Bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka pagājušajā gadā tika piedāvāts risinājums tiltam 800 miljonu eiro apmērā, bet SM rosināja veikt optimizāciju esošā projekta risinājumiem duālajam tiltam un noteica kopējās būvizmaksas līdz 280 miljonu eiro apmērā.

"Patlaban visi dokumenti ir sagatavoti un nodoti saskaņošanā Tiesību aktu portālā. Risinājumi jāvirza tālāk uz valdības sēdi un valdībai ir jālemj par tālāko," viņš uzsvēra.

Komentējot, vai līgums ir pārtraukts, Švinka sacīja, ka tas ir ilgs process, kurā visas valstis nerealizēto projektu finansējumu atgriež atpakaļ, un vienlaikus ir iespēja pieteikties CEF11 jeb "ReFlow call", kas turpmākajos mēnešos tiks precizēts, tādējādi Latvija varētu vēlreiz pieteikties un saņemt finansējumu.

Viņš papildināja, ka SM ilgstošās sarunās mēģināja vienoties par grozījumiem esošajā finansēšanas līgumā. "Tika darīts viss iespējamais, kādā veidā to varētu, bet diemžēl tā līguma nosacījumi bija paredzēti konkrētiem mērķiem. Tādēļ parādījās risks, ka atkal tiktu izbūvēti tilta balsti par pieejamo finansējumu, bet tilts bija uzprojektēts 800 miljonu eiro apmērā, kas radītu milzīgus riskus un nesaimniecisku darbību," uzsvēra Švinka.

Švinka piebilda, ka finansēšanas līgums tika pārtraukts, lai Latvija sāktu darbību tikai tad, kad būs zināms tilta risinājums un finansējums pilnā apmērā.

Ziņojumā teikts, ka Eiropas klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) šā gada martā informēja SM, ka EK plāno izbeigt projektu, ņemot vērā, ka projekta galvenais uzdevums, kas bija apvienotā tilta pirmā posma būvdarbi, līdz šim nav sākti, radot kavējumu, kas pārsniedz vienu gadu.

Kavējums pamatots ar būtisku izmaksu pieaugumu un nepieciešamību izvērtēt izmaksu ziņā efektīvāku risinājumu, tostarp projektēšanas optimizāciju, kas nozīmētu pārprojektēšanu un atkārtotu saskaņošanas procesu.

EK uzskata, ka līguma izbeigšana ir abu pušu interesēs, jo finansējumu varēs pārdalīt citā uzaicinājumā "ReFlow call", saglabājot Latvijai iespēju nākotnē atkārtoti pieteikt apvienoto tiltu vai citus projektus CEF mehānismā.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka 2024. gada 23. janvārī tika noslēgts Militārās mobilitātes finansēšanas līgums divlīmeņu apvienotā tilta tehniskā risinājuma astoņu tilta balstu būvniecībai. "Rail Baltica" pamattrases būvnieka "E.R.B. Rail JV" piedāvājumā astoņi tilta balsti tiktu pabeigti 2029. gada pirmajā pusē, un to kopējās būvizmaksas veidotu 168 miljonus eiro, kas pārsniedz Militārās mobilitātes termiņu - 2027. gada 30. jūniju, kā arī pārsniedz finansēšanas līgumā piešķirto finansējumu - 103 miljonus eiro, tostarp 51,5 miljonu eiro no Militārās mobilitātes fonda.

Vienlaikus Latvijas valsts budžetā vai citu ārvalstu instrumentu mehānismos nav pieejama trūkstošā summa, norāda ministrijā.

Līdz ar to Militārās mobilitātes fonda uzsaukumā, kurā Latvija bija saņēmusi avansu 25,776 miljonu eiro apmērā, šī summa ir jāatgriež EK. Tādējādi valsts budžeta līdzfinansējums un priekšfinansējums, kas bija apstiprināts Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra sēdē, vairs nav nepieciešams, norāda ministrijā.

Ziņojumā teikts, ka apvienotā tilta kopējās būvniecības izmaksas 2020. gada cenās tika lēstas 199 miljonu eiro apmērā, tostarp autoceļu daļai - aptuveni 89 miljonu eiro apmērā, neiekļaujot projektēšanas izmaksas 4,5 miljonu eiro apmērā. Projekta īstenošanai tika paredzēts izmantot valsts budžeta līdzekļus un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu.

Tikmēr 2023. gada 21. decembrī tika noslēgts būvniecības līgums starp SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) un "E.R.B. Rail JV", kurā apvienotā tilta izbūve ir paredzēta kā izvēles fāze. Ministrijā uzsver, ka "E.R.B. Rail JV" piedāvātie risinājumi pārsniedz 2021. gada informatīvajā ziņojumā noteikto 199 miljonu eiro slieksni, tādēļ, ņemot vērā izmaksu indeksāciju atbilstoši 2025. gadā piemērojamajam cenu līmenim, apvienotā tilta būvizmaksas būtu nosakāmas aptuveni 280 miljonu eiro apmērā.

SM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm turpina darbu pie tilta pār Daugavu tehnisko risinājumu optimizācijas, izvērtējot projekta īstenošanai pieejamos un potenciāli piesaistāmos finansējuma avotus. SM uzskata par nepieciešamu veikt turpmāku projekta tvēruma, tehnisko risinājumu un ieviešanas mehānisma pārskatīšanu, lai nodrošinātu finansiāli izpildāmu, tehniski pamatotu un ar "Rail Baltica" projekta prioritātēm saskaņotu risinājumu.

Līdz ar to ministrijas turpmākās darbības ir adaptēt un optimizēt līdzšinējos projektēšanas risinājumus, precizēt tilta vai atsevišķu tiltu risinājumu faktiskās izmaksas, kurām nevajadzētu pārsniegt aptuveni 280 miljonus eiro, sadalot tās atsevišķās pozīcijās - dzelzceļa un autoceļa daļā, ņemot vērā tirgus situāciju un indeksāciju, kā arī izstrādājot salāgotu būvniecības realizāciju.

Savukārt, ņemot vērā, ka CINEA finansējums attiecināms tikai dzelzceļa infrastruktūrai, turpmākie darbi ietver dzelzceļa daļai veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai nākamajā CEF un CEF Militārās mobilitātes uzsaukumā varētu iesniegt kvalitatīvu un pamatotu pieteikumu, kas atbilst CINEA un EK prasībām, tostarp nodrošinot pietiekamu projekta gatavības līmeni.

Savukārt autoceļa daļai SM plāno izvērtēt atsevišķus īstenošanas un finansēšanas modeļus, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) iespējas, kā arī nodrošināt alternatīvu tehnisko risinājumu analīzi, paredzot iespēju autoceļu infrastruktūru realizēt neatkarīgi no dzelzceļa.

Vienlaikus turpmākie darbi paredz nodrošināt, ka izvēlētais tilta risinājums ir finansiāli izpildāms, tehniski pamatots un atbilst "Rail Baltica" projekta kopējai infrastruktūras attīstībai, paredzot alternatīvus īstenošanas scenārijus un ievērojot 2024. gada 10. decembra lēmumu par "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā iekļaujamo projekta apmēru.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto" pērn oktobrī vēstīja, ka ir apdraudēta Militārās mobilitātes fonda piešķirto 50 miljonu eiro izlietošana.

Raidījumā atzīmēja, ka Militārās mobilitātes fonda trešajā uzsaukumā atbalstīja trīs Latvijas pieteiktos projektus, tostarp pabeigto tiltu pār Salacu un lidostas perona pārbūvi, bet bažas ir par iespējām īstenot balstu izbūvi plānotajam divu līmeņu auto un dzelzceļa tiltam pār Daugavu "Rail Baltica" projektā.

"de facto" norādīja, ka balstu izbūvei divu līmeņu auto un dzelzceļa tiltam pār Daugavu paredzēts lielākais piešķīrums - 51 miljons eiro. Taču ir bažas, vai uzprojektētajā veidā tiltu varēs atļauties uzbūvēt, un naudu nāksies vai nu zaudēt, vai mēģināt rast iespējas un atļauju to izmantot, lai uzbūvētu cita tipa tiltu. Turklāt pamattrases risinājumu optimizēšana pat pirmajā būvniecības posmā virzienā uz Lietuvas robežu varētu noslēgties tikai 2026. gadā, kas nozīmē, ka tik ilgi uzbērumu un pārvadu būvniecība nenotiks, bet turpināsies sagatavošanās darbi.

Pēc "de facto" rīcībā esošās informācijas, aprēķini parādījuši, ka apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts iecerētajā veidolā - divos līmeņos -, izmaksātu gandrīz 800 miljonus eiro, bet tik daudz naudas tam atrast neizdosies.

"de facto" arī atzīmēja, ka "RB Rail" pērn pavasarī piedāvājis samazināt tilta apjomu, tostarp atteikties no autoceļa pāri Daugavai, bet pret to iebilda "Latvijas valsts ceļi", jo savulaik Rīgas apvedceļam noskatītajā koridorā autoceļam vairs fiziski vietas nebūtu.

"LVC vajadzība ir šķērsojums, kas nodrošina autotransporta pārvietošanos. Ja mēs runājam par to projektu, kas patlaban ir izstrādē, tad jānorāda, ka LVC netika iesaistīti sākotnējā izpētē par šo apvienoto risinājumu un arī netika iesaistīti lēmumu pieņemšanā par šī šķērsojuma konfigurāciju, respektīvi, cik tie būs līmeņi un kādā veidā tos izvietot," skaidroja LVC pārstāve Anna Kononova.

Lēmums būvēt tieši šādu tiltu pieņemts 2021. gadā. Pamatojumā norādīts, ka divi atsevišķi tilti izmaksātu par 40 miljoniem eiro vairāk nekā tilts divos līmeņos, ko varētu uzbūvēt par 200 miljoniem eiro 2020. gada cenās. Uzsvērts, ka tilts būs viena no sarežģītākajām izbūvēm Baltijā, un arī visas Eiropas mērogā tam esot vien trīs līdzinieki.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Vārds partiju līderiem: kas ir svarīgākais Latvijai?

Komentāri (1)