Ap šo tēmu savijušās dažādas sazvērestību teorijas. Dezinformatori manipulē ar stāstiem par kādu mistisko globālo kontroli, elites plāniem, brīvības ierobežošanu, vienotu pasaules valdību un tā tālāk. Tajā pašā laikā ir pētījumi, kas daudz ko izskaidro gan par dezinformāciju, gan puspatiesībām.

Šīs ir klimata pārmaiņas

Ilgtermiņa (desmitiem, simtiem gadu) globālās klimata sistēmas izmaiņas
Globālās temperatūras paaugstināšanās
Nokrišņu režīma maiņa (ilgstoši sausuma periodi, stipras lietusgāzes)
Ledāju un sniega segas samazināšanās, jūras līmeņa celšanās
Ekstremālu laikapstākļu (karstuma viļņi, vētras, plūdi) palielināšanās regulāri
Ilgstošas ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības pārmaiņas

Šīs nav klimata pārmaiņas

Īslaicīgas laikapstākļu svārstības (piemēram, viena karsta vasara vai auksta ziema)
Karsta diena, nedēļa
Pēkšņa pavasara salna vai vasaras negaisa mākoņi
Viena auksta ziema kādā reģionā
Stiprs vējš vai lietusgāzes epizodiski
Parasts gadalaiku maiņas cikls

Uzziņai:

Klimata pārmaiņas ir viens no būtiskākajiem apdraudējumiem cilvēcei un planētai kopumā. Klimata pārmaiņas izraisa fosilā kurināmā dedzināšana, mežu izciršana, transports, lopkopība un tamlīdzīgi, kas arvien vairāk ietekmē klimatu un temperatūru uz Zemes. Tādējādi atmosfērā dabiski sastopamajām siltumnīcefekta gāzēm (SEG) pievienojas liels daudzums cilvēku darbības rezultātā radītās SEG, kas palielina siltumnīcas efektu un globālo sasilšanu.
Klimata pārmaiņas var izraisīt arī dabiski procesi, piemēram, Saules aktivitātes ciklu izmaiņas, vulkānu izvirdumi, izmaiņas atmosfēras sastāvā, okeānu cirkulācijā u. c.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām nošķir klimata pārmaiņas, kas saistītas ar cilvēka darbību, kura maina atmosfēras sastāvu un atstāj ietekmi uz klimatu, un pārmaiņas, kas saistītas ar dabiskiem cēloņiem.

Avots: vietne Latvijas Nacionālā enciklopēdija

Fakti un dati

Klimata pārmaiņas skar itin visas pasaules malas. Kādos reģionos biežāk vērojami ekstremālas lietusgāzes, citur ir neraksturīgi karstuma viļņi un sausuma periodi. Ap zemeslodes poliem kūst ledus, un jūras līmenis paaugstinās. Par to regulāri ziņo laikapstākļu pētnieki, zinātnieki, un šo informāciju varam lasīt medijos.

Jautāsiet – kas mums no tā, ja parādās ziņas par Arktikas vai Antarktīdas ledāju kušanu? Vai meža ugunsgrēkiem kaut kur tālajā Amerikā? Pavisam vienkārši – klimata pārmaiņām raksturīgs domino efekts. Piemēram, sausums var izraisīt ķēdes reakciju attiecībā un lauksaimniecību, mežsaimniecību, ūdeni un bioloģisko daudzveidību. Tā iespaidā samazinās ūdens līmenis upēs un pazemes ūdeņu daudzums, tiek kavēta koku un kultūraugu augšana, palielinās kaitēkļu uzbrukumi, izceļas plaši ugunsgrēki. Pēdējos gados ziņās bijusi plaša informācija par sausuma un karstuma izraisītām ugunsnelaimēm Spānijā, Grieķijā, Portugālē, Itālijā, Rumānijā, dažādos Amerikas reģionos un citur pasaulē.

Savukārt jūras līmeņa paaugstināšanās palielina plūdu un erozijas risku piekrastēs, un tas ir tikai laika jautājums, kad tas ietekmēs iedzīvotājus, infrastruktūru, uzņēmumus un dabu šajās teritorijās. Ūdens līmeņa celšanās galvenokārt ir saistīta ar okeānu ūdens termisko izplešanos sasilšanas dēļ, bet to veicina arī ledāju un Antarktīdas ledus segas kušana. Tiek prognozēts, ka līdz šā gadsimta beigām jūras līmenis Eiropā paaugstināsies vidēji par 60–80 centimetriem – galvenokārt atkarībā no tā, cik strauji kusīs Antarktīdas ledus. Te nu nonākam pie tā, ka aptuveni trešā daļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo mazāk nekā 50 kilometru attālumā no jūras vai okeāna, turklāt šajās teritorijās tiek radīti vairāk nekā 30 % no Eiropas Savienības kopējā IKP. To aktīvu ekonomiskā vērtība, kas atrodas līdz 500 metru attālumā no jūras krasta, ir 500–1000 miljardi eiro. Tā par klimata pārmaiņām un sekām oficiālajos avotos vēsta Eiropas Komisija.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu dati liecina, ka klimata pārmaiņas notiek arī mūsu valstī. No 1961. līdz 2020. gadam novērojama vienmērīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas ir izteikta gan vidējās gaisa, gan minimālās un maksimālās gaisa temperatūras vērtībās. Piemēram, vidējās gaisa temperatūras klimatiskā standarta norma (1991.–2020. gads) ir par 1,1 grādu augstāka nekā klimatiskās references perioda (1961.–1990. gads) gada vidējā gaisa temperatūra. Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē palielinājies arī nokrišņu daudzums. Gada nokrišņu daudzuma klimatiskā standarta norma (1991.–2020. gads) ir par 18,9 mm lielāka nekā klimatiskās references perioda (1961.–1990. gads) gada nokrišņu daudzuma norma.

Svarīgi sēt šaubas

Kāpēc gan kādam noliegt acīmredzamus faktus? Ļoti apjomīgu informāciju ir savākušas Norvēģijas pētnieces. Bet par visu pēc kārtas.

Nereti dzirdam, ka elektroauto lobē to ražotāji, ūdeņraža enerģiju – enerģētikas un auto industrijas lielie spēlētāji, atjaunīgos energoresursus daudzina saules paneļu tirgotāji un vēja parku būvnieki, un vēl, un vēl... Klimata pārmaiņu noliegšana vai apgalvojumi, ka tās ir izdomājums, nav jauna tendence. Ko kurš aizstāv un kādu interešu vadīts, ar to skaidrībā tikt ir grūti, faktiski pat neiespējami, jo sazvērestības teorijas saistībā ar dažādu nozaru un procesu ietekmi uz apkārtējo vidi uzpeld dažādos resursos. Taču pa kādam pavedienam tomēr parādās.

Kā rāda pēdējo gadu pētījumi un pasaules mediju atklājumi, klimata pārmaiņu noliegšana galvenokārt saistīta ar interešu grupām, kurām ir izdevīgi, lai tiktu bremzēta klimata politikas izstrāde un ieviešana. Tāpat arī ieinteresētajām grupām ir svarīgi, lai sabiedrība šaubītos par zinātnieku secinājumiem. Pārsvarā tiek izmantoti emocionāli argumenti, selektīvi atlasīti dati vai vienkārši dezinformācija.

Par ko viņi klusēja

Viena no spēcīgākajām klimata pārmaiņu noliedzējām bijusi fosilā kurināmā industrija. Daudzas naftas, ogļu un gāzes kompānijas jau sen bija informētas par iespējamo klimata izmaiņu risku, bet vienlaikus finansēja komunikācijas stratēģijas, kas apšauba klimata zinātnes ticamību. Neatkarīgā pētnieciskā organizācija “Union of Concerned Scientists” dokumentējusi vairāk nekā 80 uzņēmumu iekšējos dokumentus, no kuriem var secināt, ka fosilā kurināmā industrijas pārstāvji apzinājās klimata sasilšanas riskus, bet tajā pašā laikā centās sabiedrībā radīt šaubas par to esamību. Šogad publiskotajā pētījumā “Orchestrating the narrative: The role of fossil fuel companies in delaying the energy transition” (Stāstījuma veidošana: fosilā kurināmā uzņēmumu loma enerģijas pārkārtošanas) izanalizēts, kā šīs kompānijas maina savu retoriku, proti, no atklātas klimata pārmaiņu noliegšanas uz taktiku, kas šķiet mazāk agresīva, bet joprojām bremzē pārmaiņas.

Pētnieces Džuliana Džentile un Džojeta Gupa no Amsterdamas un Māstrihtas universitātēm pētījumā par fosilā kurināmā uzņēmumu lomu enerģijas sektora pārkārtošanā, proti, pārejā uz zaļāku kursu, skaidro, ka pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunīgiem energoresursiem būtiski samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Naftas, ogļu un dabasgāzes sadedzināšana ir viens no galvenajiem oglekļa dioksīda un metāna avotiem, savukārt atjaunīgā enerģija šos izmešus samazina līdz minimumam. Vienlaikus uzlabojas arī gaisa kvalitāte, kas pozitīvi ietekmē cilvēku veselību un samazina priekšlaicīgas nāves risku. Atjaunīgie resursi nav izsmeļami un ļauj mazināt atkarību no importētās naftas un gāzes, kas ir īpaši svarīgi enerģētiskās drošības kontekstā. Visbeidzot, pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem palīdz samazināt klimata riskus. Globālā mērogā ierobežotas CO2 emisijas nozīmē lēnāku planētas sasilšanu un mazāku ekstrēmu laikapstākļu biežumu un intensitāti.

Nīderlandes pētnieces norāda, ka zinātnieku aprindās jau sen valda vienprātība par nepieciešamību pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā, tomēr šīs nozares uzņēmumi prasmīgi izvairījušies no atbildības, veidojot naratīvu, kas stiprina to publisko tēlu. Materiālā tiek aplūkots jautājums, kā fosilā kurināmā uzņēmumu naratīvs ir attīstījies klimata krīzes kontekstā. Naftas un gāzes uzņēmumi gadu gaitā mainījuši savu stāstījumu par klimata pārmaiņām. Sākotnēji viņi atklāti noliedza problēmu – apšaubīja zinātni, sēja šaubas sabiedrībā un, ļoti iespējams, ka atrada lobiju politiķu aprindās. Vēlāk viņu stratēģija kļuva rafinētāka. Uzņēmumi esot sākuši apgalvot, ka bez fosilā kurināmā nav iespējams iztikt, bet vienlaikus veidojuši zaļo tēlu, lai radītu iespaidu par videi draudzīgu rīcību. Pētījums palīdz atpazīt maldinošās taktikas un saprast, kāpēc uzņēmumu publiskie paziņojumi bieži vien neatspoguļo to patiesos motīvus. Tas dod sabiedrībai iespēju kritiski vērtēt šos apgalvojumus un skaidrāk virzīties uz ilgtspējīgu enerģijas nākotni.

Pētījumi rāda, ka daudzas naftas, ogļu un gāzes kompānijas jau sen bijušas informētas par iespējamo klimata izmaiņu risku, bet vienlaikus finansēja komunikācijas stratēģijas, kas apšauba klimata zinātnes ticamību.

Vides riski zināmi jau sen

Jau 1965. gadā Amerikas Naftas institūts ziņojumā, kas tika iesniegts toreizējam ASV prezidentam Lindonam Džonsonam, atzina, ka fosilajam kurināmajam ir būtiska loma globālajā sasilšanā un ka nepieciešama steidzama rīcība. Bet 1979. gadā kādas pasaulē zināmas naftas un gāzes kompānijas iekšējie dokumenti apliecināja, ka naftas, gāzes un ogļu dedzināšana var novest pie katastrofālām sekām jau līdz 2050. gadam.

1992. gadā ANO Klimata konvencija aicināja samazināt SEG, īpaši enerģētikas nozarē. Arī Starpvaldību klimata pārmaiņu panelis vairākkārt uzsvēris, ka fosilais kurināmais ir galvenais klimata pārmaiņu virzītājspēks, un zinātne to skaidri pierāda. Tomēr 2015. gada Parīzes nolīgumā šī nozare netika tieši pieminēta. Visticamāk, tas nav nejauši – fosilā kurināmā uzņēmumiem ir milzīga ekonomiskā ietekme. To aktīvu vērtība neoficiāli tiek lēsta pat 295 triljonu ASV dolāru apmērā. Šādas finanses nodrošina nozarei dominējošu lomu un iespēju ietekmēt gan politiku, gan sabiedrisko domu.

Jāatzīmē, ka pavisam nesen, 2025. gada septembrī, ASV nolēma atteikties no federālas programmas, kas ievāc siltumnīcefekta gāzu emisiju datus no ASV uzņēmumiem.

Sociālo tīklu artaviņa

Būtisks avots, kas izplata viltus ziņas par klimata pārmaiņām, ir sociālie mediji. Pētījumi rāda, ka sabiedrības iesaiste ar saturu, kas apšauba klimata zinātnes pamatus vai risinājumus, pieaug.

Piemēram, starptautiski atzītā zinātniskā žurnālā “Scientific Reports” ir pētījums, kurā analizēti vairāk nekā 20 miljoni ierakstu “Facebook”, “Instagram”, “Twitter” ("X") un “YouTube” laikā no 2018. līdz 2022. gadam. Medijs konstatējis, ka saturs no neuzticamām avotu grupām ir ļoti populārs. Lai gan klimata dezinformācijas avoti kopumā rada mazāk satura nekā uzticamie avoti, to ieraksti bieži vien piesaista proporcionāli lielāku lietotāju uzmanību. Tas atklāj, ka dezinformācija sociālajos tīklos var būt īpaši efektīva, jo spēj izmantot provokatīvus vēstījumus un piesaistīt auditoriju, pat ja zinātniski fakti liecina par pretējo.

Latvijas skeptiķi un “feiku” atbalstītāji

Latvijas sociālo tīklu un interneta vietņu telpā klimata pārmaiņu noliedzēju ieraksti pārsvarā parādās komentāru sadaļās. Tautiešu domas par klimata pārmaiņām mēdz būt dažādas:

“Es vēl atceros to laiku, kad lekcijās stāstīja, ka tas kādam ir veiksmīgs biznesa plāns un ar klimatu tam nav nekāda sakara.”

“Bija ziņa, bet ļoti ātri pazuda, ka Antarktīdā ļoti ātri atjaunojas, palielinās ledus sasaluma daudzums.” “Patiesībā visi zaļo plāni mazāk vai vairāk smuki izgāžas, jo pamatā stāsts jau nav par zaļumu, bet par biznesu un kontroli.”

“Globāli nekas nesasilst. Ir četri gadalaiki, un divi no tiem siltie: pavasaris un vasara.”

Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” pirms dažiem gadiem veica pētījumu par maldinātājiem un cita starpā citēja arī kāda Lietuvas iedzīvotāja ierakstu “Facebook”. Viņš klimata politiku sauc par veidu, kā samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu, proti, tās mērķis esot iznīcināt lauksaimniecību, likt cilvēkiem ēst kukaiņus, padarīt viņus vārgus, slimus un paklausīgus. “Šīs varenās elites, piemēram, Švābe* un ne tikai, vēlas kontrolēt pasauli. Viņi vēlas kontrolēt visus. Ko viņi vēlas tagad? Viņi vēlas mazāk cilvēku.” Līdzīgas domas reizumis atrodamas arī Latvijas iedzīvotāju komentāros, un “švābisti” tiek piesaukti šad un tad. (Švābe – Klauss Švābe, Pasaules ekonomikas foruma (“World Economic Forum”, WEF) dibinātājs, ir viena no visbiežāk sazvērestības teorijās pieminētajām personām pēdējā desmitgadē. Šo teoriju piekritēji uzskata, ka Švābe it kā izmantojot “Lielo restartu” kā plānu, lai ieviestu globālu autoritāru režīmu, kurā nacionālās valstis zaudē suverenitāti, tiek ieviesta totāla kontrole pār ekonomiku, īpašumtiesībām un cilvēku brīvību.)

Arī drošības jautājums

Šā gada pavasarī jautājums par nepatiesu ziņu izplatību tika aktualizēts neformālā ES vides ministru sanāksmē Varšavā, kur Latviju pārstāvēja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos Olga Bogdanova. Delegāciju vadītāji diskutēja par dezinformāciju un to, kā cīnīties ar propagandu, kas vērsta pret klimata un vides politiku. Latvijas pārstāve norādīja, ka virzība uz klimatneitrālu un noturīgu Eiropu ir arī mūsu drošības jautājums, kas jābalsta uz zinātniskiem pierādījumiem, nevis maldinošu, sagrozītu vai nepatiesu informāciju. “Sabiedrības izglītošana un stratēģiskas komunikācijas īstenošana ir veids, kā mazināt nepatiesas informācijas izplatību. Ārkārtīgi būtiski ir sabiedrībai uzskatāmi demonstrēt veiksmīgus, ekonomiski izdevīgus projektus, kas realizēti, pateicoties ES klimata politikai. Svarīgi dalīties pieredzē ar piemēriem, veicinot izpratni, ka virzība uz klimatneitralitāti ir spēcīgs instruments importa atkarības mazināšanai un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai ES dalībvalstu un ES iekšējā tirgū.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Klimata pārmaiņu sazvērestības: kam tas ir izdevīgi?" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.

Kā Covid-19 ietekmējis Latvijas gados vecākos iedzīvotājus? Skaidro pētnieki