“Mūsu mērķis uz olimpiskajām spēlēm ir aizvest atjaunotās Latvijas vēsturē lielāko delegāciju ziemas sporta veidos,” 2025. gada vasarā teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš. Strauji tuvojoties ziemas spēlēm, var teorētiski aplēst, vai tas vispār var izdoties.

Līdz šim lielākā delegācija bijuši 57 sportisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā, 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos un 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā. Visos šajos gadījumos 25 no 57 dalībniekiem bija hokeja izlases pārstāvji, kuri bija nodrošinājuši dalību hokeja turnīrā. 2018. gadā, uz kuru hokejisti nespēja kvalificēties, uzreiz krietni mazāka bija arī Latvijas delegācija - 34 sportisti. Lai uz Milānu un Kortīnu aizvestu lielāko delegāciju atjaunotās Latvijas vēsturē, bez hokejistiem, kuri jau kvalificējušies un tātad veido jau 25 sportistu lielu pulku, nepieciešami vismaz vēl 33 atlēti citos sporta veidos.

Latvijas Olimpiskā komiteja sagaida pārstāvjus distanču slēpošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, šorttrekā, daiļslidošanā, skeletonā, bobslejā un kalnu slēpošanā. Lielākajā daļā no šiem sporta veidiem turpinās kvalifikācija, kas ilgs līdz pat nākamā gada janvārim. Tas šobrīd arī nozīmē, ka netiek īsti gaidīta Latvijas pārstāvniecība snovbordā, ātrslidošanā, kērlingā, tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā un frīstaila slēpošanā. Kērlingā gan Latvijas jauktajai komandai ir vēl iespēja kvalificēties, decembrī tā piedalīsies kvalifikācijas sacensībās Kanādā, kur konkurence būs visai asa.

Kamaniņu sports

Kamaniņās kopumā piedalīsies 106 sportisti piecās disciplīnās - sieviešu un vīriešu vieniniekos, vīriešu un sieviešu divvietīgajās ekipāžās un komandu stafetē. Milānas spēles kļūs par 17. reizi, kad kamaniņu sports atrodas ziemas olimpisko spēļu programmā.

Vīriešu un sieviešu vieniniekos startēs 25 sportisti, vīriešu divvietīgajās ekipāžās 17 pāri, bet sieviešu divvietīgajās ekipāžās - 11 pāri. Viena valsts maksimums var kvalificēties ar trīs sportistiem vīriešu un sieviešu individuālajās sacensībās un diviem pāriem katrā no divvietīgo ekipāžu sacīkstēm.

Kvalifikācija norisināsies caur Pasaules kausa rangu 2024./2025. gada un 2025./2026. gada sezonās un iegūtajiem punktiem sacensībās. Sievietēm un vīriešiem 15 vietas tiek atvēlētas dažādu nāciju labākajām/labākajiem šajā rangā, vēl septiņas vietas atvēl labākajām un labākajiem savas valsts otrajām kamaniņu sportistēm rangā, bet trīs vietas - trešajām un trešajiem. Vīriešu divniekos 14 vietas atvēl dažādu valstu labākajiem rangā un vēl septiņiem labākajiem valstu otrajiem numuriem pēc ranga. Itālijai atvēlēs vismaz vienu kvotu katrā disciplīnā, ja tā neiekļūs caur rangu.

Nākamajā kamaniņu sporta sezonā punkti uz olimpiskajām spēlēm tiks krāti piecos posmos - Austrijā no 5. līdz 7. decembrim, Pārksitijā no 11. līdz 13. decembrim, Leikplesidā no 19. līdz 21. decembrim, Siguldā no 2. līdz 4. janvārim un Vinterbergā no 9. līdz 11. janvārim. Dienu vēlāk, 12. janvārī, tiks publicēti pasaules rangs un tādējādi noskaidroti sportisti, kuri piedalīsies olimpiskajās spēlēs.

Pēc esošā ranga izskatās, ka Latvija būs pārstāvēta ar divām dāmām, diviem kungiem, vienu sieviešu divvietīgo ekipāžu un potenciāli divām vīriešu divvietīgajām ekipāžām, taču šajā ziņā var būt arī izmaiņas. Pašlaik iespējami pat desmit sportisti, bet to skaits varētu gan pieaugt, gan arī samazināties. Tāpat Latvijas kamaniņu sportisti piedalīsies komandu stafetē.

Bobslejs

Bobslejā notiks četras sacensības - vīriešu divnieku un četrinieku ekipāžām, sieviešu divnieku ekipāžām un monobobam. Kopumā olimpiskajās spēlēs piedalīsies 170 sportisti - 114 vīrieši un 56 sievietes.

Līdz pat priekšpēdējam Altenbergas posmam (no 12. līdz 18. janvārim) notiks kvalifikācija uz 2026. gada olimpiskajām spēlēm. Kvalifikācijā tiek ņemti vērā starti Pasaules kausā, Eiropas kausā, Ziemeļamerikas kausā un Āzijas kausā. Divu labāko nāciju piloti no kombinētā kopvērtējuma divniekos un četriniekos startēs ar trīs ekipāžām, septiņas nākamās labākās ar divām, un vēl astoņas kvotas divniekos un četriniekos tiks piešķirtas labākajiem astoņiem dažādu valstu pārstāvjiem pēc minētā kombinētā kopvērtējuma ranga. Vēl arī divas kvotas atvēlētas mājiniecei, Itālijai. Tas nozīmē, ka vīriešu bobslejā startēs 30 ekipāžas. Dāmām ir 25 vietas monobobā un tikpat arī divniekā.

Pirms šīs sezonas IBSF rangā Jēkabs Kalenda divniekos ieņēma desmito vietu, bet četriniekos - devīto (abu distanču kombinācijā viņam 11. vieta). Savukārt Renārs Grantiņš atrodas 34. vietā divniekos un 41. vietā četriniekos (abu distanču kombinācijā viņam 35. vieta). Raugoties rangā, redzams, ka labākais trešais pilots ir Vācijai (1., 2. un 4. vieta rangā), kam seko Šveice (6., 7., 8. vieta rangā). Šīs divas valstis šobrīd pretendē uz trīs pilotu vietām Milānas spēlēs. Savukārt Lielbritānija, ASV, Kanāda, Ķīna, Austrija, Čehija un Latvija pagaidām varētu kvalificēties ar divām ekipāžām. Sievietēm Amēlija Kotāne sieviešu divniekos ir 50. vietā, bet monobobā - 26. pozīcijā. Latvijas juniore var pacīnīties par tikšanu uz Milānu tieši monobobā.

Maksimums, ko Latvija varētu aizvest uz olimpiskajām spēlēm bobslejā, ir deviņi sportisti. Tas pie secenārija, ja tām kvalificējas Kalenda un Grantiņš abās disciplīnās un Kotāne monobobā.

Skeletons

Līdzīgi bobslejam, kvalifikācija uz olimpiskajām spēlēm notiek skeletonā. Vīriešiem un sievietēm startēs 25 sportisti, bet jaukto komandu sacensībās 20 pāri. Līdz pat 2026. gada 18. janvārim sportisti krāj punktus pasaules rangā.

Lai varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs, vīriešu konkurencē sportistam jābūt top70 rangā, bet dāmai - top55. Tāpat laika posmā no 2024. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 18. janvārim tas piedalījies vismaz astoņos Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) rīkotajās sacensībās un vismaz piecās sacensībās (vismaz divās trasēs) 2025./2026. gada sezonā. Pēc ranga vīriešiem divas valstis olimpiskajās spēlēs būs pārstāvētas ar trīs atlētiem, sešas ar diviem un septiņas ar vienu, kamēr dāmām - divas ar trijām, četras ar divām un 11 ar vienu.

Pēc 2022. gada olimpiskajām spēlēm punktu karjerai lika brāļi Martins un Tomass Dukuri un pamazām viņu vietu Latvijas skeletonā aizņem jaunie censoņi. Izlases treneris Ivo Šteinbergs atzinis, ka šogad Pasaules kausa ietvaros var startēt līdz pat četriem skeletonistiem. Raugoties pasaules rangā, tad Dāvis Valdovskis šobrīd ir 29. vietā, bet Emīls Indriksons - 36. vietā. Sievietēm Dārta Neimane atrodas 32. vietā, bet Marta Andžāne - 47. pozīcijā. Kopumā pastāv iespēja, ka Latvija ir pārstāvēta skeletonā katrā disciplīnā ar vismaz vienu sportistu.

Biatlons

Liela skaidrība jau ir biatlonā. Kopumā šajā sporta veidā startēs 210 sportisti - 105 vīrieši un 105 sievietes. 93 kvotas tika sadalītas 2024./2025. gada Pasaules kausa sezonas laikā. Pēc Nāciju ranga pirmās trīs vietas kvalificējās ar sešiem sportistiem sievietēm un vīriešiem, 4. līdz 10. vieta ar pieciem sportistiem sievietēm un vīriešiem, bet 11. līdz 20. vieta ar četriem sportistiem abos dzimumos.

Gan sievietēm, gan vīriešiem Latvija ieņēma 18. vietu un tādējādi uz olimpiskajām spēlēm brauks ar astoņiem sportistiem (četri kungi, četras dāmas), tādējādi varot startēt arī stafetēs. Pārējās 12 vietas sievietēm un vīriešiem sadalīs pēc Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) kvalifikācijas punktiem starp tām nācijām, kuras vēl nav kvalificējušās. Katra varēs iegūt maksimums divu sportistu vietas.

Daiļslidošana

Daudz kas noskaidrojies arī daiļslidošanā. Šajā sporta veidā piedalīsies 142 sportisti - 29 vīriešu un sieviešu individuālajā disciplīnā, 19 pāri un 23 komandas dejās uz ledus sacensībās.

Lielākā daļa vietu uz olimpiskajām spēlēm tika sadalītas 2025. gada pasaules čempionātā. Tajā noteica 83 kvotas - 24 katrā no individuālajām sacensībām, 16 pārus un 19 pārus dejās uz ledus. Pārējās kvotas noteica no 19. līdz 21. septembrim Ķīnā notikušajā “ISU Skate to Milano” sacensībās, kurās startēja valstis, kurām vēl nebija iegūta kvota uz olimpiskajām spēlēm.

Pēc pasaules čempionāta, kurā Deniss Vasiļjevs ieguva 11. vietu, Fedirs Kuļišs palika 24. vietā un Sofja Stepčenko ieņēma 30. vietu, noskaidrojās, ka Latvija uz olimpiskajām spēlēm dosies ar divām kvotām. Abas izcīnītas vīriešu individuālajās sacensībās un visdrīzāk tieši Vasiļjevs un Kuļišs būs Latvijas pārstāvji. Nesen jau ziņots, ka Vasiļjevam bija finansiāla rakstura strīds ar Latvijas Slidošanas federāciju, kas gan atrisināts, taču viņš vairs netrenējas Stefana Lambjēla vadībā.

Šorttreks

Latvija visdrīzāk var rēķināties ar pārstāvniecību šorttrekā. Šajā sporta veidā kvalifikācija uz olimpiskajām spēlēm norit 2025./2026. gada Pasaules tūres ietvaros četros no posmiem - Monreālā no 9. līdz 12. oktobrim un 16. līdz 19. oktobrim, Gdaņskā no 20. līdz 23. novembrim un Dordrehtā no 27. līdz 30. novembrim.

Kopumā šorttrekā olimpiskajā spēlē gaidāmas deviņas disciplīnas - 500 metri vīriešiem un sievietēm, 1000 metri vīriešiem un sievietēm, 1500 metri vīriešiem un sievietēm, kā arī 2000 metru jauktā stafete, 3000 metru sieviešu stafete un 5000 metru vīriešu stafete. 500 un 100 metru individuālajās sacensībās abos dzimumos piedalīsies 32 sportisti, 1500 metros 36 sportisti, 3000 un 5000 metru stafetēs astoņas valstis, bet 2000 metros -12.

Katra valsts pēc kvalifikācijas var iegūt maksimums trīs vietas uz kādu no distanci. Pēc pirmajām divām kvalifikācijas sacensībām Latvijas pozīcijas vīriešu konkurencē ir visai stabilas. 500 metros Latvijas sportistiem šobrīd 13. un 32. vieta (3095 un 355 punkti), 1000 metros 6. un 19. vieta (8991 un 1410 punkti), bet 1500 metros - 12. un 37. vieta (4879 un 209 punkti). Tas nozīmē, ka Latvijas šorttreka līderis Roberts Krūzbergs varētu startēt visās trijās disciplīnās, bet Reinim Bērziņam vēl jācīnās par kvotām 500 un 1500 metros, kamēr 1000 metros viņa pozīcija pagaidām ir stabila. Komandu sacensībās Latvija netiks pārstāvēta.

Distanču slēpošana

Slēpošanā Milānas spēlē kopumā piedalīsies 296 sportisti - 148 vīrieši un 148 sievietes. Maksimums no vienas valsts kvalificēties var 16 sportisti - astoņi vīrieši un astoņas sievietes, taču katrā disciplīnā uz starta nevar stāties vairāk par četriem vienas nācijas pārstāvjiem.

Šobrīd redzams, ka Latvija pēc dažādajiem kritērijiem (Nāciju kausa un individuālajiem) var iegūt līdz sešām kvotām. No standarta kvotas Latvijai ir viena vieta sieviešu un vīriešu konkurencē, un no papildus kvotām divas sieviešu un vīriešu konkurencē. Kopumā Latvija, kas Nāciju rangā atrodas 19. vietā, var tikt pārstāvēta ar trīs dāmām un trīs kungiem. Šobrīd izdalītas 276 kvotas 60 valstīm, bet atlikušās desmit vietas gan sievietēm, gan vīriešiem līdz šī gada 14. decembrim var tikt piešķirtas nācijām, kuras vēl nav ieguvušas nevienu vietu.

Latvijas distanču slēpošanas zvaigzne ir Patrīcija Eiduka, kurai iepriekšējā sezona bija vairāk nekā sarežģīta. Pirmssezonā tika konstatēta pārslodze, kā rezultātā praktiski visa sezona tika izlaista. Starpsezonā Eiduka nomainījusi treneri un gatavojas olimpiskajai sezonai. Vīriešiem par Latvijas vadošajiem distanču slēpotājiem jāuzskata Raimo Vīgants un Lauris Kaparkalējs.

Kalnu slēpošana

Skaidrība ir arī ap kalnu slēpošanu. Dažādajās tās distancēs kopumā piedalīsies 306 sportisti. Katru valsti var pārstāvēt maksimums 22 sportisti un četri katrā disciplīnā.

Lai kvalificētos, valstij ir jābūt vismaz vienam sportistam, kurš atbilst pamata atbilstības prasībām attiecībā uz vecumu, medicīnisko stāvokli un nepārsniedz FIS punktu sarakstā noteikto maksimālo punktu skaitu, kurā ņemti vērā rezultāti no 2024. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 18. janvārim. Punktu saraksts tiek aprēķināts, ņemot vērā piecu labāko sacensību rezultātu vidējo rādītāju tehniskajās disciplīnās (milzu slaloms un slaloms) un divu labāko rezultātu vidējo rādītāju ātruma disciplīnās (nobrauciens, supergigants un superkombinācija). Lai sacenstos milzu slalomā vai slalomā, sportista vidējam punktu skaitam šajās disciplīnās jābūt mazākam par 120. Lai sacenstos nobraucienā vai supergigantā, sportista kopējam punktu skaitam šajās disciplīnās jābūt mazākam par 80.

Papildus vienu kvotu valsts iegūst, ja disciplīnas ietvaros Pasaules kausā sportists atrodas Top30. Ja viņš Top30 ir vairāk nekā vienā disciplīnā, valsts tiek pie vēl papildus vienas kvotas. Pārējās vietas tiek noteiktas līdz 2026. gada 18. janvārim, taču provizoriski kalnu slēpošanā startēs 62 nācijas un Latvijai tiks viena kvota sievietēm un viena kvota vīriešiem.

Dāmām to varētu aizpildīt jaunā Dženifera Ģērmane, kura pēc spilgtas 2023./2024. gada sezonas iepriekšējā daudz nestartēja gūtās traumas dēļ. Taču, vai tiks aizpildīta kvota vīriešiem, vēl nav zināms.

Rezumējot, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta vārdiem par lielāko delegāciju atjaunotās Latvijas vēsturē ir pamats. Ja no Latvijas uz olimpiskajām spēlēm aizbrauks vismaz astoņi kamaniņu braucēji (kas ir vairāk nekā ticams), deviņi bobslejisti (par ko vēl jāpacīnās), divi skeletonisti (par ko vēl jāpacīnās), astoņi biatlonisti, divi daiļslidotāji, seši distanču slēpotāji (ja izmantos visas kvotas) un divi kalnu slēpotāji (ja izmantos visas kvotas), tad līdztekus 25 hokejistiem tas veidotu 62 sportistu delegāciju. Tomēr šis ir pietiekami optimistisks scenārijs, jo vēl savas vietas uz Milānu nav izcīnījuši bobslejisti un jaunie skeletonisti, tāpat nav zināms, vai savas kvotas pilnā apmērā izmantos distanču slēpotāji un kalnu slēpotāji. Tomēr pamats tēzei par lielāko delegāciju Latvijas vēsturē pastāv.

Precīzu Latvijas delegācijas apjomu varēs uzzināt pēc 2026. gada 18. janvāra, kad noslēgsies kvalifikācija visos minētajos sporta veidos un sāks apstiprināt dalībniekus. Milānas un Kortīnas olimpiskās spēles gaidāmas no 6. līdz 22. februārim. 2022. gada spēlēs Latvija mājās brauca ar vienu izcīnītu bronzu komandas stafetē kamaniņu sportā.

"Nedrīkst deviņus mēnešus sēdēt dīvānā," profesionālā sportiste Anita Siliņa-Kažemāka stāsta par savu ikdienu bērniņa gaidībās