Daudzi no šiem cilvēkiem, neskatoties uz Krievijas pasi, uzskata sevi par vietējiem iedzīvotājiem un jaunās prasības sauc par netaisnīgām, lai gan daudzu gadu laikā dzīvojot Latvijā viņi nav iemācījušies latviešu valodu.

Krievijas pilsoņu un vietējo pastāvīgo uzturēšanās atļauju turētāju situācija tiek apspriesta Latvijas medijos, par to rakstījusi arī pasaules prese. Krievijas propaganda aktīvi izmanto tēmu "krievi Latvijā". BBC pētīja, kā radusies šī situācija un kā dažādās puses redz tās risināšanas ceļus.

Rīgas iedzīvotāja Gaļina Nikolajeva rāda papīru, kuru atrada savā pastkastē vēl vasarā. "Jums jāatstāj Latvija līdz 13. oktobrim," vēstulē norādīts - no Migrācijas departamenta. Tajā brīdī, kad runā ar BBC, šis termiņš jau ir pagājis, bet Gaļina vēl nav izbraukusi. Viņa jau vairākus mēnešus nesaņem pensiju, jo viņas uzturēšanās atļauja ir beigusies: būtībā viņa ir kļuvusi par nelegālu iedzīvotāju Latvijā, kurā ir dzīvojusi gandrīz visu savu dzīvi.

Gaļinai ir 74 gadi, Krievijā viņa nekad nav dzīvojusi, skaidro sieviete. Gaļina ir dzimusi Taškentā, un, kad viņai bija 7 gadi, vecāki aizveda viņu uz Latviju: tēvs saņēma darbu šeit. Šeit viņa mācījās, strādāja, satika nākamo vīru, dzemdēja meitu. Divtūkstošo gadu sākumā Gaļina kļuva par Krievijas pilsoni: viņa paņēma pasi, lai ērtāk varētu braukt uz Krieviju rūpēties par vecākiem.

Tieši šādus cilvēkus skāra izmaiņas migrācijas likumā, kas tika pieņemtas 2022. gadā pēc pilna apjoma Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma. Viņi desmitiem gadu dzīvoja Latvijā ar pastāvīgām uzturēšanās atļaujām, kas tagad ir zaudējušas spēku.

Jāizpilda jauni nosacījumi

Tagad, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, jāizpilda jauni nosacījumi – tostarp jāaizpilda anketa ar jautājumiem par politiskajiem uzskatiem un jāiziet latviešu valodas eksāmens.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem līdz decembra beigām 225 cilvēki bija nokavējuši termiņu, kad viņiem vajadzēja pamest Latviju, un līdz šim vēl joprojām atrodas valstī.

"Tas nav jautājums par krievu cilvēkiem, tas ir jautājums par Krievijas pilsoņiem," uzsver Latvijas Saeimas deputāts Andrejs Judins. "Tie ir cilvēki, kuriem ir Krievijas Federācijas pase, bet viņi pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tātad viņi ir veikuši šādu izvēli."

Kāpēc Latvijā pastāvīgi dzīvo tik daudz cilvēku ar Krievijas pasēm?

Krievvalodīgo īpatsvars Latvijā ievērojami pieauga padomju okupāciju laikā, kuru vēsturē bija divas: no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1991. gadam. Ja 1935. gada tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā etnisko krievu īpatsvars bija mazāks par 10%, tad 1989. gadā valstī tika saskaitīti gandrīz 34% krievu, bet latviešu – 52%, stāsta pētnieks, Glāsgovas Universitātes Centrālās un Austrumeiropas pētījumu vecākais pasniedzējs Amons Češkins.

Par to ir atbildīgs padomiskošanas process Baltijas valstīs, kuru uzsāka Staļins. 1940. gados sākās deportācijas: vispirms izsūtīja inteliģenci un tos, kuri strādāja iepriekšējām varām, vēlāk arī zemniekus, kuri nevēlējās pievienoties kolhoziem.

Represiju upuri bija apmēram 57 tūkstoši cilvēku, galvenokārt etniski latvieši. Vēlāk uz Latviju sāka pārcelties padomju pilsoņi no citām PSRS republikām: daudzi tika norakstīti darbam vai nosūtīti pēc institūta, aktīvi attīstītajā rūpniecībā bija daudz darba vietu.

Bet, kad valsts atguva neatkarību, cilvēkiem, kuri bija pārcēlušies uz Latviju šajā periodā, pilsonību neiedeva.

Pasaules praksē reti sastopams - bezpilsoņu statuss

Tā radās pasaules praksē reti sastopams - bezpilsoņu statuss. Tie, kuru senči nebija dzīvojuši Latvijā līdz 1939. gadam, kļuva par apatrīdiem. Viņi varēja pastāvīgi dzīvot, strādāt, saņemt sociālos pakalpojumus Latvijā, taču nebija tiesību balsot un tikt ievēlētiem, strādāt par policistiem, karavīriem un tiesnešiem. Šādu bezpilsoņu Latvijā pagājušā gada beigās bija 165 tūkstoši.

"Bija bažas, ka demokrātiskos apstākļos šie cilvēki varētu novirzīt Latviju pavisam citā virzienā, iespējams, kādā jaunā savienībā ar Krieviju," saka Češkins.

"Pirmajiem neatkarīgās Latvijas līderiem nebija izdevīgi, lai krievvalodīgie vēlētāji būtu nozīmīga vēlētāju daļa, jo tas pamatīgi mainītu politisko partiju sistēmu."

Pirmajos neatkarības gados šiem cilvēkiem nebija iespēju iegūt Latvijas pilsonību. Taču kopš 1995. gada sāka atvērties "naturalizācijas logi" dažādām iedzīvotāju grupām. Pāris gadu laikā par pilsoni varēja kļūt jebkurš – ar nosacījumu iziet eksāmenu par valodas, vēstures un kultūras zināšanām, Latvijas Satversmes un valsts himnas pantiem.

Bezvīzu iebraukšana Eiropas Savienībā

Process uzņēma ātrumu 2000. gados: piemēram, 2005. gadā Latvijas pilsonību ieguva 19 tūkstoši cilvēku. Statistika tika veikta līdz 2014. gadam, un šajā laikā 142 tūkstoši cilvēku ieguva Latvijas pilsonību.

Tomēr līdz 2000. gadu beigām vēlētāju skaits ievērojami samazinājās. Viena no iespējām ir, ka bezpilsoņiem Latvijā tika piešķirts bezvīzu iebraukšana Eiropas Savienībā, un viņiem bija mazāk motivācijas iegūt Eiropas pilsonību.

Visus šos gadus bezpilsoņi varēja izvēlēties Krievijas pasi: tā tika izdota bez jebkādiem nosacījumiem un eksāmeniem, un dzīve Latvijā, ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju, bija iespējama.

Krievijas pilsonību izvēlējās ekonomisku apsvērumu dēļ

Bieži Krievijas pilsonību izvēlējās ekonomisku apsvērumu dēļ, piemēram, pensijas dēļ. Kādam Krievijas pensija bija lielāka: Latvija neuzskaitīja padomju periodu dažās profesijās (piemēram, militāriem), bet Krievija ņēma vērā visu, stāsta biedrības "Krievu balss Latvijai" vadītājs Martins Levuškāns.

"2008.-2009. gadā bija ekonomiskā krīze, un daudzi zaudēja darbu," stāsta Latvijas juriste Elizabete Krivcova. "Savukārt Krievijā tolaik sievietes varēja doties pensijā jau 55 gadu vecumā. Un daudzi izmantoja šo iespēju."

Krievijas pilsonību izvēlējās arī tie, kas bieži brauca uz Krieviju, lai nebūtu jānoformē pagaidu reģistrācija un būtu iespēja pavadīt tik daudz laika, cik gribēts.

Tāpat arī cilvēkiem, kuru profesija saistīta ar ceļošanu – piemēram, tālbraucējiem un jūrniekiem – bija ērtāk iegūt Krievijas pilsonību, nevis palikt bezpilsoņiem, skaidro Krivcova.

"Tātad motivācija iegūt Krievijas pilsonību – ar retajiem izņēmumiem – nebija ideoloģiska, bet vienkārši, nu, jādzīvo taču," secina viņa.

Kara laika riski

Pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, Eiropa pastiprināja noteikumus Krievijas pilsoņiem. Īpaši – Baltijas valstīs, kas atrodas ļoti tuvu lielajam un tradicionāli naidīgajam kaimiņam. Latvijā nopietni bažījās, vai Krievija, pēc Ukrainas, negrasās iekarot arī Baltiju: okupācijas pieredze šeit vēl nav aizmirsta.

44 gadus vecais Dmitrijs Rogovs, kurš dzīvo Latvijā ar Krievijas pasi, sūdzas, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Latvijā ir sākusies "krievu fobija" un "mazākumtautību tiesību diskriminācija".

Sarunā Rogovs izmanto Krievijas saīsinājumu SVO ("speciālā militārā operācija" – oficiālais Krievijas iebrukuma Ukrainā nosaukums, kuru lieto Krievijas varasiestādes un propaganda, par citu apzīmējumu Krievijā var tikt uzlikts sods vai uzsākts kriminālprocess).

Atbildot uz tiešu jautājumu par to, kāda ir viņa attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dmitrijs atbild: "Neitrāla" un detaļās neiedziļinās. "Valsts agrāk bija lieliska. Neviens nekad nekaroja ne ar latviešiem, ne ar krieviem, visi šeit dzīvoja draudzīgi," viņš saka ar nostalģiju. Galveno problēmu Dmitrijs saskata tajā, ka karš ir viņam atņēmis iepriekšējo pārvietošanās brīvību un ierasto uzturēšanās atļauju, kuru tagad ir jākārto no jauna.

Rogovs ir dzimis Latvijā, bet Krievijas pilsonību ieguva 2014. gadā: tajā laikā viņš apprecējās ar Sanktpēterburgas iedzīvotāju un pāris gadus dzīvoja Krievijā, tur arī piedzimusi viņa meita. Dzīve tur ar Krievijas pasi bija daudz ērtāka nekā palikt bezpilsoņiem, viņš stāsta BBC. Bez papildu dokumentiem bezpilsoņi Latvijā var uzturēties Krievijā tikai 90 dienas katrās 180.

Krievijas pases un Eiropas uzturēšanās atļaujas kombinācija ilgu laiku bija ērta arī ceļojumiem pa pasauli. Dmitrijs strādāja uzņēmumā, kas organizēja pasākumus. Viņš stāsta, ka daudz ceļojis gan pa Eiropas Savienību, gan uz tālākām valstīm – piemēram, uz Islandi un Kanādu. Tagad viņam nācies mainīt profesiju un kļūt par santehniķi.

Daudzi vietējie Krievijas pilsoņi, tāpat kā Dmitrijs, uztver jauno likumu kā netaisnīgumu, naidīgu uzbrukumu pret viņiem.

Un tas nav pārsteidzoši, jo daļa vietējo krievvalodīgo jau ir noskaņota pret Latvijas valsti. "Viens no polarizācijas pamatcēloņiem bija tas, ka viņiem netika piešķirta pilsonība, teiksim, 1992. gadā. Daudzi cilvēki uzskatīja, ka Latvijas valsts vienkārši ignorēja viņu intereses un attiecās pret viņiem kā uz otrās šķiras pilsoņiem," saka Amons Češkins.

Latvijas varas iestāžu domas ir tādas, ka integrācija notiek caur valodu. Tātad, lai saliedētu sabiedrību, ir jāiemācās latviešu valoda. "Ja cilvēki ir integrējušies Latvijas dzīvē, ja viņi saprot, ka viņi šeit ir mājās, nevis viesos, un ka šī valsts, neatkarīgi no tā, kurā valodā viņi runā, nav viņiem sveša, tad šie cilvēki nestāvēs un teiks: "Nāciet, glābiet, atbrīvojiet mūs," spriež Saeimas deputāts Andrejs Judins sarunā ar BBC. "Tātad viņi jūtas kā sabiedrības daļa. Bet risks patiešām ir tajā, iepriekšējā situācijā, kad cilvēki dzīvo Latvijā, bet mentāli ir kaut kur citur."

Krievijas iebrukums Ukrainā tika pamatots arī ar krievvalodīgo aizsardzību, un šo detaļu Latvijā nevar neievērot. Latvijas Satversmes tiesa apstiprināja, ka Krievijas pilsoņi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir potenciāls risks. Tieši uz šo pamatu tiesa balstīja pieņemtās izmaiņas, kuras apstrīdēja krievvalodīgie (to intereses pārstāvēja juriste Elizabeta Krivcova).

Pēc izmaiņām migrācijas likumā birokrātisku iemeslu dēļ sākotnēji 25 tūkstoši iedzīvotāju ar Krievijas pasi tika iekļauti šajās izmaiņās, un pēc tam vēl 4,5 tūkstoši.

Nespēja vai nevēlējās

Pirmajā vilnī bija vieglāk. Apmēram 16 tūkstoši cilvēku nolika latviešu valodas eksāmenu un izņēma jaunus dokumentus pirmajā gadā, no 2022. gada rudens līdz 2023. gada rudenim. Četriem tūkstošiem, kuri nokļuva eksāmena neveiksminieku grupā, tika piedāvāts laiks - divi gadi, lai viņi varētu uzlabot valodas zināšanas.

Saskaņā ar migrācijas pārvaldes datiem, tūkstotis no viņiem galu galā ieguva tiesības palikt Latvijā. Šie cilvēki vai nu nolika latviešu valodas eksāmenu, vai saņēma dokumentus, kas saistīti ar darbu, vai arī palika, jo viņu dzīvesbiedri vai pieaugušie bērni, kas legāli dzīvo valstī, bija gatavi viņus atbalstīt finansiāli. Divi tūkstoši brīvprātīgi pameta Latviju.

Otrajā vilnī veiksmes bija mazāk — papildus diviem gadiem valodas apguvei viņi to nesaņēma. Tomēr arī starp šiem cilvēkiem vairāk nekā 3 tūkstoši jau bija spējīgi atjaunot savu legālo statusu valstī.

Tomēr palikuši ir arī tie, kuri nespēja vai nevēlējās nolikt latviešu valodas eksāmenu. Tagad viņiem draud zaudēt tiesības dzīvot Latvijā. Tieši valodas jautājums daudziem kļūst par šķērsli, veicot jaunas pastāvīgā uzturēšanās atļaujas noformēšanu.

Bērnībā padomju Latvijā Gaļina gāja skolā, kurā mācības notika krievu valodā, un tādu skolu bija daudz, saskaņā ar PSRS politiku par krievu valodas izplatīšanu "nacionālajās republikās". Vēlāk viņa izglītojās par inženieri. Arī darbā viņa runāja krieviski. Tāpēc viņa arī nemācījās latviešu valodu, skaidro viņa.

Tomēr 2022. gadā viņa un viņas vīrs mēģināja nokārtot Latvijas pilsonības eksāmenu. Viņi pat ņēma privātstundas, lai uzlabotu valodas prasmes. Tomēr šo eksāmenu Gaļina nenokārtoja — un nolēma vairs nemēģināt. "Vecums nav tāds, lai gadiem skrietu pa eksāmeniem. Tas ir... es nezinu, kā maigi to pateikt — apvainojums vecākiem cilvēkiem," viņa saka.

"Tas ir nepareizi, nehumāni un nevajadzīgi"

Ja Gaļina būtu nedaudz vecāka par 75 gadiem, latviešu valodas eksāmenu viņai neprasītu. Tāpat no eksāmena tiek atbrīvoti cilvēki ar dažādām slimībām.

"Pieprasīt no vecajiem cilvēkiem, lai viņi labi raksta latviski, ja cilvēks jau 15 gadus neko nedara, neraksta, runā tikai ar kaķi... Ar veciem cilvēkiem nevajag tā izturēties," uzskata juriste Elizabeta Krivcova. "Tas ir nepareizi, nehumāni un nevajadzīgi. Ņemot vērā viņu vecumu, sociālo stāvokli, jāļauj cilvēkiem mierīgi nodzīvot savu mūžu."

Pēc Krivcovas novērojumiem, lielākā daļa cilvēku, kas atrodas riskā, ir vecāka gadagājuma, vientuļi un neaizsargāti. Pārējiem biežāk ir laiks un līdzekļi, lai iemācītos latviešu valodu un nokārtotu dokumentus. Bet ne vienmēr. Arī 44 gadus vecajam Dmitrijam neizdevās nolikt valodas eksāmenu no pirmā mēģinājuma.

"Kad tu sazinies ar latviešiem, ar krievvalodīgajiem, ir viens dialogs – krievu valoda," apgalvo viņš. "Latvietis pāries uz krievu valodu, ja vien viņam netiks piedāvāts kāds nacionālists, kas nevēlēsies runāt tieši valsts valodā. Tā nu es arī neiemācījos valodu, jo man tā nebija vajadzīga."

Latvijā patiešām var dzīvot, nezinot valsts valodu, atzīst deputāts Judins: "Jo ir cilvēki, kas uzskata, ka pārējiem jāprot krievu valoda. Un ir skaidrs, ka, kad cilvēks ienāk veikalā, runā krieviski un dzird atbildi, viņš pie tā pierod. Latvijā tiešām cilvēki ir atsaucīgi un cenšas komunicēt tajās valodās, kurās viņi pārvalda."

Dmitrija pastāvīgā uzturēšanās atļauja tika atcelta vēl 2022. gadā. Viņš paņēma pagaidu uzturēšanās atļauju uz diviem gadiem, ko deva tiem, kas devās uz eksāmenu, bet to neizturēja – lai viņi paspētu uzlabot valodu. Dmitrijs iegādājās kursu tiešsaistes skolā, bet apvienot mācības ar darbu viņam ir grūti: "Man nav tik daudz laika. Man vēl nauda jāpelna. Pēcpusdienās uz mācībām ir tikai divarpus stundas, un pat tad smadzenes nogurst kaut ko uztvert."

"Mums ir cilvēku grupa, kas uzskata par pašsaprotamu, ka visi apkārtējie jāprot krievu valodu," daka deputāts Judins. "Bet Latvija ir neatkarīga valsts. Mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. Tāpēc prasība no cilvēkiem, kas pastāvīgi dzīvo šeit, zināt latviešu valodas pamatus, man šķiet pamatota un loģiska. Bet šī prasība izraisa protestus kādā cilvēku daļā."

Runa nav par visiem krievvalodīgajiem, bet tieši par cilvēkiem ar Krievijas pilsonību, uzsver Judins: "Es vēlreiz pievēršu uzmanību, mēs runājam par cilvēkiem ar Krievijas pasi. Ja dzīve Latvijā ir tik nepanesama, ja nepieciešamība zināt valodas pamatus padara viņu dzīvi tik sarežģītu, tad acīmredzot viņi var izvēlēties citu valsti."

Eksāmens tiek prasīts A2 līmenī. Tas ir otrais no sešiem valodas prasmes līmeņiem, kas ļauj tikt galā ikdienas situācijās: uzzināt cenu pie pārdevēja, pasūtīt ēdienu pie viesmīļa, izlasīt reklāmu, saprast dzirdēto sludinājumu dzelzceļa stacijā, uzrakstīt īsu vēstuli.

Dzīvo no vīra pensijas

Krievijas propaganda aktīvi izmanto tēmu "krievi Latvijā", nemainot daudz detaļas par notiekošo. Gadījumi, kad vecāka gadagājuma Krievijas pilsoņi pārvācas uz Krieviju bez naudas, atbalsta no tuviniekiem un plāna tālākai dzīvei, pagaidām ir reti. Taču Krievijas varas atbalstošie mediji ļoti mīl šādus sižetus.

Dažkārt pensionāriem tiek izsniegtas pases svinīgi un kameru priekšā – it kā valstī tiešām izsniegtu jaunu pasi, lai gan būtībā tas ir ikdienišķs beigu termiņa pases nomaiņas process, kuru katrs Krievijas iedzīvotājs piedzīvo 20 un 45 gadu vecumā.

Vecāka gadagājuma cilvēks, kuram video tiek izsniegta Krievijas pase, ir Grigorijs Jeremensko. Materiāls par viņu tika publicēts "RIA Novosti" mājaslapā ar virsrakstu: "Izraidītais no Latvijas pensionārs aicināja Putinu bargāk attiekties pret Baltijas valstīm".

Galina dzīvo no vīra pensijas, kuram dokumenti ir kārtībā. Pateicoties vīram, viņai ir iespēja legāli palikt Latvijā bez eksāmena — saņemt uzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas ietvaros. Bet šāds dokuments būs pagaidu: tas nedos tiesības uz sociālajām garantijām, tostarp bezmaksas medicīnu. Un, ja vīra nebūs, Galinai vairs nebūs likumīga pamata turpināt šeit dzīvot. Šāds iznākums viņu neapmierina.

Galina ir viena no 255 cilvēkiem, kuriem bija jāatstāj Latvija līdz 13. oktobrim, bet viņi to nav izdarījuši. Vēl 289 cilvēkiem uzturēšanās atļauja vairs nav spēkā kopš 2025. gada 18. novembra. Līdz 2026. gada 16. februārim viņiem bija jāiesniedz dokumenti uz jaunu uzturēšanās atļauju vai jāaizbrauc no Latvijas.

Ne visiem, kuri ir iekļauti grozījumos, jau ir zināms likteņa iznākums. Pirmajos piecos 2026. gada mēnešos — no janvāra līdz maijam — pagaidu uzturēšanās atļaujas, kas ļauj legāli dzīvot Latvijā un mācīties latviešu valodu, beigsies vēl 3399 Krievijas pilsoņiem.

EP vēlēšanu reitingu līderos joprojām "Saskaņa", "Attīstībai/Par" un "Jaunā Vienotība"