Runājot par vidi un tās nepiesārņošanu, būtu svarīgi palūkoties uz mūsu ieradumu krāt lietas, ko patiesībā neizmantojam, bet tās varbūt noderētu kādam citam. Asja stāsta, ka apzināta kārtība apkārt palīdz daudziem ieraudzīt svarīgo. Arī to, kā padarīt vieglāku dzīvošanu mūsu bērniem.

Kārtība mainīja attiecības ar bērniem

Asjai kārtība nozīmē arī glābiņu no emocionālas krīzes, kurā viņa nonākusi kovida laikā, un instrumentu, kas palīdz veidot labākas attiecības ar pašas bērniem. Ar pirmo bērnu viņa neesot sapratusi, cik liela loma ģimenes dinamikā ir mājokļa kārtībai. “Es biju cilvēks-haoss,” viņa atzīst. “Man ir maģistra grāds ceļu būvē. Tolaik strādāju, būvēju ceļus un ielas pēc uzzīmētiem plāniem, bet neiedomājos, kā tas viss ir saistīts ar pašas vidi, mājām. Nopietni par to aizdomājos pēc otrā bērniņa piedzimšanas, kad sāku pakāpeniski atbrīvoties no liekajām lietām. Efekts bija tik pārsteidzošs, sniedza tūlītēju emocionālu atvieglojumu. Tīrot vidi, attīrās arī prāts, mēs burtiski sakārtojam savu galvu. Arī bērni jūt, ja mājā valda skaidra sistēma un katrai lietai ir sava vieta. Bērns to uztver intuitīvi. Ja mana kārtība mājās mani atbalsta, tad uzreiz ir labākas attiecības ar bērnu. Protams, bērna istabā var valdīt savs haoss, bet tas nedrīkst pāriet uz kopīgajām telpām,” stāsta Asja, uzsverot, ka vecāki ir atbildīgi par kārtības izpratnes veidošanu bērnos.

Mazāk ir vairāk – ko tas nozīmē praksē

Viens no domugraudiem, ko Asja saruna uzsver, –mazāk ir vairāk. Runa neesot par askēzi vai pilnīgu atteikšanos no ikdienas lietām, bet vairāk par laiku un telpu. Tie ir divi resursi, kurus “aprij” lieku priekšmetu krāšana. “Jo mums ir mazāk lietu, kuras mums ir jāapkalpo, jo mums ir vairāk vietas telpā un vairāk laika hobijiem un attiecībām. Mums visu dienu nav jāapkalpo milzums lietu – jānomazgā, jānotīra, jānoliek vietā. Šis ir par to, vai mēs dzīvojam piebāztā mājā, pārpildītā telpā, vai tomēr ienākot varam uzelpot un veltīt savu enerģiju svarīgajam.”

Es neesmu savas lietas

Cilvēks ātri iedzīvojas liekās mantās. Asja iesaka regulāri veikt revīzijas savā namā. Tā var atrast lietas, kas sen nav lietotas vai nav vairs aktuālas, tāpēc var doties prom pie citiem. “Es zinu, kāds ir tas slogs, kad ir šīs nevajadzīgās lietas apkārt. Pirms gada likās, ka man to noteikti vajag, bet paiet gads, un saprotu, ka es pat vienu reizi neesmu lietojusi šo lietu!”

Revīzijas procesā Asja uzdod vienu konkrētu jautājumu, kas palīdz pieņemt lēmumu, – vai es to lietu vēlreiz nopirktu, ja man tās vairs nebūtu? Šis jautājums izgaismo reālo vērtību, ko priekšmetam piešķiram. “Tad uzreiz parādās dažādas šķautnes. Vai tiešām, ja man šīs lietas nebūtu, es tagad skrietu un uzreiz pirktu, lai man tā ir?” Regulāra mantu pārskatīšana ir process, kas trenē cilvēku, īpaši tos, kuriem atbrīvoties no kaut kā kļuvis emocionāli sarežģīti.

Asja skaidro, ka “mēs neesam mūsu lietas” un tajās nav mūsu identitātes. “Būsim godīgi, mēs nopērkam drēbes par dārgu naudu, un mums nereti tās vienkārši stāv skapī, jo ir žēl atdot citam. Taču mēs neesam tās lietas - mūsu dzīve turpinās arī bez tām.”

Kārtības eksperte velk paralēles ar attiecībām. Cilvēki mūsu dzīvē ienāk, kaut ko iedod un kādreiz aiziet; tā arī lietas savā laikā pilda savu funkciju un tad var doties tālāk. “Katrai lietai pienāk laiks, kad tai ir jāpazūd no mūsu dzīves. Mēs valdām pār lietām, un mums ir tiesības izvēlēties, kura paliek mūsu dzīvē un kura nepaliek.”

Sakārtota vide palīdz arī pasaulei

Runājot par vides aizsardzību un klimatu, ir viegli sajusties bezspēcīgam. Asja norāda, ka daudzas problēmas ir globālas, bet cilvēks tajās jūtas pavisam mazs. Kā kārtības un dzīves telpas sakārtošanas entuziaste viņa atgādina, ka lielās pārmaiņas sākas ar mazajiem ikdienas lēmumiem. Tas nozīmē apzināties, ko pērkam, ko paturam un ko atdodam tālāk. Kārtīga māja nav tikai estētika vai komforts, tā ir arī apzināta attieksme pret resursiem, patēriņu un pasauli, kurā dzīvos mūsu bērni un viņu bērni. “Es saprotu, ka esmu, iespējams, viena pati vai maza, maza daļiņa no tā visa, taču man iekšā ir šī vēlme darīt labu pasaulei - kaut vai caur to, ka es, cik ir manos spēkos un cik man ir tam enerģijas, tomēr dodu lietām otru dzīvi,” saka Asja.

Lietām jādod otra dzīve

Asja ir no septiņu bērnu ģimenes un labi zina, kā izskatās šauras, piekrauta māja. Viņas princips tagad ir nevis glabāt lietas bez mērķa, bet gan dot tām otru dzīvi. “Piemēram, apģērbu labā stāvoklī varam atdot vai pārdot tālāk. Drēbes, ko nepārdodam, varam atdot tekstila atkritumu punktos. Papīrs – papīra konteinerā vai kamīnā, stikls tam paredzētajā vietā. Iespējams, ir cilvēki, kas nevar atļauties aiziet uz veikalu un nopirkt jaunu lietu. Tas pats arī ar mēbelēm.” Kārtības speciāliste atceras savu pieredzi, kad iegādāties jaunas mēbeles nebija iespējama, un viņi otrreizējā tirgū atraduši to, kas vajadzīgs.

Turklāt Asja apzināti izvairās no masu tirgus. “Kādreiz man tā bija problēma, varēju visu savu algu atstāt veikalā par jaunu apģērbu. Tagad vairāk izvēlos vietējos zināmos zīmolus, jo kvalitatīva lieta kalpo ilgāk un nepiepilda māju ar ātri nolietotu produkciju.”

Rezultāts, ko Asja novērojusi savā ģimenē, ir iedrošinošs. “Pārdodot, atbrīvojoties no liekām lietām, mēs iemācījāmies nepirkt jaunas lietas. Tā noteikti ir arī finanšu pratība. Pandēmijas laikā, būdama bērna kopšanas atvaļinājumā, pārdevu nelietotās lietas un sakrāju pirmo drošības spilvenu, vēlāk pat aizbraucām ceļojumā. Tas nebija tāpēc, ka bija lieli ienākumi, bet gan šīs apzinātās izvēles dēļ.”

Daba – kārtības ekosistēma

Viens no Asjas mīļākajiem veidiem, kā skaidrot kārtības principus, – saskatot paralēles dabā. Viņa uzskata, ka procesi dabā nav tālu no mūsu ikdienas. “Piemēram, daba katru gadu atbrīvojas no lapām. Vienkārši tāpēc, ka tam ir pienācis laiks. Mums, cilvēkiem, arī būtu jāatbrīvojas no liekā, nevajadzīgā, lai nekas mūs nenoslogo un apkārt neuzkrājas liekas lietas. Vēl man patīk izmantot salīdzinājumu ar upi. Ūdens vienmēr izvēlas tecēt pa vieglāko ceļu, kur var plūst brīvi un nav lieku šķēršļu. Tas māca mums ieraudzīt, kur mūsu lietām ir viegli pieejama vieta. Mums nav tās jānoliek kaut kādā vietā, kur ir grūti piekļūt, atrast vai nolikt atpakaļ.”

Asja uzskata, ka nekārtības mājās rodas galvenokārt nevis slinkuma dēļ, bet gan no tā, ka lietu sistēma ir par sarežģītu un ka to novietošana atpakaļ ir apgrūtināta. Viņa min piemēru – ja kastei ir vāks, cilvēks bieži noliks lietu uz tā, nevis iekšā kastē. “Tad varbūt izvēlamies nelikt to kasti ar vāku, bet vienkārši kasti bez vāka, kur mūsu bērni arī var viegli ielikt mantas. Tas ir princips, ko es mācu arī saviem klientiem, – atrast veidus, kā lietu ir viegli paņemt un arī nolikt atpakaļ. Kārtībai mājās ir jābūt viegli īstenojamai.”

Zelta viduslīnija virtuvē

Virtuve ir vieta, kur kārtības principi iegūst īpaši praktisku nozīmi, jo tur lietas tiek izmantotas vairākas reizes dienā. Asja izmanto apzīmējumu “zelta viduslīnija”, raksturojot zonu vidukļa un krūšu līmenī, kas ir viegli sasniedzama bez stiepšanās. “Tur būtu jātur ikdienā visbiežāk lietojamās lietas – vai nu tie ir pārtikas produkti, vai krūzītes. Tās būtu jānovieto tā, lai nebūtu grūti paņemt katru reizi, kad ir nepieciešamība tās izmantot.” Lietas, kas tiek izmantotas retāk, piemēram, svētku trauki, lielās cepšanas formas, īpašās ierīces, var atrasties augstāk vai tālāk, kur piekļuve prasa lielāku piepūli. “Šī zelta viduslīnija darbojas ne tikai mājās – tā ir aktuāla arī darbnīcās, darba vietās. Visam ir jābūt tā sasniedzamam, lai tu tās lietas atkārtotai paņemšanai patērētu maksimāli maz laika.”

Sakārtota telpa ir ne tikai glīta, bet arī funkcionāla. “Sāc ar sevi un to, kas tev apkārt. Gudri dzīvojot, mēs nododam šo attieksmi arī bērniem, kuri mūs kopē. Tā ir kā maza pilīte, ko katrs var dot, u atbildīgi šķirojot atkritumus vai apzināti iepērkoties, vai gudri organizējot lietas savā namā. Mēs nezinām, cik ilgi mēs katrs te būsim, bet pēc mums dzīvos mūsu bērni. Un ko mēs viņiem atstāsim?”

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.

Kur pazūd mūsu bērni? Šobrīd policija meklē 20 bezvēsts prombūtnē esošos