Kā apgalvo organizācija, kadri uzņemti "Alūksnes putnu fermas" (Agrova) sprostos turēto dējējvistu novietnē - uzņēmums nodrošina ap 45% no Latvijas olu patēriņa.

Video dokumentēti šokējoši dzīvnieku labturības pārkāpumi un cietsirdība pret dzīvniekiem – asas metāla konstrukcijas sprostos, zem kurām vistas iesprūst un tiek nomīdītas, plaša apmēra ērcīšu invāzija, trūdoši līķi, starp kuriem dzīvās vistas dēj olas, slimi un novārguši dzīvnieki, kas atstāti bez ūdens, barības un veterinārās palīdzības ejās uz betona grīdas.

Kā apgalvo "Dzīvnieku brīvība" tā materiālus saņēmusi no "drošiem avotiem – pētnieciskiem žurnālistiem, kuru identitātes organizācija aizsargā". "Pētnieki, stingri ievērojot biodrošības prasības, dokumentēja situāciju fermā vairākkārt – darbinieku un apsardzes nepamanīti ieejot novietnē pa neaizslēgtām aizmugures durvīm." Biedrība apgalvo, ka par materiālu autentiskumu liecina video redzamās GPS ierīces, laikraksti, kā arī konkrētās fermas sprostu iekārtai raksturīgi elementi un ražotāja informācija.

"Daļa novārgušo dzīvnieku, kas tika atrasti un uzfilmēti ejās pirmajā naktī, turpat atradās arī otrajā naktī"

Organizācija norāda, ka pirmie materiāli uzņemti 2025. gada decembrī, pēc kā viņi vērsās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), lūdzot dienestu steidzami veikt nepieteiktu ārkārtas pārbaudi fermā. PVD ārkārtas pārbaudi esot veikuši, taču sprostu novietnē nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Otrreiz pētnieki dokumentēja situāciju novietnē 2026. gada martā, apmeklējot to divas naktis pēc kārtas un secinot, ka tās pašas jau decembrī konstatētās problēmas ir vēl vairāk saasinājušās.''

"Papildus, situācijas dokumentēšana divas naktis pēc kārtas ļāva pētniekiem ar pilnu pārliecību secināt, ka novārgušie dzīvnieki apzināti tiek atstāti ejās uz betona grīdas. Daļa novārgušo dzīvnieku, kas tika atrasti un uzfilmēti ejās pirmajā naktī, turpat atradās arī otrajā naktī – acīmredzami atstāti nomiršanai bez pārtikas, ūdens un veterinārās aprūpes. Otra daļa dzīvnieku, acīmredzot, bija jau nomiruši un aizvākti."

"Dokumentētais izgaismo virkni problēmu. Pirmkārt, skaidrs, ka sprostu iekārtas pēc būtības nav savienojamas ar dzīvnieku labturību – pārblīvētos, asu metāla režģu konstrukciju būros vistas neizbēgami ir pakļautas smagām ciešanām mūža garumā. Otrkārt, secināms, ka konkrētais uzņēmums ilgstoši un sistēmiski pieļauj apzināti cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem," norāda "Dzīvnieku brīvības" vadītāja Katrīna Krīgere. "Un treškārt, diemžēl kārtējo reizi jāsecina, ka PVD ļoti slikti strādā un visdrīzāk arī piesedz likumpārkāpumus – jo citādi nav izskaidrojams, kā PVD inspektori pat pēc ļoti konkrētām norādēm nespēja konstatēt tik acīmredzamus un smagus pārkāpumus."

"Pat ja mēs aizmirstu par līķiem vai parazītiem, kas tur čum un mudž... Bet kā gan inspektori varēja nepamanīt pat to, ka nevienā būrī pa visu novietni nav likumā prasīto labiekārtojuma elementu - "pakaišu", par ko sprostos tipiski kalpo mākslīgās zāles paklājiņi?" vaicā Krīgere.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" kopā ar citām Latvijas vadošajām dzīvnieku un dabas aizsardzības organizācijām aicinājusi likumdošanas ceļā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos Latvijā, uzsverot, ka dzīvnieki paši sevi nevar aizstāvēt – šī atbildība gulstas uz sabiedrību un politikas veidotājiem. Vienlaikus "Dzīvnieku brīvība" aicina atbildīgās institūcijas arī padziļināti analizēt šo konkrēto situāciju.

Uzņēmējs kadru autentiskumu apšaubījis. "Mēs rūpējamies par mūsu vistiņām!"

"Alūksnes putnu fermas" mārketinga direktore Viktorija Gulbe aktīvistu iemūžinātos kadrus apšaubījusi, norādot, ka tie varētu būt izveidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību. "Jūs taču zināt, ka "Artificial" [mākslīgā] intelekta laikā jebkuru video var padarīt un uztaisīt tā, kādu tēmu tikai tajā "ChatGPT" tu vari ielikt. Mēs rūpējamies par mūsu vistiņām, sākot no barības un beidzot vispār ar to, ka cilvēki saka, ka olas no "Alūksnes putnu fermas" ir ļoti garšīgas. Un olas nevar būt garšīgas, ja vistām ir slikti," raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" pauda Gulbe.

Tāpat viņa pauda, ka video redzamo putnu izskats un apspalvojums neatbilst tai putnu šķirnei un vecumam, kas ir izvietoti viņu sprostu novietnē. Bet uzņēmuma vadītājs Hermanis Dovgijs pauda, ka "video redzamā putnu šķirne neesot unikāla, kā arī iekārtas visiem esot līdzīgas". Tomēr viņš atzina, ka daļa video kadros redzmo iekārtu piederot uzņēmumam, līdz ar to secināms, ka vismaz daļa uzņemto kadru ir autentiski. "Mēs konsīliju uztaisījām, lai izvērtētu to," norādīja Dovgijs.

Arī PVD "Aizliegtajam paņēmienam" pauž, ka nav gūti pierādījumi, ka materiāli tiešām uzņemti konkrētajā uzņēmumā. Bet par mirušajiem dzīvniekiem PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Bērziņa pauda, ka tā mēdz notikt: "Nu diemžēl tā ir, un tā tas ir. Tas notiek momentā, ja nobeidzas vista. Pirmkārt, momentā pārējās vistas metas virsū un sākas kanibālisms. Viņas tur mīcās pa virsu, un tas ir tā. (..) Principā vienreiz dienā ir jāiet, jāpārbauda dzīvnieku stāvoklis, un tā tas normāli arī notiek fermās. Iet, izvāc šos vai nu slimos vai beigtos putnus un viņus tad attiecīgi korpusā kaut kur uz grīdas saliek."

Viņa norādīja, ka tas, kas tālāk notiek ar vistām atkarīgs no katra uzņēmuma. "Nu neskrien ar katru beigto vistu ārā uz konteineru," sacīja Bērziņa. Savukārt ar dējējvistu ārstēšanu lielie uzņēmumi ierasti nenodarbojas, atzina PVD pārstāve. Bet putnu ērcītes nav PVD infekcijas slimību sarakstā.

Jāpiemin, ka 18. martā Valsts policija saņēma izsaukumu par to, ka Alūksnes novada Ziemeru pagastā virs putnu fermas tiek lidināts drons. Ierodoties norīkojumam, noskaidrots drona pilots un uzsākts administratīvā pārkāpuma process par drona pilotēšanas pārkāpumiem. "Alūksnes putnu fermas" valdes priekšsēdētājs Dovgijs uzsvēra, ka šāda rīcība rada īpaši augsta līmeņa biodrošības riskus.

Kas notiktu, ja Latvijā pēkšņi atgrieztos visi strādāt aizbraukušie imigranti? Skaidro eksperti