“Kas Jauns Avīze” skaidro, kā uz to reaģē Latvija un tās sabiedrotie, kā iespējams pretdarboties krievu agresijai, lai mums nebūtu bailes kāpt lidmašīnā un lidot.

Saskaņā ar Zviedrijas un Baltijas valstu kopīgo paziņojumu, šā gada pirmajos četros mēnešos tika reģistrēti vairāk nekā 122 600 civilās aviācijas lidojumu traucējumi, kas veidoja vairāk nekā 27% no visiem lidojumiem reģionā. Dažos apgabalos, piemēram, arī Latvijas pierobežā, traucējumu skaits sasniedza pat 42%. Šie traucējumi būtiski ietekmē aviācijas drošību, jo tie rada nepareizas koordinātes, sistēmas kļūmes un maldinošu signālu sūtīšanu, kas var apdraudēt lidojumu drošību, īpaši mazākās lidostās. Kaut arī līdz šim nav notikušas traģiskas nelaimes, šie traucējumi turpina pieaugt un rada nopietnus draudus aviācijas infrastruktūrai.

Traucējumu izcelsme un tehnoloģija

Satelītnavigācijas traucējumus, kas galvenokārt tiek novēroti virs Baltijas gaisa telpas, ir iespējams izsekot līdz konkrētiem Krievijas reģioniem – Kaļiņingradai, Sanktpēterburgai, Smoļenskai un Rostovai. Zviedrijas varas iestādes apstiprinājušas, ka traucējumu avoti atrodas šajos rajonos, un, lai gan Krievija ir noraidījusi visas apsūdzības, tas nenozīmē, ka šie traucējumi tiek atstāti bez uzmanības.

Izlūkošanas dienesti ir noskaidrojuši, ka Krievija izmanto vairākas sarežģītas sistēmas, lai traucētu GPS un citus satelītnavigācijas signālus. Starp šīm sistēmām ir:

* R-330Zh “Zhitel” – mobilā sistēma, kas darbojas uz kravas automobiļa bāzes, izmantojot plašu frekvenču spektru, lai traucētu gan navigāciju, gan sakarus;

* “Krasukha-2/4” – spēcīgs radara un aviācijas sistēmu traucētājs, kura darbības rādiuss ir līdz 250–300 km;

* “Pole-21” – sistēma, kas traucē GPS, Galileo, GLONASS un BeiDou signālus, aizsargājot pret droniem;

* “Borisoglebsk-2” – daudzfunkcionāls komplekss, kas traucē komunikāciju un GPS signālus.

Šo sistēmu mērķis ir apgrūtināt lidojumu navigāciju un radīt problēmas citos transporta veidos, piemēram, jūras un sauszemes transportā, kā arī mobilajos sakaros.

Ietekme uz Latviju un Baltijas valstīm

Latvija ir viena no valstīm, kas visvairāk cieš no šiem traucējumiem, jo signālu traucējumi tiek reģistrēti regulāri. Šā gada augustā tika ziņots par 195 gadījumiem, kad tika konstatēti satelītnavigācijas traucējumi, ieskaitot gan signāla slāpēšanas gadījumus, gan maldus signālus, kas sniedz neprecīzus datus lidaparātu navigācijas sistēmām. Šādi traucējumi rada būtiskas problēmas aviācijas drošībā un palielina aviācijas personāla slodzi. Latvija, piemēram, Rīgas lidosta ir aprīkota ar attiecīgām sistēmām, lai nodrošinātu drošību un nepārtrauktu darbību, tomēr regulārie traucējumi rada papildu izaicinājumus.

Šīs problēmas nav tikai Latvijas, bet visas Baltijas valstu un pat plašāka reģiona jautājums. Krievijas izraisītie GPS traucējumi ietekmē arī citas valstis, piemēram, Zviedriju, Somiju, Igauniju un Lietuvu, radot nopietnus izaicinājumus aviācijas drošībai un infrastruktūrai visā Eiropā, “Kas Jauns Avīzei” norādīja Satiksmes ministrijā.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs Latvijas Radio izteicies: “No vienas puses, nevar teikt, ka tā būtu tieša lidojumu drošības apdraudējuma situācija. Taču, no otras puses, tendence ir pieaugoša. Un nākotnē tas var radīt drošības problēmas. Katrā ziņā - tas nav normāli, ka ir par vienu navigācijas sistēmu mazāk. Lielie gaisa kuģi ir aprīkoti ar klasiskajām navigācijas sistēmām, kas arī ir galvenās. GPS sistēma ir precīzāka, tāpēc to biežāk izmanto. Taču tās atteice nerada smagas sekas. Pirms jaunajām satelītnavigācijas sistēmām arī taču lidoja.”

Starptautiskā reakcija

Starptautiskās organizācijas un valstu valdības ir sākušas aktīvi reaģēt uz šiem traucējumiem. Latvija kopā ar Eiropas Savienības valstīm, Kanādu, Japānu un citām organizācijām, kas atbild par aviācijas drošību, ir vērsusies pie Starptautiskās Civilās Aviācijas organizācijas (ICAO) ar aicinājumu Krievijai nekavējoši izbeigt nelikumīgas darbības, kas ir pretrunā ar Starptautiskās civilās aviācijas drošības principiem.

Tāpat Latvija un Igaunija ir kopīgi parakstījušas vēstuli ICAO dalībvalstīm, aicinot tās neatbalstīt Krievijas ievēlēšanu ICAO Padomē, kas ir augstākā šīs organizācijas pārvaldes institūcija. Vēlēšanas notiks šā gada septembrī/oktobrī Kanādā.

Alternatīvas navigācijas sistēmas

Lai mazinātu atkarību no GPS, tiek izstrādātas alternatīvas navigācijas sistēmas. Pēdējais skaļākais incidents notika jūlija pēdējā dienā, kad Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas lidmašīna, kas tuvojās nolaišanās brīdim Bulgārijā, cieta no “traucētājiem”. Lidmašīnai nācās stundu riņķot virs lidostas līdz tā beidzot varēja nosēsties. Saistība šim incidentam ar Krievijas hibrīdkaru gan nav pierādīta, bet pēc tā NATO sākusi izstrādāt pastiprinātu sistēmu šādu GPS traucējumu novēršanai. Lai gan GPS traucējumi tieši neapdraud lidojumu drošību, tie var radīt problēmas mazākās lidostās un palielināt aviācijas personāla slodzi. Lieki teikt, ka Krievija noraida visas apsūdzības par GPS traucējumiem.

Jāatzīmē, ka satelītnavigācija būtiski atvieglo pilotu darbu, bet civilajā aviācijā tā tiek izmantota vienīgi kā atbalsta sistēma. Ņemot vērā regulāri notiekošos traucējumus mūsu reģionā, piloti ir īpaši informēti par rīcību šādos gadījumos, kā rezultātā primāri tiek izmantotas citas navigācijas sistēmas, kas garantē lidojumu drošumu. Arī Rīgas lidosta ir atbilstoši aprīkota, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību. Baltijas valstīs negadījumu ar būtiskām sekām Krievijas “gaisa kara” dēļ nav bijuši. Tomēr gaisa satiksmi tas mūsu reģionā ir ietekmējis. Tā pēc Latvijas Civilās aviācijas aģentūras ziņām divām lidmašīnām GPS traucējumu dēļ ir nācies nolaisties Igaunijā, Tartu lidostā.

Atklās Mākslinieku savienības izstādi "Rudens 2022. Karš ilgst gadu"