Bērnu slimnīcas ārsti aicina jau šodien pārbaudīt, vai visi ģimenes locekļi ir vakcinēti un revakcinēti. Ja nav – tas jādara nekavējoties. Ja ir pirmie slimības simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, visām kontaktpersonām obligāta izolācija un testēšana.

Visi pagājušajā nedēļā Bērnu slimnīcā stacionētie bērni, kuri jau ir saslimuši ar difteriju, nebija vakcinēti. Šobrīd vēl nav iespējams pateikt, cik smagas sekas šī slimība atstās uz viņu veselību un turpmāko dzīvi, ja bērni izdzīvos.

"Paaugstinoties nevakcinēto īpatsvaram gan bērnu vecumā pēc pandēmijas, kad bērni vispār nav saņēmuši vakcīnas vecāku dažādo pārliecību dēļ, gan pieaugušo vidū, kad viņi aizmirsuši saņemt vai nolēmuši nesaņemt pēc 10 gadiem valsts apmaksāto vakcināciju, arī pie mums ir palielinājies pret bīstamajām infekcijām uzņēmīgo cilvēku skaits, un difterija ir atgriezusies. Infekcijas izraisītāji var būt ievesti ar ceļotājiem no citām zemēm vai cirkulējuši Latvijā, bet pagājušajā nedēļā tie diemžēl satikuši nevakcinētus cilvēkus. Saslimušie bērni jau ar pirmajiem simptomiem tomēr bija aizvesti gan uz bērnudārzu, gan un skolu, tāpēc ir liels risks, ka infekcija izplatījusies un saslimušo būs vairāk," skaidro Dace Zavadska, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja.

"Lai pasargātu no difterijas un citām bīstamām infekcijām pašus mazākos, jau vairākus gadus grūtniecēm pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu. Šī kombinētā vakcīna, kura ir efektīva un droša, ja topošās māmiņas to saņem katras grūtniecības laikā, spēj pasargāt viņas pašas un zīdaiņus pirmajos dzīves mēnešos, kamēr specifiskā imunitāte izveidojas no vakcīnām, ko saņem bērns. Diemžēl šogad Bērnu slimnīcā intensīvajā terapijā jau bijuši vairāki zīdaiņi ar garo klepu, kurus no smagas slimības gaitas varēja pasargāt tas, ka mamma grūtniecības laikā būtu saņēmuši valsts apmaksāto vakcīnu Viens zīdainis, kurš saslima ar garo klepu, ir miris. Vēl ļoti smagā stāvoklī bijuši bērni ar tuberkulozi un nevakcinēti bērni ar vējbakām. Vecāki un arī daudzi ārsti nav redzējuši, cik smaga var būt šo vakcīnregulējamo infekcijas slimību gaita, jo tās jau ilgu laiku, pateicoties efektīvajām vakcīnām, mūsu sabiedrībā nav cirkulējušas," turpina Dace Zavadska.

Atbilstoši vakcinācijas kalendāram – pirmās trīs vakcīnas devas (kombinētā vakcīnā) pret difteriju bērniem ir jāsaņem līdz 1 gada vecumam. Kombinētā DTaP-IPV-Hib-HB (difterija (D), stingumkrampji (T), garais klepus (aP), poliomielīts (P), b tipa Haemophilus influenzae infekcija (Hib), B hepatīts (HB)) vakcīna ir paredzēta primārai vakcinācijai un balstvakcinācijai zīdaiņiem un bērniem no 2 mēnešu vecuma. Primārajai vakcinācijai tiek nozīmētas trīs kombinētās vakcīnas devas ar vismaz 4 nedēļu starplaiku. Tad līdz 15 mēnešu vecumam jāsaņem 4. deva, 7 gadu vecumā – 5. deva, 14 gadu vecumā – 6. deva. Pēc 6. devas saņemšanas balstvakcināciju pret difteriju (kombinētā vakcīna pret difteriju un stingumkrampjiem) ikvienam veic ik pēc 10 gadiem visa mūža garumā.

Pilns vakcinācijas kalendārs pieejams šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/vakcinacija/imunizacijas-kalendars-rekomendeta-vakcinacija-berniem-un-pieaugusajiem

"Daudzi ārsti patiešām nav redzējuši, kādi dzīvē izskatās difterijas simptomi, tāpēc šobrīd visiem jāatceras, ka tā var būt difterija. Vecākiem jāzina, ka grūtības norīt un elpot var būt pirmie šīs slimības simptomi, kamēr sāpes kaklā bērns vai pieaugušais var nesajust. Ja slimības simptomi sākumā nav tik akūti un bērns netiek aizvests pie ārsta pirmajās trīs dienās, pat ievadot lielas specifiskā difterijas imūnglobulīna devas, dzīvību var neizdoties glābt. Ne velti tiek uzsvērts, ka šī ir nāvējoša infekcija. Smagas un arī paliekošas sekas difterija mēdz atstāt uz centrālo nervu sistēmu, nieru un sirds asinsvadu sistēmu. Tiem, kas ir vakcinēti un saskārušies ar infekcijas izraisītāju, atsevišķos gadījumos slimība var sākties, bet tā norit vieglā formā bez komplikācijām. Taču slimības sākumā visi saslimušie ir infekcijas izplatītāji. Ja šādā veidā infekcijas izraisītāji satiek nevakcinētus cilvēkus, sekas ir ļoti smagas vai letālas, jo difterijas baktērijas toksīni izplatās visās organisma sistēmās. Visneaizsargātākie un vissmagāk ar bīstamajām infekcijas slimībām dzīves pirmajos mēnešos slimo paši mazākie, tāpēc vēlreiz aicinām visas grūtnieces noteiktajā laikā saņemt kombinēto vakcīnu un pasargāt savu mazulīti," atgādina Gunta Laizāne, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas infekciju slimību profila virsārste.

Ja kāds zina, ka sakāries ar cilvēku, kurš saslimis ar difteriju vai ir tās nēsātājs, jāatceras, ka ilgstoša izolācija ir obligāta un var pasargāt apkārtējos, jo slimības inkubācijas periods ir līdz 10 dienām. Vairāk par difteriju Bērnu slimnīcas portālā veselapasaule.lv: https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/diagnoze/difterija

Latvijā reģistrēti vairāki savstarpēji saistīti saslimšanas gadījumi ar difteriju

Kas ir difterija? 

Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju (jo viņa organismā ir pietiekami daudz antivielu pret difterijas toksīnu), bet ir difterijas baktērijas nēsātājs. 

Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī, u.c. sabiedriskās vietās. 

Infekcijai ir arī ādas forma, kad cilvēks inficējas caur brūci, un šādus bojājumus ir grūtāk atpazīt. 

Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat līdz 10 dienām. Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgās pazīmes: 

vispārējs vārgums; 
temperatūras paaugstināšanās; 
kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības; 
uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli. Aplikums ir biezs, ādai līdzīgs, bāli pelēcīgā krāsā; 
maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana; 
iespējamas arī galvassāpes un apetītes zudums. 
Vienlaicīgi ar citām pazīmēm difterijas toksīns uzsūcas asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu. Tas iedarbojas toksiski uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu; skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju jeb nekrozi.

Ja cilvēkam tiek konstatētas jebkuras difterijai raksturīgās pazīmes, viņš nekavējoties ir jāievieto slimnīcā, jāizolē un jāuzsāk specifiskā ārstēšana. Ja novērojat difterijas pazīmes, nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu. Difterija tiek uzskatīta par apstiprinātu, kad laboratoriski tiek izdalīts tās izraisītājs.  

Visbiežāk var saslimt pret difteriju vispār nevakcinēti cilvēki, no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti bērni līdz 10 gadu vecumam; cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi. 

Ar difteriju var saslimt jebkurā gadalaikā, cilvēki slimo pat gada siltajos mēnešos. Tas izskaidrojams ar to, ka vasarā cilvēki biežāk dodas atvaļinājumā, satiekas cits ar citu. Tomēr visbiežāk ar difteriju slimo aukstajos gada mēnešos – ziemā, rudenī, pavasarī. 

Epidemioloģiskā situācija ar difteriju Eiropā

Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka no 2023. gada līdz 2024. gada 12. februārim Eiropā ziņots par 170 difterijas gadījumiem. Par gadījumiem ziņoja Vācija (117), Nīderlande (14), Beļģija (12), Čehija (7), Slovēnija (4), Norvēģija (4), Latvija (3), Zviedrija (3), Luksemburga (2), Slovākija (2) un Spānija (2). 130 gadījumus izraisīja Corynebacterium diphtheriae, bet pārējos 40 gadījumus izraisīja Corynebacterium ulcerans.2.

Kaspars Roga: “Lai tā kaislība vienreiz būtu izdzīvota”