Premjere atgādināja, ka valdība jau pērnā gada izskaņā deva mandātu Kultūras ministrijai (KM) vērtēt un risināt situāciju saistībā ar "Gora" pārvaldību. Viņasprāt, pēkšņā vadības nomaiņa neliecina, ka ar koncertzāles pārvaldību viss būtu vislabākajā kārtībā.

Valdības vadītāja uzskata, ka pārņemt iestādi valsts īpašumā būtu vienkāršākais ceļš, bet vienlaikus ir jāvērtē, ko pašvaldība ir izdarījusi koncertzāles attīstībā un vai tās veiktās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības ir bijušas pilnvērtīgas un vērstas uz nacionālo vērtību sargāšanu un popularizēšanu.

Siliņa prognozē, ka "Gora" turpmākās pārvaldības jautājumā KM un valdība piedāvās dažādus scenārijus, vispirms ļaujot pašvaldībai labprātīgi vienoties par kādu no tiem. "Mēs esam gatavības pilni, bet mēs arī vēlamies, lai pašvaldība uzņemas atbildību, lai nav tā, ka pašvaldība vienkārši atsakās no atbildības un tad valsts risina visas neatrisinātās pašvaldības problēmas. Mēs esam arī to izrunājuši, un tur rīcība būs," solīja Ministru prezidente.

Kā ziņots, KM līdz janvāra beigām ir jāizstrādā informatīvais ziņojums par pārrunu rezultātiem ar Rēzeknes pašvaldību un izvērtētiem iespējamiem risinājumiem "Austrumlatvijas koncertzāles" jeb "Gora" jautājumā, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes aģentūrai LETA teica kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Ministre norādīja, ka pirmdien koalīcijas partnerus informējusi par līdzšinējām sarunām ar Rēzeknes pašvaldību, tostarp, kā veicies ar informācijas iegūšanu.

"Šis ir tas brīdis, kad vērtējam arī to, kā stiprināt valsts līdzdalību pārvaldības modelī," pauda Lāce. Viņa uzsvēra, ka "Goram" esot nozīmīga loma sabiedrības noturības veicināšanā un iekšējā drošībā.

"Labas pārvaldības principi ir ļoti nozīmīgi, un nevar būt ne runas par iejaukšanos saturā. Tas ir par to, lai risinājumi būtu ilgtspējīgi un nodrošinātu kultūras pieejamību iedzīvotājiem," sacīja Lāce.

Viņa norādīja, ka šobrīd KM piedāvās Rēzeknes pašvaldībai vairākus scenārijus par iespējamu sadarbību, un tad lūkos, ko pašvaldība atbildēs uz piedāvājumu.

"Tā varētu būt gan kopīga atbildības uzņemšanās, kopīga līdzdalība kapitālsabiedrībā, gan arī citi scenāriji," pauda Lāce, norādot, ka KM, kā arī koalīcija esot gatava turpināt šo sarunu.

Atbildot uz jautājumu par valsts iesaisti, to, kādas konkrētas valsts iesaistes formas šobrīd tiek vērtētas, piemēram, vai tā ir īpašuma pārņemšana, līdzfinansējums vai pārvaldības maiņa, Lāce norādīja, ka informatīvajā ziņojumā jāizvērtē visi šie scenāriji, jāapskata, kādi katrā no situācijām ir ieguvumi un riski, kas arī tikšot darīts.

"Ļoti svarīgi, ka dialogs ar pašvaldību notiek, ka informācija tiek sniegta savlaicīgi, ka ir skaidrība no pašvaldības puses, kas ir vēlamie un iecerētie risinājumi, jo līdz šim ir izskanējuši ļoti daudz varianti, un tie mainās pa dienām," pauda Lāce, piebilstot, ka tādēļ skaidra atbilde uz KM piedāvātajiem scenārijiem, viņasprāt, palīdzēs virzīties uz priekšu.

Atbildot uz jautājumu, vai KM ir iepazinusies ar pilnu "Gora" auditu un kādas problēmas šis audits uzrāda, Lāce norādīja, ka KM šo auditu saņēmusi pagājušajā otrdienā, un KM un viņa pati ar to ir detalizēti iepazinusies.

Lāce atzina, ka audits parādot, ka pašvaldība faktiski līdz šim neesot noteikusi specifiskus rādītājus, pēc kā vērtēs, vai kapitālsabiedrība strādā veiksmīgi vai nē. Tāpat auditā esot vairāki elementi, kas saistīti ar grāmatvedības, tehniskām lietām. "Taču atslēga ir tieši šī uzdevumu un sasniedzamo rādītāju noteikšana, un tas ir tiešs pašvaldības kā kapitāldaļu turētāja uzdevums," teica ministre.

Jau ziņots, ka pēc "Austrumlatvijas koncertzālē" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) iepriekš medijiem apgalvoja, ka tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar "Austrumlatvijas koncertzāli" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi. Variants par "Gora" nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts.

Taču pašvaldība esot gatava runāta arī ar KM par "Gora" nodošanu valstij. Bartaševičs uzskata, ka pareizi būtu valstij pārņemt objektu īpašumā. "Rēzeknes pilsēta ir gatava maksāt kredītus," apgalvoja mērs, precīzi nenosaucot, kāds ir atlikušais maksājumu apjoms, minot, ka tas varētu būt trīs līdz četri miljoni eiro.

"Tas nav mūsu mērķis nodot valstij, bet tas ir mūsu piedāvājums, ja viņi uzskata, ka mēs kā pašvaldība nevaram nodrošināt ar pareizu saturu vai pareizu apsaimniekošanu," sacīja Bartaševičs.

30. decembrī pašvaldība arī nolēma atlaist "Gora" vadītāju Diānu Zirniņu. Pašvaldībā apgalvo, ka gan pašvaldībai, gan pašam uzņēmumam pašreizējos finanšu apstākļos uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai nepieciešama vadības pieeja ar izteiktāku fokusu uz finanšu kontroli, budžeta plānošanu, risku vadību un uz biznesa analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, "tādējādi nodrošinot "Gora" pastāvēšanu ilgtermiņā, pasākumu augstu māksliniecisko kvalitāti un kultūras pakalpojumu pieejamību Rēzeknes iedzīvotājiem un viesiem".

Savukārt valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.

Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.

Māksliniece Katrīna Neiburga: "Agrāk es ļoti daudz dzīvoju mammai"