Globālās vides aizsardzības organizācija “Pan Europe”, kas cīnās pret pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā, veikusi aptuveni 60 ābolu šķirņu analīzi 13 Eiropas valstīs, tostarp Francijā, Spānijā, Itālijā un Polijā. Āboli tika pārbaudīti uz ķīmisko vielu atliekām. Kā vēsta britu izdevums “The Guardian”, 85 % paraugu konstatētas vairāku pesticīdu atliekas, bet dažos gadījumos ābolos atrastas pat līdz septiņas dažādas ķīmiskās vielas.

Bīstamie Eiropas āboli

“Pan Europe” pārstāvis Martins Dermīns norāda: “Lielā daļā ābolu ir vairāku vielu atliekas, un mēs nezinām, vai šāda kombinācija ir droša ilgtermiņa lietošanai uzturā.” Viņš uzsver iespējamu saistību ar vēzi un neauglību. Organizācija norāda – ja šie āboli tiktu pārdoti kā pārstrādāta bērnu pārtika, 93 % paraugu tiktu aizliegti, jo pesticīdu atliekas pārsniedz Eiropas Savienībā ieviestos ierobežojumus, kas noteikti bērniem līdz trīs gadu vecumam.

Āboli ir vieni no eiropiešu iecienītākajiem augļiem un arī visplašāk audzētie augļi Eiropas Savienībā, īpaši Polijā, Itālijā un Francijā. Vienlaikus tie ir arī vieni no intensīvāk apstrādātajiem augļiem – pesticīdus galvenokārt izmanto ābeļu kraupja apkarošanai, kas ir galvenais sēnīšu apdraudējums augļu dārziem.

Cik lielā mērā no pesticīdiem ir pasargāti Latvijas ābolu mīļotāji un kā izvēlēties drošākos augļus? Padoms ir salīdzinoši vienkāršs: ieteicams izvēlēties pašmāju ābolus, pievēršot uzmanību gan šķirnei, gan audzēšanas metodei, īpaši dodot priekšroku bioloģiski audzētiem augļiem.

Augļkopju prasības

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ronalds Feldmanis arī atzīst, ka Eiropas Savienībā veiktie pētījumi rāda – ābolos bieži tiek konstatētas pesticīdu atliekas, īpaši intensīvajā augļkopībā. Lai mazinātu šo risku un veicinātu veselīgāku pārtikas apriti, valsts līmenī nepieciešami mērķēti pasākumi, kas atbalsta bioloģisko ražošanu un drošāku šķirņu izvēli.

Tādēļ augļkopji uzsver nepieciešamību: * palielināt atbalstu bioloģiskajām saimniecībām, tostarp nodrošinot augstākus maksājumus par bioloģisko augļkopību; * atbalstīt bioloģisko dārzu ierīkošanu un atjaunošanu; * attīstīt investīciju programmas bioloģiskajai augļu pārstrādei un uzglabāšanai; * veicināt bioloģisko augļkopības kooperatīvu izveidi un * investīciju projektos piešķirt papildu punktus augļudārziem, kuros tiek stādītas kraupim un slimībām izturīgas šķirnes, balstoties uz Latvijas saimniecībās veiktajiem pētījumiem, lai ne tikai izaudzētu skaistus, bet arī gardus un veselīgus augļus.

Pret kraupi izturīgās šķirnes

Kooperatīva “Vidzemes BIO āboli un ogas” pārstāvji norāda, ka Latvijā ir iespējams izaudzēt ābolus bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā un saglabāt tos līdz pat maijam. Tas gan prasa ilgstošu un sistemātisku darbu – sākot no piemērotu šķirņu izvēles un augļu koku iestādīšanas līdz ražas uzglabāšanai.

Tāpat viņi aicina ieviest valsts programmu bioloģisko augļu un ogu izmantošanai skolās un bērnudārzos, kā arī samazināt atļauto pesticīdu klāstu un stiprināt ievestās pārtikas kontroli. Pašlaik vietējās saimniecības, tostarp bioloģiskās, tiek regulāri kontrolētas, taču, kā norāda nozares pārstāvji, ir būtiski pastiprināt arī importa augļu, ogu un dārzeņu uzraudzību, lai pasargātu patērētājus un vietējo tirgu.

Svarīgs virziens ir arī valsts finansējums šķirņu izmēģinājumiem, lai attīstītu dabiski izturīgas ābeļu šķirnes pret kraupi, puvēm un kaitēkļiem. Kā norāda kooperatīva “Vidzemes BIO āboli un ogas” biedre Ieva Spriža, ir daudz ābeļu šķirņu, kas ir dabiski izturīgas pret slimībām.

Latvijā selekcionētas un piemērotas dažādiem reģioniem ir tādas šķirnes kā “Gita”, “Monta”, “Edīte”, “Felicita”, “Ligita”, “Dace”, kā arī ārzemju šķirnes “Liberty”, “Virve” un “Topaz”, kas ir kas dabiski izturīgas pret kraupi un citām slimībām un tādēļ, tos audzējot, nav pārmērīgi jālieto pesticīdi. Šādas šķirnes ļauj būtiski samazināt vai pat pilnībā atteikties no ķīmiskās augu aizsardzības līdzekļiem, kas ir īpaši svarīgi bioloģiskajā augļkopībā.

Latvijā pesticīdus lieto mazāk, nekā citur Eiropā

Ābolu audzētājs Gints Strazdiņš no saimniecības “Kurpnieki” Smiltenes pagastā uzsver, ka Latvijā pesticīdu lietošana ābolu audzēšanā kopumā ir mazāk intensīva nekā daudzviet citur Eiropā, jo mēs vairāk esam Eiropas ziemeļos. “Bioloģiskajās saimniecībās slimību spiediens parasti ir zemāks, lai gan ļoti slapjās vasarās ābolu kraupis var strauji izplatīties arī bioloģiskajos dārzos. Tomēr kopumā ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana Latvijā ir mazāka, nekā citur Eiropā” viņš skaidro un turpina: "Tāpēc pircējiem, domājot par veselīgu pārtiku, ieteicams izvēlēties vietējo produkciju, bet vēl labāk – vietējos bioloģiskos ābolus. Tā ir mana personīgā izvēle, un to varu ieteikt arī citiem."

Runājot par ābolu šķirnēm Latvijas lielveikalos, Gints Strazdiņš saka, ka tur pārsvarā sastopami āboli no Rietumeiropas un Polijas, kur dominē ļoti ierobežots šķirņu klāsts – piecas līdz desmit standarta šķirnes, kuras izvēlētas nevis bioloģiskās daudzveidības vai slimību izturības dēļ, bet gan tāpēc, ka tās labi glabājas un iztur transportēšanu. Lielveikali audzētājiem pieprasa tieši šādas šķirnes, kas atbilst loģistikas un uzglabāšanas prasībām, tāpēc šķirņu dažādība komercapritē ir minimāla.

Lielveikalos nav

“Tādēļ labāk ābolus meklēt pie vietējiem audzētājiem, kuru produkcija lielveikalu ķēdēs ir grūti atrodama – labāk meklēt tirdziņos un mazākajos veikalos: “Ir zināmas arī kraupja izturīgas ārzemju šķirnes, piemēram, amerikāņu izcelsmes “Liberty” un “Freedom”, taču tās Latvijas klimatā nav plaši izplatītas. Agrāk tika audzētas arī krievu selekcijas šķirnes, piemēram, “Imrus”, kas tika veidotas ar mērķi panākt izturību pret kraupi.

Īpaši jāizceļ Latvijas selekcijas darbs – Pūres Dārzkopības institūts ir izveidojis vairākas vietējās kraupja izturīgās ābeļu šķirnes. Manā dārzā ļoti labi sevi ir pierādījusi šķirne “Dace”, kas pat sarežģītos laika apstākļos dod stabilu ražu. Tāpat ir arī citas šķirnes – “Monta”, “Gita”, “Ligita”, “Roberts”, “Paulis”. Kādreiz šīs šķirnes tika dēvētas par imūnām pret kraupi, taču mūsdienās precīzāk ir teikt – izturīgas, jo slimības ierosinātājs var pielāgoties un atsevišķos gadījumos kraupis var parādīties arī uz tām. Tomēr tas notiek daudz retāk un mazākā apjomā nekā uz ļoti uzņēmīgām šķirnēm.

Protams, arī uzņēmīgās šķirnes var audzēt, izmantojot intensīvu ķīmisko aizsardzību, lai iegūtu lielu un vizuāli pievilcīgu ražu. Taču tas nozīmē regulāru pesticīdu lietošanu un lielus resursus.

Pašlaik kraupja izturīgās vietējās šķirnes lielveikalos gandrīz nav atrodamas. Tās ir salīdzinoši jaunas, un stādījumi vēl nav ierīkoti pietiekami lielos apjomos. Tāpēc šādus ābolus biežāk var atrast tirdziņos vai mazākos veikalos, pērkot tieši no audzētāja. Latvijas komercdārzos joprojām dominē šķirne “Auksis” – tā nav pati uzņēmīgākā pret kraupi, bet arī ne starp izturīgākajām,” saka Gints Strazdiņš.

Latvijas tirgū nonāk otrās šķiras preces

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ronalds Feldmanis piebilst: “Bieži vien augstākās kvalitātes lauksaimniecības produkcija nonāk uz valstīm ar augstu pirktspēju, piemēram, Vāciju, Beļģiju, Franciju un Nīderlandi, bet Latvijas tirgū nonāk otrās šķiras preces. Mūsu pienākums ir aizsargāt Latvijas patērētāju intereses. Vietējie ražotāji praktiski neizmanto ķīmiskos līdzekļus, jo Latvijā ir vieni no stingrākajiem audzēšanas standartiem Eiropā. Tāpēc ir būtiski veicināt vietējās produkcijas pieejamību Latvijas veikalu plauktos.

Ja tas nav iespējams tradicionālajos veikalu tīklos, zemnieki paši veido savas piegādes ķēdes, kas gan ir nelielas un sasniedz tikai ierobežotu patērētāju loku. Pozitīvi, ka ēku attīstības regulējums un īpašnieku lojalitāte ļauj izvietot pašapkalpošanās iekārtas pilsētvidē, pie veikaliem, biroju ēkām, kā to dara, piemēram, kooperatīvs “Provinces produkti”. Tas ir solis tuvāk patērētājam, taču, lai kvalitatīva vietējā pārtika būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, nepieciešami arī sistēmiski risinājumi – piemēram, samazināts PVN likmes piemērošana vietējiem augļiem un dārzeņiem līdz 5% būtiski veicinātu to konkurētspēju un pieejamību.”

Zaļzemnieki grib iznīdēt vājprātu Rīgas domē, bet domē nevar iekļūt gadiem ilgi