Likumprojekts Valsts domē iesniegts 19. martā. Paskaidrojošajā uzziņā teikts, ka tā mērķis ir Krievijas pilsoņu tiesību aizsardzība gadījumos, ja tie ārvalstīs tiek aizturēti vai pakļauti cita veida vajāšanai. Lēmumu par armijas "eksteritoriālu" izmantošanu pieņems prezidents.

Jāpiebilst, ka armijas izmantošanai ārzemēs Putinam vajag paklausīgā parlamenta augšpalātas Federācijas padomes atļauju, kas pirms 2022. gada 24. februāra invāzijas Ukrainā tika dota.

Pēdējos gadu laikā Krievija saskārusies ar vairāku savu "slaveno" pilsoņu aizturēšanu ārzemēs, piemēram, bēdīgi slavenais ieroču tirgonis Viktors Buts tika arestēts pēc ASV pieprasījuma, 2011.gadā tika atzīts par vainīgu ieroču kontrabandā un izcieta 25 gadu cietumsodu. 2022.gada nogalē Krievija viņu atguva apmaiņā pret ieslodzīto ASV basketbolisti Britniju Graineri. Vēl 2024. gada vēsturiskā ieslodzīto apmaiņā Krievija izlaida vairākus politieslodzītos, pretī saņemot ārzemēs sodu izcietošos spiegus un Vācijā ieslodzīto slepkavu Vadimu Krasikovu, bet pēdējā laikā ažiotāžu izraisījusi krievu arheologa Aleksandra Butjagina arests Polijā, kura izdošanu vēlas panākt Ukraina.

Kā norāda neatkarīgais "Telegram" kanāls "Faridaily", likumprojekta mērķis nav līdz galam skaidrs, jo diktatoram Vladimiram Putinam jau tagad ir tiesības "veikt pasākumus" pilsoņu aizsardzībai gadījumā, ja ārvalstu vai starptautiskās iestādes pieņem lēmumus, kas ir pretrunā ar Krievijas interesēm. Taču paskaidrojošajā uzziņā apgalvots, ka likumprojekts paredz grozījumus, lai papildinātu esošo normu. Laikraksta "Kommersant" aptaujātie juristi pieļāva, ka jaunā norma varētu būt iecerēta kā tiesiskais pamats sankciju sarakstos iekļauto "ēnu flotes" kuģu konvojēšanai vai apsardzei. "Faridaily" min vēl divus piemērus - iespējamo bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aizturēšanu, pamatojoties uz Starptautiskās Krimināltiesas orderi, vai Krievijas militārpersonu iespējamo nodošanu tribunālam, ko iecerēts izveidot, lai tiesātu Ukrainā pastrādāto kara noziegumu vaininiekus, vēsta LETA.

Jāpiebilst, ka Krievija 2000. gadā parakstīja Starptautiskās krimināltiesas pamatdokumentu Romas statūtus, taču tos neratificēja, bet 2016. gadā izstājās no līguma, jo SKT atzina Krimas aneksiju kā svešas teritorijas okupāciju, bet Krievijas sākto karu Donbasā kā bruņotu konfliktu pret Ukrainu. Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī SKT aicināja nekavējoties to pārtraukt, bet 2023. gada martā izdeva Putina un Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus, viņus apsūdzot kara nozieumos — bērnu izvešanā no okupētajām teritorijām. Krievija atbildēja ar SKT prokuroru izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā. Vēlāk SKT izdeva arī Drošības padomes locekļa, bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu, armijas ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova, Krievijas GKS pavēlnieka Sergeja Kobilaševa un Melnās jūras kara flotes bijušā pavēlnieka Viktora Sokolova aresta orderus.

Advokāts Dmitrijs Zahvatovs izdevumam "Vot tak" pieļāva iespēju, ka likums paredzēts tieši Putina un viņa tuvāko cilvēku aizsardzībai no iespējamā aresta riska ārzemēs. "Likuma autori vēlas it kā uzsvērt, ka atbildot uz starptautiskās krimināltiesību likumdošanas piemērošanu pret vieniem vai citiem Krievijas pilsoņiem var tikt izmantoti tās bruņotie spēki," viņš sacīja.

Pagaidām nav zināms, kad būs pārējie lasījumi.

Vēl jāpiebilst, ka Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā runassieva Marija Zaharova šomēnes izteica brīdinājumu Baltijas valstīm, kurā viņa draudēja ar atriebību sakarā ar apsūdzībām par šo valstu sadarbošanos ar Ukrainu, kad tās droni veic triecienus agresorvalsts teritorijā. Viņai sekojusi Krievijas Valsts dome, kuras deputāti prognozēja radikālus pasākumus, kas nu sagaida Latviju, Lietuvu un Igauniju pēc “pēdējā brīdinājuma”.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Krievijas medijos pēdējā laikā intensīvi tiek tiražēti apgalvojumi, ka Baltijas valstis nu oficiāli esot atvērušas savu gaisa telpu, lai Ukraina varētu savus dronus netraucēti raidīt uz kritiski svarīgajiem Krievijas enerģētikas objektiem diktatora Vladimira Putina dzimtajā Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā. 6. aprīlī šī kampaņa sasniedza kulmināciju, kad tajā iesaistījās Zaharova: “Minētajām valstīm tika pausts attiecīgs brīdinājums. Ja tām, šo valstu režīmiem pietiks prāta, tie ieklausīsies. Ja ne, viņiem būs darīšana ar atbildi.”

Aktīvi iesaistījās Valsts dome. Tās deputāts Aleksejs Čepa, kurš regulāri komentē ārpolitiku un attiecības ar kaimiņvalstīm, pauda pārliecību, ka vairāk brīdinājumu nebūs, bet sekos skarbi atbildes pasākumi. “Sekas būs dronu iznīcināšana virs šo valstu teritorijas. Ticiet man, tas šajās valstīs izraisīs tādu troksni, ka cilvēkiem, kuri pieņem šādus lēmumus par pārlidojumu atļaušanu, tam būs ļoti nopietnas sekas. Tas ir simtprocentīgi droši. Protams, mēs varam arī veikt citus pasākumus starptautisko tiesību, starptautisko līgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros,” viņš stāstīja izdevumam “gazeta.ru”, piebilstot, ka starptautisko tiesību ietvaros Krievija var “pieļaujamā apmērā” pret Baltijas valstīm veikt “blokādes”, tiesa, tā arī nekonkretizējot, ko viņš ar to gribēja pateikt.

Vēl kategoriskāks bija Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas loceklis Andrejs Kolesņiks. Viņš paziņoja, ka Baltijas valstīs var ciest infrastruktūras objekti. “Kur tieši droni nokritīs, būs atkarīgs no tā, kā uz tiem iedarbosies. Bet iedarbība būs. Baltijas valstis jau ir brīdinātas visos līmeņos. Vajag izmantot ne tikai radioelektroniskās cīņas un slāpēšanas līdzekļus, bet jāpielieto arī citas iedarbības metodes. Nedrīkst pieļaut dronu izlaušanos uz mūsu teritoriju,” izdevumam “aif.ru” sacīja Kolesņiks. Viņš brīdināja, ka Baltijas valstu vadības dziļi kļūdās, ja domā, ka to rīcība paliks bez sekām. “Viņi domā, ka viņiem nekas nebūs. Protams, tā nebūs. Viņi ir brīdināti — gan Ārlietu ministrija, gan, domāju, arī citas iestādes, izmantojot slēgtus kanālus… Bezpilota lidaparāti jau masveidā lido caur Baltijas valstīm, tāpēc ir pienācis laiks tos notriekt tieši tur. Cik izdosies notriekt, tik notrieksim. Un kur tie nokritīs, tas mūs vairs neinteresē. Mūsu uzdevums ir aizsargāt savu teritoriju un savus cilvēkus. Bet kādi tur būs postījumi — tā ir viņu problēma, lai paši tiek galā.”

"Mēs pazinām to vīru, mēs braucām vienā mašīnā" - Endijs Marejs pirmoreiz atklāti runā par 9 gados pieredzēto apšaudi skolā