Pagājušā gada jūlijā nekas neliecināja par nelaimi, kad Mandžita Sangha, kura pirms tam strādāja septiņas dienas nedēļā, svētdienas pēcpusdienā atgriezās mājās un sajutās slikti. Jau nākamajā rītā viņa bija bez samaņas. Viņas rokas un kājas kļuva ledainas, lūpas iekrāsojās violetas, viņai bija grūti elpot.

Viņas vīrs Kams Sangha bija šokā: “Kā tas var notikt mazāk nekā 24 stundu laikā? Sestdien viņa vēl spēlējas ar suni, svētdien devās uz darbu, bet pirmdienas vakarā jau bija komā.”

Mandžitu steidzami nogādāja Vulverhemptonas slimnīcā, kur reanimācijā viņai sešas reizes apstājās sirds. Stāvoklis bija tik kritisks, ka nācās amputēt abas kājas zem ceļgaliem un abas plaukstas. Viņai nācās arī izoperēt liesu, viņa pārcieta pneimoniju, viņas organismā izveidojās žultsakmeņi, kuru dēļ, iespējams, būs nepieciešama vēl viena operācija. Pati slimniece ilgu laiku pavadīja komā. “Es nezināju, kas notiek,” viņa stāstīja. “Par pirmo mēnesi es vispār neko neatceros.”

Izrādās, pie vainas bija sepse, un ārsti uzskata, ka to viņai varēja izraisīt pat tik šķietami nevainīgs notikums kā suņa siekalu nokļūšana uz niecīgas brūces vai skrambas, to nolaizot.

Viņas 60 gadus vecais vīrs Kams Sangha visu šo laiku atbalstīja sievu, ar kuru kopā slimnīcā atzīmēja kāzu 37. gadskārtu un viņas dzimšanas dienu, vēsta BBC. Viņš pauda lepnumu par sievas izturību. “Katru dienu šķita, ka “šodien viņa aizies”, bet viņa ar visu pārciesto katru dienu pierādīja pretējo.”

Tagad viņi vāc līdzekļus modernām protēzēm, tostarp iespējams arī robotizētām rokām, kas varētu maksāt desmitiem tūkstošus mārciņu. Kaut gan Mandžita apzinās, ka viņu gaida grūtību pilns ceļš, viņa ir apņēmības pilna atgūt normālu dzīvi. “Es gribu atkal staigāt,” viņa sacīja. “Es gribu iegūt savas protēzes un atgriezties darbā. Esmu pietiekami ilgi sēdējusi krēslā un gulējusi gultā. Pienācis laiks atkal staigāt.”

Diemžēl Mandžita nebūt nav vienīgā, kas pēdējā laikā tik smagi cietusi no sepses. Pasaules plašsaziņas līdzekļi periodiski stāsta par cilvēkiem, kuriem nācās šķirties gan no kājām, gan rokām šīs retās, taču briesmīgās kaites dēļ.

Piemēram, amerikāniete Marī Trainere ar vīru bija devusies ceļojumā uz Karību jūras salām, kur guva šķietami nenozīmīgu ādas savainojumu. Atgriežoties mājās, viņus sagaidīja mīļotais suns, kurš no priekiem laizīja savu saimnieci, un suņa siekalas iekļuva brūcē, izraisot sepsi. Situācija tik strauji pasliktinājās, ka viņai nācās amputēt abas plaukstas un kājas zem ceļgaliem. Taču par spīti nelaimei, viņa joprojām mīl savu suni.

Kas ir sepse?

Sepse jeb asins saindēšanās ir dzīvībai potenciāli bīstams stāvoklis, ko izraisa organisma reakcija uz infekciju. Lai cīnītos ar infekciju, ķermenis asinsritē izdala īpašas ķīmiskas vielas, taču sepse rodas, ja reakcija uz šīm ķīmiskajām vielām ir ārpus līdzsvara, tādējādi radot risku nodarīt kaitējumu dažādiem orgāniem, skaidro vietne “medicine.lv”. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) divās specializētajās nodaļās - Toksikoloģijas un sepses nodaļā un Intensīvās terapijas nodaļā - ar smagu sepses infekciju ik gadu ārstējas vairāk nekā 460 pacientu, pagājušā gada septembrī pavēstīja slimnīca. Slimnīcā skaidro, ka mūsdienās sepse ir kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst.

Sepsi visbiežāk izraisa bakteriālas infekcijas, kas sākotnēji var parādīties jebkurā ķermeņa daļā, piemēram, plaušās (pneimonija), urīnceļos (urīnceļu infekcijas), ādā vai kuņģa un zarnu traktā. Cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, diabēts vai HIV) vai tie, kas atveseļojas pēc operācijām, ir īpaši uzņēmīgi pret sepsi. Īpaši liela riska grupas ir zīdaiņi, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, pacienti ar hroniskām slimībām vai pacienti, kas ilgstoši lieto imūnsupresīvus medikamentus, piemēram, onkoloģiskie pacienti pēc ķīmijterapijas kursa.

Sepse var attīstīties arī pilnīgi veseliem cilvēkiem pēc milzīgas slodzes, neizgulēšanās vai stresa, kas novājina imūnsistēmu un ļauj infekcijai izplatīties organismā. Arī ģenētiskie faktori var ietekmēt sepses attīstības risku, bet biežāk tas notiek cilvēkiem ar fonā esošām slimībām. Ja imūnsistēma ir stipra, infekcija parasti tiek norobežota konkrētā ķermeņa daļā, piemēram, vienā orgānā, kā pneimonijas gadījumā. Taču, ja imūnā sistēma nespēj adekvāti reaģēt, infekcija var izplatīties pa visu organismu, izraisot dzīvībai bīstamu stāvokli.

Ko darīt sepses gadījumā?

Skaidro Austrumu slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists Oļegs Šuba. Izmantots materiāls no RAKUS mājaslapas.

Savlaicīga diagnostika un ārstēšana var būt izšķiroša. Piemēram, ātra antibiotiku lietošana agrīnā stadijā var glābt dzīvību, jo tās aptur infekcijas izplatīšanos, ļaujot imūnsistēmai atgūties. Taču, ja ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu un infekcija jau ir izplatījusies visā organismā, iesaistot visas orgānu sistēmas, situācija var kļūt nekontrolējama un orgānu bojājumi var būt tik nopietni, ka cilvēka dzīvību vairs nevar izglābt.

Sepse ir smags stāvoklis, kas prasa ātru medicīnisko palīdzību, taču ir arī vairāki veidi, kā mazināt tās risku un sekas. Profilakse un ārstēšana ietver gan individuālu rīcību, gan uzlabojumus veselības aprūpē un sabiedrībā kopumā. Šeit ir daži svarīgākie pasākumi, kas palīdz samazināt sepses risku:

Infekciju profilakse

Viens no būtiskākajiem veidiem, kā mazināt sepses risku, ir izvairīties no infekcijām, kas var to izraisīt. Lūk, daži galvenie soļi:

Rūpīga roku higiēna: Regulāra un pareiza roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni ievērojami samazina iespēju inficēties ar baktērijām, vīrusiem vai sēnītēm.
Vakcinācija: Vakcīnas pret infekcijām, piemēram, gripu, pneimokoku un meningokoku infekciju, var palīdzēt novērst sepses attīstību. Vakcinācijas programmas īpaši svarīgas ir riska grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
Brūču kopšana: Ja brūce netiek pareizi iztīrīta un kopta, infekcija var izplatīties un izraisīt sepsi. Tāpēc svarīgi ir tīrīt un apstrādāt visas brūces un traumas, lai novērstu infekcijas iespēju.

Agrīna diagnostika un ārstēšana

Sepses gadījumā ļoti svarīga ir agrīna diagnostika un ātra medicīniskā palīdzība:

Izglītošanās un simptomu atpazīšana: Zināt sepses agrīnos simptomus ir būtiski, lai laikus meklētu medicīnisko palīdzību. Tipiski simptomi ir augsta temperatūra, drudzis, vājums, zems asinsspiediens, apgrūtināta elpošana un apziņas traucējumi.
Ātra antibiotiku lietošana: Ja ir aizdomas par sepsi, ārstēšana ar antibiotikām jāuzsāk nekavējoties. Pētījumi rāda, ka katra stunda, kas pagājusi bez ārstēšanas, palielina nāves risku. Tāpēc ātra un precīza infekcijas avota noteikšana un ārstēšana ir ļoti svarīga.

Antibiotiku lietošanas pārvaldība

Pēdējos gados ir pieaudzis antibiotiku rezistento baktēriju skaits, kas padara infekciju ārstēšanu grūtāku un veicina sepses attīstību. Lai šo problēmu mazinātu:

Atbildīga antibiotiku lietošana: Antibiotikas jālieto tikai tad, kad tās ir nepieciešamas un tikai atbilstoši ārsta norādījumiem. Nepareiza vai pārāk bieža antibiotiku lietošana var izraisīt baktēriju rezistenci.
Antibiotiku rezistences ierobežošana: Veselības aprūpes iestādēm jānodrošina antibiotiku lietošana saskaņā ar klīniskiem vadlīnijām, lai samazinātu rezistences risku.

Hronisku slimību pārvaldība

Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, diabētu, sirds vai plaušu slimībām, ir lielāks sepses attīstības risks. Hronisku slimību efektīva pārvaldība un kontrole var ievērojami samazināt šo risku:

Veselīgs dzīvesveids: Uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un izvairīšanās no smēķēšanas un alkohola pārmērīgas lietošanas palīdz uzturēt imūnsistēmu stipru un mazina infekcijas risku.
Regulāras medicīniskās pārbaudes: Cilvēkiem ar hroniskām slimībām ir svarīgi regulāri apmeklēt ārstu, lai nodrošinātu slimību efektīvu ārstēšanu un infekciju novēršanu.

Slimnīcu un veselības aprūpes sistēmas uzlabošana

Slimnīcas un veselības aprūpes sistēmas var ievērojami palīdzēt sepses izplatības mazināšanā:

Infekcijas kontrole slimnīcās: Slimnīcu vidē svarīga ir stingra higiēna, īpaši attiecībā uz invazīvām procedūrām, piemēram, katetru vai ventilatoru izmantošanu, jo tās var veicināt infekciju izplatību.
Ātras reakcijas sistēmas izveide: Daudzās slimnīcās tiek izveidotas īpašas grupas vai protokoli sepses agrīnai diagnosticēšanai un ārstēšanai, kas ievērojami samazina smagu gadījumu skaitu un uzlabo iznākumus.

Siguldas novads var lepoties ar vērā ņemamu jaundzimušo pieaugumu