Tuvojoties pavasara sezonai, arvien vairāk mājokļu īpašnieku plāno dažādus būvdarbus – no mājokļa pārbūves līdz pat ēku būvniecībai.

Lai iedzīvotājiem palīdzētu veiksmīgi realizēt savas ieceres un izvairīties no situācijām, kad darbi tiek uzsākti, iepriekš neizvērtējot nepieciešamo dokumentāciju vai normatīvo aktu prasības, Liepājas būvvaldes speciālisti ir apkopojuši biežākos gadījumus un būtiskākās prasības, kas jāņem vērā, plānojot būvdarbus.

Lai izvairītos no juridiskām problēmām un liekiem tēriņiem, pirms darbu uzsākšanas svarīgi pārliecināties, vai un kāda dokumentācija ir saskaņojama būvvaldē. Neskaidrību gadījumā ieteicams laikus konsultēties ar sertificētu būvspeciālistu (arhitektu vai būvinženieri) vai vērsties būvvaldē, lai gūtu pārliecību par plānoto darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Turklāt 2026. gadā spēkā stājas vairākas būvniecības normatīvo aktu izmaiņas, kas mājokļu īpašniekiem atvieglo būvniecības procesus.

Dzīvokļa remonts un telpu pārplānošana

Ja dzīvoklī tiek plānoti remontdarbi, atbilstošas dokumentācijas sagatavošana ne tikai nodrošinās, ka dzīvokļa plānojums atbildīs reālajai situācijai un neradīs problēmas, piemēram, īpašumu pārdodot, bet būtiskākais – neietekmēs ēkas kopējo stiprību un stabilitāti. Bet turpmākās rīcības atkarīgas no plānoto darbu veida.

Gadījumā, ja dzīvoklī paredzēti tikai interjera darbi, piemēram, sienu un griestu krāsošana, tapešu līmēšana vai grīdas seguma nomaiņa, būvniecības dokumentācija nav nepieciešama. Normatīvo aktu grozījumi paredz, ka no 2026. gada dzīvokļa īpašnieks par saviem līdzekļiem drīkst atjaunot vai mainīt logus un durvis, kas ir mājas ārējās norobežojošās konstrukcijas, to iepriekš saskaņojot ar pārvaldnieku, kurš izvērtē atjaunošanas darbu atbilstību normatīvajiem aktiem.

Attiecībā par grīdas seguma maiņu, nereti tā tiek aizstāta ar virs dzelzsbetona paneļiem izvietotām putu polistirola loksnēm un sausā betona (Estrich grīda) ieklāšanu. Šajā gadījumā pirms darbu veikšanas rekomendējam konsultēties ar būvspeciālistu, jo ir būtiski izvērtēt, vai netiek ietekmēta pārsegumu nesošo elementu nestspēja. Arī šajā gadījumā par plānoto jāinformē mājas pārvaldnieks.

Ja paredzēts apjomīgāks dzīvokļa remonts ar plānojuma maiņu, piemēram, nenesošo starpsienu demontāža vai jaunu starpsienu izbūve, nepieciešams Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) iesniegt sertificēta arhitekta vai konstruktora izstrādātu paziņojumu par būvniecību. Tāpat neaizmirst līdz noteiktajam darbu veikšanas termiņam paziņot par būvdarbu pabeigšanu vai, ja nepieciešams, lūgt termiņa pagarinājumu.

Savukārt, ja paredzēts dzīvokļa iekšējā nesošā sienā izbūvēt jaunu durvju ailu vai to paplašināt, pirmkārt, nepieciešams saņemt 50%+1 pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Pēc tam BIS jāiesniedz sertificēta arhitekta vai konstruktora izstrādāts paskaidrojuma raksts dzīvokļa vienkāršotai pārbūvei, jāreģistrē būvdarbi un līdz noteiktajam darbu izpildes termiņam, kas var būt ne ilgāks par pieciem gadiem, jāiesniedz iesniegums par būvdarbu pabeigšanu.

Dzīvojamās mājas palīgbūves būvniecība

Ja privātmājas īpašnieks savā zemesgabalā plānojis kādas palīgbūves būvniecību, piemēram, saimniecības ēku, nojumi, lapeni, šķūni, siltumnīcu, garāžu vai pagrabu, vispirms aicinām apdomāt sekojošus jautājumus: cik ilgu laiku būvi paredzēts izmantot, cik lielu platību tā aizņems un kur būve tiks novietota.

Sākot ar 2025. gada augustu, mazēkas (līdz 25 m²) ārpus pilsētas vēsturiskā centra pie viena vai divu dzīvokļu dzīvojamajām mājām drīkst būvēt bez dokumentācijas saskaņošanas. Tomēr, neatkarīgi no atrašanās vietas, joprojām stingri jāievēro apbūves noteikumi, Aizsargjoslu likums, Civillikums un normatīvie akti par ugunsdrošību, kas tostarp nosaka maksimālo apbūves blīvumu, attālumu līdz robežai ar kaimiņu zemesgabalu vai īpašuma apgrūtinājumus. Šādu detalizētu informāciju par īpašumu var iegūt, ielūkojoties Teritorijas plānojuma ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pārlūkā pašvaldības mājaslapā: www.liepaja.lv/pilsetas-teritorijas-planojums.

Ja palīgbūves izmantošanas jeb ekspluatācijas laiks pārsniegs gadu – šajā gadījumā nepieciešama būvniecības dokumentācijas sagatavošana. Bet, ja tā būs tikai sezonas būve laika posmā līdz gadam, kuru pēc tam nojauc, dokumentācija nav nepieciešama.

Skatīt: plašāka informācija par nosacījumiem, būvējot palīgbūves

Pēdējā iespēja realizēt apliecinājuma kartes

Liepājas būvvalde atgādina, ka kopš 2022. gada 1. marta apliecinājuma karti vairs neakceptē kā būvniecības ieceres dokumentu. Līdz tam akceptētās apliecinājuma kartes var realizēt piecu gadu laikā. Tas nozīmē, ka pēc 2027. gada 28. februāra būvdarbus vairs nevarēs realizēt, pamatojoties uz apliecinājuma karti. Šādā gadījumā būs jāizstrādā jauna būvniecības dokumentācija atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Šīs izmaiņas visbiežāk skar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku fasāžu atjaunošanas projektus un telpu vienkāršotās atjaunošanas projektus. Tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti izmantot 2026. gada būvniecības sezonu, lai pabeigtu apliecinājuma kartēs paredzētos būvdarbus un reģistrētu to pabeigšanu. Pēc 2026. gada marta datiem pilsētā vēl ir aktuāli 43 šāda dokumentācijas veida projekti.

Būvatļauja un paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis

Ja īpašnieki saņem būvatļauju, uzsāk būvdarbus, bet būvniecība netiek pabeigta vai netiek reģistrēta tās pabeigšana, atgādinām, ka ilgstoši nepabeigta būvniecība var radīt situāciju, kurā īpašumam tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Plānojot būvniecību, svarīgi izvērtēt savas iespējas projektu realizēt līdz galam un pēc darbu pabeigšanas savlaicīgi sakārtot dokumentāciju un reģistrēt būvdarbu pabeigšanu. Pretējā gadījumā, pārsniedzot noteikto būvdarbu veikšanas termiņu, var tikt piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā.

Citas būtiskas izmaiņas būvniecības likumdošanā no 2026. gada

Ar 2026. gadu ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos, atvieglojot būvniecības kārtību būvdarbiem, kas paredzēti viena un divu dzīvokļu dzīvojamajām mājām, kā arī palīgēkām.

Lai paātrinātu būvniecības gaitu, noteikta pāreja no būvatļaujas uz paskaidrojuma rakstu jaunām viena dzīvokļa mājām līdz 200 m² un dažām pārbūvēm. Tāpat pāreja no paskaidrojuma raksta uz paziņojumu par būvniecību noteikta viena vai divu dzīvokļu ēku atjaunošanai (piemēram, siltināšanai).

Izmaiņas likumdošanā paredz, ka bez obligātas būvkomersanta piesaistes fiziska persona savas zemes vienības robežās var būvēt, novietot, pārbūvēt, atjaunot, konservēt vai nojaukt pirmās grupas ēku, otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku vai palīgēku līdz 400 m², kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementus, pirmās grupas inženierbūves, to piederumus un ceļu pievienojumus.

Vienlaikus no šī gada ir pieejams vienotais būves reģistrācijas process. Tas ļauj ar vienu iesniegumu ierosināt gan būvniecību, gan datu reģistrāciju Kadastrā un Zemesgrāmatā. Turpmāk būves pieņemšanai ekspluatācijā vairs nav nepieciešama kadastrālās uzmērīšanas lieta – Valsts zemes dienests datus reģistrēs balstoties uz BIS iesniegtajiem dokumentiem.

Aicina konsultēties vispirms

Savlaicīgi noskaidrojot nepieciešamās prasības un dokumentāciju, iespējams izvairīties no kļūdām un liekiem izdevumiem vai situācijām, kad veiktos būvdarbus nav iespējams legalizēt vai pat nepieciešams atjaunot iepriekšējo stāvokli.

Gadījumos, kad rodas neskaidrības par būvnormatīvu prasībām vai to piemērošanu praksē, ieteicams vērsties pie sertificēta būvspeciālista – arhitekta vai būvinženiera –, kurš var sniegt profesionālu un konkrētajai situācijai atbilstošu konsultāciju.

Iedzīvotāji pirms darbu veikšanas var vērsties arī Liepājas būvvaldē. Sazināties ar būvvaldi iespējams, rakstot uz e-pastu buvvalde@liepaja.lv, zvanot pa tālruni [63 404 725](tel:63 404 725) vai pierakstoties uz klātienes pieņemšanu pie būvvaldes arhitekta (iedzīvotāju pieņemšana notiek trešdienās no plkst. 9.00 līdz 11.40 un no plkst. 14.00 līdz 16.40).

Latvijas hokejisti pēc pirmās trešdaļas uzvar spēcīgo ASV izlasi