Kā vasarā mainās cilvēka fizioloģiskās vajadzības salīdzinājumā ar rudeni, ziemu, pavasari? Vai ārstniecības augiem šajā laikā ir cita loma?

Vasarā cilvēka fizioloģiskās vajadzības būtiski atšķiras no rudens, ziemas un pat pavasara, galvenokārt gaismas un saules ietekmes dēļ. Ziemā dominē tumsa (līdz pat 11–15 stundām diennaktī), bet vasarā gaismas periods sasniedz ap 15 stundām, un tas liek organismam pārkārtot savus bioritmus.

Saules gaisma stimulē centrālo nervu sistēmu – cilvēks kļūst modrāks, aktīvāks, vairāk kustas un ir rosīgāks. Līdz ar to pieaug arī organisma vajadzība pēc uzturvielām, vitamīniem un kvalitatīvas pārtikas. Paldies Dievam, daba to arī dod.

Šajā ziņā tā darbojas pārsteidzoši saskaņoti ar cilvēka fizioloģiskajām vajadzībām – pavasarī un vasarā, kad organismam pieaug nepieciešamība pēc vitamīniem un bioloģiski aktīvām vielām, sākas zaļumu sezona. Tieši tad pieejami svaigi ārstniecības augi, zaļie lociņi un dažādas savvaļas zālītes, kas ir īpaši bagātas ar bioloģiski aktīvām vielām. Un, lai arī žāvēti augi saglabā ārstnieciskās īpašības vairākus gadus, svaigu augu iedarbība ir izteikti spēcīgāka.

Būtiska loma vasarā ir arī saules ietekmei uz hormonālo sistēmu. Saules gaisma veicina melatonīna regulāciju, kas uzlabo miega kvalitāti.

Lai gan dienas ir garas, cilvēkiem, kuri pietiekami uzturas ārā, vasarā retāk novēro miega traucējumus nekā ziemā. Lai gan varētu šķist, ka ziemā cilvēkam būtu jāguļ kā lācim ziemas miegā, realitātē tieši šajā periodā bezmiegs ir biežāk sastopams.

Tāpat UV starojuma ietekmē organismā veidojas D vitamīns, kas uzkrājas un nodrošina rezerves diviem trim mēnešiem. Nav tā, ka šodien tas ir un rīt nav.

Runājot par ārstniecības augiem, vasarā to loma kļūst īpaši nozīmīga – tie nav tikai profilaktisks līdzeklis, bet arī aktīvs organisma līdzsvara uzturētājs. Tiek uzskatīts, ka ārstniecības augu derīguma termiņš ir divi trīs gadi, saknītēm – līdz pat pieciem gadiem.

Šobrīd ziedošās gaiļbiksītes var izmantot gan elpceļu veselības uzlabošanai, gan sirds stiprināšanai – tās veicina atkrēpošanu, paplašina asinsvadus, tādējādi atbalstot sirds un asinsvadu sistēmu, nedaudz samazinot asinsspiedienu un stabilizējot sirdsdarbības ritmu. Iesaku ievākt un lietot arī svaigā veidā: nedaudz sasmalcināt, lai veicinātu aktīvo vielu izdalīšanos, pārliet ar karstu ūdeni un lietot kā uzlējumu.

Tāpat vilkābeles ziedi ir klasisks līdzeklis sirds ritma traucējumu gadījumos. Tā var būt noderīga arī cilvēkiem ar mirdzaritmiju, tāpēc ziedēšanas laikā ieteicams ievākt ziedus – gan lietošanai svaigā veidā, gan žāvēšanai un lietošanai vēlākam laikam.

Mirdzaritmija ir nopietns veselības traucējums ar paaugstinātu trombu veidošanās risku, tādēļ ārstniecības augi nekādā gadījumā neaizstāj ārsta nozīmēto terapiju. Vilkābeles tēju vai uzlējumu šādos gadījumos var lietot tikai kā papildu līdzekli, konsultējoties ar speciālistu.

Es neaicinu pārtraukt lietot zāles, īpaši nopietnu diagnožu gadījumā, piemēram, sirds aritmiju ārstēšanā. Taču ārstniecības augi kā papildterapija var sniegt būtisku atbalstu organismam, palīdzot uzlabot pašsajūtu un stabilizējot veselības stāvokli.

Kā jūs vērtējat zinātnisko pierādījumu bāzi fitoterapijā – vai ārstniecības augi ir pietiekami pētīti?

Man patīk iedziļināties zinātnisko darbu krātuvēs. Es zinu, kur un ko meklēt, un man patīk veidot kopsavilkumus par ārstniecības augiem. Augu pētniecība ir process, kas nepārtraukti attīstās, jo vienmēr parādās kaut kas jauns. Un, ja kāds apgalvo, ka fitoterapijai trūkst klīnisku pētījumu vai pierādījumu, tas neatbilst patiesībai. Pētījumi ir. Bieži vien problēma ir tā, ka ne visi zina, kur tos meklēt un kā tos interpretēt.

Vai ir augi, kuru iedarbība būtiski atšķiras atkarībā no sezonas?

Jā, ārstniecības augu iedarbība patiešām var būtiski atšķirties atkarībā no sezonas un auga attīstības stadijas. Fitoterapijā pastāv vispārējs princips: virszemes daļas (lapas, ziedi) visvērtīgākās ir auga ziedēšanas sākumā, savukārt saknes vislabāk ievākt agrā pavasarī vai rudenī.

Pavasarī, pirms augs vēl izveidojis stublāju, visas barības vielas koncentrējas saknē, jo vēl nav sācies aktīvais augšanas cikls. Savukārt rudenī augs savu enerģiju atkal “ievelk” atpakaļ sakņu sistēmā, lai sagatavotos pārziemošanai un nākamajai veģetācijai.

Tas izskaidro, kāpēc tieši šajos periodos saknes satur visaugstāko bioloģiski aktīvo vielu koncentrāciju. Kad augs jau dzen stublāju, viss vērtīgais “iet uz augšu”.

Virszemes daļām būtiskākais ir ziedēšanas periods, jo tieši tad augs koncentrē savus resursus sēklu jeb “pēcnācēju” veidošanai. Tā ir auga primārā bioloģiskā funkcija, nevis cilvēka ārstēšana. Taču Dieviņš ir tā nolicis, ka šajā procesā veidojas arī cilvēkam vērtīgas bioloģiski aktīvās vielas, kas ļauj augus izmantot ārstniecībā.

Un tomēr katram augam ir sava nianse. Piemēram, gārsa ir vērtīga jau lapu stadijā – tā veicina gremošanu un palīdz samazināt urīnskābes līmeni organismā.

Tomēr ziedēšanas laikā tās iedarbība kļūst izteiktāka, jo dažas aktīvās vielas palielinās tieši augam uzziedam. Gārsas ziedi var būt īpaši noderīgi podagras gadījumā, palīdzot samazināt locītavu sāpes un urīnskābes koncentrāciju asinīs.

Savukārt brūkleņu lapu sastāvs atšķiras atkarībā no ievākšanas laika. Agrā pavasarī tajās ir augstāka aktīvo vielu koncentrācija nekā vasarā, jo vēl nav sākusies enerģijas novirzīšana ogu veidošanai. Kopumā var teikt, ka ārstniecības augu iedarbība ir cieši saistīta ar to dabisko attīstības ciklu, un pareizi izvēlēts ievākšanas laiks arī ietekmē to efektivitāti.

Kā jūs definētu robežu starp profilaktisku fitoterapiju un reālu ārstēšanu?

Ja cilvēkam ir, piemēram, ieildzis klepus, urinēšanas traucējumi vai citas veselības problēmas, primāri ir jāvēršas pie ārsta un jāveic nepieciešamie izmeklējumi – analīzes, ultrasonogrāfija un citi diagnostikas testi. Vienas un tās pašas sūdzības var liecināt par ļoti atšķirīgām slimībām, un precīzu diagnozi iespējams noteikt tikai ar medicīnisku izmeklēšanu.

Fitoterapija šādos gadījumos visbiežāk darbojas kā papildterapija, nevis pamatārstēšana. Situācijās, kad nepieciešama, piemēram, antibakteriāla terapija, ārsta nozīmētie medikamenti ir neaizstājami.

Taču paralēli var lietot arī augu valsts preparātus, lai samazinātu blaknes un atbalstītu organismu. Īpaši būtiski tas ir antibiotiku lietošanas laikā un pēc tās, jo šie medikamenti ietekmē zarnu mikrofloru. Papildus aptiekās pieejamiem probiotiskiem līdzekļiem var izmantot arī dabiskus risinājumus, piemēram, raudzētus piena produktus. Līdzīgi kā tiek audzēta tējas sēne, iespējams uzaudzēt arī piena sēni jeb pienskābes baktēriju kultūras. Jo gotiņai, kas barota ar zāli, pieniņā ir laktobaktērija, un, ja to noliek atbilstošos apstākļos – siltumā ap 37–38 °C –, pieniņš sarec, un tajā ir laktobaktēriju tīrkultūra. Šādus produktus ieteicams lietot, lai veicinātu zarnu mikrofloras atjaunošanos.

Kā par brīnumu, raudzētus produktus iespējams gatavot ne tikai rudenī no kāpostiem, bet arī vasarā, izmantojot dažādus augus. Skābēšanai der ne vien dārzeņi, bet arī atsevišķas savvaļas zālītes,

piemēram, gārsa, nātre, ugunspuķes lapas, lakača, balanda, suņuburkšķa laksti, arī kultūraugu – biešu, redīsu, burkānu – laksti, iegūstot skābētus, lietošanai piemērotus produktus ar labvēlīgām pienskābes baktērijām.

Vairāk lasi žurnālā “Par Veselību” Nr. 3

Tam vecam būs būt! "Second hand" kā miljardu bizness un trends