Krievijas ilgstošajā karā Ukrainā tādi paramilitārie līderi kā "Vagner" grupējums laiku pa laikam ir izveidojuši spēcīgus neatkarīgus formējumus, izmantojot vietējo iedzīvotāju vervēšanu un panākumus kaujas laukā, tikai lai saskartos ar smagām sekām, kad viņu ietekme kļūst pārāk ievērojama. Staņislava Orlova straujā izaugsme par karavadoni ar brīvprātīgo formējumu "Espanjola" ir šīs bīstamās dinamikas piemērs, kur ambīcijas sastopas ar nežēlīgu centralizētu kontroli.

No futbola tribīnēm līdz kaujas laukam

Tā sauktais otrais "Vagner", Staņislavs Orlovs, bija 2014. gada Donbasa konflikta veterāns, būdams Krievijas vadītās pašpasludinātās Doneckas Tautas Republikas biedrs.

Viņš bija arī Maskavas CSKA sarkanzilo ultru grupas biedrs, kas ir viena no lielākajām brigādēm Maskavas CSKA futbola kluba tribīnēs. Viņš smēlās iedvesmu no Jevgēņija Prigožina daļēji autonomā spēku modeļa ar "Vagner" grupu, un 2022. gada pavasarī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Orlovs izmantoja futbola ultru sakarus, lai izveidotu līdzīgu vienību "Vostok" bataljona pakļautībā. Tā piesaistīja kaujiniekus no tādiem klubiem kā "Spartak", "Zenit", "Lokomotiv", "Torpedo" un CSKA, uzsverot Krievijas patriotisko brīvprātīgo darbu nacionālistu aprindās.

Līgumi, kas tika noslēgti, izmantojot tādus starpniekus kā privāto militāro kompāniju "Redut", ļāva strauji palielināt vienību līdz simtiem biedru, tostarp ārvalstu brīvprātīgajiem. Līdz 2023. gadam tā ieguva neatkarību, pateicoties ar valsti saistītam privātam sponsorējumam. 2024. gadā "Espanjola" integrējās kā 88. izlūkošanas un sabotāžas brigāde Aizsardzības ministrijas Brīvprātīgo korpusā. Orlova pieeja izveidoja lojālu spēku, apejot stingru hierarhiju, un pierādīja savu efektivitāti kaujās ap Vuhledaru, Bahmutu, Avdijivku un Časivjaru.

Pieaugoša ietekme, pieaugoša spriedze

"Espanjolas" brigādes lieluma četrkāršošana līdz 2024. gadam nodrošināja Orlovam ievērojamus resursus un operatīvo autonomiju. Brigādei palīdzēja arī finansējums, kas teorētiski bija privāts, lai gan patiesībā tas bija tikai ar valsti saistītu struktūru sponsorējums.

Šī nostāja lika viņam domāt, ka tāpat kā Prigožins viņš varētu paust publisku kritiku par militārās vadības neveiksmēm bez jebkādām sekām. Saspīlējums pieauga 2025. gadā, veicot izmeklēšanas par iespējamiem finanšu pārkāpumiem un nelegālu ieroču tirdzniecību, kas saistīta ar brigādes locekļiem. 2025. gada oktobrī varas iestādes pavēlēja brigādi izformēt, likvidējot tās vienoto struktūru un Orlova autoritāti. Tomēr tie bija tikai veidi, kā Kremlis varēja viņu vajāt, saitībā ar viņu atklāto kritiku par augstāko militāro vadību.

Neskatoties uz šo neveiksmi, Orlovs saglabāja ietekmi nacionālistu tīklos un turpināja darboties neformāli, nevis atkāpās pēc šiem draudiem.

Nāve Sevastopolē

Tāpēc 2025. gada 4. decembrī maskās tērpti drošības spēki ieradās viņa dzīvesvietā okupētajā Sevastopoles Flotskas dārzkopības kooperatīvā, lai veiktu arestu saistībā ar ieroču izmeklēšanu.

Novērošanas kameru videoierakstā bija redzams, ka pusdienlaikā pie ēkas piebrauc transportlīdzekļi, no kuriem izkāpj bruņots personāls un dodas uz ēku. Neilgi pēc tam atskanējusi apšaude. Aculiecinieki ziņojuši, ka Orlovs nav izrādījis pretestību un nav atbildējis uz šāvieniem. Dažas stundas vēlāk ātrā palīdzība aizveda viņa ķermeni, un līdzgaitnieki vēlāk apstiprināja viņa nāvi, turpinoties incidenta izmeklēšanai.

Līdzīgs likvidēšanas modelis

Jevgēņijs Prigožins izveidoja "Vagner" grupu kā privātu vienību, kas tieši vervēja notiesātos un brīvprātīgos, darbojoties ar ievērojamu neatkarību, vienlaikus nodrošinot valsts resursus un līgumus. Orlovs līdzīgi izmantoja personīgos ultru tīklus, lai izveidotu "Espanjola", veicinot lojalitāti, izmantojot brīvprātīgo aicinājumusun panākot daļēji autonomu statusu ar ārēju sponsorēšanu.

Abi formējumi nodrošināja kaujas efektivitāti, iegūstot ietekmi, kas ļāva atklāti kritizēt Aizsardzības ministrijas neefektivitāti loģistikā un vadībā. Prigožina sūdzības saasinājās līdz bruņotam dumpim 2023. gada jūnijā, kad viņa vienības virzījās uz Maskavu, lai gāztu Krievijas militāro vadību, bet pēcāk atkāpās. Orlovs atturējās no sacelšanās, bet turpināja izmantot sakarus pēc viņa vienības piespiedu izformēšanas 2025. gada oktobrī, apsūdzību dēļ par pārkāpumiem.

Pēc "Vagner" krīzes Maskava pastiprināja neregulāro spēku uzraudzību, izturoties pret neatkarīgiem komandieriem kā pret potenciāliem atbildības punktiem. Tas iezīmēja pagrieziena punktu Krievijā, kur vadība kļuvusi neiecietīgāka pret skaļajiem komandieriem, kas nav tieši pakļauti tās kontrolei. Prigožins gāja bojā 2023. gada augustā lidmašīnas sprādzienā, ko daudzi uzskata par Putina atriebību.

Orlovs gāja bojā pēc apšaudes 2025. gada decembrī drošības operācijas laikā viņa mājās Sevastopolē, kas bija saistīta ar izmeklēšanu par ieroču kontrabandu (nelegālu tirdzniecību). Šie notikumi atklāj konsekventu pieeju — sākotnēja efektīvu vietējo sabiedroto pieciešana, kas vēlāk pāraug viņu likvidēšanā, tiklīdz parādās nekontrolētas varas vai nelojalitātes pazīmes.

Pamanīji kaitējumu? Nekādas sadzīvošanas!