Viktorijas Pelšes daiļrade iezīmējās kā pretmets skarbā stila nosacītībai. Mākslinieces daiļrade aizsākās ar monumentālu animālistisku kompozīciju “Leopardi” Dziesmu svētku parkā (1967, Rīga). Rīgas pilsētas iedzīvotajiem un viesiem ir atpazīstams tēlnieces darbs “Daugava” pie Rīgas pasažieru ostas. 20. gs. 80. gados, risinot formveides jutekliskumu, Viktorija Pelše kļuva atpazīstama, veidojot sievietes un vīrieša kailfigūru tēlus bronzā.

Viktorija Pelše dzimusi latviešu mākslas un literatūrzinātnieka Roberta Pelšes (1880-1955) ģimenē. 1951. gadā beidza septiņgadīgo skolu Maskavā, Krievijā, vēlāk Rīgā mācījās un 1954. gadā beidza Rīgas 13. vidusskolu. Līdzās mācībām Viktorija Pelše apmeklēja bij. Rīgas Pionieru pils Tēlotājmākslas nodaļas pulciņu (RPP, tag. Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils”). RPP mākslinieki, pedagogi bija: gleznotāji Jānis Skučs (1908-1998; Pionieru pils studijas pedagogs 1944-1951), Oskars Vīndedzis (1911-2002; Pionieru pils studijas pedagogs 1947-1959), Auseklis Baušķenieks (1910-2007; Pionieru pils studijas pedagogs 1949-1962), Oļģerts Saldavs (1907-1960; Pionieru pils studijas pedagogs), Jānis Kaksis (1926-2002; Pionieru pils studijas pedagogs) u.c.

No 1954.-1959. gadam Viktorija Pelše studēja bij. Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē (RPI, tag. Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte).

Studējot RPI, Viktorija Pelše apmeklēja bij. Latvijas Arodbiedrību padomes kultūras nama tēlniecības studiju (LRAP, tag. Rīgas Kultūras centrs “Mazā ģilde”). LRAP kultūras nama Tēlniecības studijas vadītājs bija tēlnieks Harijs Fišers (1918-1989; LRAP Tēlniecības studijas vadītājs 1951-1961). LRAP studijas audzēkņi bija: Bērtulis Buls (1923-2005), Antons Veļikāns, Tija Deksne, Jānis Grauds (1904-1978), Romalda Kupala, Jānis Neimanis, Astra Zēberga, Laimonis Upmalis, Aleksandra Sakša-Fišere (1911-1992), Inga Uļjanoviča, mākslinieces Māra Balode, Biruta Grīsle u.c. Kopā ar vēl 15 studijas audzēkņiem Viktorija Pelše 1960. gadā piedalījās Republikāniskajā tautas mākslas darbu izstādē.

Pēc RPI absolvēšanas, no 1959.-1960. gadam Viktorija Pelše tika norīkota darbā par inženieri-elektriķi Noriļskas Kalnu-metalurģiskajā kombinātā (tag. A. P. Zavenjagina Noriļskas kalnrūpniecības un metalurģijas kombināts). 1961. gadā māksliniece strādāja par inženieri Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta “Pilsētprojekts” Automatizācijas nodaļā un no 1961.-1962. gadam bija zīmēšanas skolotāja bij. F. Gaiļa ielas vidusskolā.

1962. gadā Viktorija Pelše uzsāka studijas Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA; tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA tēlniecības pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972.g., vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Igors Vasiļjevs-Penerdži (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997), gleznotājs Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.

Gan studiju laikā no 1962.-1969. gadam, gan pēc studijām Viktorija Pelše bija pedagoģe Rīgas industriālajā politehnikumā (tag. Rīgas Valsts tehnikums).

Studiju laikā LMA Viktorija Pelše ar animālijas sīkplastikas darbiem piedalījās izstādēs: “Republikas 5. Jauno mākslinieku izstāde” (1962, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs (VMM), LMMIAD, tag. LNMM), “Republikas Tēlotājmākslas izstāde VĻKJS-45” (1963, VMM), “Republikas Tēlotājas mākslas izstāde, veltīta LPSR-25” (1965, VMM), “LPSR Tēlotājas mākslas izstāde, veltīta LPSR-25” (1965, Maskava, Krievija), “Republikas 6. Jauno mākslinieku izstāde” (1966, “Mākslinieku nams”), “Republikas tēlotājmākslas izstāde, veltīta Padomju armijai” (1966, VMM) u.c.

Viktorija Pelše 1967. gadā ar teicamu vērtējumu absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Leopardi”, vadītājs Emils Melderis. Sākotnēji izvēlētā diplomdarba tēma māksliniecei bija “I.Sudmaļa portrets Liepājā”. Līdzās Viktorijai Pelšei pie vadītāja Kārļa Zemdegas absolvēja J. Ārmane ar diplomdarbu, figurālu kompozīciju “Ceļvede”, I. Bērziņa ar diplomdarbu “Skolniece”, I. Gaisa ar diplomdarbu “Jaunība”, absolvēja arī B.Džumanbekovs. Viktorijas Pelšes animālijas žanra skulptūra “Leopardi” tika uzstādīta Dziesmu svētku parkā (1967, betons, 2х2,5х1,5 m, Rīga).

No 1969. gada Viktorija Pelše kā tēlniece pildīja pasūtījuma darbus bij. LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā “Māksla” (MF LMK). Mākslinieces darbi tika realizēti MF LMK Tēlniecības cehā Gaujas ielā 5, Rīgā - “Raiņa šķunī”, kur tapuši vara kalumi (meistari - Miķelis Felcs, Gunārs Krūmiņš, tēlnieks Viktors Vaņukovs), savukārt lējumi tapa MF LMK Bronzas lietuvē.

Tēlniece darbus bronzā veidoja arī savā darbnīcā Ķīšezera ielā, Rīgā. Darbus realizēja meistars Juris Freimanis (Morics), marmorā - tēlnieks Aleksandrs Matjušins.

MF LMK tapuši Viktorijas Pelšes darbi: Ciļņu josla “Jermaks iekaro Sibīriju” (1970, vara kalums, 1,5х15 m, Toboļskas Dzelzceļa stacija, Krievija); skulptūra “Daugava”, autores nosaukums “Lelde” (1972-1975, arhitekts Ivars Strautmanis, vara kalums, betons, 16х5х3,5 m, pie Rīgas Pasažieru ostas, Eksporta iela 3a); cilnis (1972, 24 kvm, Daugavpils piena kombināts, tag. “Latgales Piens”); cilņu josla “Vasara” (1974, šamots, 2х15 m, PSRS Valsts apgādes “GOSSNAB” pansionātam, Maskava, Krievija); augstcilnis “Piens” (1977, vara kalums, 2х8 m, bij. Krāslavas sausā piena rūpnīca, tag. “Krāslavas piens”); cilnis “Siers” (1978, alumīnijs, 3х6 m, bij. Preiļu siera rūpnīca, tag. A/S “Preiļu siers”); skulptūra “Cilvēks un kosmoss” vai “Cilvēks teleradio sakaru laikmetā” (1980, ar tēlnieci Artu Dumpi, vara kalums, metāls, 6х4х3,5 m, tag. Ostankino televīzijas tehniskais centrs, Maskava, Krievija); cilņi “Lauvas” (1982, arhitekts Uģis Šēnbergs, asistents, tēlnieks Vjačeslavs Vasiļenko, šokbetons, 2х6 m, dzīvojamā nama lodžiju noformējums, Brīvības iela, Rīga); skulptūras mets “Leģenda” (1987, ģipsis, Severobaikaļska, Krievija).

Tēlniece Viktorija Pelše piedalījusies izstādēs: Starprepubliku Tēlniecības izstāde “Rīga-72” (1972, Rīgas Skulptūru dārzs), Republikas tēlotājas mākslas izstāde “Rudens-77” (1977, AMM, tag. LNMM), 3. Mazo formu tēlniecības izstāde (1979), Rīgas tēlniecības kvadriennāle “Rīga-80” (1980, Rīgas Skulptūru dārzs), 4. Mazo formu tēlniecības izstāde (1982), Vissavienības tēlniecības izstāde (1983, Maskava, Krievija), Starprepubliku Rīgas tēlniecības kvadriennāle “Rīga 84” (1984, MF Skulptūru dārzs), Tēlniecības izstāde “Cilnis” (1994, LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, rīkoja Latvijas Tēlnieku centrs (LTC)), Tēlniecības izstāde “Upe” (1995, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, rīkoja LTC), Tēlniecības izstāde “Baltā” (1995, LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, rīkoja LTC), 2. Animāliju izstāde (1997, LKA E.Smiļģa Teātra muzejs, rīkoja LTC), Tēlniecības izstāde “Matriarhāts” (2002, LMS galerija), “No mākslinieka kolekcijas” (2002, galerija “AnnA”), “Jūras tēma glezniecībā un tēlniecībā. Marina 2021” (2021, “Meža māja”, Jūrmala, LMS muzeja izstāde), “Tēlniecība porcelānā” (2024, Rīgas Porcelāna muzejs) u.c.

2003. gadā Viktorija Pelše tika uzaicināta un piedalījās Konstantīna Čakstes pieminekļa metu konkursā un izstādē (Rīgas Melngalvju nams).

Māksliniece rīkoja personālizstādes: “Tēlnieces Viktorijas Pelšes darbu izstāde” (1973, bij. Republikas Zinību nams), “Viktorija Pelše. Nadežda Omeļjanoviča. Interjerā - ziedi un skulptūra” (1977, bij. Latvijas PSR Aizrobežu mākslas muzejs (AMM), LMMIAD, tag. LNMM), “Viktorijas Pelšes darbu izstāde” (1997, bij. galerija “Rīgas Vīni”), “Viktorija Pelše. Kustība bronzā” (1999, Ivonnas Veihertes galerija), “Viktorija Pelše. Sieviete” (2002, galerija “Daugava”), “Viktorijas Pelšes personālizstāde” (2015, Rietumu Bankas mākslas galerija) u.c.

Viktorijas Pelšes daiļrade novērtēta ar LMS diplomu un medaļu par jaunrades sniegumu (1981). Mākslinieces daiļradei veltīts izdevums “Viktorija Pelše. Skulptūra” (1985, sast. Svetlana Hajenko, dizains Vladislavs Grišins, foto Gunārs Binde, Boriss Aleškins, izdevniecība “Liesma”).

1968. gadā Viktorija Pelše tika uzņemta LMS Jauno mākslinieku apvienībā ar tēlnieku Rimmas Pancehovskas (1928-2023), Betijas Strautnieces (1930-2022), Andreja Jansona (1937-2006) rekomendācijām un LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Jāņa Zariņa (1913-2000) ieteikumu.

Viktorija Pelše bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre no 1972. gada un uzņemta ar gleznotāja Jurija Cirkunova (1925-1996), tēlnieču Valdas Blunovas-Malējas (1927-2004), Zigrīdas Džoanas Rapas (1936-2024) rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Jāņa Zariņa izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 27/5.

Viktorijas Pelšes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ludviga muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Atvadīšanās no tēlnieces Viktorijas Pelšes notiks 28. februārī plkst. 15.00 Rīgas Raiņa kapu kapličā, Aizsaules ielā 1A, Rīgā.

Dainis Krištopāns par dzīvi Vācijas mazpilsētā, rezultativitātes kritumu un attiecībām ar Latvijas izlasi