Pie jums esot ļoti garš pieraksts.

Tagad, kovida laikā, nav tik traki – mēnesis. Agrākajā dzīvē bija divi trīs mēneši. Bet tas nav normāli. Es pati tā negribētu gaidīt.

Pierakstās cilvēki ar dermatoloģiskām vai estētiskām problēmām?

Paldies Dievam, dažādi. Tā jau tāda liela tēma: kur es pati esmu virzījusies, un kādā virzienā klienti man likuši iet.

Kad es studēju, mēs visi mācījāmies par ārstiem, un vārds ‘estētika’ toreiz pat īsti nefigurēja, arī izpratne par to bija minimāla. Bet vienu esmu sapratusi skaidri: no sava ārsta grāda un medicīnas nekad neesmu gribējusi novirzīties. Un, ja man bijusi iespēja publiski runāt, vienmēr esmu uzsvērusi, ka tā estētiskā joma ir medicīna. Tā ir estētiskā medicīna. Nevis kosmetoloģija, kas ir pavisam cita joma. Tas, ko dara ārsti, ir medicīna, nevis kosmetoloģija. Tas jāsaprot ne tikai ārstiem, bet arī klientiem.

Ko klienti jums ir likuši darīt?

Pirms divdesmit gadiem šī joma vēl nebija ne komercializēta, ne medicinizēta. Es pati nesapratu, kurā virzienā dermatoloģijā vēlos padziļināti specializēties. Tikmēr klienti jau vēlējās ne tikai dermatoloģiskus jautājumus risināt, bet no viena speciālista un savas uzticības personas iegūt visu, ko šī nozare piedāvā. Ap gadiem trīsdesmit sapratu, ka arī man pašai estētiskā dermatoloģija ļoti patīk. Un jau vēlāk aptvēru, ka estētiskajā jomā ir tā – ja tu pats neesi tajā iekšā, ja tev tas nepatīk, ja nedzīvo ar to, tad nevari to pilnvērtīgi pasniegt arī savam klientam. Es ļoti daudzas nianses nezinātu, ja pati to visu nebūtu izbaudījusi uz sevis.

Jūsu sejas āda pieredzējusi visu, kas Latvijā estētiskajā medicīnā pieejams?

Jā, protams. Kā jau teicu, tā ir medicīna. Tas ir nopietni un var būt arī ļoti bīstami. Gluži tāpat kā citas medicīnas nozares. Ar blaknēm, ar drošības līmeņiem. Ir procedūras, kas var atstāt neizdzēšamas rētas un blaknes, var arī apdraudēt veselību. Kaut vai tās pašas injekcijas... Tas nav tik vienkārši.

Vai esat kādā plaši izmantotā metodē ar laiku tomēr vīlusies?

Zināmā mērā esmu cilvēciski, sievišķīgi, zinātniski vīlusies jebkurā no tehnoloģijām. Jo, nebeigšu atkārtot, tā ir medicīna, un medicīnā nekas nav simtprocentīgi, reizēm pat ne tuvu tam. Es cenšos vilties jau teorētiski, pirms daru. Pirms tuvojos cilvēkam ar šprici, man šis process jāiziet domās un jāsaprot, vai tiešām šī metode konkrētajam cilvēkam ir vajadzīga un būs laba, kā arī pietiekami droša un nenodarīs kaitējumu.

Un ir metodes, ko es tiešām neuzskatu par pietiekami drošām. Nevēlos tās veikt sev un neveicu arī citiem. Bet pieļauju, ka vienkārši neesmu par tām kaut ko uzzinājusi līdz galam, ja jau citi speciālisti tās veic un ja tās ir populāras. Jā, es pieļauju iespēju, ka vienkārši kaut ko nezinu un nesaprotu.

Piemēram, kura procedūra?

Metode, kas mani nepārliecina, ir tredliftings jeb ādas pacelšana ar diegu palīdzību. Iespējams, tāpēc, ka esmu nodarbojusies ar organisma morfoloģiju un zinātni un varu iztēloties, kādas nepārejošas sekas šai metodei var būt audu līmenī.

Ja dermatologs attālinās no medicīnisku problēmu pacientiem, viņa ārsta kvalifikācija ierūsē, zūd pieredze. Koncentrējoties tikai uz klientu estētiskajām vēlmēm, var aizmirst pajautāt, vai klients vakar, piemēram, nav bijis uz kovidvakcīnu, vai pirms pāris dienām viņam nav bijušas stipras iesnas. Varbūt viņš ir sadzēries kādas tabletes vai ļoti novājējis. Vai vienkārši tā ir sieviete 45–55 gadu vecumā, premenopauzes periodā, un viņai ir simt un viena pārmaiņa organismā.

Tas viss var atstāt milzīgu iespaidu, un procedūra var būt neefektīva vai izraisīt blaknes. Visi iesaistītie neapmierināti, un beigās speciālists vēl nosaka: “Jums vispār bija jāiet pie terapeita!” Bet tu taču esi ārsts, tev ir jājautā! Ko tad klients zina stāstīt, viņš vienkārši ir atnācis krunku sašpricēt! Un viņam liekas, ka visas šīs lietas uz to krunkas špricēšanu vispār neattiecas. Bet tā nav.

Riskēšu jautāt – cik jums gadu?

Man tūlīt būs 48. Sievietes, kas nāk pie manis gadu desmitiem, dažreiz mēdz pajautāt: “Vai tik vecas kā es vēl nāk pie tevis?” Bet man ir klientes, kurām ir 80 gadu! Un vispār tagad taču oficiāli pieņemts, ka cilvēku, kuram vēl nav 70, nav ētiski saukt par vecu.

Manu profesionālo izvēli laikam netieši noteica arī mamma. Viņa padomju laikā izmantoja visas skaistumkopšanas metodes, kādas vien tolaik bija pieejamas. Neatceros nevienu reizi, kad mamma būtu izgājusi no mājas nelakotiem nagiem vai nesakoptiem matiem. Nevienu reizi! Un man arī neļāva nevīžīgai no mājām iziet. Tā nu tagad varētu teikt, ka neesmu viņu pievīlusi – izmantoju tiešām daudzas pieejamās metodes.

Un kādas procedūras izvēlas kundzes ap astoņdesmit?

Arī 80 gados ir iespējams droši un pietiekami efektīvi piemērot gandrīz visas tehnoloģijas. Divām galvenajām – lāzeriem un injekcijām – ir ļoti daudz apakšgrupu. Vārds ‘lāzers’ ietver sevī milzu iespējas. Un tāpat vārds ‘injekcijas’. Protams, ir procedūras, kas 80 gados vairs nederēs tīri fizioloģiski. Bet tieši tāpat ir ar trīsdesmitgadīgajām un četrdesmitgadīgajām – vēl nederēs vai vairs nederēs.

Jūs, skatoties cilvēka sejā, uzreiz redzat, kas ar to ir darīts?

Visbiežāk, jā. Bet tā smalkā lieta, kas man ļoti patīk un kā būtu jābūt, ir tā, ka metodi nevar noteikt. Kad skaties un neredzi, ar kādu metodi un vai vispār kas darīts, bet vizuālā harmonija ir sasniegta.

Vai iespējams vecumā 50+ labi izskatīties, kopjot sejas ādu tikai mājas apstākļos?

Jā, ir iespējams.

Un kuras ir tās laimīgās?

Tās, kurām ir citāda ģenētika nekā tām, kurām ar minimālo programmu neizdosies izskatīties lieliski. Ģenētiku mēs vēl nemākam kontrolēt. Par laimi vai nelaimi. Un mūsu ģenētiskās tendences aktivizējas brīdī, kad tas bioloģiski paredzēts.

Sievietēm diemžēl 45–55 gadi ir vecums, kad ieprogrammētās novecošanas tendences sāk ļoti izpausties. Kāds kāršu komplekts startā iedalīts, ar tādu, neko nedarot, 50 gados cilvēks arī attopas.

Bet man tiešām ir klientes, kuras pie manis pirmo reizi atnāk ap tiem 50 un līdz tam ar savu sejas ādu neko nav darījušas. Un dažreiz viņas izskatās nebūt ne sliktāk vai pat labāk par tām, kas godprātīgi un intensīvi darījušas visu, kas viņām rekomendēts.

Te nu mums jārunā par epiģenētiku. Tas nozīmē, ka patlaban apkārtējā vide un mūsu dzīvesveids jau spēj mainīt mums iedalīto kāršu kavu jeb gēnus.

Pārtika, stress?

Un dažādi starojumi, kaitīgie arodfaktori un, protams, mūsu dzīvesveids un izvēle izmantot dažādus pakalpojumus tajā pašā estētikā vai spa. Dzīves laikā mēs tiekam pakļauti īslaicīgai un ilgstošai ārējo faktoru ietekmei, un nevar zināt, kas var nostrādāt epiģenētiski. Uz vienu iedarbojas, uz citu ne. Bet mums katram ir šis apslēptais Ahilleja papēdis. Vienā brīdī visi šie faktori saslēdzas, un var sekot klīniskā izpausme.

Pārsteidzoši ir pētījumi atopiskā dermatīta un alerģiju sakarā. Mēs bijām pieraduši domāt, ka tās tādas bērnu un jauniešu problēmas, bet alerģiskās reakcijas pirmo reizi mūžā var izpausties pēc 50 gadu vecuma. Tā var būt epiģenētika, kas iedarbojusies un mainījusi organisma atbildes reakciju. Un tad ir šie klienti ar stāstu: “Bet, dakter, man taču nekad mūžā nekādas alerģijas nav bijušas!” Pēkšņi ir.

Kas jūsu kosmētikas plauktiņā ir? Pie kā esat stabili apstājusies?

Es neapstājos! (Smejas.) Man visu laiku ir jāizmēģina. Esmu kā filtrs, kas laiž visu caur sevi. Klientēm gan nebeidzu atgādināt: nevajag darīt to, ko dara draudzene! Bet es izmēģinu teju visu. Man ir ļoti daudz līdzekļu, ko ikdienā lietoju, un manai ādai tas der. Dzelžaini turos pie dažiem zinātniski pierādītiem principiem. Bet pārējo pieaudzēju atkarībā no garastāvokļa un iespējām.

Kad man bija 29 gadi, sākās botoksa ēra. Pieredzes nebija nekādas. Pat nevarēja būt. Biju izdomājusi, ka man pierē ir vertikālā krunka un cīņā ar to jāizmēģina botokss. Aizgāju pie kolēģa un lūdzu, lai man iešpricē pierē. Bet viņš man saka: “Tev taču krunkas ir ap acīm, nevis grumba pierē!” Man norādīja uz problēmu, ko pati nemaz nesaskatīju.

Bet runājot par maniem ādas kopšanas paradumiem... Stimulētā ādas tīrīšana jeb pīlingi, ādas nolobīšana – to daru regulāri. Botokss vairāk tomēr ir jaunu cilvēku preventīva procedūra, lai aizkavētu, nevis jau likvidētu dziļas mīmikas grumbas, kas iesēdušās. Bet, jā, botokss ir bijis mans stūrakmens no 29 gadu vecuma līdz šim brīdim. Un trešais – es cenšos vismaz trīs četras reizes gadā izmantot stimulējošās metodes, kas liek ādai strādāt, – lāzerus, reģeneratīvos materiālus.

Protams, man viegli runāt, jo es pati to visu varu izdarīt. Precīzāk – es varu sev veikt ap 90% procedūru, atlikušos 10% lūdzu kolēģiem. Vispār man plānā ir daudz vairāk izmantot kolēģu pakalpojumus. Kaut vai savai labsajūtai. Līdz šim diemžēl tam nav bijis laika, bet esmu noskaņota to mainīt uz labo pusi un vairāk rūpēties par sevi. Ļaut sev labsajūtā relaksēties, piemēram, arī kādā ķermeņa procedūrā.

Mājās man noteikti ir retinols. Neesmu atradusi nevienu efektīvāku līdzekli, kas stimulētu ādas mehānismus. Vienalga, kādā noguruma fāzē vai sezonā esmu, retinols būs tas, ko es kaut vai pēdējiem spēkiem vakarā uzlikšu uz sejas. Visa aktīvā kosmētika pārsvarā ir paredzēta vakaram.

Es nesauļojos. Eju saulē, cik gribu, bet speciāli nekad nesauļojos. Nu, un viss pārējais jau ir aura: noskaņojums, tendences, kādi produkti man iedoti testēšanai, kas mani interesē.

Retinols tīrā veidā vai krēmā?

Produkti ir dažādi, bet Latvijā varētu būt sarežģīti ieiet veikalā un nopirkt retinola produktus. Var pēc receptes uztaisīt Saules aptiekā. Bet mūsdienās jau visvieglāk ir pasūtīt. Mans hobijs ir izmēģināt dažāda veida A vitamīna bioķīmiskās formas un to efektivitāti.

Atgādiniet, lūdzu, vēlreiz, ko dara retinols!

Retinols veic virkni labu darbu. Piemēram, ārstē problemātisku ādu: pinnes, akni, mazina taukošanos. Bet, manipulējot ar retinola koncentrāciju un bāzēm, var panākt arī lielisku anti-age efektu. Tas nozīmē, ka retinols stimulē šūnu atjaunošanos un kolagēna jeb elastīgo audu masas veidošanos. Principā retinols ir kā tāds Dziesmusvētku galvenais diriģents. Var nodiriģēt faktiski visas svarīgās dziesmas.

Savā būtībā esmu ļoti atbildīga un precīza, to man arī mamma iemācīja. Lielāko daļu dzīves gan kā profesionāle, gan kā sieviete ievēroju principu, ka vielas, kas var radīt nelabvēlīgas reakcijas – smaržvielas, krāsvielas –, nav vajadzīgas. Ka tās ir tikai labsajūtas radīšanai. Bet tagad esmu nonākusi līdz atziņai, ka labsajūta arī ir ļoti vajadzīga. Un tagad es izvēlos krēmus arī pēc smaržas, kas man patīk.

Klientiem par ikdienas kosmētikas izvēli saku: lietojiet to, kas jums patīk! Galvenais ir ādas labsajūta. Ja āda jūtas labi pēc krēma uzklāšanas, ja tā jūtas labi, pamostoties no rīta, ar prieku lietojiet to! No savas puses papildus rekomendēju kādu līdzekli, kas ir mērķtiecīgam efektam. Vienīgais kritērijs – lai āda jūtas un arī izskatās labi. Man ir klientes, kas mājās lieto pavisam vienkāršus krēmus, jo viņām patīk. Visbiežāk tās ir sievietes, kas izmēģinājušas visu, taču neredz atšķirību. Viņas iegulda laiku un līdzekļus procedūrās, bet mājās lieto vienkāršu kosmētiku. Labi, ka mums ir izvēle.

Kancerogēni, parabēni – tas viss ir biznesa daļa, tie mēdz būt pārspīlējumi, jo, pat gadiem lietojot krēmu ar parabēniem, kaitējums ir būtiski mazāks, nekā katru dienu ēdot neveselīgu pārtiku. Nerunājot jau nemaz par sēdēšanu saulē vai smēķēšanu, vai alkohola lietošanu lielās devās.

Par ikdienas sejas ādas kopšanu runājot, svarīgi pareizi izdarīt mājasdarbus. Tad arī estētiskās procedūras sniedz daudz lielāku gandarījumu un efektu. Ir liela kļūda domāt, ka pietiks aizšpricēt deguna un mutes rievu un jutīsieties, izskatīsieties labāk. Tik vienkārši nekas nenotiek. Ir jāsakārto virkne citu lietu dzīvē, tas pats dzīvesveids, negatīvās veselības ievirzes. Taču to saprot tikai dzīves laikā. Man ļoti patīk tendence, ko tagad redzu, – jaunieši domā preventīvi. Pārsvarā cilvēki vecumā līdz 30 ir ļoti saprātīgi. Daudz saprātīgāki nekā viņu vecāki.

Ko viņi dara?

Interesējas no pareizās puses. Kā pareizi ēst? Ko likt vai nelikt uz sejas? Kādas procedūras iedarbosies preventīvi un aizkavēs nevēlamas parādības uz ādas? Viņi par to visu domā jau laikus. Bet kā domā viņu vecāki? Vai nav par ātru! Un tad 50 gadu vecumā attopas ar nesaprotamiem ādas veidojumiem, ekzēmām, spogulī nepatīk skatīties, un vairs netiek galā. Tad procedūru atlikšana novedusi jau līdz medicīniskām, nevis tikai estētiskām problēmām. Sieviete visu mūžu sauļojusies, smēķējusi, gājusi uz solāriju, nu viņai iestājusies menopauze, un viņa pāris nedēļās burtiski sabrūk. Un tikai tad viņa domā – nu beidzot ir īstais brīdis nopietnākām sejas kopšanas procedūrām! Bet jaunā paaudze domā preventīvi, un tā ir ļoti laba tendence.

Kā palīdzēt saviem pumpainajiem pusaudžiem?

Pumpas sākas un beidzas. Vai arī diemžēl nebeidzas… Bet tagad pusaudži bieži vien paši atnāk pie dermatologa. Un mēs varam salikt viņos pareizos failus. Pat ja tajā brīdī tas nenostrādā, gan jau kādreiz fails atvērsies. Mūsu uzdevums ir iedot viņiem informāciju un arī iespējas. Gan pienāks brīdis, kad viņi to izvilks no savas atmiņas.

To es arī, starp citu, tikai nesen sapratu – ja gribi bērnu izaudzināt par pašapzinīgu un empātisku cilvēku, tev viņam jādod brīvība. Maksimāli daudz ar viņu jārunā, bet arī jāļauj viņam dzīvot savu dzīvi.

Mans jaunākais puika, tikko sāka runāt, teica: “Jūs man neļaujat savu dzīvi dzīvot!” Uzreiz pateica, lai mums top skaidrs. Lielais dēls nekad neko tādu neatļautos pateikt, viņš ir introverts, bet tieši viņam es ļoti ļauju to savu dzīvi dzīvot.

Jūsu darba laiks ir no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā?

(Nopūšas.) Bija tāds laiks. Ilgi bija. Bet es pietiekami laikus sapratu, ka tā vairs negribu un nevaru strādāt. Kad esam jauni profesionāļi, mums tas ir jādara, jo mums ir enerģija, spēks, mēs gribam un varam daudz strādāt, bet kaut kādā brīdī ir jāapzinās arī savas fizioloģiskās spējas. Tagad vienu dienu nedēļā paņemu pilnīgi brīvu. Man jau atkal jāatkārtojas, bet tikai nesen sapratu, ka bez dermatoloģijas ir vēl cita dzīve. Un sapratu, ka tiešām neesmu neko daudz darījusi vai redzējusi ārpus sava darba. Jo man nenormāli patīk mans darbs. Tomēr tas lielais temps bija jānomet.

Bet man joprojām nav hobiju. Brīvais laiks paiet bērniem un viņu hobijiem. Kā jau atbildīgs cilvēks, es ļoti atbildīgi visu savu brīvo laiku devu bērniem. Ko man tagad gribētos? Lasīt grāmatas, spēlēt klavieres un iet uz dejām. Bērnībā un jaunībā daudz lasīju, tagad gribētos darīt tāpat. Un nebūšu oriģināla – man ir dārzs un ļoti patīk tajā darboties.

Tomēr atkal par ādu. Kādas tad mums te, Latvijā, ir sejas ādas?

Ziemeļnieku smagums mums ir. Katrai etniskajai grupai ir savas īpatnības. Ja mēs tā vienkāršojam, ir fotonovecošanas tipāžs, kad āda vairāk cieš no ultravioletās radiācijas un noveco redzamie slāņi, cilvēks sačokurojas un kļūst par tādu sažuvušu ābolīti, viņam ir daudz krunciņu, pigmentu, raupja ādas virskārta. Tādas ādas ir dienvidniekiem. Arī mums gadās tādi tipāži, bet dominējošā šeit ir tā saucamā deformējošā novecošanās. Vienkārši sakot, mīkstie audi vairs neturas pie kauliem. Saites izstiepjas kā vecas gumijas, un seja vienkārši nogāžas uz leju. Mainās sejas kontūra, proporcijas pa stāviem. Krunku nav daudz, bet tās ir ļoti dziļas un deformējošas.

Kādas metodes palīdz?

Tur jau tik ar lielgabalu jāšauj! Palīdz tehnoloģiju kombinācijas un regularitāte. Pie deformējošā tipāža visefektīvākā ir sejas ķirurģiska pacelšana. Un augstas enerģijas tehnoloģijas: lāzeri, radiofrekvence, ultraskaņa. Metodes, kas iedarbojas pietiekami dziļi, auksti vai karsti, tiek līdz dziļajiem, mīkstajiem audiem. Bet šādu metožu nav nemaz tik daudz. Un tām ir jau cita riska pakāpe nekā virspusējām metodēm. Tas ir plauktiņš, kas ļoti pietuvojas plastiskajai ķirurģijai.

Ja mēs gribam atjaunot sejas kontūru, kas ir jau būtiski noslīdējusi, mums jārēķinās, ka mazs efekts ir liels efekts. Un jāsaprot, ka viena metode, kas uz mums labi nostrādāja 40 gadu vecumā, saglabājot efektu vairākus gadus, 50 gadu vecumā var vairs vispār nedarboties. Novecošana pilina katru dienu, tas krāns bojājas un pil arvien ātrāk un ātrāk. Pēc 50 gadiem vispār visu laiku tek. To vairs nevar salabot ar to pašu mazo skrūvgriezīti, ko izmantojām pirms tam. Te jau vajag kasti ar instrumentiem. Bet jaunu krānu uzlikt arī nevaram, ir vien jāremontē vecais.

Šausmas!

Šausmas, jā.

Jūsu draudzenes visas ir ar labu, koptu ādu?

Draugus jau mēs parasti izvēlamies līdzīgi domājošus. Bet ne tāpēc mēs esam draudzenes, ka āda kopta. Tur āda spēlē mazāku lomu nekā cilvēciskas kvalitātes. Nesen man viena kliente tā arī pateica: “Visi normāli cilvēki taču rūpējas par sevi!” Un patiesībā tā arī ir. Nešķirojot arī pēc dzimumiem. Vīrieši tāpat nāk uz botulīnterapiju, jo grib labi izskatīties. Un arī man kā sievietei vienmēr ir patikuši kopti vīrieši. Pienāk vecums, kad nepietiek tikai ieiet dušā un uzvilkt baltu kreklu.

Kādi trendi patlaban ir pasaulē?

Viens no trendiem, kas man patīk – sabalansēts dabiskais efekts. Tur ir piesaistīta visa estētiskā medicīna, bet par izejas punktu ņemot dabiskuma standartus. Par visu augstāk liekot drošību un personalizētu pieeju.

Dabiskais skaistums neizslēdz ķirurģisku iejaukšanos?

Dabiskais skaistums nozīmē, ka tu ar savu iejaukšanos harmonizē, atjauno, papildini vai stabilizē; ja citādi nevar, tad ķirurģiski. Neviens taču neuzskata, ka sašļucis cilvēks ir dabiski skaists. Viņš varbūt ir dabisks, bet bieži vien nav arī vesels. Novecošana nav veselīgs process. Tāpēc arī anti-aging pasākumi pirmām kārtām nozīmē rūpes par veselību.

Ir trendi, kas nāk un iet. Patlaban tāds trends, kas pārņēmis visu pasauli un arī Latviju, ir Russian style – ļoti pārspīlēts izskats. Kad savas vēlmes tik ļoti izpildām, ka tas ir nepārprotami, uzkrītoši redzams. Viss ir XXXL. Viss ir pārspīlēts un uzreiz redzams, kā un cik iešpricēts, lāzerēts, nostiepts un pievilkts. Un es neteiktu, ka šajā trendā trūktu klientu. Netrūkst.

Nākamais virziens, kas noteikti turpināsies un būs ilgtspējīgs, ir smart devices. Gudrās mājas ierīces, aplikācijas viedierīcēs, ko izmantot ādas uzlabošanai. Lāzeri, gaismas terapijas, ultraskaņa, ko droši varam lietot arī mājas apstākļos. Covid-19 laiks bija īpaši labvēlīgs šai industrijai. Tagad ir jau gana daudz šo ierīču, ar ko mājās veikt kosmētiskās procedūras. Viens no spilgtākajiem piemēriem – Led gaismas maskas. Stimulē kolagēnu, ādas dzīšanu, atjaunošanos. No šīm mājas ierīcēm efekts varbūt nebūs uzreiz vai parīt, bet lēnām tas summējas, un pēc pusgada lielāks vai mazāks efekts būs.

Ko labu var dabūt bez maksas?

Bez maksas var nesauļoties un nesmēķēt. Par smēķēšanu var runāt, cik grib, bet smēķētāji vienalga turpina. Tagad vēl tās jaunās smēķēšanas iekārtas parādījušās, visādi salti, un cilvēki tic, ka tas ir kas mazāk kaitīgs. Bet tur tiešām nav pat vērts runāt. Viena kliente man tā arī pateica: “Dakter, atstājiet man vismaz vienu kaitīgo ieradumu…”

Un ar laiku ādai ļoti svarīgs kļūst pilnvērtīgs miegs.

Kas jums darbā visvairāk patīk?

Ilgtermiņa kontakts, kas izveidojas ar cilvēkiem. Daudzi klienti man jau ir gluži vai draugi. Es eju vienkāršu ceļu: izturos pret klientiem tā, kā gribētu, lai izturas pret mani, – esmu godīga un atklāta. Cilvēki vienmēr novērtē godīgumu. Un vēl man patīk, ka esmu sasniegusi to iespēju, kad varu atļauties nepiedāvāt klientiem to, ko viņiem nevajag.

Santa Meikulāne: "Pēc gadiem 40 mani vairs vispār neuztrauc novecošana"