Hocenko paudis šādu priekšlikumu laikā, kad, kā vēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi, Latvija apsver iespēju aizliegt runāt krievu valodā valsts iestādēs, bet Lietuva plāno slēgt robežu ar Baltkrieviju un ierobežot tranzītu uz Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu.

“Vēršos pie visiem Baltijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības — ja esat noguruši no savu politiķu necilvēcīgajām metodēm, ja mīlat Krieviju un jums ir tādas pašas kā mūsu Krievijas tradicionālās vērtības — laipni lūdzam Omskā!” rakstīja apgabala gubernators.

Pirms tam ar līdzīgu aicinājumu uzstājās Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabala gubernators Gļebs Ņikitins. Viņš paziņoja, ka Ņižņijnovgorodas apgabals ir gatavs palīdzēt cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest Latviju, kur viņiem "atņemot tiesības uz dzimto valodu", un citām "rusofobiskajām" valstīm. "Mūsu reģions ir atvērts visiem, kuri izvēlas valsti, kur ciena kultūru, tradīcijas un ģimenes vērtības," paziņoja gubernators. Šim nolūkam reģionā ir izveidota aģentūra “Oka”, kas palīdz šīm personām ar pārcelšanos, dokumentiem, mājokli un adaptāciju. Tāpat viņiem ir pieejama reģionālā programma “Osnova”, kas paredz iespēju saņemt vienu miljonu rubļu par bērna piedzimšanu. "Tā ir vislielākā palīdzība Krievijā!" kārdina gubernators.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Krievijas Valsts dome šomēnes vienbalsīgi pieņēmusi paziņojumu, kurā nosodījusi “neonacistiskās” Latvijas lēmumu likt 841 Krievijas pilsonim līdz 13. oktobrim pamest valsti, un uzdevusi Krievijas valdībai mēneša laikā iesniegt priekšlikumus par to, kā sodīt Latviju. Šādi Valsts dome reaģējusi uz Latvijas lēmumu minētajām personām pamest Latvijas teritoriju, tā kā viņas nav pierādījušas savas latviešu valodas zināšanas un nav nokārtojušas obligātās drošības pārbaudes.

Vietējos plašsaziņas līdzekļos paziņoja, ka savu sašutuma pilno paziņojumu Valsts dome nosūtīs ne tikai Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un Krievijas valdībai un ANO, bet arī Kolektīvās drošības līguma organizācijas parlamentārās asamblejai, Šanhajas sadarbības organizācijai un pat tādām organizācijām kā Atēnās bāzētajai Pareizticības starpparlamentārajai asamblejai, Panamā bāzētajam Latīņamerikas un Karību jūras valstu Parlamentam, Abidžanā bāzētajai Āfrikas Parlamentu savienībai apvienībai un citām starptautiskajām institūcijām.

Pēc Krievijas 2022. gada 24. februāra invāzijas Ukrainā Latvija tajā gadā veica grozījumus imigrācijas likumā, tā prasības padarot vēl stingrākas 2024. gadā attiecībā uz Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas palikt Latvijā. Krievijas pilsoņiem prasīts līdz 30. jūlijam iegūt ES ilgtermiņa rezidenta statusu, apliecināt latviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī, kā arī iziet drošības pārbaudes, lai likumīgi varētu palikt valstī. Jaunie noteikumi skāra aptuveni 30 tūkstošus Krievijas pilsoņu, un, kaut gan lielākā daļa izpildīja prasības, aptuveni 2600 cilvēku brīvprātīgi aizbrauca no Latvijas, bet 841 Krievijas pilsonis nepieciešamos dokumentus noteiktajā laikā neiesniedza, nesen vēstīja izdevums “Politico”. Šīs personas ir informētas par prasību līdz 13. oktobrim pamest Latviju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe norādīja “Politico”. No tā brīža viņu atrašanās Latvijā tiek uzskatīta par nelikumīgu, viņiem tiks liegtas sociālās garantijas, bet valsts labprātīgas nepamešanas gadījumā iespējama viņu piespiedu izraidīšana. Savukārt PMLP priekšniece Maira Roze Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” norādījusi, ka daļa šo ļaužu nemaz neesot zinājuši par likuma prasībām. “Tikai tad, kad vairs netiek izmaksāta pensija, viņi saprot, ka kaut kas nav kārtībā,” viņa sacīja. “Viņi zvana un jautā – kāpēc? Mēs atbildam: jums nav uzturēšanās atļaujas. Viņi prasa – kur tā palikusi? Mēs sakām: jums bija jāievēro likums.”

Krievijas Valsts dome Latvijas lēmumu nodēvējusi kā kārtējo “diskriminācijas” soli, bet latviešu valodas eksāmenu uzskata par “filtrācijas procedūrām”. “Nehumānā prasību pastiprināšana pret krievu nacionālo mazākumu” visvairāk skārusi sirmgalvjus, kuri nespēj izpildīt “pazemojošās procedūras”.

Valsts dome piedraudējusi, ka “Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju pamattiesību un pamatbrīvību kliedzošie pārkāpumi” nepaliks bez atbildes, bet deportētajiem Krievijas pilsoņiem “tiks sniegta visa nepieciešamā palīdzība viņu vēsturiskajā dzimtenē".

“Uzskatot par nepieļaujamu diskrimināciju pēc valodas, rases, nacionālās vai etniskās izcelsmes, politiskajiem un citiem uzskatiem, Krievijas Valsts dome aicina saprātīgo pasaules sabiedrības daļu nosodīt Latvijas vadības neonacistisko politiku un apvienot spēkus cīņā pret cilvēka pamattiesību un brīvību pārkāpumiem, jebkādām šovinisma, ksenofobijas un ar tiem saistītās neiecietības apkarošanā”, teikts Krievijas Valsts domes paziņojumā.

Pirms tam Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu, lai aizsargātu savus tautiešus “nacistiskajā” Latvijā. “Krievijas vēstniecība Rīgā turpinās sniegt maksimālu atbalstu mūsu tautiešiem, kas ir nokļuvuši šajā atvarā. Mūsu tautiešiem, kas atrodas šāda nacisma mērķī, tiks sniegts atbalsts, viņus ar prieku sagaidīs visos mūsu dzimtenes nostūros,” paziņojusi Zaharova. “Bez šaubām, mēs arī atmaskosim, lūk, šo politiku, lai gan vēlreiz saku, to nevar nosaukt par politiku, tas ir latviešu ksenofobu nacisms.” “Mēs nosodām šo necilvēcīgo nehumāno barbarismu attiecībā uz veciem un bieži slimiem cilvēkiem. Īsts nacisms,” dārdēja Zaharova.

Viņai piebalsoja Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins, kurš Latvijas lēmumu nosauca par “genocīdu”. Viņš paziņoja, ka šīs situācijas noklusēšana ir nekas cits kā fašisma atbalstīšana. Pagājušajā gadsimtā arī Eiropa klusēja, kad pie varas Vācijā nāca Hitlers, viņš atgādināja. “Rezultātā milzīga traģēdija skāra katru Eiropas valsti, praktiski visu pasauli. Šodien ar Baltijas valstu, jo īpaši Latvijas rīcību mēs redzam, kas notiek un uz kurieni tas ved.”

FOTO: Aug apiņi, žāvējas balti palagi. Kā šobrīd izskatās Sporta pils laukumā, kur plāno veidot mazdārziņus