem, un ir tik emocionāls, ka pret tiesnešiem vēršas negatīvā veidā, tad nevar sagaidīt, ka tieši to pašu nedarīs arī vecāki.” Tukišs atklāj, ka vēl pirms nedēļas notikušajā U-19 finālturnīrā varējis novērot, kā atsevišķi treneri nicinoši izturas pret spēles arbitriem. “Man nācās aizrādīt par personīgiem komentāriem pret tiesnesi, kur nav runa par pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, vai bijis nostaigāts vai piezīme.”

LJBL galvenais tiesnesis uzskata, ka, pirmkārt, jauniešu basketbola trenerim jābūt autoritātei vecāku acīs. “Ideālā variantā, braucot uz turnīru, ierakstīt vecāku čatā - lūdzu, uzvedamies korekti. Ir bijis pozitīvs piemērs spēles laikā, kad treneris palūdza vecākus nevērsties pret tiesnešiem. Ir treneri, kuri nākuši klāt un prasījuši, vai var ko teikt tiesnešiem. Jā! Mēs viņus neaudzinām siltumnīcas apstākļos. Spēles gaitā var izdarīt spiedienu un ko jautāt, taču, lai tas nepāraug personiskos apvainojumus un lai šis spiediens nav visas 40 minūtes. Kampaņa nav par būšanu teātrī un klusumā. Emocijām ir jābūt, taču ir svarīgs veids, kā līdz tām nonākam.”

Vide Latvijas Jaunatnes basketbola ligas spēlēs īpaši pasliktinājusies pēdējo desmit gadu laikā. “Ir mainījusies paaudze. Mainījušās iespējas. Cilvēki kļuvuši pašpārliecinātāki, grib vairāk. Tie, kuri auguši Padomju savienības laikos, saviem bērniem vēlas iedot vairāk, un uzskata, ka arī viņiem jāpienākas vairāk. Arī šogad ir bijis stāsts par alkohola lietošanu. Nevienā sportā nav vietas tādām lietām kā tabaka, alkohols un kautiņi.”

Pats Tukišs vēl nesen vienā privātā U-9 vecuma grupas turnīrā saskāries ar situāciju, kad sakāvušies divi vecāki. “Viens pa priekšu vandās ar kameru, otram tas nepatīk. Sākas konflikts, tiek aizsista kamera un viss beidzas ar kautiņu. U-9 vecuma grupā! Drausmas! Mammas, tēti, rokas iet pa gaisu. Un tad jūs skatāties saviem bērniem acīs? Tas ir piemērs, un tā audziniet savus bērnus? Tā ir norma?”

Kampaņa sāk dot rezultātus

“Šī iniciatīva ir ļoti forša. Tas ir kā nākamais solis, ko Latvijas Basketbola savienība (LBS) darījusi iepriekš. Tam ir kaut kāda pozitīva iezīme, varbūt ne līdz galam, taču tas sāk strādāt,” par uzsākto kampaņu izsakās Tukišs.

Arī tiesnešiem šī ir vērtīga kampaņa, jo viņus var saukt par trešo komandu basketbolā. Lai arī līdz šim tieši sīvajās spēlēs par kādu tiesnešu lēmumu izrādītas lielākās negācijas no vecāku puses (ne vienmēr pamatotas, uzskata Tukišs), nesen apmeklētie finālturnīri U-12 un U-19 vecuma grupās ļāvuši secināt, ka situācija sāk uzlaboties.

“U-12 vecuma grupā tas viņiem bija pirmais finālturnīrs. Tas, ko redzēju, - vecāki domā. Bija vienas sporta skolas vecāki, kuri jautāja par vecāku ētikas kodeksu, tādā veidā mēģinot noskaidrot, ko un kā drīkst. Rezultātā šīs komandas vecāki super atbalstīja savu komandu, nevēršoties pret pretiniekiem un citiem. Vienā brīdī viens vecāks apelēja pie tiesnešiem, uzskatot, ka ir nostaigāts. Uzreiz pārējie pie viņa vērsās un aicināja klusēt,” atminas LJBL galvenais tiesnesis.

Viņš atgriežas arī pie trenera faktora, vēlreiz sakot, ka bijis gadījums, kurā kāds no sporta skolas treneriem palūdzis vecākiem aizvērties. “Bija viena spēle, kuru tiesneši nekontrolēja. Pēc minūtes pārtraukuma pieprasīšanas treneris turpināja vērsties pret arbitriem, ko pamanīja arī vecāki, uzreiz paceļot toni. Kas bija pozitīvi, treneris pret viņiem pagriezās un pateica - mutes ciet! Un viņi apklusa.” Situāciju uzlabo arī nesen izveidotā tiesnešu skola, kuras vadītājs ir Einārs Tukišs. Tā paredz, ka LJBL spēles apmeklē astoņi profesionāli tiesneši, kuri ar jaunajiem amata brāļiem dalās ar saviem padomiem un seko līdz spēļu norisei.

“Tad šajā situācijā iesaistījos es, atnākot pie tiesnešiem un trenerim pasakot, ka viņus pārņemšu. Ar mūsu klātbūtni vecāki pamana, ka ar tiesnešiem kaut ko dara. Viņš ir LJBL tiesnesis un viņa līmenis ir atbilstošs šīm spēlēm. Ar manu vai manu kolēģi klātbūtni redzēju, ka vecāki sāk aizdomāties, ka viņš (tiesnesis) to nedara speciāli. Tas gluži vienkārši ir viņa līmenis. Mūsu uzdevums ir palīdzēt nokontrolēt spēli citādāk un dalīties ar niansēm. Piemēram, U-12 finālturnīra laikā tiesnesis nezināja noteikumu punktu, es iekāpu laukumā un pateicu, kā ir jādara, lai nerodas konflikts viņa nezināšanas dēļ. Mūsu klātesamība palīdz saprast, ka te notiek darbs, nevis pašdarbība kādam par sliktu.”

Tiesnešu skola kā vērtīgs instruments

Pagājušā gada beigās LBS informēja, ka LJBL sadarbībā ar Tiesnešu komisiju ir izveidojusi tiesnešu attīstības programmu, kā rezultātā Latvijas pieredzējušu tiesnešu vadībā pēc vienotas sistēmas darbosies vismaz astoņas tiesnešu skolas. Projektā piedalās Einārs Tukišs (ir tās vadītājs), Elvis Binders-Čoders, Mārtiņš Kozlovskis, Juris Brūveris, Andris Petrovs, Rafiks Misirovs, Māris Visočanskis un Raimonds Repelis.

“Kāpēc ar kolēģiem nonācām lidz tiesnešu skolām? Problēma bija tāda, ka pazūd jaunie tiesneši. Mēģinājām saprast, kur ir tā sakne, kāpēc viņu nav. Īsu sakot, viņiem nav mentoru. Mūsu uzdevums ir sagatavot jauno tiesnesi viņa pirmajam turnīram. Mazajos bērnu turnīros tiesājam kopā.” Tukišs uzskata, ka daudzi jaunie tiesneši pazuduši pēc pirmajām spēlēm, kuras sagaidījuši negatavi. “Ja jaunais tiesnesis notiesā spēli, kurā bijis spiediens no trenera un skatītājiem, tad viņš aiziet uz ģērbtuvi, noliek svilpi un viss. Viņš nav sagatavots pirmajai spēlei un viņam nav, kam paprasīt atbalstu, vai dara pareizi.”

Šobrīd minētie astoņi profesionālie tiesneši sadalījušies pa visiem reģioniem, kuros ir basketbola novirziens. Pirmie mēneši rāda, ka bērnu interese par tiesnešu arodu ir liela. “Uz nodarbībām bijuši 450 bērni, no kuriem 350 atnākuši pirmo reizi. Tukumā uz vienu no nodarbībām atnāca vairāk nekā 50 bērnu. Svarīgākais mums ir saprast, vai šī profesija vairs nav prestiža, vai tomēr, pamainot metodi, kā strādā, var ieinteresēt tiesāšanā. Līdz šim interese ir pārsitusi manas gaidas.” Mērķis ir veidot konkurenci, un uz LJBL finālturnīriem apzināti 60 tiesneši, kuri var apkalpot šos mačus.

“Mēs, mentori, bijām katrā spēlē. Bija video un analītika. Jaunie ieraudzīja profesionālu veidu, kā pieiet spēlei un, jāsaka, viņiem dega acis. Bija jautājumi, interese un vēlme mācīties. Man patīk, ka ir interese un iniciatīva, nevis tikai numura atsišana.” Jau šajā nedēļas nogalē LJBL gaidāmi vienlaikus veseli seši finālturnīri, kas nozīmē - daudz darba tiesnešiem, viņu mentoriem, bet vecākiem atcerēties par savu uzvedību.

Pašvaldības sāk revidēt savu dzīvokļu fondu: daudziem būs jāizvācas no gadu gadiem īrētiem dzīvokļiem