Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Izstādes komisāre – Solvita Krese, kuratori – Inga Lāce un Adoms Narkevičs (Adomas Narkevičius). Izstādes arhitektūru veido Līva Kreislere.

“Nepieradinātās modes asamblejas nekad nav bijis stāsts tikai par modi – tas bija kas daudz plašāks. Tā bija eksplozīva radoša telpa un kustība, kurā, izaicinot ierastos priekšstatus, satikās eksperimentālā māksla, mūzika un performances. Asamblejas atslēgvārdi, laikā, kad mēs atguvām savu netkarību no padomju impērijas, bija drosme un brīvība – vērtības, kas īpaši nozīmīgas arī šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā. LLMC jau daudzus gadus aktīvi darbojas ar nesenās pagātnes pārskatīšanu un tās interpretēšanu laikmetīgās mākslas valodā. Šoreiz mums ir patiess prieks starptautiskai auditorijai atklāt NMA arhīvus.” komentē paviljona komisāre un LLMC direktore Solvita Krese.

MAREUNROL’S veidotā instalācija aplūko NMA mantojumu no mūsdienu skatpunkta, domājot par to kā aizkulisēm – starptelpu, kur valda gatavošanās, notiek neredzams darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās. Instalācijā vienlaikus ievijas arī mākslinieku refleksija par personīgo pieredzi modes industrijā, vēsturiskajiem artefaktiem un tekstila skulptūrām kļūstot par telpisku metaforu spiedienam, kas ietekmē jauna dizainera radošo ceļu un utopijas meklējumus.

“Mēs atskatāmies uz Latvijas sabiedrību 1990. gados un uz radošo vidi, kas 50 gadus bija piespiedu kārtā izolēta no globālajiem notikumiem. Šī izolācija radīja ievērojamu plaisu starp Austrumeiropas un Rietumeiropas pieredzēm un attīstību. Padomju varas nomācošā ideoloģija atstāja traumatiskas pēdas Latvijas radošo intelektuāļu apziņā, taču tā nespēja apslāpēt viņu impulsu meklēt unikālas izpausmes formas globālā kontekstā,” par Latvijas paviljona konceptu stāsta MAREUNROL’S.

Izstādi papildina drukāts izdevums – katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā, apvienojot nesen digitalizētos NMA arhīva materiālus, intervijas ar izstādes māksliniekiem, asamblejas dalībnieku atmiņu stāstus, esejas, kā arī MAREUNROL’S un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa.

Ekspozīcijas nogādāšanu uz norises vietu Arsenālā atbalstījis DHL Express: “Esam gandarīti būt par loģistikas partneri starptautiski nozīmīgā mākslas izstādē, nodrošinot Latvijas paviljona ekspozīcijas drošu un precīzu nogādāšanu galamērķī. Tas mums ir patiess gods – aizvest Latvijas vārdu pasaulē,” saka Kristīne Gederte, DHL Express Latvia pārdošanas un mārketinga direktore.

Latvijas paviljona atklāšanu aizēno Krievijas atgriešanās Venēcijas biennālē, kas negaidīti tika pieteikta šī gada martā – pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Latvijas paviljona organizatori un komanda ir pauduši stingru nostāju un aktīvu darbību pret Krievijas klātbūtni starptautiskajā mākslas vidē.

Pateicoties kultūras ministres Agneses Lāces iniciatīvai, īsā laikā pret krievijas dalību Venēcijas biennālē apvienojās 25 valstis un 37 Eiropas Parlamenta deputāti. Iesaistījusies arī Eiropas Komisija un tās augstie pārstāvji Glens Mikallefs, Henna Virkunena un Kaja Kallasa, panākot ES finansējuma apturēšanas procesu 2,3 miljonu eiro apmērā. “Šo aktivitāšu rezultātā krievijas paviljons būs atvērts tikai biennāles atklāšanas dienās un pārējā norises laikā slēgts, taču arī šāda agresorvalsts klātbūtne starptautiskā kultūras notikumā nav pieņemama. Tādēļ Latvija turpina darbu, lai krievija arī turpmāk netiktu pielaista Eiropas Savienības līdzfinansētos kultūras pasākumos un nevarētu izmantot kultūru propagandas mērķiem,” norāda Agnese Lāce.

“Māksla un kultūra ir Rīgas identitātes un intelektuālā spēka pamats. Mums ir patiess gandarījums prezentēt Rīgu kopā ar talantīgiem māksliniekiem šeit, Venēcijā, parādot to ne vien kā pievilcīgu tūrisma galamērķi, bet, pirmkārt, kā dzīvu, drosmīgu un sirsnīgu pilsētu. Arī Rīga ieņem skaidru nostāju un stāv plecu pie pleca ar tiem, kuri apzinās, ka agresorvalsts Krievija nevar būt sadarbības partneris, kamēr tā mērķtiecīgi iznīcina citu pilsētu kultūras mantojumu,” komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Paužot atbalstu Ukrainai, tās iedzīvotājiem, kultūrai un māksliniekiem, un iestājoties pret Krievijas dalību Venēcijas biennālē, 6. maijā, Venēcijā, Baltijas valstu sadarbībā, tika īstenots starptautiski plašu rezonansi guvis protesta gājiens.

LLMC pieteicis arī akciju “Death in Venice” jeb “Nāve Venēcijā”. Tajā ikviens biennāles apmeklētājs un idejas atbalstītājs aicināts iesaistīties visā akcijas norises laikā – līdz 22. novembrim – izmantojot mākslinieka Kriša Salmaņa radīto dizainu kā brīvi pieejamu protesta rīku apģērba vai citu vēstījuma nesēju apdrukai. Salmaņa interpretācijā Venēcijas biennāles emblēma iegūst jaunu nozīmi – tā atgādina par vardarbību un cenu, ko maksā tie, kuru realitāti institucionālā “neitralitāte” izvēlas ignorēt. Dizains pieejams LLMC mājas lapā www.lcca.lv .

Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē veicina Latvijas laikmetīgās mākslas izcelšanu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, vizuālās mākslas nozares attīstību, kā arī valsts tēla atpazīstamības veidošanu pasaulē.

MAREUNROL’S ir Rīgā bāzēts mākslinieku duets – Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops. Viņi ir gan dizaina robežu paplašinātāji, gan izaicinātāji – viņi paceļ modes mākslu pāri tās tradicionālajai funkcionālajai nozīmei. Viņu rokraksts ir poētiska maģiskā reālisma izteiksme, kuras centrā ir naratīvs kā mākslas darbs, izpausts daudzdisciplinārās mākslas formās: auduma un tekstila skulptūrās, modes intuitīvo kodu mākslā, apģērbu dizaina kolekcijās, instalācijās, video un audio darbos, zīmējumos un foto kolāžās, kā arī operu un teātra kostīmu dizainā un scenogrāfijās.

Duets ir piedalījies daudzos starptautiskos konkursos, festivālos, biennālēs un grupu izstādēs ārpus Latvijas (Arnhem Mode Biennale, International Talent Support (ITS) konkurss, Barcelona 080, 2. Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle RIBOCA 2, Prāgas scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāle u. c.) savus darbus ir eksponējuši tādās mākslas telpās kā laikmetīgās mākslas centrā kim?, La Gaîté Lyrique Parīzē, Casino Luksemburgā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā u. c. Viņu darbi ir iekļuvuši daudzās starptautiskās preses slejās, kā arī modes un mākslas grāmatās un katalogos. 2009. gadā viņi ieguva divas galvenās balvas 24. Starptautiskajā Jēras modes un fotogrāfijas festivālā, 2016. gadā bija starp desmit Eiropas nominantiem prestižajai International Woolmark Prize balvai.

MAREUNROL’S ir pirmais Latvijas zīmols vēsturē, kas iekļauts Parīzes modes nedēļas oficiālajā programmā. MAREUNROL’S tērpi un mākslas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja arhīva kolekcijā, VV Fondation, kā arī daudzās citās privātkolekcijās. MAREUNROL’S retrospektīvā izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā kļuva par 2019. gada apmeklētāko izstādi un tika nominēta Latvijas sabiedrisko mediju “Kilograms kultūras” balvai kategorijā “Labākā vizuālās mākslas izstāde” 2020. gadā. Viņu izstāde Neredzamie vingrinājumi tika nominēta Purvīša balvas 2024 ziemas atlasei, kas ir viena no prestižākajām mākslas balvām Latvijā. MAREUNROL’S aktīvi darbojas arī izglītības jomā, kā vieslektori lasot lekcijas mākslas akadēmijās visā pasaulē.

Bruno Birmanis ir mākslinieks, performanču veidotājs un kurators, kura radošā prakse atrodas starp konceptuālo modi, ķermeņa estētiku un telpisku domāšanu. Viņš strādā teritorijā, kur funkcionalitāte un pielietojamība zaudē noteicošo lomu, dodot vietu stāstam, emocijai un skatītāja līdzdalībai kā radošam procesam.

Bruno Birmanis ir absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas koledžu kā metāla dizainers un rotu mākslinieks.

Jau no 1986. gada viņš aktīvi iesaistījās alternatīvās un konceptuālās modes laukā, piedaloties izstādēs un performancēs. Astoņdesmito gadu beigās sadarbībā ar dizaineri Uģi Rūķīti tapa multimediāla tērpu performance Postbanālisma balle – eksplozīvs darbs, kas piedzīvoja vairāk nekā trīsdesmit izrādes Padomju Savienības teritorijā, tostarp Maskavā, Kijivā, Viļņā un Tallinā, un tika atzīmēts ārvalstu presē kā perestroikas laika modes fenomens.

1990. gadu sākumā Birmanis radīja un aizsāka Nepieradinātās modes asambleju – alternatīvās modes un performanču platformu, kas strauji izauga par starptautiski atpazīstamu notikumu. Asambleja pulcēja jaunos un pieredzējušos māksliniekus no Austrumeiropas un Rietumeiropas, kļūstot par brīvības, nonkonformisma un radošas drosmes telpu laikā, kad sabruka iepriekšējās ideoloģiskās un estētiskās sistēmas.

Viņa darbi un performances ir izrādītas Romā, Venēcijā, Parīzē, Londonā, Maskavā un Viļņā, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Paralēli performanču praksei Birmanis strādājis arhitektūras, interjera un reklāmas jomā, bijis radošais direktors starptautiskās aģentūrās un producējis modes un kultūras notikumus Eiropā un Krievijā. Viņš veidojis tērpus teātrim un kino un veidojis Latvijas olimpiskās izlases komandas formas.

Šobrīd Bruno Birmanis darbojas arī kā pedagogs – viņš vada Stilistu nodaļu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolā, kā arī lasa lekcijas Latvijā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē. Viņa radošā interese koncentrējas uz procesu kā vērtību, uz mijiedarbību starp paaudzēm un uz mākslu kā dzīvu, atbildīgu kultūras formu.

FOTO: Levits kopā ar Kaljulaidu un Nausēdu malko karstvīnu Doma laukumā