Kāds "Ķekava Foods" ir bijis 2025. gads? Kādi bija finanšu rezultāti un lielākie izaicinājumi 2025. gadā?

"Ķekava Foods" finanšu gads sākas jūlijā un ilgst līdz jūnijam, tāpēc, lai gan kalendārais gads ir tikko sācies, mēs šobrīd esam finanšu gada vidū. Pašreizējais 2025./2026. finanšu gads līdz šim ir bijis ļoti interesants un intensīvs.

Ja skatāmies uz rezultātiem - gan finanšu, gan ekonomiskajiem -, tad līdz šim šis gads ir bijis ļoti labs. Finanšu gada pirmā puse ir bijusi ļoti veiksmīga un strādājam ar peļņu. Visi galvenie darbības rādītāji ir augoši, un starpposma mērķi, kas saistīti ar broileru audzēšanu, tiek sasniegti pat labāk, nekā sākotnēji plānots.

Putnkopības nozare kopumā ir ļoti atkarīga no barības cenām. Šogad barība ir lētāka nekā pagājušajā un aizpagājušajā gadā, un tas ir saistīts ar graudu cenu kritumu. Līdz ar to mums šobrīd ir ļoti konkurētspējīga barības cena. Svarīgi uzsvērt, ka visa barība, kas nonāk "Ķekava Foods", ir no Latvijas, no mūsu barības ražotnes Bauskā.

Pozitīvu ietekmi sniedz arī enerģijas cenas, jo gāzes cenas līdz šim nav pieaugušas, tās ir samērā stabilas, pagājušajā mēnesī pat bija zemākas.

Izmaksu ziņā situācija ir laba. Protams, ir izmaksu pozīcijas, kas dabiski pieaug, piemēram, darba algas, taču kopumā es teiktu, ka šodienas biznesa vide uzņēmumam ir laba.

Kādas ir jūsu prognozes nākamajam finanšu gadam?

Izmaksu ziņā mēs prognozējam stabilitāti vismaz līdz jaunajai ražai, kas būs augustā vai septembrī. Nākamo sešu mēnešu laikā mēs neredzam nekādus būtiskus riskus, ka barības cenas varētu pieaugt. Gandrīz visi graudi, kas mums nepieciešami barības ražošanai, jau ir nopirkti vai arī par tiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi.

Arī sojas cena, kas nav vietējais produkts, šobrīd ir stabila. Turklāt papildu nodoklis sojai tika atlikts uz gadu, Eiropas Komisija to neieviesīs no 2026. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka arī šajā pozīcijā nav gaidāmi satricinājumi.

Tātad vismaz pusgadu, līdz jaunajai ražai, situācija, visticamāk, saglabāsies ļoti līdzīga pašreizējai situācijai. Nozarei tas ir ļoti labi, jo stabilitāte un prognozējamība izmaksu ziņā ir ārkārtīgi svarīga ilgtermiņa plānošanai.

Savukārt pārdošanas cenu ziņā situācija Eiropā ir diezgan unikāla. Jau otro gadu pēc kārtas - sākot no 2024. gada, turpinot 2025. gadā un arī šobrīd - Eiropā vērojams diezgan būtisks mājputnu gaļas deficīts.

Saistībā ar putnu gripu?

Tas ir viens no iemesliem. Eiropā pērn rudenī putnu gripas gadījumu skaits bija aptuveni divas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā. Ja to vizualizētu kartē, praktiski visa Eiropa būtu klāta ar sarkaniem punktiem - uzliesmojumi ir visur un notiek daudz biežāk.

Putnu gripa rada ļoti nopietnas sekas. Ja slimība skar fermu, tās darbība ir jāaptur vismaz uz vienu, diviem vai pat trim mēnešiem. Savukārt, ja uzliesmojums notiek 5 vai 10 kilometru rādiusā, uz laiku jāslēdz arī kautuves. Piemēram, ir bijuši vairāki gadījumi, kad lielās Polijas mājputnu novietnes bija slēgtas trīs, bet dažkārt pat sešus mēnešus, savukārt kautuves bija spiestas samazināt jaudu. Tas būtiski veicināja gaļas deficītu tirgū.

Tomēr putnu gripa nav vienīgais iemesls. Otrs būtisks faktors ir tā sauktā "lēnās audzēšanas" apņemšanās. Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un Dānijā, lielveikali pieprasa putnkopjiem audzēt broilerus ilgāk, par vairākām dienām pārsniedzot ierasto ciklu.

Latvijā standarta audzēšanas periods ir 37-38 dienas, savukārt lēnā audzēšana nozīmētu 43 vai 44 dienas. Argumentācija šai pieejai bieži balstās uz dzīvnieku labturību, taču pierādījumi šādam apgalvojumam ir ļoti apšaubāmi. Tāpēc lielākā daļa valstu, tostarp Baltijas valstis un Latvija, šo pieeju nav ieviesušas.

Praksē "lēnā audzēšana" negatīvi ietekmē tirgu - tajā pašā platībā gada laikā iespējams saražot mazāk gaļas apjomu, kas vēl vairāk pastiprina deficītu. To īpaši var novērot valstīs, kas šo sistēmu ir ieviesušas, jo lielveikali to pozicionē kā ilgtermiņa iniciatīvu - produkti tiek atsevišķi marķēti kā "lēni augoši", un no šādas pieejas vairs nevar ātri atteikties.

Šāda situācija Eiropā līdz šim nav bijusi. Kā Eiropas Mājputnu asociācijas biedri mēs katru gadu piedalāmies ikgadējās konferencēs - šī gada septembrī tā notika Kopenhāgenā. Sarunās ar ražotājiem no dažādām valstīm gandrīz visi atzīst, ka šāda pieeja nav laba ideja. Patērētājam gala produkta cena pieaug, un papildu tam tirgū nonāk mazāks gaļas daudzums.

Trešais faktors, kas, visticamāk, saglabāsies arī nākotnē, ir ļoti ierobežotas iespējas Eiropā izbūvēt jaunus mājputnu audzēšanas laukumus. Blīvi apdzīvotajās teritorijās tas praktiski nav iespējams.

Apkopojot - galvenie iemesli mājputnu gaļas deficītam Eiropā ir putnu gripa un "lēnās audzēšanas" projekti atsevišķās valstīs, kas samazina piedāvājumu. Šie divi faktori šobrīd ir visnozīmīgākie, lai gan pastāv arī citi riski, piemēram, Ņūkāslas slimības uzliesmojumi, kas 2025. gadā Polijā bija plaši izplatīti un šogad arī novērojami tādās valstīs kā Spānija un Zviedrija.

Nesen arī Latvijas piemājas saimniecībā tika atklāts pirmais Ņūkāslas slimības gadījums.

Jā, arī Latvijā. Savukārt Polijā pagājušajā gadā bija vērojami ļoti lieli uzliesmojumi.

Mēs savus putnus vakcinējam, vakcīnas ir pieejamas, un tas rada arī lielu jautājumu, kāpēc Polijas ražotāji tik ilgi nevakcinēja pret Ņūkāslas slimību, kamēr mēs to darām jau sen. Pieņemu, ka lielākoties tas ir finanšu apsvērums, proti, iespēja ietaupīt. Mēs šīs slimības dēļ nejūtam nekādus draudus. Taču Polijā, kas ir lielākais mājputnu ražotājs Eiropā, šī problēma joprojām pastāv, un viņiem ir ļoti grūti to atrisināt. Tāpēc šobrīd viņi plāno ieviest vispārējas vakcinācijas programmas, taču šodien problēma joprojām ir aktuāla.

Tātad kopumā šie visi faktori ir radījuši mājputnu gaļas deficītu Eiropā, kā rezultātā cenas gan pagājušajā gadā, gan šogad saglabājas augstākas nekā vidēji pēdējos sešos septiņos gados.

Un, kas ir vēl svarīgāk, neviens ar pārliecību nevar pateikt, cik ilgi šī situācija turpināsies un cik ilgi deficīts saglabāsies. Tieši deficīta dēļ Eiropas Komisija ir palielinājusi importa kvotas noteiktām valstīm, tostarp Ukrainai. Kvotas tika palielinātas virs pamata līmeņa, jo Eiropā trūkst gaļas un ir nepieciešams to kompensēt ar importu.

Līdz ar to no pārdošanas, piegādes un pieprasījuma viedokļa situācija ir ļoti, ļoti unikāla. Mēs neko tādu iepriekš neesam redzējuši. Ir ļoti interesanti vērot, kā tā attīstīsies nākotnē, to šobrīd neviens nevar pateikt un prognozēt.

"Ķekava Foods" gadījumā mūsu spēcīgā pozīcija ir tā, ka mēs kontrolējam visu ražošanas ciklu, sākot no vaislas ganāmpulkiem, inkubācijas, audzēšanas un beidzot ar pārstrādi un galaproduktu. Tas ļauj mums darīt visu iespējamo, lai novērstu slimību riskus un nodrošinātu augstu biodrošību.

Savukārt Polijas mājputnu ražotāji bieži vien paši putnus neaudzē - tie tiek iepirkti no tūkstošiem mazu lauksaimnieku. Šādā modelī, kur ir ļoti daudz nelielu saimniecību, slimību kontroli praktiski nav iespējams nodrošināt. Pat teorētiski tas, visticamāk, nav izdarāms.

Tāpēc arī neviens šobrīd nevar droši pateikt, kā situācija attīstīsies tālāk. Visticamāk, šis augstais cenu līmenis nebūs ilgu laiku. Kā jau minēju iepriekš, barības cenas krītas, un ilgtermiņā tirgus mehānismi nostrādās un cenas sāks samazināties. Taču nav skaidrs, cik strauji, kādā apjomā un tempā tas notiks.

Šie ir ļoti unikāli divi gadi - interesanti un ļoti pozitīvi "Ķekava Foods" uzņēmumam. Šobrīd mums ir periods, kad varam īstenot investīcijas, kuras iepriekš bijām atlikuši, modernizēt ražošanas un audzēšanas iekārtas, kā arī uzlabot procesus. Tas uzņēmumam patiešām ir ļoti īpašs un stratēģiski nozīmīgs laiks.

Kāda šobrīd ir mājputnu gaļas pieprasījuma situācija? Kā tā ir mainījusies pēdējos gados?

Patiesībā pieprasījums ir ļoti stabils, un tas arī ir būtiskais faktors, kas veicina šo deficītu. Mājputnu gaļas patēriņš Eiropā katru gadu pieaug par aptuveni 3-4%. Pieprasījuma pieaugums ir ļoti stabils un prognozējams - aptuveni tādā pašā 3-4% pieauguma tempā gadu no gada kā pulkstenis. Tajā pašā laikā citu gaļas veidu pieprasījums ir stabils vai pat samazinās, piemēram, cūkgaļas patēriņš saglabājas stabils, savukārt liellopa gaļas patēriņš samazinās.

Prognozes nākamajiem desmit gadiem rāda to pašu tendenci - mājputnu gaļas patēriņš turpinās augt, cūkgaļas patēriņš, visticamāk, paliks nemainīgs, bet liellopa gaļas patēriņš turpinās samazināties.

Ja skatāmies apjomos, Eiropas Savienībā (ES) katru gadu tiek saražoti aptuveni 13 miljoni tonnu mājputnu gaļas. Pat 3% pieaugums nozīmē gandrīz 400 000 tonnu papildu pieprasījuma gadā. Salīdzinājumam - "Ķekava Foods" gada ražošanas apjoms ir aptuveni 40 000 tonnu. Tas nozīmē, ka dabiskais pieprasījuma pieaugums Eiropā katru gadu ir desmit reizes lielāks nekā mūsu kopējais gada ražošanas apjoms.

Protams, Eiropas mērogā mēs neesam liels ražotājs. Taču 400 000 tonnu šogad, vēl 400 000 nākamgad un tā tālāk - tas ir ļoti spēcīgs, noturīgs patēriņa pieaugums, kas skaidri parāda, kāpēc deficīta spiediens tirgū saglabājas.

Tātad izaugsmes iespējas ir lielas.

Jā, pieprasījuma pieaugums apjoma ziņā ir stabils un prognozējams, taču ir arī citas ļoti svarīgas tendences. Mēs redzam, ka patērētāji kļūst arvien apzinīgāki attiecībā uz to, ka nelietot gaļu, kuras audzēšanas procesā ir izmantotas antibiotikas.

Mēs bijām viens no pirmajiem uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā, kas jau 2017. gadā sāka audzēt mājputnus bez antibiotikām. Šobrīd tas ir ļoti spēcīgs un unikāls mūsu pārdošanas arguments, jo ļoti maz Polijas un citu Eiropas uzņēmumu spēj to nodrošināt.

Baltijas valstīs to ļoti skaidri redzam arī sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīkliem, piemēram, ar "Maxima" mums ir laba sadarbība - mēs ražojam produktus bez antibiotikām viņu preču zīmei "Well Done". Tas klientiem ir ļoti svarīgi, un pēc pieprasījuma pēc šādiem produktiem mēs to skaidri redzam. Tā ir mūsu izvēlētā ražošanas stratēģija - jau vairākus gadus "Ķekava Foods" produkti ir ar kvalitātes zīmi "Audzēts bez antibiotikām".

Otra tendence, kas gan nav jauna, bet joprojām turpinās, ir pieprasījums pēc ne tikai svaigas gaļas, bet arī jauniem, jau gataviem produktiem, proti, tādiem, kas ir gatavi ēšanai vai gatavi pagatavošanai cepeškrāsnī.

Mēs pastāvīgi strādājam pie inovācijām un cenšamies katru gadu ieviest divus, trīs vai pat vairāk jaunu produktu. Šādi gatavi vai pusgatavi (pusfabrikāti) produkti ir ļoti svarīgi mūsu sortimentā. Daļa no tiem ir sezonāli, daļa īpaši piemēroti grila sezonai, kas sākas maijā un turpinās visu vasaru. Citi, savukārt, ir vairāk orientēti uz Ziemassvētku periodu, piemēram, cepeškrāsnij paredzēti produkti. Tā ir vēl viena būtiska tendence, pie kuras mēs strādājam, lai patērētāji katru sezonu varētu redzēt mūsu sortimentā kaut ko jaunu.

Tātad pieprasījums pieaug gan svaigai gaļai, gan pārstrādātiem produktiem?

Jā, abiem. Gan svaigajai gaļai, gan jau gataviem vai pusgataviem produktiem.

Vai patērētājs šobrīd galvenokārt skatās uz cenu, vai tomēr atgriežas interese par kvalitāti, vietējo izcelsmi un ilgtspēju?

Mēs katru gadu sekojam līdzi patērētāju aptaujām, un to rezultāti ir ļoti konsekventi. Cena, protams, vienmēr ir starp trim galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pirkuma izvēli. Tas ir dabiski, jo pārtikas cena ir ārkārtīgi svarīga. Atkarībā no konkrētās aptaujas rezultātiem šo faktoru secība var mainīties, bet trīs galvenie faktori vienmēr ir vieni un tie paši - cena, vietējā izcelsme un kvalitāte.

No tā varam secināt, ka cena noteikti ir ļoti svarīga gan klientiem, gan mūsu sadarbības partneriem. To ļoti labi apzinās arī mazumtirgotāji. Droši vien visi pamanīja, ka pagājušajā gadā mazumtirgotāji patiešām ļoti aktīvi piedāvāja akcijas cenas, lai mājputnu gaļas produkti būtu pieejamāki pircējiem. Mājputnu gaļa ir viena no pamata pārtikas precēm līdzās maizei, pienam un citiem ikdienas produktiem. Tāpēc lielveikali ļoti cenšas nodrošināt iespējami labākās cenas, lai klienti to varētu atļauties.

Bez cenas tikpat svarīga ir arī izcelsme. Bieži vien tā ierindojas otrajā vai trešajā vietā starp svarīgākajiem faktoriem. Klienti novērtē to, ka pārtika ir vietēja un ražota Latvijā. Īpaši latviešu patērētāji ļoti mīl zīmolu "Ķekava", kam ir gadu desmitiem ilgas tradīcijas. Mums ir arī ļoti skaidrs vietējās izcelsmes stāsts - visi graudi nāk tikai no Latvijas lauksaimniekiem, un ražošana notiek tikai Latvijā. Tas patērētājiem ir svarīgi.

Trešais būtiskais faktors ir kvalitāte. Kvalitāte nozīmē, ka produktiem jābūt bez salmonellas un citu slimību riska, drošiem un pārbaudītiem. Tieši šo trīs faktoru - cenas, vietējās izcelsmes un kvalitātes - līdzsvarā mēs arī cenšamies piedāvāt Latvijas klientiem vislabāko iespējamo produktu.

Pagājušajā gadā Pārtikas un veterinārais dienests ziņoja par daudziem gadījumiem, kad Polijas izcelsmes gaļā atklāta salmonella.

Jā, tā tiešām ir liela problēma. Dažkārt pat vairākus mēnešus pēc kārtas redzam, ka notiek uzliesmojumi - vienā vai otrā ražotnē tiek atklāta salmonella, kam seko produktu atsaukumi no tirdzniecības. Veterinārā dienesta pārbaudes atklāj pārkāpumus, un produkti tiek oficiāli atsaukti. Tas, protams, rada lielas bažas.

Kā šobrīd attīstās sadarbība ar mazumtirgotājiem? Pavasarī tika parakstīts memorands par cenām - kā jūs to vērtējat? Vai tas darbojas?

Sadarbība ar mazumtirgotājiem kopumā ir ļoti laba. Mēs strādājam gandrīz ar visiem mazumtirgotājiem Latvijā - gan lielajiem, gan mazajiem. Tie ir tādi uzņēmumi kā "Rimi", "Maxima" un "Lidl", kā arī mazāki tīkli - "Mego", "Top", "Lats" un citi. Ar visiem mums ir laba sadarbība.

Attiecībā uz memorandu - jā, mēs zinām, ka tas tika sagatavots un parakstīts. Taču praksē tas nav būtiski ietekmējis mūsu sadarbību - ne negatīvā, ne pozitīvā virzienā. Galvenais cenu veidošanas faktors joprojām ir tirgus. Pieprasījumu un piedāvājumu nevar ignorēt, jo mēs dzīvojam brīvā tirgus ekonomikā.

Kopumā es teiktu, ka sadarbība ar mazumtirgotājiem ir laba. Mums ir gan ilgtermiņa projekti, gan īstermiņa iniciatīvas.

Vai no mazumtirgotāju puses spiediens uz cenām, atlaidēm joprojām ir aktuāls?

Spiediens vienmēr ir. Gandrīz katru mēnesi notiek sarunas, ar dažiem klientiem katru ceturksni. Sarunas ar mazumtirgotājiem vienmēr ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, jo viņiem ir ļoti liela pirktspēja. Tie ir lieli klienti, un viņiem vienmēr ir daudz alternatīvu piedāvājumu - vietējie ražotāji, imports no Igaunijas, Polijas vai Lietuvas.

Tāpēc mēs vienmēr atrodamies komerciālajās konkurences apstākļos. Tajā pašā laikā mēs uzturam labas attiecības un nepārtraukti risinām sarunas. Arī šogad janvāris būs intensīvs sarunu mēnesis - gandrīz ar visiem klientiem par nākamajiem ceturkšņiem. Tirgus process notiek nepārtraukti.

Vai jūs piekrītat, ka mazumtirgotājiem tirgū ir lielāka vara nekā ražotājiem?

To ir grūti viennozīmīgi pateikt. Ir mazumtirgotāji, kuri ļoti koncentrējas uz kvalitāti, piemēram, uz produkciju bez antibiotikām. Šādos gadījumos mēs esam ļoti labi partneri, jo esam vietējais ražotājs, kas spēj nodrošināt šādu kvalitāti. Tad sadarbība ir abpusēji izdevīga, pat trīspusēji izdevīga - ieguvēji ir gan ražotājs, gan mazumtirgotājs, gan klients.

Protams, mazumtirgotājiem ir liela pirkšanas vara, un mēs to apzināmies. Taču no mūsu puses nebūtu godīgi par to sūdzēties - tāda ir tirgus realitāte. Tajā pašā laikā mēs iegūstam ļoti spēcīgu partneri, kurš spēj pārdot lielu apjomu mūsu produktu vietējā tirgū, un tas mums ir ļoti svarīgi. Jā, viņi ir prasīgi partneri, un sarunas vienmēr ir sarežģītas. Bet mums viņi ir vajadzīgi, un viņiem esam vajadzīgi mēs. Tāpēc par sadarbību mēs nesūdzamies.

Ko sagaidāt no PVN samazināšanas putnu gaļai no 1. jūlija? Vai tas varētu veicināt putnu gaļas patēriņu?

Tas ir ļoti interesants jautājums, jo mums Baltijas valstīs faktiski nav pieredzes, kā šāds solis varētu ietekmēt pārtikas tirgu kopumā, tostarp gaļas tirgu. Mēs zinām, ka Polijā PVN atvieglojumi pārtikai pastāv jau daudzus gadus, un Polijas ražotāji vienmēr ir teikuši, ka tas viņiem dod noteiktas konkurences priekšrocības.

Tāpēc es teiktu, ka šis ir ļoti labs un interesants eksperiments. Paldies valdībai par lēmumu to ieviest - protams, valdībai ir savi apsvērumi. Līdz šim ir bijušas ļoti daudz diskusiju par to, vai budžeta ieņēmumi samazināsies vai nē. Vieni eksperti saka, ka nesamazināsies, citi, ka samazināsies. Vēl citi uzskata, ka patēriņš varētu pieaugt, ja PVN samazinājums patiešām tiks pārnests uz gala cenu un patērētājs to sajutīs.

Tāpēc šī situācija ir ļoti interesanta. Es to vērtēju kā ļoti labu soli pārtikas rūpniecībai. Jebkurā gadījumā, ja pēc kāda laika izrādīsies, ka šāds risinājums vairs nav loģisks vai nesasniedz iecerēto mērķi, šo lēmumu vienmēr var atcelt un valdība nākotnē var pieņemt citus risinājumus.

Svarīgākais ir tas, ka mēs beidzot iegūsim reālus rezultātus. Iepriekš 10 vai pat 15 gadus mēs par to tikai runājām. Kad tikai diskutē, bet neveic reālu eksperimentu labā nozīmē, ir daudz viedokļu, bet neviens īsti nezina, kurš no tiem ir pareizs. Tagad izskatās, ka mums būs dati un pieredze. Redzēsim.

Mēs esam ļoti pozitīvi noskaņoti. Galvenais nosacījums šī projekta veiksmīgai īstenošanai ir tas, lai PVN samazinājums patiešām tiktu pārnests uz gala cenu. Ja klients to nejutīs, tas nebūs labi. Šai priekšrocībai nevajadzētu "pazust" piegādes ķēdē - patērētājam ir jājūt šis ieguvums.

Kāda ir konkurences situācija tirgū gan starp vietējiem ražotājiem, gan ar importēto putnu gaļu? Vai Latvijas ražotāji spēj konkurēt arī cenu ziņā, ne tikai ar kvalitāti?

Kopumā situācija nav būtiski mainījusies - tā ir gandrīz tāda pati kā iepriekš. Attiecībā uz audzēšanu Latvijā mēs joprojām esam gandrīz vienīgie, kas audzē mājputnus pilnā ciklā uz vietas. Arī citi mūsu nozares uzņēmumi un konkurenti, piemēram, "Rīgas miesnieks" ražo gaļas produktus, taču lielākoties no importētas izejvielas.

Pagājušajā gadā bija jūtama mazāka konkurence no Polijas, kā jau iepriekš runājām, slimību uzliesmojumu dēļ. To mēs patiešām jutām pēdējā gada laikā. Taču šobrīd situācija mainās, Polijas ražotāji atgriežas tirgū. Viņi ir ļoti lieli un efektīvi, tāpēc es domāju, ka konkurence no viņu puses atkal pastiprināsies.

Mēs jūtam arī konkurenci no Igaunijas, piemēram, no "Tallegg". Tā ir laba kompānija, un pirms pāris gadiem to iegādājās "Maag Grupp". Līdz ar to mēs ar "Tallegg" konkurējam gan Latvijas tirgū, gan arī Igaunijā.

Kopumā es teiktu, ka konkurences ainā nav nekādu būtisku jaunumu, izņemot Polijas ražotāju problēmas pagājušajā gadā slimību dēļ. Kas notiks tālāk - redzēsim. 2026. gads tikko ir sācies, un neviens vēl neko droši nevar pateikt. Es savai komandai vienmēr saku, ka mums jādomā, ka konkurenti atgriezīsies. Patiesībā viņi jau atgriežas. Pārtikas rūpniecībā konkurence ir ļoti spēcīga, gandrīz perfekta ekonomiskā nozīmē.

Attiecībā uz Ukrainas gaļu - pagaidām mēs to Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, īpaši nejūtam. Ukrainas gaļa lielākoties tiek eksportēta uz Apvienoto Karalisti un Nīderlandi. Ar olām situācija ir citāda - mēs paši olas neražojam, bet zinu, ka Ukrainas olas tirgū ir jūtamākas. Savukārt mājputnu gaļas segmentā pagaidām būtisku problēmu nejūtam.

Kā šobrīd attīstās eksports - cik liela daļa produkcijas tiek realizēta Latvijā, cik ārvalstīs?

Vēsturiski mēs eksportējām apmēram 50% no kopējā ražošanas apjoma. Pagājušajā gadā eiro izteiksmē 44% no kopējā ražošanas apjoma mēs eksportējam ārpus Baltijas valstīm.

"Ķekava Foods" eksporta tirgi būtībā ir saglabājušies līdzīgi kā iepriekš. Stratēģiskais virziens eksportam uz Skandināviju ir ne tikai saglabāts, bet pat pastiprināts.

Mēs joprojām augam eksportā uz Zviedriju. Pagājušais gads šajā ziņā bija ļoti interesants, jo mūsu eksports bija ļoti veiksmīgs arī Somijā un Igaunijā. Šie stratēģiskie tirgi mums ir ļoti svarīgi, tie aug, un mēs cenšamies šo tempu ne tikai noturēt, bet pat palielināt.

Zviedrija ir kļuvusi par sava veida uzņēmuma veiksmes stāstu pēdējo, visticamāk, desmit gadu laikā. Mēs sākām ar dažiem saldētiem produktiem, bet šobrīd jau esam klātesoši daudzos Zviedrijas lielveikalos ar svaigiem produktiem, ar savu zīmolu "Top Choice Poultry". Mēs tur konkurējam ar lielajiem vietējiem Skandināvijas un Zviedrijas ražotājiem tieši svaigās produkcijas segmentā.

Tātad Skandināvijas virziens bija, ir un būs stratēģiski ļoti svarīgs, un mēs tur turpinām augt. Tas šobrīd ir galvenais eksporta virziens. Otrajā vietā Skandināvijā ir Somija. Papildus tam mazākos apjomos eksportējam arī uz Norvēģiju un Dāniju.

Otrs nozīmīgs virziens ir Rietumeiropa. 2025. gadā situācija šajā reģionā uzlabojās, galvenokārt putnu gaļas deficīta dēļ. Tas mums ļāva noslēgt labākus līgumus, panākt labākas cenas un pārdot augstākas kvalitātes produkciju. Eksportējam produkciju uz Nīderlandi un Apvienoto Karalisti.

Pagājušajā gadā nebija nekādu negaidītu vai pavisam jaunu eksporta tirgu. Taču mēs ļoti aktīvi nostiprinājām savas pozīcijas esošajos stratēģiskajos eksporta tirgos. Ja gandrīz puse no saražotās produkcijas ir jāeksportē ārpus Baltijas valstīm, tad eksports uzņēmumam ir kritiski svarīgs.

Tātad jaunu tirgu apgūšana šobrīd nav prioritāte?

Jā, mums tiešām ir pietiekami daudz darāmā esošajos eksporta tirgos. Dažos Eiropas tirgos ir gandrīz neiespējami ienākt. Piemēram, Francija ir milzīgs tirgus, taču tur pārdot produkciju praktiski nav iespējams. Viņi pērk galvenokārt vietējos produktus, tur dominē ļoti lielas kompānijas ar vairāku miljardu eiro apgrozījumu gadā. Šādā vidē ienākt ārvalstu ražotājam ir gandrīz neiespējami.

Mums bija intervija apmēram pirms trim gadiem, un, ja nemaldos, jūs to pašu teicāt arī par Somijas tirgu, ka tas ir ļoti slēgts.

Jā, tieši tāpēc es arī minēju, ka Somija šobrīd ir kļuvusi par otro lielāko eksporta tirgu Skandināvijā. Tas bija iespējams tāpēc, ka mēs atradām ļoti labus sadarbības partnerus.

Pirmie divi vai trīs gadi Somijā bija ļoti grūti. Ļoti smagi. Somi bija un joprojām ir ļoti lojāli vietējai ražošanai. Taču ar laiku situācija mainījās. Tagad mēs pārdodam arvien vairāk, un Somijas tirgus mūs pieņem arvien vairāk. Tātad tas, kas sākumā šķita gandrīz neiespējami, ar konsekventu darbu kļuva par realitāti.

Francija šajā ziņā ir nedaudz citāda. Tur ir specifiski produkti, piemēram, kukurūzas cāļi, mazāki putni, atšķirīgas audzēšanas tradīcijas. Mums nav plānu pārdot Francijā, un arī nākotnē tādu plānu, visticamāk, nebūs. Līdzīga situācija ir arī Vācijā. Francija un Vācija 100% paši spēj sevi nodrošināt ar mājputnu gaļu.

Apvienotā Karaliste ir labs tirgus, jo tā nav pašpietiekama mājputnu gaļas jomā. Tieši tas ir ļoti svarīgi. Zviedrija un pārējā Skandināvija arī nav pašpietiekama. Savukārt valstis, kas ir pilnībā pašpietiekamas, parasti ir ļoti grūti iekarojamas.

Un Latvija nav pašpietiekama? Mēs nevaram izaudzēt sev nepieciešamo apjomu?

Latvija nav pašpietiekama. Faktiski ne Latvija, ne Igaunija nav pašpietiekama mājputnu gaļas ziņā. Vienīgā Baltijas valsts, kas ir pašpietiekama, ir Lietuva. Latvijas pašpietiekamības līmenis ir aptuveni 60%. Tas nozīmē, ka pat tad, ja Latvijā tiktu pārdots viss, ko mēs saražojam "Ķekava Foods", mums joprojām trūktu mājputnu gaļas. Pieprasījums ir liels, turklāt daļa produkcijas tiek izmantota arī tālākai pārstrādei.

Mēs labprāt palielinātu ražošanas jaudas, lai Latvija būtu pašpietiekama, taču tam ir noteikti ierobežojumi, un tie jāņem vērā.

Piemēram, Lietuva ir pašpietiekama, tomēr importē daļu gaļas no Polijas. Tas ir pilnīgi normāli, jo tā darbojas tirgus. Piemēram, Lietuvas lielveikali, izsludinot konkursus par privāto zīmolu projektiem, importē produkciju, ja saņem piedāvājumus par labāku cenu. Tās var būt, piemēram, krūtiņas filejas no Polijas. Tajā pašā laikā Lietuva eksportē citas vistas daļas - kājas un citus produktus.

Ir svarīgi saprast, ka vistas gaļa nav viens produkts. Tā sastāv no divdesmit vai pat trīsdesmit dažādām daļām, un šāda produktu plūsma notiek nepārtraukti. Līdzīgi ir visā ES. ES importē krūtiņas filejas no Ukrainas, Taizemes un Brazīlijas, bet vienlaikus eksportē citas vistas daļas vēl lielākos apjomus - gandrīz vienu miljonu tonnu, ja nemaldos - uz Āzijas valstīm. Tātad gandrīz vienmēr tirdzniecība notiek abos virzienos.

Kādi ir jūsu eksporta plāni nākamajiem pieciem gadiem?

Godīgi sakot, šodien plānot piecus gadus uz priekšu ir ļoti liels izaicinājums. Dažkārt var plānot tikai vienu gadu uz priekšu, skatoties, kas notiek tirgū. Plānošana ir kļuvusi ļoti sarežģīta.

Mums nav konkrētu, detalizētu piecu gadu plānu. Svarīgi ir arī piebilst, ka "Ķekava Foods" ir būtiski ierobežojumi gaļas pieejamības ziņā. Latvijā praktiski nav lauksaimnieku, kas audzētu broilerus. Lietuvā, piemēram, 20-25% gaļas nāk no neatkarīgiem lauksaimniekiem. Latvijā - 0%. Tā ir ļoti liela problēma.

Tas būtiski ierobežo mūsu ražošanas apjomus. Mūsu kautuve šobrīd strādā ar 75-80% jaudu. Mēs varētu darīt vairāk, mēs gribētu darīt vairāk, bet mums nav vietējās papildu ražošanas. Tāpēc mēs vienmēr domājam par iespēju pašiem būvēt jaunas broileru novietnes. Šobrīd šāds projekts ir "uz papīra". Mēs veicam aprēķinus, meklējam piemērotas vietas. Mēs negribam būvēt tās Ķekavas teritorijā - iespējams, kādā attālākā vietā, lai labāk kontrolētu slimību riskus un citus faktorus.

Šis gaļas pieejamības ierobežojums padara gan īstermiņa, gan ilgtermiņa plānošanu salīdzinoši stabilu. Mēs ražojam aptuveni līdz 40 000 tonnu gaļas gadā, un tas šobrīd ir "Ķekava Foods" kapacitātes limits. Tāpēc mēs pagaidām neplānojam būtiski palielināt ražošanas apjomus gaļas kvantitātes ziņā. Taču mēs vēlamies palielināt eksportu kvalitātes ziņā - labāki partneri, labāki tirgi, valstis ar augstāku IKP uz vienu iedzīvotāju. Un tās galvenokārt ir Skandināvijas valstis. Mūsu fokuss ir uz kvalitāti, nevis uz kvantitāti.

Vai varat sīkāk pastāstīt par plāniem būvēt jaunas broileru novietnes? Vai jau ir padomā konkrētas vietas?

Jā, bet šobrīd tas vēl ir tikai "uz papīra". Nekas vēl nav galīgi nolemts. Taču mēs patiešām meklējam iespējas, kā palielināt ražošanas jaudas. Tā kā Latvijā nav lauksaimnieku, kas varētu audzēt vairāk broileru, mums tas ir jādara pašiem.

Pagājušajā gadā un arī šogad mēs investējam diezgan ievērojamas summas - pēdējos divos gados katru gadu investīcijas ir bijušas aptuveni 4–5 miljonu eiro apmērā. Šīs investīcijas ir sadalītas samērā vienmērīgi visa uzņēmuma attīstībā. Mēs ieguldām infrastruktūrā - elektrībā, ūdensapgādē, gāzē, saldēšanas jaudās. Mēs iegādājamies jaunu aprīkojumu kautuvei un pārstrādāto produktu ražošanai, tostarp iepakošanas iekārtas, kuru iepriekš mums trūka.

Mēs ieguldām broileru novietņu renovācijā, loģistikā, barības rūpnīcā. Investīcijas tiek veiktas visos posmos. Kopumā es teiktu, ka mūsu investīciju programma pēdējo divu gadu laikā ir atgriezusies uz pareizā ceļa. Pirms tam situācija bija sarežģīta, un mēs bijām spiesti ļoti ierobežot izdevumus. Tagad mēs esam atguvušies un cenšamies investīcijas sadalīt vienmērīgi starp visām ražošanas nodaļām.

Taču pagaidām nav pieņemts lēmums par vienu ļoti lielu, atsevišķu megaprojektu. Tādu vēl nav.

Kas šogad būs lielākais izaicinājums mājputnu gaļas ražotājiem?

Lielākais izaicinājums, par ko es runāju arī mūsu vadības sanāksmē pirms pāris dienām, 2026. gadā būs izprast jauno piegādes un pieprasījuma "status quo". Kā mēs runājām jau intervijas sākumā, situācija šobrīd ir ļoti unikāla un jauna. Ir daudz dažādu viedokļu, taču patiesībā tie visi ir tikai labākie iespējamie minējumi.

Galvenais jautājums ir, kā piedāvājums saskaņosies ar pieprasījumu un kā tas ietekmēs dzīvsvara gaļas un gatavās produkcijas cenas. Es teiktu, ka tas ir pats lielākais šī brīža izaicinājums.

Ražošanas ziņā mums klājas vairāk vai mazāk labi. Mēs esam stabili, nedaudz augam, bet ne pārāk strauji. Pārdošanas un eksporta jomā mēs apzināti koncentrējamies uz kvalitāti, nevis uz kvantitātes palielināšanu. Izmaksu pusē situācija līdz jaunajai ražai ir samērā skaidra un prognozējama.

Taču pārdošanas cena - tā var mainīties ļoti ātri. Parasti cenu svārstības uz augšu vai leju notiek strauji. Tāpēc tieši tas, visticamāk, būs pats lielākais izaicinājums, un, protams, tas tieši ietekmēs arī mūsu finanšu rezultātus.

Kā jau minējām intervijas sākumā, mums šobrīd ir divi ienesīgi gadi pēc kārtas, kamēr pirms tam bija trīs vai četri sarežģīti gadi. Tie sākās ar Covid-19 - tas bija pirmais gads, kad pieprasījums būtiski kritās, jo viss bija slēgts. Pēc tam sekoja enerģijas cenu krīze, graudu cenu krīze, karš un citi satricinājumi.

Daugavpilī Vīriešu dienu atzīmē ar beisbola nūjām