Pētera Maģara uzvaras pamatā bija ne tikai lielā neapmierinātība ar korupciju un ekonomiskajām grūtībām. 12. aprīlī notikušo vēlēšanu iznākumu daudzi interpretē kā balsojumu arī pret Orbāna "neliberālās demokrātijas" modeli, pret novēršanos no eiropeiskā attīstības ceļa un pret pārlieku tuvināšanos Krievijai. Maģars paziņojis, ka viņa uzdevums tagad ir demontēt Orbāna sistēmu un padarīt Ungāriju atkal par normālu un cienījamu Eiropas valsti.

Tikmēr abi Orbāna tuvākie sabiedrotie Eiropā - Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un Čehijas valdības vadītājs Andrejs Babišs -, ilgi nekavējoties, steiguši apsveikt Maģaru ar uzvaru, taču viņu apsveikumi bija visai piesardzīgi formulēti.

Neskaidrība Prāgā un Bratislavā

"Stāties pretī tādam spēcīgam pretiniekam kā Viktors Orbāns nekad nav viegli, taču viņš (Maģars) izpelnījās ungāru vairākuma uzticību un raisa lielas cerības," sociālās saziņas vietnē "X" atzina Babišs, piebilstot, ka Maģars nedrīkst šīs cerības pievilt.

Savukārt Fico, kas pazīstams ar saviem ilgajiem video vēstījumiem un garajiem paziņojumiem presei, šoreiz aprobežojās ar īsu e-pastu medijiem, pavēstot, ka viņš pilnībā atzīst ungāru vēlētāju lēmumu un ir gatavs "intensīvai sadarbībai" ar jauno Budapeštas valdību.

Fico uzsvēris, ka Bratislavas prioritātes nemainās. To vidū ir Višegrādas grupas atjaunošana, kopīgo enerģētisko interešu aizstāvība un Krievijas naftas piegāžu atjaunošana Slovākijai un Ungārijai pa cauruļvadu "Družba", kas tika apturētas janvārī, kad krievu lidroboti caur Ukrainu ejošo cauruļvadu sabombardēja.

Piesardzīgi formulētie vērtējumi no Bratislavas un Prāgas puses atspoguļo gan politisko pārmaiņu mērogu Budapeštā, gan neskaidrību citās Centrāleiropas valstīs, kur Orbānam ilgi bija vadošā loma neformālajā nacionālistu un populistu aliansē. Galu galā Orbāns bija tas, kas 2024. gadā kopā ar Babišu Eiropas Parlamentā dibināja jauno eiroskeptiķu frakciju "Eiropas patrioti".

Čehijas un Slovākijas līderiem Ungārijas vēlēšanu iznākumam ir ne tikai simboliska nozīme, bet tas potenciāli var radīt nozīmīgas sekas arī viņu pašu politiskajai nākotnei.

Vai Fico būs jaunais Putina cilvēks Eiropā?

"Lielākais drauds Krievijai ir brīva, neatkarīga un demokrātiska Ukraina," sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" (DW) norāda bijušais Slovākijas parlamenta deputāts Martins Poliačiks, kas pārstāv opozīcijā esošo partiju "Progresīvā Slovākija". "Ekstrapolējot, Fico lielākais drauds ir proeiropeiska Ungārija, jo slovāki redzēs, ka tas ir iespējams."

Orbāna sakāve atstāj Fico arī bez tuvākā partnera Eiropas mērogā, kas vienlaikus uzturēja sakarus gan ar Maskavu, gan Vašingtonu.

Izskanējuši pieņēmumi, ka Maskava tagad visu vērību pievērsīs Bratislavai, taču Poliačiks šaubās, vai Fico nomainīs Orbānu kā Krievijas diktatora Vladimira Putina cilvēks Eiropā. "Viņš ir noguris," atzīst politiķis un eksperts, norādot, ka atšķirībā no Orbāna Fico nav spējīgu un kaujinieciski noskaņotu izpildītāju komandas.

Slovākijas premjers draudējis, ka bloķēs 90 miljardu eiro lielo aizdevumu Ukrainai, ja Orbāns vēlēšanās zaudēs, taču daudzi šaubās, ka viņš patiesi ir gatavs viens pats pretoties visai pārējai Eiropas Savienībai (ES).

Taču analītiķi brīdina, ka Orbāna gāšana un pārmaiņas Ungārijā var nenest ilgtermiņa stabilitāti. "Domāju, tagad Eiropā ir grūti saglabāt varu," atzīst Poliačiks. "Ikvienu status quo ir grūti saglabāt. Tas līdzinās svārsta vēzieniem."

Babiša manevra telpa

Babišs atgriezās pie varas 2025. gadā, vadot koalīciju, ko veido paša dibinātā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO), galēji labējā partija "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) un labēji populistiskā partija "Autobraucēji sev" (AUTO).

Viņa pretinieki apgalvo, ka Babiša valdība, sekojot Orbāna piemēram, jau ķērusies pie Čehijas liberāldemokrātiskās sistēmas svarīgāko elementu pārveides, tostarp ierobežojot sabiedriskos medijus un pilsonisko sabiedrību, ko pats Babišs un viņa atbalstītāji noliedz.

Tikmēr eksperti norāda, ka Čehijas situācijā pastāv strukturāli ierobežojumi tam, ko Babišs varētu panākt. "Sava pirmā premjerministra pilnvaru termiņa laikā Babišs saprata, ka viņš nevar valsti kontrolēt tādā mērā, kā varēja Orbāns," DW norāda čehu politikas komentētājs Jindržihs Šidlo. "Orbāns pie varas atradās daudz ilgāk, viņam bija daudz citādāki vēlēšanu rezultāti, Ungārijā nav Senāta, un viņš varēja pārveidot vēlēšanu sistēmu sev par labu," skaidro Šidlo. "Ko tādu Babišs, iespējams, vēlētos, taču, manuprāt, viņš tagad saprot, ka Čehijas Republikā tas nav reāli. Pat vēlēšanu likuma grozīšanai nepieciešama vienošanās starp parlamenta apakšpalātu un Senātu, ko nav iespējams panākt. Tādējādi Babišs zināmā mērā ir daudz vājāka Orbāna versija."

Višegrādas atgriešanās?

Orbāna sakāve ietekmēs ne tikai kaimiņvalstu politiku nacionālā līmenī, bet arī plašāku desmitgadi veidoto alianšu tīklojumu. Ungārijas Helsinku komitejas pārstāvis Andrāšs Lēderers norāda, ka Ungārijai bijusi vadošā loma, atbalstot līdzīgi domājošos politiķus visā Eiropā. "Orbāns saviem sabiedrotajiem palīdzēja politiski un finansiāli," sarunā ar DW uzsver Lēderers. Cita starpā tika finansētas domnīcas, interešu grupas un mediju projekti, kas uzturēja vīziju par suverēnu valstu Eiropu. "Orbānam zaudējot varu, šis tīklojums, domājams, ievērojami saruks vai pat izzudīs," uzskata Lēderers.

Sekas var skart arī reģionālās sadarbības formātus, piemēram, Višegrādas grupu, kuras darbība faktiski apsīkusi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kas atklāja dziļās plaisas starp tās dalībvalstu viedokļiem. Kamēr Polija un Čehija izrādīja stingru atbalstu Kijivai, Orbāna un Fico pārvaldītās Ungārija un Slovākija ieņēma daudz prokrieviskāku nostāju.

Babišs ir ļāvis noprast savu ieinteresētību Višegrādas grupas reanimēšanā, un viņa vadītā valdība jau spērusi pirmos soļus attiecību uzlabošanā ar Bratislavu.

Lai gan Maģars izteicies par sadarbības paplašināšanu Višegrādas grupas ietvaros, viņš, pirmkārt, acīmredzami galveno uzsvaru liek uz attiecību atjaunošanu ar Poliju. Budapeštas, Varšavas, Bratislavas un Prāgas intereses varētu gan sakrist tādos jautājumos kā nelegālās imigrācijas apturēšana un pretestība Briseles centieniem uzspiest imigrantu uzņemšanas kvotas, taču Fico pārliekā tuvināšanās Maskavai joprojām var izrādīties par grūti pārvaramu šķērsli Centrāleiropas četrinieka ciešās sadarbības atjaunošanai.

Tajā pašā laikā Maģars cer Višegrādas grupu paplašināt, iesaistot arī Slovēniju, Horvātiju un Rumāniju. Viņš uzsvēris sadarbību ar Austriju, norādot, ka Centrāleiropai jākļūst par vērā ņemamu spēku ES.

Attiecības ar Maskavu

Savas pirmās preses konferences laikā pēc uzvaras vēlēšanās Maģars izteicās, ka negrasās zvanīt sava priekšteča Orbāna tuvajam sadarbības partnerim Putinam, taču piebilda, ka klausuli pacelšot, ja Krievijas diktators piezvanīšot pats. "Nedomāju, ka tas notiks, taču, ja mēs runāsim, es viņam teikšu, esi tik laipns un pēc četriem gadiem izbeidz slepkavošanu un izbeidz karu!" norādīja jaunais Ungārijas līderis, uzsverot, ka katrs ungārs apzinās - Krievijas uzsāktā kara upuris ir Ukraina.

Viņš piebilda, ka karš ir bezjēdzīgs arī no Krievijas skatu punkta, jo "desmitiem tūkstošiem krievu zaudējuši dzīvības un sagrauti desmiti vai pat simti tūkstošu krievu ģimeņu". Vienlaikus Maģars atzina, ka iespējamā saruna ar Putinu, domājams, būšot īsa un ka diktators, uzklausot viņa padomu, karu tomēr neizbeigs.

Maģars Orbāna valdību iepriekš nosaucis par Kremļa marioneti, un viņa priekšvēlēšanu kampaņas mītiņos atbalstītāji bieži skandēja: "Ruszkik Haza!" ("Krievi, mājās!"). Nākamais valdības vadītājs sola apņēmīgi izskaust Ungārijā Krievijas ietekmi.

Tajā pašā laikā līdzšinējo Ungārijas enerģētisko atkarību no Krievijas Maģars sola izbeigt tikai līdz 2035. gadam. Viņš gan sola aktīvāk iesaistīties ES centienos diversificēt gāzes piegādes, pie kā bloks reāli ķērās tikai pēc 2022. gada februāra. "Nedz Krievijas, nedz Ungārijas ģeogrāfiskais novietojums nemainīsies. Mūsu enerģētiskā neaizsargātība arī saglabāsies uz ilgu laiku," vēl dažas dienas pirms vēlēšanām vietējiem medijiem atzina nākamais premjers. "Diversifikācija jāpastiprina, taču tas nenotiks vienā dienā. Ja būs nepieciešams, mēs runāsim [ar Krieviju], taču nekļūsim par draugiem."

Arī eksperti atzīst, ka izkļūt no pašreizējās enerģētiskās atkarības Ungārijai neizdosies acumirklī. Lai aizstātu krievu naftas piegādes, kas pērn sasniedza 100 000 barelu dienā jeb 90% no valsts kopējā patēriņa, nepieciešami gadiem ilgi ieguldījumi jaunā infrastruktūrā un alternatīvajos enerģijas avotos.

Attiecības ar Vašingtonu

Orbāns uzturēja ciešas attiecības ar pašreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu, un abi viens otrā saskatīja ideoloģiskos līdziniekus. Tramps pirms vēlēšanām pauda atbalstu Ungārijas premjeram un spēra pat tādu Rietumu pasaules praksē, maigi izsakoties, neierastu soli kā sava viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa nosūtīšana uz Budapeštu, lai tas atklāti iesaistītos Orbāna priekšvēlēšanu kampaņā. Tiesa, daudzi eksperti norāda, ka Vensa misijai bijis gribētajam pretējs efekts un tādējādi panākta vienīgi opozīcijas atbalstītāju mobilizēšanās.

Savā preses konferencē Maģars izteicās, ka, tāpat kā Putinam, viņš pats Trampam nezvanīšot, taču, ja viņam piezvanīšot Baltā nama saimnieks, viņš to uztveršot ar prieku, jo Ungārija un ASV ir "stingri NATO sabiedrotie". Maģars pauda arī ideju uzaicināt Trampu uz nākamā gada oktobrī gaidāmajām Ungārijas pretkomunistiskās sacelšanās 70. gadadienas piemiņas pasākumiem. Tomēr, domājams, vismaz sākotnēji Maģara un Trampa attiecības būs visai saspīlētas.

Ukrainas jautājums

Lai gan Briselē Ungārijas vēlēšanu iznākums tika uztverts ar neslēptu atvieglojumu, pagaidām nav īsti skaidrs, kā turpmāk attīstīsies Budapeštas un Briseles attiecības.

Pirmais vissteidzamāk risināmais jautājums ir 90 miljardus eiro lielais aizdevums Ukrainai, ko līdz šim bloķējis Orbāns. Lai gan Maģara izteikumi šajā jautājumā pirmdienas preses konferencē bija visai miglaini, tie tomēr tiek plaši interpretēti kā solījums neuzturēt Orbāna veto, ja šī kredīta finansēšanā atbilstoši vēl decembrī ar Orbānu saskaņotajai formulai nav jāiesaistās pašai Ungārijai.

Taču jautājumā par Ukrainas pievienošanos ES un par sankcijām pret Krieviju situācija var izrādīties sarežģītāka. Pirmajā preses konferencē Maģars žurnālistiem pauda cerības, ka Krievijas karš pret Ukrainu drīzumā tomēr beigsies un ka Eiropa "nekavējoties" atcels sankcijas pret Maskavu. "Es saprotu morālās problēmas (..), taču nešausim paši sev kājā," izteicās nākamais Ungārijas valdības vadītājs. Viņa nostāja līdzinās Beļģijas premjerministra Barta de Vēvera paustajam viedoklim, ka Eiropai jāatgūst piekļuve lētajiem krievu energoresursiem.

Maģars arī noraidījis ideju par paātrinātu Ukrainas uzņemšanu ES, piebilstot, ka karojošas valsts pievienošanās blokam ir "absurda". Tiesa, privāti arī daudzu citu ES dalībvalstu līderi izteikuši šaubas par sasteigtu Ukrainas iestāšanās sarunu pabeigšanu.

Maģars un ES

Maģars uzsver, ka Ungārija ir Eiropas valsts, un sola, ka tā atkal kļūs par uzticamu ES un NATO partneri. Viņš gan vienlaikus brīdina, ka neatteiksies no "debatēm par nacionālajām interesēm", taču Ungārija necīnīsies ar Briseli, bet būšot "konstruktīvs partneris". Maģars sola arī Ungārijas pievienošanos eirozonai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO), ko Orbāns līdz šim noraidīja.

Tomēr jaunā Ungārijas valdība grasās turpināt līdzšinējo Orbāna īstenoto stingro imigrācijas politiku un saglabāt žogus uz valsts dienvidu robežas, kas uzcelti nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanai un iepriekš bija viens no klupšanas akmeņiem Budapeštas un Briseles attiecībās.

Maģars tajā pašā laikā iestājas par kopīgu Eiropas mēroga risinājumu migrācijas krīzes risināšanai, solot neizmantot nelegālās imigrācijas problēmu pret ES vērstai propagandai. Vienlaikus viņš apņēmies apturēt viesstrādnieku ievešanu no trešajām valstīm, ar ko nodarbojās Orbāna valdība.

Turklāt attieksme pret nelegālo imigrāciju kopš 2015. gada mainījusies faktiski visā ES un tās institūcijās, un Maģara nostāja vairs īpaši neatšķiras no citu Eiropas tradicionālo konservatīvo partiju nostājas.

Neskatoties uz iespējamajām pretrunām, Ungārija, domājams, kļūs par "normālu" ES dalībvalsti, kas iestājas pati par savām interesēm, nevis izmanto savas veto tiesības Eiropadomē, lai apkalpotu Maskavas intereses. Raksturojot Maģaru, kura vadītā Cieņas un brīvības partija ("Tisza") Eiropas Parlamentā (EP) darbojas Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijā, Vācijas Māršala fonda vecākais viespētnieks Dāniels Hegedīšs sarunā ar "The Guardian" izteicies: "Viņš ir nacionālkonservatīvs EPP puisis. Manuprāt, viņš saprot, ka viņa politiskā nākotne un panākumi zināmā mērā saistīti ar Ungārijas redemokratizāciju."

Avoti: DW, TVP, "Euronews", "The Guardian", BBC.

8 Latvijas dizaina pērles

Komentāri (1)