Pirmās runas par akciju, kura beigu beigās tika nodēvēta par “Rododendru”, no Gobzema puses izskanēja jau īsi pēc šī gada 18. augusta protesta, kuru arīdzan iniciēja konkrētais Saeimas deputāts ar domubiedriem.

Tolaik galvaspilsētas centrā, saskaņā ar Valsts policijas (VP) aplēsēm, kopumā sapulcējās ap 4000 cilvēku, lai paustu kritisku viedokli par valdības Covid-19 krīzes risināšanai pieņemtajiem lēmumiem, tostarp saistībā ar vakcināciju.

Pēc šīs akcijas, kura tika pasniegta un zināmā mērā arī uztverta, kā sen nepieredzēta mēroga tautas “iziešana ielās”, Gobzems publiski sāka runāt par vēl lielākiem protestiem, gadījumā, ja valdība arī šoreiz neieklausīsies.

Būtiski, ka sākotnēji politiķis intensīvi atkārtoja, ka nākamreiz pulcēs ļaudis siltās drēbēs, ar smago tehniku un ēdiena, kā arī kurināmā rezervēm – ilgstošai demonstrācijai.

Sākumā ieplānotais notikums tika saukts par “Maidanu” un salīdzināts ar Barikāžu laika norisēm, taču mediji piefiksēja, ka vārdu “Maidans” Gobzems ātri vien beidza lietot.

Beigu beigās Alda Gobzema politiskā akcija, kuru deputāts realizēja no 6. decembra līdz 14. decembra rītam, tika nodēvēta par “Rododendru”.

Tās formāts ilgu laiku bija noslēpums, taču nedēļās pirms tā kļuva skaidrs, ka politiķis šī ēriku dzimtas (Ericaceae) auga vārdā ir nosaucis vairāku Latvijas pilsētu apceļošanu, lai parunātos ar saviem atbalstītājiem.

Ņemot vērā to, ka Gobzema un viņa komandas izmantotais autobuss tika nolīmēts ar viņa un pārstāvētās partijas simboliku, ir grūti nevilkt paralēles ar klasisku politisko kampaņu ASV stilā un nodēvēt “Rododendru” par kaut ko unikālu un nepieredzētu.

Akcija sākas ar aizturēšanu sēriju

Akcijas sākums gan bija pietiekami skaļš – 6. decembrī, Tukumā Aldi Gobzemu jau drīz pēc domē nesaskaņotās akcijas sākuma īslaicīgi aizturēja policija.

Iemesli administratīvā pārkāpuma procesu ierosināšanai bija: par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām, par likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārkāpumiem un par valdības rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” prasību neievērošanu.

Pēcāk arī Talsos tika ierosināti divi administratīvā pārkāpuma procesi, savukārt Ventspilī ierosināti administratīvā pārkāpuma procesi par likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārkāpšanu, par nepakļaušanos policijas likumīgajām prasībām pārtraukt likumpārkāpumu, par sīko huligānismu un par valdības rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” prasību neievērošanu.

Internetu interesē – cik izmaksāja autobuss?

Tuvojoties 13. decembrim, akcija un tās tonis nedaudz pierima.

Spriežot pēc cilvēku reakcijām sociālajos tīklos, daudzus ieinteresēja šāda Latvijas pilsētu apceļošanas loģistika un izmaksas.

Pēc neilgas, virspusējas papētīšanas gan jāteic, ka nekā īpaši sarežģīta un dārga šeit, visticamāk, nebija.

Spriežot pēc valsts reģistrācijas numura zīmes, kuru iespējams saskatīt daudzajos publicētajos foto un videomateriālos (MC-7500), Aldis Gobzems un viņa komanda izmantojusi autobusu “Neoplan N5218/3SHDL Starliner”:

Konkrētais autobuss ir ražots 2012. gadā, un šobrīd to iznomāšanai piedāvā Mārupē reģistrēts uzņēmums SIA ”Emine”. Tas, spriežot pēc “Lursoft” datiem, pieder kādai 1959. gadā dzimušajai Jeminei Andrejevai.

“Rododendra” autobusa īres faktiskās izmaksas paliek nezināmas, un konkrēti izcenojumi nav atrodami arī firmas mājaslapā.

Taču Jauns.lv izdevās noskaidrot, ka vidusskolas futbola komandas vajadzībām (15 spēlētāji, treneris un personāls) – vasarā apbraukāt sešas pilsētas sešās dienās, lai uzspēlētu pārbaudes spēles –, šī konkrētā autobusa īre izmaksātu ap 1500-1600 eiro.

Šīs izmaksas, lai arī iekļauj īri, nodevas, degvielu un šoferi, ir ļoti aptuvenas, taču nav pārāk lielas. Vienīgi jāpiebilst, ka saskaņā ar speciālistiem, kurus uzrunāja Jauns.lv, autobusa vizuālā noformēšana varētu izmaksāt vēl aptuveni tikpat.

Šeit gan arī jānorāda, ka nav zināms, vai konkrētajā gadījumā jebkādu iemeslu dēļ ir piemērotas kādas atlaides.

“Rododendrs” beidzot arī Rīgā

Notikumi 13. decembra vakarā, Rīgā, īpaši detaļās, gan ir izceļami kā kaut kas visnotaļ savdabīgs. Vēl jo vairāk, ja ir bijusi iespēja tos pieredzēt klātienē.

Cilvēki laukumā pretī Rīgas pilij sāka parādīties ap pulksten 16.00. Gobzema atbalstītāji šeit pulcējās par spīti tam, ka Rīgas dome iepriekš bija paziņojusi, ka šo pasākumu neatļaus un VP – atkārtoti aicināja to neapmeklēt, norādot uz atbildību likuma priekšā.

Drīz vien Rīgas pils pievārtē bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku ar plakātiem, gaisā paceltām, filmēt-gatavām viedierīcēm, pagalēm, termosiem un ēdienu.

Notiekošo fiksēja arī žurnālisti, savukārt par kārtību gādāja VP un Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Zīmīgi, ka pasākumu apmeklēja arī skandalozais uzņēmējs Ainārs Šlesers, kurš nu 14. Saeimā grib tikt ar savu jaunāko partiju "Latvija pirmajā vietā".

Pirms tam, neskatoties uz Alda Gobzema atkārtotiem neglaimojošiem izteicieniem Šlesera virzienā, Šlesers un viņa partijas biedri sociālajos tīklos tomēr aicināja cilvēkus "Rododendru" apmeklēt.

Kas apsargā Saeimas deputātu Gobzemu?

Gobzema balss, skaņu aparatūras pastiprināta, pavisam drīz atskanēja no Pils laukumā 2b esošā nama vārtrūmes, tieši pretī Rīgas pilij.

To ātri vien no akcijas dalībniekiem bija norobežojusi gan policija, gan arī savdabīga organizācija ar nosaukumu “7. Valkas aizsargu pulks”.

Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga veidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919.-1940.), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.

Pirms likvidācijas 1940. gadā organizācijā, saskaņā ar vēstures avotiem, bija ap 60 tūkstošiem dalībnieku – 31 874 aizsargi, 14 810 aizsardzes un 14 000 jaunsargi.

Taču neskaidra standarta militārajās formās tērptajiem personāžiem, kuri, spriežot pēc visa, 13. decembra vakarā pildīja Saeimas deputāta Alda Gobzema apsargu funkciju, ir mazs sakars ar savulaik izveidoto Aizsargu organizāciju.

Šajā konkrētajā veidojumā cita starpā darbojas pretrunīgi vērtēts aktīvists, kādreizējā, skandalozā nodibinājuma “Tautas varas fronte” bijušais pārstāvis Vjačeslavs Kataļikovs.

Pirmie asumi un sniega pikas

Drīz vien pie Pils laukuma nama vārtrūmes sākās arī pirmie asumi – dažas personas sāka grūstīt VP transportlīdzekli, kurš bija pietuvojies notikuma vietai. Pret to tika raidītas arī vairākas sniega pikas.

Bija dzirdams, ka akcijas organizatori vēlas izvietot nelielu skatuvi, taču VP to neatļāva, tā vietā piesaucot papildspēkus un nu jau ielencot ne vien vārtiņus, bet arī iepriekš grūstīto VP automobili. Saspīlējums gan ātri vien pierima.

Pasākums turpinājās, Alda Gobzema partijas un domubiedriem sakot runas cauri aiztaisītajiem un cītīgi sargātajiem Pils laukuma 2b nama vārtiem.

Runu starplaikā skanēja mūzika, uzmācīgi raisot asociācijas ar Covid-19 pandēmijas dēļ sen nepieredzēto mūzikas festivālu gaisotni.

Pasākumam bija nosaukums, norises vieta, mūzika un citas performances. Bija arī sava veida “galvenā skatuve”, par kuras gaismām savā veidā kalpoja VP operatīvo transportlīdzekļu bākugunis, bija apmeklētāji, kuri spiedās ap skatuvi, un citi – kuri pastaigājās nomaļus.

Bija mēģinājumi uz norises vietu atgādāt arī vairākus papildus mūzikas instrumentus – klavieres. Taču te arī sākās problēmas.

VP un RPP spēki ļoti skaidri demonstrēja, ka klavieres uz Rīgas pili aiznest viņi aktīvistiem neļaus.

Rezultātā drīz vien sākās grūstīšanās starp atsevišķiem agresīvajiem akcijas dalībniekiem un likumsargiem. Pēcāk VP ziņoja, ka viens incidents tiek izskatīts kā pirmsšķietams uzbrukums policistam.

Kādu laiku ap klavierēm sapulcējušies ļaudis pamanījās izstumt likumsargus no teritorijas un īslaicīgi teju pilnībā nobloķēt Kr. Valdemāra ielu, tieši pie Vanšu tilta, centra pusē. Situāciju gan ātri vien atrisināja policija, ļaudis izklīdinot no brauktuves.

Pirms tam gan bija pamanāmi daži provokatīvi aktīvisti, kuri enerģiski aicināja turpināt traucēt satiksmi. Vēl iepriekš pie klavierēm kāds kungs sievietei, iespējams, dzīvesbiedrei pavēlēja nelīst priekšā, kamēr pats iešot kādam virsū.

Vairāki vīrieši ik pa laikam bija bruņojušies ar sniega pikām, un sociālajos tīklos tika piefiksēts arī kāds moments, kurā akcijas dalībnieki pašrocīgi zemē nogāž, aiztura un likumsargu uzraudzībā nodod kādu vīrieti, kurš, kā paši apgalvoja, esot provocējis nekārtības.

Tikpat nepatīkami turpinājās arī otrs mēģinājums aizgādāt līdz Rīgas pilij klavieres – šoreiz pa Pils laukuma brauktuvi zem Vanšu tilta.

Tur ilgāku laiku provokatīvi akcijas dalībnieki verbāli konfliktēja ar mūzikas instrumentu ielenkušiem policistiem aizsarg-ekipējumā.

Uz notikuma vietu tad tika izsaukts arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) – bija cietis kāds VP pārstāvis, kuru drīz vien aizveda projām no norises vietas.

Šis incidents pagaidām tiek vērtēts, un jāuzsver, ka policija to nesaista ar uzbrukumu likumsargam.

Klavieres pēcāk aizveda projām, un jāteic, ka tieši mēģinājumi aizgādāt uz pili šos mūzikas instrumentus izvērtās par lielāko pārbaudījumu likumsargiem, kuri akcijā uzraudzīja drošību.

Pats Aldis Gobzems, kā arī citi akcijas dalībnieki gan norāda – ja likumsargi nebūtu lieguši cilvēkiem vienkārši nogādāt klavieres līdz Rīgas pilij, nekādu asumu un traumu nemaz nebūtu.

Lai tur vai kā, no abiem incidentiem visdziļāk prātā iedega ainas ar mātēm, kuras uz šo akciju bija ieradušās ar bērniem.

Ir sirreāli vērot, kā plaši apmeklētā protesta akcijā, kurā pa perimetriem ir izvietojušies ar piparu gāzi, stekiem un citiem aizsarglīdzekļiem nodrošināti likumsargi, kā arī vismaz saujiņa pietiekami neprognozējamu, agresīvu personu, uzturas sievietes ar bērniem ratiņos.

Aldis Gobzems apgalvo, ka čurājis policijas iecirkņa izlietnē

Pasākuma noslēguma daļā ļaudis krastmalā bija sapulcējušies, lai parunātos pie “korupcijas aisberga”.

Tas gan nebija bēdīgi slavenais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) objekts, bet, vismaz pēc bildēm spriežot, cits, jāteic, reālam aisbergam daudz līdzīgāks objekts.

Kādā brīdī, kad likās, ka visi pārsteigumi jau beigušies, Aldis Gobzems saviem sekotājiem klātienē atzinās, ka čurājis izlietnē, kādā no policijas iecirkņiem, kuros pabijis.

Šis stāsts tika uztverts ar gavilēm:

Pēcāk Saeimas deputāts, sarunā ar kādu akcijas dalībnieku, runājot par partnerattiecībām ar Krieviju un rietumiem, retoriski pauda: “[...] mēs kā tādas vecas maukas sadarbosimies gan uz austrumiem, gan uz rietumiem?”

Domājams tādēļ, ka “Rododendra” programmā netika minēts skaidrs akcijas beigu laiks, bet vienkārši pateikts: “līdz uzvarai” vairāki desmiti dalībnieku vēl daudzas stundas uzturējās Rīgas pils tuvumā, mielojoties ar līdzi paņemtiem gardumiem un iesaistoties sarunās.

Kādu laiku tur uzkavējās arī pats Aldis Gobzems, pasākumam pamazām faktiski noslēdzoties vien agrajās 14. decembra rīta stundās.

Tā vismaz liecina paša “Telegram” ievietots video, kurā kāda kundze sparīgi strīdas ar policistiem par 50 eiro sodu, kurš uzlikts kādam cilvēkam, kurš “pačurāja pie eglītes”.

Jāpiebilst, ka vēl pirms rudens mēnešiem šie gaidāmie protesti tika ļoti cieši saistīti ar valdības lēmumiem Covid-19 krīzes risināšanai, tostarp vakcināciju, taču, tuvojoties norises datumiem, retorika kļuva ievērojami vispārīgāka, tēlaināka.

Tika runāts par Latvijas kā valsts mainīšanu, varas mainīšanu un pastāvošā režīma sodīšanu – vērienīgiem notikumiem.

Ar neapbruņotu aci ir redzams, ka faktiski “Rododendrs” bija konkrēta politiskā spēka realizēta politiska aģitācija.

Pats Aldis Gobzems pēc akcijas sociālajos tīklos pauda, ka notikums ir izdevies, un, ka pa nedēļu izdarītais ir “modinājis cilvēkus” un palielinājis reālām pārmaiņām nepieciešamo “kritisko masu”.

Spriežot pēc deputāta paustā, turpinājums – lai arī kādā formātā – ir gaidāms 31. janvārī.

Vai Gobzema komanda “testē” metodes?

Pēc 6. decembra notikumiem Tukumā, kur Gobzems tika īslaicīgi aizturēts un veltīja likumsargiem nudien neglaimojušus vārdus, medijos aktualizējās diskusija par to, cik pareizi vai nepareizi rīkojusies policija, kā arī par to, ko šādas ievēlēta deputāta metodes saziņai ar tautu nozīmē politiskajai videi Latvijā.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes dekāne Dr. sc. soc. Anda Rožukalne telefonsarunā ar Jauns.lv norāda, ka, viņasprāt, neesot tā, ka Gobzems pēdējo nedēļu aktivitātēs šajā ziņā normalizētu bezkaunību no vēlētas valsts amatpersonas puses, lai arī uzvedības modelis esot saistāms ar likumu ignorēšanu.

“Pieļauju, ka Gobzema komanda pie tā nonākusi, testējot dažādas idejas – kas iedarbojas un kas ne. Kopumā gan no populistiskiem politiķiem šis viss nav nekas jauns. Šī pieeja pamatā turas uz divām emocijām – dusmām un bailēm. Vēstījums par eliti, kura neļauj tautai normāli dzīvot rada dusmas, kamēr bailes papildina šo visu un vienlaikus arī stimulē vēlmi sekot līdzi informācijai, visiem jaunumiem, kurus izsludina šādi politiķi,” norāda Rožukalne.

Konkrētā retorika un likumsargu aizskaršana esot “šīs izrādes daļa”, norāda RSU Komunikācijas fakultātes dekāne, piebilstot, ka Aldis Gobzems un viņa aktivitātes kopumā speciālista acij izskatās “kā no populisma rokasgrāmatas”.

Starptautiskajā arēnā arī netrūkstot piemēru, no kuriem aizgūt metodes un aktivitātes – tostarp bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa un Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna.

Rožukalne arī norāda, ka nepiekrīt tiem, kuri uzskata par pareizu ignorēt šāda veida politiķus un sabiedrības daļu, kuru tie spēj mobilizēt.

“Tā, manuprāt, ir pārāk vienkārša atbilde uz šo jautājumu – ko darīt? Tieši tā jau arī rodas vēstījumi, ka mediji ir naidīgi un noklusē patiesību. Beigu beigās veidojas tā dēvētās “digitālās ciltis”, kurās cilvēki sociālajos tīklos biedrojas pret šo visu. Kļūdaini būtu medijam dot šiem ļaudīm platformu bez konkurences, taču analizēt, vērtēt, diskutēt un aprakstīt ir vērtīgi,” piebilst speciāliste.

Vai mums ir paveicies ar dezinformācijas izplatītājiem un Covid-19 aktīvistiem?