Paredzams, ka būtiska daļa sarunu būs veltīta tirdzniecībai. Tramps centīsies panākt ekonomiskus ieguvumus pirms novembrī gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām, savukārt Sji Dzjiņpins — panākt ASV noteikto tirdzniecības un tehnoloģiju ierobežojumu mazināšanu.

Tomēr visjūtīgākie jautājumi būs saistīti ar Irānu un Taivānu. Karadarbība Irānā ASV jau izmaksājusi aptuveni 29 miljardus dolāru, kamēr Ķīnai tā radījusi problēmas ar naftas piegādēm no sava nozīmīgākā energoresursu partnera. Vienlaikus sagaidāms, ka īpaši saspringtas izvērsīsies diskusijas par Taivānas likteni — Sji vairākkārt paudis, ka sala ir Ķīnas daļa, kas drīz ar to tiks “atkalapvienota", savukārt Vašingtonai Taivāna gan tehnoloģiskās ražošanas, gan stratēģiskā novietojuma dēļ ir nozīmīgs sabiedrotais.

Kādas ir ASV “slepenās kārtis”?

ASV prezidentam Donaldam Trampam labas izejas pozīcijas sarunās sniedz tas, ka Sji Dzjiņpins šobrīd Ķīnā īsteno pēdējos gados lielāko politisko un militāro "tīrīšanas" kampaņu. Līdz ar to šobrīd, kad Ķīnas institūcijās iestājusies uzticības krīze, iespējamība, ka Ķīna tuvākajā laikā centīsies risināt Taivānas jautājumu militārā ceļā ir samazinājusies. Jāpiebilst, ka šādu iespējamību gan pilnībā izslēgt nevar, jo Ķīna jo var izmantot arī "pārsteiguma efektu", ņemot vērā to, ka ASV šobrīd būtu grūti iesaistīties potenciālā Taivānas konfliktā, ņemot vērā to, cik lielus resursus Amerikas Savienotās Valstis ir ieguldījušas karadarbībā Irānā.

Arī Ķīnai šobrīd nepieciešama stabilitāte attiecībās ar ASV, ņemot vērā to, ka ASV pēdējā laikā ir ieguvusi vairākus stratēģiskus aktīvus: ietekmi Malakā, Gibraltārā, Panamā un Venecuēlā. Šajā jautājumā jāpiemin, ka Vašingtona šī gada aprīlī klusībā parakstīja divas stratēģiskas militāras vienošanās - ar Indonēziju par Malakas šaurumu un ar Maroku par sadarbību aizsardzības jomā pie Gibraltāra šaurumu. ASV šīs vienošanās ir daļa no plašākas stratēģijas - novērst Ķīnas vai citas lielvaras spēju bloķēt preču plūsmu.

Malakas šaurums ir Ātrākais ceļš no Āzijas uz Eiropu

Malakas jūras šaurums ir 900 km garš jūras ceļš starp Taizemi, Malaiziju, Singapūru un Indonēziju. Tas ir ātrākais jūras ceļš starp Āziju un Eiropu, pa kuru ik gadu tiek pārvadāti aptuveni 22–24% pasaules tirdzniecības preču, tostarp aptuveni 45% gāzes un naftas piegāžu, kas ir kritiski svarīgas Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas ekonomikām.

Ķīna šo jūras ceļu uzskata par stratēģisku ievainojamību, jo pa to tiek pārvadāti aptuveni 75–80% valsts importa. 2003. gadā Ķīnas bijušais prezidents Hu Jintao šai ievainojamībai pielietoja terminu “Malakas dilemma”. Kopš tā laika Pekina, protams, ir paplašinājusi savas alternatīvas: tai ir naftas cauruļvadi Mjanmā, dzelzceļa līnijas, ko tā izmanto tirdzniecībai ar Eiropu… Tomēr to kapacitāte joprojām ir minimāla salīdzinājumā ar preču daudzumu, kas tiek transportētas pa jūru caur Malakas šaurumu.

14. aprīlī ASV un Indonēzija paziņoja par “plaša mēroga aizsardzības sadarbības” līguma noslēgšanu, kas Vašingtonai piešķir noteiktas priekšrocības jūras transporta un datu apstrādes jomā šajā reģionā. Mediji arī ziņo, ka Indonēzijas prezidents Prabovo Subjanto devis ASV piekļuvi valsts gaisa telpai.

Maroka un ASV noslēgušas 10 gadu sadarbības līgumu

Laikā, kad pasaulē palielinās krīzes zonas un ASV notiek pārstrukturizēšanās, tai skaitā, pastāv potenciāla iespēja, ka Savienotās Valstis varētu izstāties no NATO alianses, Vašingrona attīsta jaunas sadarbības saitnes un, kā norāda vairāki avoti, nākotnē nozīmīgu stratēģisku lomu šajā jaunajā pasaules kārtībā varētu ieņemt Maroka.

Aprīļa vidū Marokas delegācija darba vizītes laikā Vašingtonā parakstīja desmit gadu aizsardzības sadarbības vienošanos ar ASV, kas paredz plašu abu valstu militāro sadarbību līdz 2036. gadam. Šī vienošanās nodrošina ASV piekļuvi Atlantijas okeāna reģionam Āfrikas piekrastē, kur strauji pieaug Ķīnas un Krievijas ietekme.

Tādējādi Vašingtona cenšas nostiprināt kontroli pār galvenajiem globālajiem jūras ceļiem — Hormuza un Malakas šaurumiem, Gibraltāru un Panamas kanālu —, lai ierobežotu Ķīnas piekļuvi maršrutiem, kuriem ir būtiska nozīme tās ekonomikā.

Turklāt nesenā spriedze ar Spāniju sniedz sadarbībai ar Maroku arī plašāku nozīmi. Jau ziņots, ka Spānija martā atteicās sniegt ASV piekļuvi tās militārajām bāzēm Rotā un Moronā, kas atrodas netālu no Gibraltāra šauruma, lai ASV izvērstu triecienus Irānai. Notikušais izraisīja strauju abu valstu attiecību saasinājumu. Tikmēr Maroka ļautu ASV apiet Madridi šajā stratēģiski svarīgajā lokācijā.

Ķīnas intereses Venecuēlā ir salīdzinoši nelielas

Tikmēr par Venecuēlu svarīgi atzīmēt, ka, lai gan valsts un Maduro valdība bija Pekinas sabiedrotā, Ķīnai pastāvēja augsti riski savu sabiedroto aizstāvēt, jo tās ekonomiskās intereses Venecuēlā bija salīdzinoši nelielas. Ķīna pati ir viena no pasaules lielākajām naftas ieguves valstīm, un papildu naftu tā importēja no Irānas [pirms karadarbības importēja vairāk nekā 80% Irānas naftas]. Turklāt, vairums Ķīnas naftas naftas pārstrādes rūpnīcu ir pielāgotas vieglākas konsistences jēlnaftas pārstrādei, kamēr Venecuēlā pārsvarā atrodama smagā jēlnafta. Kopš karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos Ķīna ir spiesta papildus nepieciešamo naftu importēt no ASV un citām valstīm.

Kādas ir Ķīnas “slepenās kārtis”?

Tikmēr Ķīna ir kļuvusi par lielāko retzemju metālu piegādātāju gan ASV, gan pārējai pasaulē - tā ir līderis ne tikai retzemju metālu piegādē, bet arī to ieguvē un pārstrādē. Ķīna arī ir reģistrējusi tūkstošiem patentu, kas saistīti ar retzemju metālu ieguvi un apstrādi, un tas rada šķēršļus citām valstīm, kas vēlas uzsākt lielapjoma ražošanu. Lai gan ASV pēdējā laikā paudušas, ka spēj pašas nosegt retzemju metālu pieprasījumu, daudzi uzskata, ka Vašingtona vēl ir tālu no šī mērķa sasniegšanas.

Jāuzsver, ka Ķīna ir lielākā rūpniecības un ražošanas valsts pasaulē un tai pieder arī citi būtiski resursi, tai skaitā Ķīna ir viena no lielākajām sēra ražotājvalstīm pasaulē. Tāpat valstij ir milzīga ģeopolitiska ietekme, uz daudzu lielu valstu, piemēram, Pakistānas, Krievijas un Turcijas, attiecībām. Ķīnas ietekme aizvien straujāk pieaug arī Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, nemaz nerunājot par to, ka tā aktīvi investē tehnoloģiju attīstībā un Ķīnai ir lielākā armija pasaulē.

Runājot par Taivānas likteni, Sji Dzjiņpins vairākkārt paudis, ka sala ir “neatņemama Ķīnas sastāvdaļa” un uzsvēris, ka Taivāna līdz 2032. gadam tiks atkalapvienota ar Ķīnu. Valsts pēdējo gadu laikā ir testējusi dažādas militāras stratēģijas, tai skaitā īstenojot militāras mācības netālu no Taivānas krastiem, taču plaša militāra iejaukšanās joprojām tiek uzskatīta par pēdējo iespēju. Kā liecina jaunākie ziņojumi, Ķīna pieļauj iespēju, ka militārā intervence Taivānā, iespējams, nebūs nepieciešama, un jau šobrīd valsts vairo savu ietekmi salā izmantojot dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus instrumentus, piemēram, izmantojot populārus influencerus vai investējot salas pilsētu attīstībā -īpaši to pilsētu, kas atrodas partijas “Kuomintangs” ietekmes zonā.

Ko Ķīna ASV varētu piedāvāt?

Kā Jauns.lv norāda avoti, kas specializējas Ķīnas-ASV jautājumos, Ķīnas prezidents "Sji Dzjiņpins apzinās, ka Tramps kopš savas otrās prezidentūras sākuma ir ievērojami paplašinājis savas kaulēšanās iespējas ar Ķīnu". "Tikmēr Pekina daļēji spiesta uzturēt attiecības zināmā līmenī, līdz atgūs virsroku reģionos, kuros tās pozīcija ir vājāka, piemēram, Centrālāzijā, Latīņamerikā un Tuvajos Austrumos."

Saskaņā ar sniegto informāciju, Sji jau ir izveidojis plašu sarakstu ar potenciālajiem piedāvājumiem Trampam savstarpējās kaulēšanās ietvaros - galvenokārt tie būtu lieli dabasgāzes un sojas pupiņu iepirkumi tādos apmēros, kas Ķīnai nav nepieciešami. Šie darījumi varētu kalpot tam, lai pārliecinātu Trampu par Ķīnas Komunistiskās partijas labticību un, samazinātu divpusējo tirdzniecības deficītu.

Tāpat Sji Trampam varētu piedāvāt atjaunot tiešo diplomātiju, atkārtoti atverot Vašingtonas konsulātu Čengdū, kas tika slēgts 2020. gadā, kad starp abām valstīm bija palielinājies saspīlējums. Līdz tam konsulāts bija viens no svarīgākajiem ASV diplomātiskajiem pārstāvniecības punktiem Ķīnas rietumos.

Visbeidzot Sji varētu izspēlēt savu “trumpja kārti” un piedāvāt iegādāties vairāk nekā 100 ASV ražotās “Boeing” lidmašīnas. Kā Jauns.lv norāda avoti, pirms Trampa nākšanas pie varas Ķīnas prezidents uzdeva vairākām universitātēm veikt izpēti par to, kas ASV, gadījumā, ja Tramps atgrieztos prezidenta amatā, būtu iekārojamākie piedāvājumi Savienotajām valstīm. Un pirmajā vietā izkristalizējās tieši “Boeing” iepirkums.

“Šie piedāvājumi, apvienojumā ar Ķīnas rīcībā esošajiem aktīviem varētu ļaut abām valstīm panākt progresu sarunās par karadarbību Irānā, vai vismaz Hormuza šauruma atvēršanu. Un šī globālā pārkārtošanās ļautu Ķīnas prezidentam sevi pozicionēt kā globālu miera nesēju,” uzskata avoti. “Tāpat Ķīna sarunās ar ASV centīsies panākt arī papildu sankciju atcelšanu, piemēram, tās naftas pārstrādāšanas ražotnēm, vai centīsies panākt ASV ierobežojumu atcelšanu mikroshēmu ražošanas tehnoloģijām.”

Savukārt, kas attiecas uz Irānas bagātināto urānu - viena iespēja būtu uzglabāt to Krievijā, norāda avoti. “Ja tas notiks - Tramps varēs lepoties ar uzvaru konfliktā, pateicoties savam “kolēģim” Vladimiram Putinam. “Tomēr nav zināms vai urāns jau uz Krieviju nav ticis pārvests,” norāda avoti.

Burovs: "Aiz Vladovas un Kleina stāv cilvēki, kas duļķo ūdeni Rīgas domē"