Ekstremāls sals (zem -20°C) ir nopietns pārbaudījums pat tehniski kārtīgam auto. Jauns.lv būtiskākos padomus šādām situācijām sniedz “Honda centrs RĪGA” eksperti, sagatavojot ceļvedi sava spēkrata pasargāšanai.

Dzinēja iedarbināšana

Benzīna dzinējiem:
1.   "Uzmodiniet" akumulatoru: Uz 5 sekundēm ieslēdziet tālās gaismas. Tas ierosina ķīmiskos procesus akumulatorā, palielinot tā atdevi.
2.   Izspiediet sajūgu: Pat ja neesat robā, sajūga izspiešana atvieno dzinēju no ātrumkārbas. Starterim nebūs jāgriež sasalusī, biezā eļļa ātrumkārbā.
3.   Startēšana: Grieziet ne ilgāk par 5–10 sekundēm. Ja nelec, pagaidiet minūti un mēģiniet vēlreiz.

Dīzeļdzinējiem:
1. Dubulta sildīšana: Pagrieziet aizdedzi, līdz iedegas un nodziest "spirāles" simbols. Izslēdziet un atkārtojiet to 2-3 reizes. Tas sakarsēs degkameru pietiekami, lai dīzelis spētu pašaizdegties.
2. Kvalitatīva degviela: Pārliecinieties, ka bākā ir "arktiskā" dīzeļdegviela (F klase vai 2. klases “Arktika”), kas neparafinējas pie -32°C.

Cik kaitīga ir braukšana ar "aukstu" dzinēju?

Mūsdienu dzinējus nav ieteicams sildīt 20 minūtes stāvvietā, taču pie -25°C eļļa ir zaudējusi tecēšanas spēju.

• Zelta vidusceļš: Pasildiet auto tukšgaitā 3–5 minūtes, līdz eļļa sāk cirkulēt.
• BĪSTAMI: Pirmos 5 - 10 km izvairieties no augstiem apgriezieniem, kamēr dzinējs nav sasniedzis darba temperatūru. Strauja gāzēšana ar aukstu, biezu eļļu ir galvenais turbīnu un dzinēja gultņu (šāļu) bojāejas iemesls.

Kāpēc nedrīkst aši noslāpēt dīzeli?

Pēc ilga brauciena dīzeļdzinēja turbīna ir karsta. Ja auto uzreiz noslāpē, eļļas cirkulācija apstājas, eļļa "pārogļojas" uz turbīnas ass, to neatgriezeniski bojājot. Ļaujiet auto darboties tukšgaitā vismaz 1 minūti, lai turbīna spētu atdzist.

Cīņa ar ledu un aizsalšanu

Kategorisks NĒ karstajam ūdenim! Liet verdošu vai karstu ūdeni uz stikliem ir drošākais veids, kā dabūt plaisu visā stikla garumā temperatūras šoka dēļ. Uz slēdzenēm liets ūdens pēc 10 minūtēm kļūs par vēl cietāku ledus aizbāzni.

Ko darīt?
•   Aizsalušas durvis: Neraustiet aiz roktura! Spiediet uz durvīm no ārpuses, it kā mēģinot tās iestumt dziļāk salonā – tas sadrupina ledus kārtiņu starp gumijām.
•   Bākas vāciņš: Ja tas ir aizsalis, viegli uzsitiet ar plaukstu pa to vairākās vietās. Ja nepalīdz, izmantojiet speciālo "De-Icer" aerosolu.
•   Stikli: Izmantojiet tikai speciālos šķidros atkausētājus vai plastmasas skrāpi.

Saķeres īpatnības lielā salā

Lielā salā (zem -20°C) saķere uz ceļa mainās fundamentāli, un bieži vien autovadītājus pieviļ intuīcija, jo vizuāli ceļš izskatās "drošāks" nekā atkušņa laikā.
Šeit ir galvenās īpatnības, kas jāņem vērā:

Riepu gumijas "sastingšana"

Pat vislabākās mīkstā sastāva (Skandināvijas tipa) ziemas riepas lielā salā sāk zaudēt savu elastību.

• Efekts: Gumija vairs nespēj "iekosties" mikro-nelīdzenumos un "iekļauties" asfalta porās. Tā kļūst cieta kā plastmasa.
• Rezultāts: Bremzēšanas ceļš pagarinās pat uz tīra, sausa asfalta.

Mikro-ledus jeb "melnais ledus"

Pie ļoti zemām temperatūrām ceļš var izskatīties pilnīgi sauss un melns, taču tas ir mānīgs.
• Fizika: Riepai ripojot, berzes un spiediena rezultātā starp riepu un ceļa virsmu rodas mikroskopiska ūdens kārtiņa. Tā darbojas kā smērviela.
• Bīstamība: Šādu ledu ir grūti pamanīt ar aci, bet saķere var būt tikpat zema kā uz slidotavas.

Sniega "smilšpapīra" efekts

Kad temperatūra nokrītas zem -20°C, sniegs vairs nav lipīgs. Tas kļūst ciets un abrazīvs kā smiltis.
• Pozitīvais: Riepām uz šāda sniega bieži ir labāka saķere nekā pie -2°C, jo sniegs neizkūst zem riepas un neveidojas ūdens slānis.
• Negatīvais: Strauji bremzējot, riepas var "izslīdēt" virs šiem sniega kristāliem kā pa lodīšu gultņiem.

Sāls efektivitātes zudums

Šis ir viens no bīstamākajiem faktoriem Latvijas apstākļos.
• Standard sāls, ko kaisa uz ceļiem, efektīvi kausē ledu tikai līdz aptuveni -7°C vai -10°C.
• Pie -15°C līdz -20°C sāls vairs nedarbojas. Ceļi, kas pilsētās parasti ir "slapji", pēkšņi kļūst par slidenu, sasalušu ledus kombināciju, jo sāls vairs nespēj cīnīties ar aukstumu.

Izpūtēju dūmu "apsarmojums"

Lielā salā krustojumos un sastrēgumos veidojas lokāls apledojums tieši no automašīnu izplūdes gāzēm.
• Karstie tvaiki no izpūtējiem kondensējas un uzreiz sasalst uz asfalta.
• Sekas: Krustojumi kļūst par "spoguļiem" pat tad, ja pārējais ceļa posms ir tīrs.

Eksperta ieteikumi rīcībai:

•   "Pārbaudes bremzēšana": Izbraucot uz ceļa, vietā, kur neviena nav, pāris reizes viegli nospiediet bremzes, lai sajustu, kurā brīdī sāk darboties ABS. Tas palīdzēs kalibrēt "sajūtu" par saķeri.
•   Ievērojiet distanci: Dubultojiet parasto distanci. Ja priekšā braucošais strauji bremzēs, jūsu "cietās" riepas var nespēt reaģēt tikpat ātri.
•   Maigas kustības: Izvairieties no asiem manevriem. Lielā salā automašīnas saķere pazūd pēkšņi un bez brīdinājuma.

Kļūme, kas izvērtās eiforijā jeb - kas īsti notika ar Latvijas himnu pēc mača ar Dāniju?