Kas ir Boriss Katkovs un kas par viņu netika stāstīts

"Telegram" kanāli Katkovu konsekventi raksturoja kā "82 gadus vecu krievu pensionāru". Šāds apraksts nav tikai nepilnīgs - tas ir maldinošs. Katkovs bija Latvijas–Krievijas sadarbības asociācijas valdes priekšsēdētājs, Baltijas Federālās universitātes (Kaļiņingrada) pārstāvniecības direktors Rīgā 15 gadus, kā arī publisks Krievijas vēstniecības sadarbības partneris. Intervijā Krievijas izdevumam, ko vēlāk pārpublicēja kanāls "Kotsnews", 2024. gada janvārī viņš pats to atzina: "Migrācijas dienests mani izsauca decembrī un jautāja par sadarbību ar Krievijas vēstniecību. Jā, es sadarbojos. Tas nekad nav bijis noslēpums un nav arī bijis nelikumīgi."

Citā intervijā Katkovs stāstīja, ka viņš palīdzējis organizēt Krievijas pilsoņu dalību Krievijas vēlēšanās Latvijā. Viņš arī norādīja, ka universitātes pārstāvniecība Latvijā palīdzējusi 430 Latvijas jauniešiem doties studēt uz Krieviju.

Šis nav "parastais pensionārs". Tas ir cilvēks ar dokumentētu sistēmisku lomu Krievijas ietekmes infrastruktūras uzturēšanā Latvijā. Viņa biogrāfija liecina par ilgstošu institucionālu sadarbību ar Krievijas politisko un izglītības infrastruktūru Latvijā. Un šī konteksta gandrīz pilnībā iztrūkst "Telegram" ierakstos, kas par Katkovu tika publicēti nākamā 21 mēneša laikā.

Deportācija kā tiešraides notikums

2024. gada 12. janvārī deportācija tika ne tikai veikta, bet publiski dokumentēta reāllaikā. Krievijas propagandista Alekseja Stefanova "Telegram" kanāls bija pirmais, kas publicēja informāciju par notiekošo. Stefanovs atradās Rīgā, filmēja Katkovu pie dzīvokļa durvīm un publicēja video. Viņa ieraksti ļoti ātri tika pārpublicēti vairākos kanālos.

Publicēšanas secība veidoja aizraujošu tiešraides dramaturģiju.

Plkst. 7 - policijas iecirknis Stabu ielā: "Tā kā noziedznieku no policijas ēkas Stabu ielā 89 Rīgā izveda ‘draudu nacionālajai drošībai’ - 82 gadus veco krievu pensionāru Borisu Katkovu."

Dienas vidū - ceļš uz robežu: "Uz kuru robežpunktu viņu vedīs, vēl nav skaidrs. Situācijai seko Katkova dēls un mazdēls."

Naktī - robežas šķērsošana: "Viss. No Latvijas izraidītais 82 gadus vecais krievu pensionārs Boriss Katkovs tikko šķērsojis robežu."

Šie ieraksti tika publicēti teju vienlaikus vairākos kanālos ar identisku tekstu. Notikumā īpaši uzkrītošs ir jautājums par koordināciju. Kā Pleskavas reģiona amatpersonas, federālie mediji un žurnālisti nakts laikā jau atradās pie robežas, gaidot vienu konkrētu cilvēku?

Latvijas Iekšlietu ministrijas paziņojums Katkovam tika izsniegts 10. janvārī. Taču Krievijas amatpersonas viņu sagaidīja jau 12. janvārī, un gubernatora paziņojums par gatavību viņu uzņemt tika publicēts tajā pašā dienā. Tas liecina, ka informācija par deportāciju Maskavā bija zināma iepriekš.

Kā viens "Telegram" ieraksts kļuva par federāla līmeņa politisku jautājumu

Pēc pirmajiem ierakstiem "Telegram" kanālos pie Latvijas-Krievijas robežas informācija par Borisa Katkova deportāciju dažu dienu laikā izplatījās daudz plašākā informācijas telpā. Notikuma izplatība bija pakāpeniska un strukturēta - sākot ar specializētiem Baltijas propagandas kanāliem un beidzot ar Krievijas valsts institūciju un federālo mediju reakciju.

Pirmajā dienā, 12. janvārī, ziņa cirkulēja galvenokārt "Telegram" kanālos, kas regulāri publicē saturu par Baltijas valstīm. Starp aktīvākajiem bija "BALTNEWS", "Шпроты в изгнании", "Латвийская кочка" un "Антифашисты Прибалтики". Šo kanālu kopējā auditorija sasniedz aptuveni 70 000 sekotāju. Tieši šajā posmā tika izveidots sākotnējais naratīvs par "82 gadus vecu krievu pensionāru", kurš izraidīts no Latvijas.

Jau nākamajā dienā, 13. janvārī, tēma nonāca Krievijas oficiālajā politiskajā komunikācijā. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova publicēja paziņojumu, kurā uzsvēra, ka Krievija neatstās bez palīdzības cilvēkus, kuri izraidīti no Latvijas, un viņiem tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts. Šo paziņojumu ātri pārpublicēja vairāki lieli propagandas "Telegram" kanāli, tostarp Vladimira Solovjova kanāls "Соловьёв" (1,2 miljoni sekotāju), "Readovka" (aptuveni 2 miljoni sekotāju), kā arī valsts mediju kanāli "RIA Novosti", TASS un "Pirmais kanāls". Krievijas vēstniecības Latvijā "Telegram" kanāls šo tekstu publicēja kā oficiālu pozīciju.

Trešajā un ceturtajā dienā, 14. un 15. janvārī, notikumam pievērsās arī Kremļa pārstāvji. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs deportāciju nosauca par "absolūtu kaunu", un šo vērtējumu izplatīja gan valsts mediji, gan "Telegram" kanāli, kas specializējas politiskā satura izplatīšanā.

Piektajā dienā, 16. un 17. janvārī, jautājums sasniedza augstāko politisko līmeni. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka deportācijas Baltijas valstīs "tieši ietekmē Krievijas drošību", un uzdeva līdz 1. jūlijam sagatavot priekšlikumus par deportēto Krievijas pilsoņu repatriāciju.

Piecu dienu laikā viens konkrēts deportācijas gadījums no "Telegram" ieraksta kanālā ar aptuveni 11 000 sekotāju pārauga par tematu, kas tika apspriests Krievijas valsts institūciju līmenī. Šāda strauja informācijas izplatība vairākos komunikācijas līmeņos liecina par koordinētu informācijas kampaņu, nevis spontānu ziņu apriti.

Seriāls 21 mēneša garumā

Katkova gadījums atšķiras no daudziem citiem dezinformācijas piemēriem ar to, ka tas nebeidzās ar vienu ziņu vai īslaicīgu informācijas vilni. "Telegram" kanālos šis stāsts tika uzturēts vairāk nekā pusotru gadu, pakāpeniski papildinot to ar jaunām epizodēm, kas palīdzēja saglabāt interesi un emocionālo spriedzi.

Jau 2024. gada janvārī vairākos kanālos tika izplatīti video un citāti no Katkova pirmajām intervijām pēc robežas šķērsošanas. Vienā no tām viņš pie Pleskavas robežas stāstīja, ka Latvijā palikuši 13 viņa ģimenes locekļi, un pauda neizpratni par to, kāpēc Latvijā, viņaprāt, atdzimst nacionālisms. Citā intervijā viņš attieksmi pret Krievijas pensionāriem Latvijā raksturoja kā "īstu genocīdu". Šie citāti tika pārpublicēti vairākos "Telegram" kanālos un kļuva par vienu no centrālajiem naratīva elementiem.

2024. gada februārī stāsts tika turpināts ar epizodi par Katkova sievas Marijas ierašanos Krievijā. "Telegram" kanāli publicēja ierakstus par to, ka pāris pēc 57 kopdzīves gadiem esot bijis spiests šķirties Latvijas iestāžu lēmuma dēļ. Šis skaitlis - 57 gadi - tika konsekventi atkārtots dažādos ierakstos, uzsverot ģimenes drāmu.

2024. gada pavasarī stāsta centrā nonāca Latvijas tiesas process par Katkova izraidīšanu. "Telegram" kanālos tika izplatīti apgalvojumi, ka Latvijas iestādes tiesā neesot spējušas paskaidrot deportācijas iemeslus. Šie apgalvojumi tika pasniegti kā pierādījums iestāžu patvaļai, lai gan publikācijās netika minēti pārbaudāmi avoti.

2025. gada martā jaunu rezonansi radīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums neuzsākt lietu par Katkova sūdzību. "Telegram" kanāli šo faktu interpretēja kā traģisku iznākumu un apgalvoja, ka viņam vairs neesot iespēju apstrīdēt izraidīšanu. Tomēr praksē šāda ECT atteikšanās visbiežāk nozīmē, ka tiesa nav saskatījusi pamatu lietas izskatīšanai.

Tajā pašā mēnesī "Telegram" kanālos parādījās vēl viena epizode. Aleksejs Stefanovs publicēja ierakstu par Katkova uzstāšanos konferencē Kaļiņingradā, kur viņš stāstījis par sarunu ar bijušo Latvijas prezidentu Andri Bērziņu. Ierakstā tika apgalvots, ka Bērziņš esot atvainojies par deportāciju un piebildis, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas "drīz tikšoties". Stefanovs šo stāstu noslēdza ar retorisku jautājumu - "ko tas varētu nozīmēt?". Ieraksts tika pārpublicēts vairākos kanālos un izraisīja ievērojamu auditorijas reakciju.

Šie piemēri rāda, ka Katkova gadījums "Telegram" vidē tika uzturēts kā ilgstošs stāsts ar atkārtotiem atgādinājumiem un jaunām epizodēm. Katrs jauns notikums - intervija, ģimenes satikšanās, tiesas process vai publiska uzstāšanās - tika izmantots, lai atjaunotu uzmanību un nostiprinātu jau iepriekš izveidoto naratīvu.

Katkova modelis

Katkova gadījums "Telegram" kanālos netika pasniegts kā izolēts notikums. Datu analīze rāda, ka līdzīga komunikācijas struktūra izmantota arī citos gadījumos, kuros figurē vecāka gadagājuma Krievijas pilsoņi, kas dzīvojuši Latvijā. Vismaz trīs citos stāstos atkārtojas ļoti līdzīgi elementi - deportācija vai konflikts ar varas iestādēm Latvijā, kam seko publiska uzņemšana Krievijā un plaša šo notikumu atspoguļošana "Telegram" kanālos.

Viens no šādiem piemēriem ir Grigorijs Jeremenko, 74 gadus vecs Jelgavas iedzīvotājs. Par viņa deportāciju 2025. gada oktobrī "Telegram" kanālos tika publicēti vismaz 30 ieraksti. Kanāls "Шпроты в изгнании" rakstīja par viņa ierašanos Pleskavā, uzsverot, ka deportētais pensionārs tur sagaidīts ar "atvērtām rokām". Publikācijās atkārtojās jau iepriekš izmantotais motīvs - Latvija kā valsts, kas izstumj savus iedzīvotājus, un Krievija kā valsts, kas viņus uzņem un palīdz.

Līdzīgs naratīvs parādās arī Aleksandra Dmitrijeva gadījumā. Par 83 gadus veco vīrieti "Telegram" kanālos publicēti vismaz 20 ieraksti. Šajā gadījumā stāsta centrā bija epizode, kurā Dmitrijevu gandrīz deportēja no Krievijas atpakaļ uz Latviju. Kanāli šo situāciju aprakstīja kā Krievijas birokrātijas kļūdu, taču stāsts tika veidots tā, lai noslēgtos ar pozitīvu iznākumu - problēma tika atrisināta, un Dmitrijevs palika Krievijā.

Trešais piemērs ir Vasilijs Maskaļonovs, 98 gadus vecs Otrā pasaules kara veterāns. 2025. gada aprīlī "Telegram" kanāls "pravfond_official" ziņoja, ka viņš Pleskavas apgabalā saņēmis mājokļa sertifikātu. Arī šajā gadījumā notikums tika pasniegts kā stāsts par Krievijas valsts rūpēm par cilvēku, kurš iepriekš dzīvojis Latvijā. Publikācijās atkal figurēja Pleskavas apgabala gubernators Vederņikovs.

Šie gadījumi liecina, ka Katkova stāsts nav vienreizējs piemērs. "Telegram" kanālos atkārtoti tiek veidoti līdzīgi naratīvi ar līdzīgu struktūru: vecāka gadagājuma cilvēks, kurš saskaras ar problēmām Latvijā; dramatizēts izraidīšanas vai konflikta stāsts; un noslēgumā Krievija, kas viņu uzņem un palīdz. Atkārtojoties vairākos gadījumos, šāds modelis palīdz nostiprināt vienu un to pašu politisko vēstījumu.

"Telegram" kanālu tīkls

Datu analīze ļauj identificēt relatīvi stabilu "Telegram" kanālu kopumu, kas regulāri iesaistās ar Latviju saistītu naratīvu izplatīšanā. Šie kanāli neveido vienotu redakciju, tomēr to publikāciju struktūra, savstarpējā pārpublicēšana un identiski teksti norāda uz koordinētu informācijas apriti.

Tīkla centrā ir kanāli, kas regulāri publicē oriģinālo saturu par Baltijas valstīm. Starp aktīvākajiem ir "BALTNEWS", kam ir aptuveni 25 000 sekotāju un kas datu kopā parādās 213 ierakstos. Šis kanāls kopš 2022. gada ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā kā daļa no "RT/Sputnik" mediju tīkla, tomēr "Telegram" platformā tas joprojām turpina darboties. Līdzīgu funkciju pilda arī kanāli "Шпроты в изгнании" (apmēram 10 000 sekotāju un 257 ieraksti datu kopā) un "Тени Прибалтики", kas regulāri publicē analītiskus vai komentējošus ierakstus par Latviju.

Ap šiem kanāliem veidojas plašāks izplatīšanas slānis - konti, kuru galvenā funkcija ir pārpublicēt un pastiprināt jau publicēto saturu. Šajā grupā ietilpst, piemēram, kanāls "Роман Самуль", kuram ir aptuveni 2600 sekotāju un kur datu kopā fiksēti 126 ieraksti, no kuriem vairāk nekā puse ir tieši pārsūtījumi no citiem kanāliem. Līdzīgu lomu pilda arī Alekseja Stefanova kanāls ar aptuveni 11 000 sekotāju. Šajos kanālos bieži tiek atkārtoti jau citur publicēti teksti, tādējādi paplašinot to sasniedzamību.

Analīze arī rāda, ka Latvijas tematika šajā "Telegram" vidē nepastāv izolēti. Atsevišķos gadījumos publikācijas vienlaikus parādās arī Baltkrievijas kanālos. Piemēram, kanāls "TrueBY" regulāri pārpublicē identiskus ierakstus par Latviju, kas sākotnēji publicēti Krievijas kanālos. Tas norāda uz informācijas apriti, kas pārsniedz vienas valsts informatīvo telpu.

Atsevišķa loma šajā ekosistēmā ir arī oficiālajiem kanāliem. Krievijas vēstniecības Latvijā "Telegram" konts datu kopā parādās 32 ierakstos. Šādu kanālu publikācijas bieži tiek izmantotas kā institucionāls apstiprinājums jau izplatītam saturam - tās tiek citētas vai pārpublicētas citos kanālos, radot iespaidu, ka informācija ir oficiāli pārbaudīta.

Kopumā šī "Telegram" kanālu sistēma darbojas kā savstarpēji saistīts informācijas izplatīšanas tīkls, kurā atsevišķi kanāli rada saturu, bet citi to ātri pārpublicē un izplata plašākai auditorijai.

Jauns temats dezinformācijas naratīvos - Latvijas pensiju sistēma

2026. gada martā "Telegram" kanālu aktivitāte par Latviju ieguva jaunu virzienu. Ja iepriekš lielākā daļa publikāciju koncentrējās uz stāstiem par deportētiem Krievijas pilsoņiem vai krievvalodīgo iedzīvotāju situāciju Baltijas valstīs, tad šoreiz uzmanības centrā nonāca Latvijas pensiju sistēma. Šis temats tika aktualizēts pēc tam, kad 2026. gada 12. martā Saeima otro reizi noraidīja opozīcijas priekšlikumu atļaut iedzīvotājiem izmantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus ārstēšanai vai mājokļa iegādei.

Drīz pēc šī balsojuma "Telegram" kanāls "Тени Прибалтики" publicēja detalizētu ierakstu ar virsrakstu "Kam patiesībā kalpo Latvijas deputāti: pensiju sistēmas analīze". Šis ieraksts tika pārpublicēts vismaz desmit citos kanālos, tostarp arī Baltkrievijas "Telegram" vidē. Publikācijā tika apgalvots, ka Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi tiekot izmantoti tādā veidā, kas galu galā nodrošina peļņu finanšu struktūrām, kas saistītas ar Skandināvijas pensiju sistēmām. Tekstā tika pausta interpretācija, ka Saeimas deputāti balsojuši par ārvalstu investoru interesēm, nevis Latvijas pilsoņu interesēm, un šī situācija tika raksturota kā koloniāls attiecību modelis, kur vietējā vara kalpo ārējiem centriem.

Šī naratīva parādīšanās iezīmē noteiktu pārbīdi komunikācijas stratēģijā. Ja agrāk "Telegram" kanālu saturs bieži bija vērsts galvenokārt uz krievvalodīgo auditoriju Baltijas valstīs, tad pensiju sistēmas temats potenciāli uzrunā daudz plašāku sabiedrības daļu. Izmantojot reālu politisku lēmumu kā sākumpunktu, publikācijās tiek veidots stāsts par Latvijas valsts institūcijām kā struktūrām, kas it kā darbojas ārēju ekonomisku interešu labā, tādējādi cenšoties radīt neuzticēšanos valsts politikai kopumā.

Kā reāls notikums tiek pārvērsts politiskā naratīvā

Katkova deportācijas gadījums ilustrē mehānismu, kā reāls un pārbaudāms notikums var kļūt par ilgstošu informācijas kampaņas elementu. Šajā gadījumā netika izmantoti izdomāti fakti. Deportācija patiešām notika, Katkovam Latvijā patiešām bija ģimene, un Krievijas pusē viņu patiešām sagaidīja amatpersonas.

Tomēr šo notikumu interpretācija "Telegram" kanālos veidojās citādi. Atsevišķi fakti tika atlasīti, pastiprināti un sistemātiski ievietoti noteiktā naratīvā - stāstā par vecāka gadagājuma krievu cilvēku kā upuri un Krieviju kā valsti, kas viņu aizsargā. Šāds naratīvs ļauj vienu konkrētu gadījumu izmantot plašākā politiskā kontekstā, tostarp diskusijās par Krievijas tā dēvēto "tautiešu aizsardzības" politiku ārvalstīs.

"Telegram" ierakstu analīze arī parāda, ka šādu stāstu izplatīšana nenotiek haotiski. Publikācijās redzams atkārtots kanālu kopums, identiski teksti un ātra informācijas pārpublicēšana dažādos kontos. Dažos gadījumos naratīvs dažu dienu laikā nonāk arī valsts mediju un politisko amatpersonu komunikācijā.

Kopumā šie dati ļauj runāt nevis par atsevišķām publikācijām, bet par stabilu informācijas izplatīšanas sistēmu. Tajā piedalās desmitiem "Telegram" kanālu, kas savstarpēji pārpublicē saturu, un atsevišķos gadījumos arī oficiāli Krievijas institūciju kanāli. Katkova gadījums ir viens no piemēriem, kas ļauj redzēt, kā šī sistēma darbojas praksē - no viena konkrēta notikuma līdz plašākam politiskam naratīvam.

* Raksts sagatavots, balstoties uz 1805 "Telegram" ierakstu datu analīzi. Datu kopa iegūta ar atslēgas vārdiem "Latvija" un "pensionāri" krievu valodā krievvalodīgu "Telegram" kanālu meklēšanā.

Sabīne Skarule no Latvijas kļuvusi par "H&M Design Award 2020" uzvarētāju