"Mana septiņdesmitgadīgā draudzene smejas: ar viņu šādi gadoties vai ik dienu, arī automašīnas atslēgas regulāri pazūdot, tāpat kā daudzas citas lietas, kuras viņa kaut kur pasējot. Saku, ka tas var būt Alcheimers, bet viņa tikai pasmejas – tas apdraudot tikai tos, kuri nedarbina savas smadzenes, bet viņa joprojām katru dienu darbā strādā ar jaunu informāciju, nodarbina savas smadzenes," raksta "100 labi padomi" lasītāja.

Kā saglabāt labu atmiņu?

Jaunas informācijas apgūšana patiešām ir ļoti svarīga atmiņas saglabāšanā, apliecina Klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers pieredzējusī neiroloģe, neirovaskulāro un neirodeģeneratīvo saslimšanu speciāliste Ieva Paegle. “Ir labi minēt krustvārdu mīklas – kurš gan to nezina! Bet daudz svarīgāk ir apgūt jaunu informāciju. Kāpēc? Jo tas palīdz iedarbināt jaunas smadzeņu šūnas, aktivizēt visu to tīklu, kas atbildīgs par informācijas pārvadīšanu. Ja rakstām krustvārdu mīklā vārdus, kas jau sen ir zināmi, smadzenēm nav jāpiepūlas. Pētījumi arī apliecina, ka tiem cilvēkiem, kas agrāk nav mācījušies, domājuši par to, atmiņas traucējumi, ja viņiem tādi attīstās, progresē ātrāk.”

Neiroloģe teic, ka tagad ir modē runāt par Alcheimera slimību, tomēr, viņasprāt, atmiņas traucējumus nevajadzētu viennozīmīgi pierakstīt vienam autoram un vienai slimībai, tātad Alcheimeram. “Cilvēki pārspīlē gan savas nezināšanas, gan arī savu baiļu dēļ, taču pārspīlē arī mediķi. Vispirms ir jārunā par atmiņas funkcijas izmaiņām un tiem ļoti daudzajiem faktoriem, kas ir atbildīgi, lai atmiņa būtu laba un nepieviltu. Alcheimera slimība ir viena no smagākajām formām, bet noteikti ne tā biežākā.”

Kas pasliktina atmiņu?

"Zinu, ka ģimenes ārsti bieži vien saka: "Nu, ko tu gribi, paskaties pasē!" Ziniet, kad slavenais Alcheimers pirms vairāk nekā simts gadiem aprakstīja šo slimību, viņa pirmā paciente nebija veca – viņai bija tikai 52 gadi.

Jā, ilgus gadus uzskatīja, ka atmiņas pasliktināšanās ir mūža otrās puses slimība un tā ir vecu cilvēku darīšana. Tagad skaidri zinām, ka vecums to nenosaka. Paskatieties uz mūsdienu jauniešiem, kuri vairs pat savus maņu orgānus nelieto, neskatās pat, kur kāju liek, bet tikai raugās tālrunī. Viņiem atmiņas problēmas izpaudīsies jau brīdī, kad atņems tehnoloģijas. Jo viņi nenodarbina smadzenes, tikai nepārtraukti uzņem informāciju. Viņi nerespektē sava organisma vajadzības, un viņiem nav arī zināšanu, ka galvai jāliek strādāt. Zinātnieki, kas ir pētījuši atmiņu un galvas smadzeņu funkcijas, uzsver, cik nozīmīgi tas ir, un arī to, cik ļoti prasīgas ir smadzeņu šūnas. Tām ir nepieciešama sakārtota ārējā vide: lai nav troksnis, lai nav toksisko vielu, lai neēdam ar pesticīdiem piesārņotu pārtiku, lai neatrodamies piesārņotā vidē, lai nekas nekristu uz galvas. Smadzeņu nervu šūnām arī vajadzīgs, lai pašā organismā viss darbotos pareizi.”

Cilvēkiem, kuri baidās no galējas atmiņas pasliktināšanās, no demences, Ieva Paegle norāda, ka ir divi lieli bloki, par kuriem jāzina. Pirmais – jau bērna vecumā ir ļoti, ļoti uzcītīgi jāmācās un jāveido kognitīvās rezerves, jādarbina smadzeņu šūnas, lai apgūtu daudz informācijas. Tad, ja arī ar gadiem kaut kas zudīs no smadzeņu aktivitātes, vēl paliks ļoti lielas rezerves. Bērni arī jāsargā no galvas traumām, biežiem elpošanas traucējumiem, piemēram, iesnu dēļ.

Otrais – pieaugušajiem jāapzinās, ka atmiņas traucējumus var radīt, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, cukura līmenis, nekārtīga kuņģa un zarnu darbība, sabiezējušas asinis un palēnināta asinsrite. Kaut arī holesterīna līmenis nav tik būtisks labai atmiņai, tam ir jāseko līdzi.

Ja 40 gadu vecam vīrietim kardiologs izrakstījis statīnus, lai samazinātu holesterīnu un līdz ar to sirds un asinsvadu slimību risku, tie noteikti jālieto, tomēr 70–80 gados tas vairs nav tik aktuāli, un arī atmiņu tie nekādā gadījumā neuzlabos.

“Kad jautāju pacientam, kāpēc viņš lieto statīnus, viņš atbild: “Dakteris Ērglis teica.” Jautāju: “Vai viņš jums pašam teica?”, un viņš saka: “Nē, televīzijā.” Statīni diezgan nopietni darbojas uz muskuļaudiem, uz aknu funkciju, tāpēc to lietošana noteikti ir jākontrolē, kā arī jāapzinās, kādam nolūkam tie vajadzīgi. Vecuma grupai, kam draud atmiņas traucējumi, statīni nav izvēles preparāts. Jo tādā vecuma posmā, kad jau ir atmiņas traucējumi, tie neko nemainīs. Arī ļoti ilga medikamentu lietošana, jo īpaši, ja tie nemaz nav vajadzīgi, pati par sevi var radīt atmiņas traucējumus. Bet kā raudzīties uz ginkgo bilobas uztura bagātinātājiem? Tos un tamlīdzīgus puse amerikāņu lieto, jo ginkgo biloba neko sliktu nenodara, un jau tas ir labi. Ginkgo biloba drusciņ aktivizē smadzenes un asinsriti, paceļ spiedienu nedaudz, un tas palīdz justies labāk.

Daudziem cilvēkiem ir sūdzības par miega traucējumiem, un viņi nemaz neaizdomājas, ka tie pasliktina atmiņu.

Mūsdienās arī daudziem cilvēkiem ir trauksme, depresija, kad smadzeņu šūnas strādā lēnāk un pasliktinās arī atmiņa. Iemeslus ir ļoti grūti atšķirt, tāpēc vajadzīga ārsta palīdzība. Lietojot antidepresantus, pamazām smadzeņu šūnas aktivizējas. Gribu uzsvērt, ka situācijās, kad cilvēkam ir kognitīvie traucējumi, kas aptver arī spriešanas, klausīšanās, vērtēšanas un citas spējas, un depresija, antidepresantus visā pasaulē atzīst par labiem palīgiem, kā samazināt šos traucējumus.

Ļoti svarīga ir hormonu sistēma: vairogdziedzeris, dzimumhormoni. Ja notiek to izmaiņas un tam nav pievērsta uzmanība, tas ļoti dramatiski var ietekmēt atmiņu.”

Kur pārbaudīt atmiņu?

Atmiņas kabinetā, kas stacionāra "Gaiļezers" telpās darbojas jau piecpadsmito gadu un tagad iekārtots nesen izremontētās poliklīnikas otrajā stāvā, pacients var droši teikt: “Man ir slikta atmiņa, es baidos, vai nav sācies Alcheimers.” Uz konsultāciju nav obligāti jāņem līdzi analīzes (bet var arī iepriekš ģimenes ārstam palūgt, sakot, ka tas vajadzīgs, lai pakonsultētos ar nervu ārstu un aizietu uz atmiņas kabinetu), jo uz tām, tāpat kā citiem izmeklējumiem, nosūtījumu izsniedz kabineta ārsts pēc tuvākas pacienta iepazīšanas.

Atmiņas kabinetā ārsts veido vērtēšanas skalu. Tā palīdz arī pašam cilvēkam vai viņa tuviniekam, kurš atnācis līdzi, labāk saprast, kas īsti notiek ar atmiņu. Nākamajā reizē atnākot ar izmeklējumu rezultātiem, ārsts ieteiks, kā vislabāk samazināt atmiņas traucējumus.

"Vērtēšanas skala ļauj salīdzināt, kā bija sākumā un kā ir tagad. Vai ir pozitīvas pārmaiņas vai tomēr ne, jo var gadīties, ka arvien jaunas smadzeņu nervu šūnas iet bojā," saka neiroloģe, uzsverot, ka nopietnu traucējumu gadījumā, kad ārsts diagnosticējis demenci, to izārstēt nevar. Tad pārāk daudz nervu šūnu ir aizgājis bojā. Atmiņas izvērtējumu svarīgi veikt, kamēr izmaiņas vēl ir agrīnas un atgriezeniskas un iespējams palīdzēt. Atmiņu ietekmē arī ļoti liela slodze, daudz informācijas, par maz kustību un atpūtas, un ārsts var ieteikt, kā sakārtot ikdienu. Tas palīdzēs.

Zināšanai

Neirozinātnieki izpētījuši, ka no pirmajiem Alcheimera slimības simptomiem – atmiņas pasliktināšanās, nespējas apgūt ko jaunu, kašķīguma –, kas parādās ap 65 gadu vecumu, paiet vidēji 15 gadi, līdz tiek noteikta diagnoze un sākta terapija. Tas jau ir par vēlu, jo organismā notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas.
Noteikti pievērs uzmanību šādām pazīmēm: atmiņas zudumam, kas traucē ikdienas dzīvi, – iepriekš nozīmīgu datumu vai notikumu un nesen iegaumētas informācijas aizmiršanai, atkārtotai runāšanai par jautājumiem, kas jau iepriekš izrunāti. Plānošanas un problēmu risināšanas grūtībām – grūtāk strādāt ar skaitļiem, sekot ikdienas maksājumiem un koncentrēties, tāpēc šīs darbības prasa vairāk laika. Sarežģīti veikt ikdienišķas aktivitātes – nokļūt pazīstamā vietā. Vietas un laika sajūtas zudumam – datuma vai gadalaika aizmiršana, neziņai, kā nokļuvi noteiktā vietā. Grūtībām sarunāties vai rakstīt, piemēram, sarunas temata aizmiršana. Lietu pazaudēšanai vai novietošanai netipiskā vietā. Garastāvokļa maiņai un personības pārmaiņām (ja bez iemesla pēkšņi apjūc, kļūsti aizdomīgs, nomākts, bailīgs vai nemierīgs).

Ko ēst, lai mundrāks prāts un labāka atmiņa?