Iedzīvotājiem ļauj atrasties uz Daugavas ledus

Ilgstoši saglabājoties salam, Rīgas pilsētas izpilddirektors izdevis rīkojumu, kas ļauj iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus vairākos konkrētos posmos pilsētas centrā un Ķengaraga promenādes rajonā, informēja pašvaldībā.

Saskaņā ar aktuālo informāciju, uz Daugavas ledus atļauts atrasties šādos posmos: no Pils laukuma 3 līdz Kaļķu ielai 1; no Grēcinieku ielas 34 līdz 13. janvāra ielai 33; no Lastādijas ielas 2 līdz Krasta ielai 1; no Krasta ielas 1D līdz Saulrieta krastmalai 43; no Saulrieta krastmalas 47 k-1 līdz Latgales ielai 324D.

Joprojām aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 50 metriem no tiltiem un pārvadiem.

Šajās vietās straumes ietekmē ledus parasti ir plānāks un neizturīgāks. Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk orientēties atļautajās zonās, pašvaldība ir izveidojusi interaktīvu "ledus karti", kas pieejama Rīgas domes mājaslapā.

Iedzīvotāji ignorē riskus

Neskatoties uz to, ka oficiāli atrasties uz Daugavas ledus atļauts tikai noteiktos posmos, daudzi iedzīvotāji izmanto aizsalušo upi, lai nokļūtu no viena krasta otrā, ignorējot riskus un spēkā esošos ierobežojumus, novēroja portāls Jauns.lv.

Tāpat īpaši aktīva kustība manāma pie Akmens tilta, kur sniegā iemīta labi saredzama taka.

Arī sociālajos tīklos publicēti video un fotoattēli, kuros redzams, ka iedzīvotāji pārvietojas pa ledu Daugavas centrālajā daļā. Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvalde ir informēta par šiem gadījumiem, taču policija nav sodījusi nevienu iedzīvotāju, bet iespēju robežās veikusi preventīvas pārrunas, informēja policijas pārstāve Ieva Lukaža-Apalupa.

Situācija var mainīties pat dažu metru attālumā

Tas, ka daļēji atļauts atrasties uz Daugavas ledus, nenozīmē, ka ledus ir kļuvis drošs. Absolūti drošs ledus dabiskajās ūdenstilpēs nepastāv, un situācija var mainīties pat dažu metru attālumā. "Atrašanās uz ledus vienmēr būs saistīta ar paaugstinātu risku, un katrs pats ir atbildīgs par savu drošību," portālam Jauns.lv uzsvēra Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidroloģe Līga Klints. Viņa norāda, ka nedrošākais ledus ir zem tiltiem, ietekās, strautu tuvumā, atvaros un niedrēs.

"Ledus pie tiltiem parasti izveidojas vēlāk nekā citviet upē, un tas parasti ir plānāks, jo pie tiltu balstiem mainās straumes virziens un ātrums," skaidro speciāliste. Otrs riska faktors ir sniegs.

"Ja ledus ir apsnidzis, mēs vizuāli nevaram izvērtēt situāciju – vai starp sniegu un ledu ir ūdens, plaisas vai citas bīstamības pazīmes. Nav iespējams noteikt, vai ledus ir sasalis vienmērīgi vai veidojies slāņos," brīdina hidroloģe. Viņa arī iesaka uz ledus nekad neiet vieniem un īpaši uzmanīt bērnus.

Tā kā simtprocentīgi droša ledus nav, iedzīvotājiem jābūt piesardzīgiem jebkurā situācijā.

To portālam Jauns.lv uzsvēra arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste: "Lai gan Latvijā ilgstoši saglabājas zema gaisa temperatūra, tas nenozīmē, ka ledus uz ūdenstilpēm visur ir pilnīgi drošs. Pat ja kādā vietā ledus šķiet biezs un izturīgs, tas nenozīmē, ka tāds tas ir visur."

VUGD pārstāve norāda, ka ledus veidojas nevienmērīgi un tā biezumu ietekmē vairāki faktori – straumes, avoti, sniega kārta un temperatūras svārstības. Līdz ar to mērījums vienā punktā nedod drošības garantiju visai ūdenstilpei. Pat situācijā, kad pašvaldība noteiktās vietās ir atcēlusi aizliegumu atrasties uz ledus, dienests aicina iedzīvotājus būt kritiskiem. Katram pašam ir jāizvērtē risks un jāuzņemas personīga atbildība par savu drošību, kā arī stingri jāievēro pašvaldības noteiktie ierobežojumi.

Vietas, kur ledus vienmēr ir plānāks

Neatkarīgi no gaisa temperatūras vai vizuālā ledus biezuma, VUGD identificējis "melnās zonas", kurās atrasties ir bīstami jebkuros apstākļos:

Zem tiltiem un pārvadiem: Šajās vietās ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas ūdens caurteces dēļ.
Upju sašaurinājumos: Sašaurinājumos palielinās ūdens tecējuma ātrums. Siltais ūdens no upes dibena sajaucas ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, kausējot ledu no apakšas.
Pie ietekām: Kanalizācijas ūdeņu ieteku vietās ledus ir plānāks augstākas ūdens temperatūras dēļ, bet strautu ietekās – straujas ūdens kustības dēļ.
Niedrēs un pie krastiem: Vietās, kas apaugušas ar niedrēm, ledus struktūra ir trausla. Savukārt pie krastiem dabīgo ūdens līmeņa svārstību rezultātā ledus bieži tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais gultnes pamats sekmē ātrāku kušanu.
Kuģu ceļos: Ziemas periodā ledus šeit ir neizturīgs, jo kuģošanas laikā tas bieži tiek salauzts.
"Auksto avotu" vietās: Ziemas periodā, kad ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra zem ledus kārtas ir ap 0 ºC, „aukstie avoti” saglabā savu konstanto temperatūru - ap + 8 ºC, līdz ar to šajā situācijā tie kļūst par „siltajiem” un virs tiem ledus ir plānāks.

Tāpat bīstamība pastāv vietās ar zemūdens izciļņiem, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, bijušo āliņģu vietās, kā arī tur, kur zem ledus redzami tumši priekšmeti.

Arī bieza ledus kārta var būt neizturīga

Speciālisti izceļ četrus galvenos mītus, kas bieži mudina cilvēkus riskēt. Pirmkārt, mīts, ka biezs ledus vienmēr ir stiprs, neatbilst patiesībai. Arī bieza ledus kārta var būt neizturīga, ja tā veidojusies tā sauktajos sala-atkušņa-sala ciklos, radot slāņainu struktūru. Tāpat, pavasarim tuvojoties, ledus kļūst irdens un zaudē nestspēju pat pie ievērojama biezuma. Otrkārt, kļūdains ir uzskats, ka sniegs padara ledu izturīgāku.

Sniegs darbojas kā siltumizolācijas slānis, tādēļ ledus zem tā parasti ir plānāks un trauslāks.

Turklāt sniega sega maskē plaisas un neļauj vizuāli novērtēt virsmas stāvokli. Treškārt, stiprs sals ne vienmēr garantē drošību. Straujas temperatūras pazemināšanās rada iekšēju spriedzi ledū, kā rezultātā var veidoties bīstamas plaisas. Ceturtkārt, pieņēmums, ka ledus visā ūdenstilpē ir vienmērīgs, ir bīstams. Straumju, avotu, niedru vai zemūdens šķēršļu dēļ ledus biezums var krasi atšķirties pat dažu soļu robežās.

Kā rīkoties, ja noticis nelaimes gadījums?

Ja notikusi nelaime, pats svarīgākais ir nekavējoties zvanīt 112. Bērniem jāskaidro, ka viņu uzdevums ir saukt palīdzību, nevis pašiem doties uz ledus.

Glābšanas soļi:

Izvērtējiet savas spējas palīdzēt, neapdraudot sevi
Tuvojieties cietušajam tikai rāpus vai guļus. Nekādā gadījumā nepieejiet līdz pašai ielūzuma vietai.
No 2–5 metru attāluma pametiet cietušajam auklu, zaru, sasietu mēteli vai jebkuru citu priekšmetu, pie kura var pieturēties.
Ja glābēji ir vairāki, obligāti jāievēro 2–3 metru distance vienam no otra, lai neradītu pārāk lielu spiedienu uz ledu vienā punktā.
Kad cietušais ir izvilkts no ūdens, gan glābējam, gan cietušajam rāpus jādodas prom no bīstamās vietas līdz krastam

Cietušais pēc izglābšanas jānogādā siltumā, jāatbrīvo no mitrām drēbēm un jāsasedz (var izmantot auto aptieciņas folija segu). Lai mazinātu saskari ar sniegu un ledu, cietušo vēlams novietot uz kastes, ragavām vai citas virsmas, un, ja viņam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens. Svarīgi: ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nedrīkst kustināt viņa rokas un kājas vai veikt masāžu, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu. Tāpat cietušo nedrīkst sēdināt vai celt stāvus, jo, samazinoties asins pieplūdei galvas smadzenēm, viņš var zaudēt samaņu. Ja cietušais zaudē samaņu, nekavējoties jāveic atdzīvināšanas pasākumi, kas jāturpina līdz brīdim, kad notikuma vietā ierodas mediķi.

Kā izglābties pašam?

Ja gadās ielūzt, VUGD aicina rīkoties šādi:

Saglabāt mieru un galvu virs ūdens. Galvu var mazliet atmest atpakaļ, lai izvairītos no ūdens iekļūšanas elpceļos.
Nekustēties haotiski - haotiskas kustības strauji atņem spēkus. Tā vietā vienmērīgi kustiniet kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus, lai noturētos virs ūdens.
Jācenšas elpot pēc iespējas lēnāk un dziļāk. Ja iespējams, skaļi sauciet palīgā.
Ja soma vai smags mētelis velk uz leju, jāmēģina tos noņemt.
Lai izrāptos, nolieciet rokas uz ledus un izstiepiet tās pēc iespējas tālāk. Mēģiniet uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un izstumt sevi no ūdens.
Necelties kājās! Kad esat uz ledus, nekādā gadījumā necelieties kājās. Labāk ir ritināties prom no bīstamās vietas vai rāpot uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnācāt.
Tiekot krastā, nedrīkst apstāties – lai atjaunotu siltumu, uz tuvāko silto vietu ir jāskrien.
Ja esat pats izglābies, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo aukstais ūdens var radīt dzīvībai bīstamus veselības traucējumus. Ja telefona nav, jādodas uz tuvāko sabiedrisko vietu vai mājām pēc palīdzības.

Kambala, Zutis, Zaurs un Jemeļjanovs – Rīgā briest pamatīgs kautiņš