LALIGABA žūrijas eksperts, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks Arnis Koroševskis norāda, ka, lai arī Krastiņa vārds plašākai auditorijai ne vienmēr ir pirmais, kas nāk prātā, viņa devums Latvijas literatūrā ir būtisks un ilggadējs.

Krastiņš tulkotāja gaitas sācis Atmodas laikā, bet īpaši ražīgs kļuvis 21. gadsimtā, četras reizes nominēts Literatūras gada balvai par labāko tulkojumu un saņēmis Čehijas Ārlietu ministrijas apbalvojumu "Gracias agit" par Čehijas kultūras popularizēšanu Latvijā.

Koroševskis uzsver, ka Krastiņa tulkotie čehu literatūras darbi latviešu lasītājiem ļāvuši ieraudzīt līdzības Latvijas un Čehijas politiskajā un kultūras vēsturē, īpaši 20. gadsimta kontekstā. Vienlaikus Krastiņa tulkojumu klāsts ir plašs - no klasikas līdz mūsdienu autoriem un pētniecības darbiem, izceļot tulkotāja valodas izjūtu, erudīciju un spēju savienot reālistisku tiešumu ar poētisku niansētību.

Kā informēja Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Eva Eglāja-Kristsone, kopumā Literatūras gada balvai izdevēji iesnieguši 156 darbus, kas izdoti 2025. gadā, pārstāvot 31 izdevniecību.

Ar pieteikto grāmatu sarakstu iespējams iepazīties balvas rīkotāju tīmekļvietnē.

Šogad ekspertu komisija lēmusi papildus pamatkategorijām piešķirt balvas arī kategorijās "Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā" un "Spilgtākais darbs dramaturģijā", kā arī nošķirt prozas tulkojumus un atdzejojumus.

Kā norāda LALIGABA ekspertu komisijas priekšsēdētāja, tulkotāja Ieva Lešinska, šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā atšķirīgo tulkošanas specifiku dažādos literārajos žanros.

Kategorijā "Labākais dzejas autordarbs latviešu valodā" pirmajā kārtā izvirzīts Agneses Rutkēvičas dzejas krājums "Vientulības drošības noteikumi", ko izdevusi izdevniecība "Aminori", Arta Ostupa dzejas krājums "Patiesība", ko izdevusi izdevniecība "Neputns", Dainas Sirmās dzejas krājums "Austra", ko izdevis apgāds "Pētergailis", kā arī Ivara Šteinberga dzejas krājums "Stāsti", ko izdevusi izdevniecība "Neputns".

Tāpat šajā kategorijā izvirzīts Jāņa Rokpeļņa dzejas krājums "Nomods", ko izdevusi izdevniecība "Neputns", Katrīnas Rudzītes dzejas krājums "Dažas piezīmes par ķermeni", ko izdevusi žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība, Ligijas Purinašas dzejas krājums "Magnificat", ko izdevusi izdevniecība "Valodu māja", tostarp Marijas Luīzes Meļķes dzejas krājums "Gaudu dzejoļi", ko izdevusi izdevniecība "Neputns". Vienlaikus šajā kategorijā nominēts arī Māra Salēja dzejas krājums "Atsevišķa gaisma", ko izdevis apgāds "Pētergailis".

Savukārt kategorijā "Labākais prozas autordarbs latviešu valodā" par balvu sacentīsies Andras Manfeldes romāns "Kosmonauta iela", ko izdevusi izdevniecība "Dienas Grāmata", Gusta Ābeles prozas darbs "Pasaulē mīļākais troksnis", ko izdevis "Jāņa Rozes apgāds", kā arī Ievas Strukas darbs "Kafija un cigaretes. Astrīda", ko izdevusi izdevniecība "Latvijas Mediji".

Šajā kategorijā ir arī Ingas Ābeles romāns "Mīlamā", ko izdevusi izdevniecība "Dienas Grāmata", Nila Saksa prozas darbs "Augstāk", ko izdevusi izdevniecība "Zvaigzne ABC", kā arī Osvalda Zebra romāns "Dzīvs!", ko izdevusi izdevniecība "Dienas Grāmata", un Rvīna Vardes prozas darbs "Kur tu biji", ko izdevusi izdevniecība "Dienas Grāmata". Šajā kategorijā nominēts arī Viļa Kasima darbs "Svešuma grāmata", ko izdevusi izdevniecība "Latvijas Mediji".

Kategorijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā" izvirzīts Anetes Grīnbergas darbs "Spoks un Mākoņu pilsēta", ko izdevusi izdevniecība "Zvaigzne ABC", Dailas Ozolas grāmata "Kā uzminēt Minnu?", ko izdevusi izdevniecība "Aminori", Ineses Ķesteres darbs "Pirkstainītis, Dūrainītis", ko izdevusi izdevniecība "Latvijas Mediji", kā arī Ineses Zanderes grāmata "Kaķa vijole", ko izdevusi izdevniecība "Liels un mazs".

Vienlaikus par balvu šajā kategorijā sacentīsies arī Šteinberga darbs "Ams, ams, ams!", ko izdevusi izdevniecība "Liels un mazs", Luīzes Pastores grāmata "Laimes govs", ko izdevusi izdevniecība "Liels un mazs", Martas Leimanes darbs "Mula un ēna", ko izdevusi izdevniecība "Droši un koši", kā arī Mārītes Tabitas Kalniņas grāmata "Nejaucēni", ko izdevusi izdevniecība "Zvaigzne ABC". Šajā kategorijā nominēts arī Zebra darbs "Andris un Kalna Klapētājs", ko izdevusi izdevniecība "Liels un mazs", kā arī Zanes Volkinšteines grāmata "Bīstamā skola", ko izdevusi izdevniecība "Liels un mazs".

Kategorijā "Labākais prozas tulkojums latviešu valodā" pirmajā kārtā izvirzīts Andre Snaija Magnasona darbs "Laika lāde" Dena Dimiņa tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība "Liels un mazs", Birutes Jonuškaites romāns "Maranta" Emijas Grigorjevas tulkojumā, ko izdevusi Latvijas Rakstnieku savienība, kā arī Gabriela Garsijas Markesa stāstu krājums "12 stāsti ceļinieki" Edvīna Raupa tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība "Latvijas Mediji".

Šajā kategorijā iekļauts arī Henrika Senkeviča darbs "Zīmējumi ar ogli" Dagnijas Dreikas tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība "Jumava", Hesusa Karrasko romāns "Zem klajas debess" Raupa tulkojumā, ko izdevis "Jāņa Rozes apgāds", Juna Foses darbs "Kaids nūteikti atīs" Jūlijas Tumanovskas tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība "Valodu māja", un Karlo Levi romāns "Kristus apstājās pie Eboli" Ilmāra Zvirgzda tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība "Aminori". Līdztekus šajā kategorijā iekļauts arī Karla Ristikivi romāns "Dvēseļu nakts" Maimas Grīnbergas tulkojumā, ko izdevis "Jāņa Rozes apgāds", Maika Johansena darbs "Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes, ceļojums uz Slobodas Šveici" Māras Poļakovas tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība "Aminori", kā arī Oksanas Zabužko darbi "Lauka pētījumi ukraiņu seksā" un "Pamesto noslēpumu muzejs" Poļakovas tulkojumā, ko attiecīgi izdevušas izdevniecības "Rundas" un "Latvijas Mediji".

Par balvu šajā kategorijā sacentīsies arī Pola Boulza romāns "Debesu patvērums" Dimiņa tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība "Orbīta", Sāras Baumes darbs "plūst virst krist vīst" Ilmāra Šlāpina tulkojumā, ko izdevis "Jāņa Rozes apgāds", Terija Pračeta romāns "Sardze! Sardze!" Poļakovas tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība "Prometejs", kā arī Vahura Afanasjeva romāns "Serafima un Bogdans" Leldes Rozītes tulkojumā, ko izdevusi Latvijas Rakstnieku savienība. Tāpat par balvu šajā kategorijā sacentīsies arī Viktorijas Ameļinas darbs "Ekskavatora Ekas e-e-ēstāsti" Poļakovas tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība "Liels un mazs".

Savukārt kategorijā "Labākais atdzejojums latviešu valodā" izvirzīts Federiko Garsijas Lorkas dzejas krājums "Dzejnieks Ņujorkā" Arvja Vigula atdzejojumā, ko izdevusi izdevniecība "Neputns", Haso Krulla darbs "Atvere" Guntara Godiņa atdzejojumā, ko izdevusi žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība, tostarp Ingeras Kristensenas darbs "Tas" Ulda Priedes atdzejojumā, ko izdevusi izdevniecība "Neputns". Šajā kategorijā nominēts arī Ļubas Jakimčukas krājums "Donbasa aprikozes" Māras Poļakovas, Salēja un Ingmāras Balodes atdzejojumā, ko izdevusi izdevniecība "Orbīta", Ostapa Slivinska krājums "Ziemas karalis un citi dzejoļi" Poļakovas, Salēja, Jāņa Elsberga, Balodes un Vigula atdzejojumā, ko izdevusi izdevniecība "Orbīta", kā arī Romana Honeta krājums "ziema, maldi" Balodes atdzejojumā, ko izdevusi žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība.

Par balvu kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā" pirmajā kārtā izvirzīts Alises Bogdanovas darbs "ne tev, zivs", ko izdevusi izdevniecība "Orbīta", Ausmas Perons darbs "Tā beidzot Tu", ko izdevusi izdevniecība "Strāva", kā arī Guntara Cerava romāns "Traļmeistars", ko izdevusi izdevniecība "Dienas Grāmata". Šajā kategorijā izvirzīts arī Kirila Ēča dzejas krājums "te nu ir tā vasariņa", ko izdevusi izdevniecība "Neputns", Sanitas Rībenas grāmata "Kaķe", ko izdevis "Jāņa Rozes apgāds", kā arī Sintijas Kampānes-Štelmaheres darbs "dārzs", ko izdevusi žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība.

Kategorijā "Spilgtākais darbs dramaturģijā" nominēts Birutas Zujānes darbs "Sarkanās kurpītes", kas publicēts izdevumā "Avīzes Nosaukums", ko izdevusi "Niedrības Bosaukums".

Šajā kategorijā nominēts arī Ingas Gailes darbs "Sliktā māte", ko izdevusi izdevniecība "Dienas Grāmata", Šteinberga darbs "Ievērojot tradīcijas", kas publicēts "Avīzes Nosaukumā", kā arī Leldas Jaujas darbs "Divas uz Liepāju un atpakaļ", ko izdevusi izdevniecība "Palasi".

Savukārt kategorijā "Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā" izvirzīts Jāņa Ozoliņa darbs "Ievads naratoloģijā", ko izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Litas Silovas darbs "Pēclaiks", ko izdevusi izdevniecība "Dienas Grāmata", kā arī Paula Daijas pētījums "Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815-1848", ko izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Šogad LALIGABA žūrijā strādā Lešinska, Koroševskis, dzejnieks un atdzejotājs Edvards Kuks, rakstniece Kristīne Ulberga, dzejnieks un daudzmākslinieks Raibīs, autore un tulkotāja Signe Viška, kā arī filosofe un publiciste Sofija Anna Kozlova.

LALIGABA nominantu īsais saraksts un speciālbalvas ieguvējs tiks izziņoti marta beigās. Savukārt 2. aprīlī un 9. aprīlī notiks tradicionālie nominantu lasījumi, bet 17. aprīlī svinīgā ceremonijā ar saukli "LALIGABA spoguļo" tiks noskaidroti šī gada laureāti.

Balvu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība. Pasākumu atbalsta Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija.

LALIGABA nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem Latvijas rakstniecībā publicētajiem darbiem.

Dzīva Rīga bez vārnām, kaijām un gejiem: NA/LRA apvienotais saraksts