Video redzami cilvēki ielās un sabiedriskajā transportā, bērni ceļā uz skolu un nelieli tirgus stendi. Tie nav tūristiem paredzēti reklāmas video, tomēr eksperti uzsver: runājot par Ziemeļkoreju, nevienu publiskotu kadru nevar uzskatīt par neitrālu vai nejaušu.

Kontrolēta vide

Lielākā daļa lielu popularitāti guvušo video ir uzņemti galvaspilsētā Phenjanā, kur ārzemniekiem piekļuve ir ierobežota un dzīves apstākļi ir labāki nekā lauku reģionos. Tāpēc šie kadri nesniedz precīzu priekšstatu par kopējo situāciju valstī.
Video galvenokārt tiek izplatīti tādās platformās kā "TikTok" un "YouTube", bieži vien bez paskaidrojuma, kas tos uzņēmis un kādos apstākļos.

Eksperti noskaņoti kritiski

Ziemeļkoreja ir pazīstama ar ārkārtīgi stingru kontroli gan pār medijiem, gan iedzīvotāju pārvietošanos. Ārzemnieku darbības tiek pastāvīgi uzraudzītas, bet vietējiem iedzīvotājiem nav brīvas piekļuves internetam.

Pat ja video šķietami rāda parastu ikdienas dzīvi, tie neatspoguļo valstī pastāvošās problēmas — pārtikas trūkumu, piespiedu darbu, vārda brīvības ierobežojumus un cilvēktiesību pārkāpumus.

Ziemeļkoreja – vēsture, kas nosaka ikdienu

Ziemeļkoreja kā atsevišķa valsts izveidojās pēc Korejas pussalas sadalīšanas 1945. gadā, kad dienvidu daļu kontrolēja ASV, bet ziemeļu daļu — Padomju Savienība.

Valsti dibināja Kims Irsens, kura personības kults un totalitārais pārvaldības stils padarīja Ziemeļkoreju par unikālu valsti. Kims Irsens ieviesa stingru kontroli pār politiku, medijiem un armiju, kā arī izveidoja čučhes ideoloģiju — pašpaļāvības un neatkarības doktrīnu.

Šī ideoloģija bija paredzēta, lai nodrošinātu, ka valsts nekad nebūs atkarīga no ārējiem spēkiem, taču patiesībā tā ļāva vadībai saglabāt absolūtu kontroli pār tautu.

Korejas karš – izšķirošā krīze

1948.–1953. gadā izcēlās Korejas karš, kas ir viens no noteicošajiem notikumiem Ziemeļkorejas jaunākajā vēsturē. Kims Irsens uzsāka militāru ofensīvu pret Dienvidkoreju, cerot ātri pārņemt kontroli pār visu pussalu. Karš kļuva starptautisks, kad ASV un ANO iesaistījās Dienvidkorejas aizstāvībā, bet Ķīna nostājās Ziemeļkorejas pusē.

Karš beidzās 1953. gadā ar pamieru, nevis miera līgumu, kas nozīmē, ka robeža starp ziemeļiem un dienvidiem formāli joprojām ir militāra konflikta zona. Pēc pamiera sekoja masveida militarizācija un armijas dominēšana sabiedrībā — struktūras, kas saglabājušās līdz pat mūsdienām.

Korejas karš nodarīja valstij milzīgus ekonomiskos un cilvēkresursu zaudējumus, taču Kims Irsens izmantoja šo situāciju, lai pastiprinātu kontroli un personības kultu.

Personības kulta un kontroles nostiprināšana

20. gadsimta 60.–70. gados Kims Irsens konsolidēja varu, likvidējot politiskos oponentus un izveidojot stingri centralizētu pārvaldes sistēmu. Īpaši izteikts bija personības kults, kura ietvaros no līderiem tika veidotas gandrīz dievišķas ikonas. Skolās, darbavietās un medijos pastāvīgi tika uzsvērts, ka valsts un tautas dzīve pilnībā ir atkarīga no vadības.

Šai sistēmai sekoja Kima Irsena dēls Kims Čenirs, kura valdīšanas laikā 20. gadsimta 90. gados valsti piemeklēja krīze — plašs bads, kas, pēc aplēsēm, prasīja miljoniem cilvēku dzīvību.

Badu izraisīja neveiksmīgas lauksaimniecības politikas, ekonomisku traucējumu un dabas katastrofu kombinācija, taču sistēma ļāva vadībai saglabāt kontroli, jo saziņa ar ārpasauli bija ierobežota.

Mūsdienas – Kims Čenuns un izolācija

Šobrīd Ziemeļkoreju vada Kims Čenuns, kura valdīšanas laikā valsts turpina uzturēt totalitāru sistēmu, attīstīt kodolprogrammu un īstenot stingru uzraudzību pār iedzīvotājiem un medijiem. Valsts noslēgtība un informācijas kontrole ir ārkārtīga: lielākajai daļai pilsoņu praktiski nav piekļuves internetam, un visa informācija par ārpasauli atrodas valsts kontrolē.

Vēsturiski izveidotā kontrole un propaganda joprojām nosaka ikdienas dzīvi: sadzīve, darbavietas, izglītība un pat pārvietošanās brīvība ir stingri ierobežota. Arī jaunākie lielu popularitāti guvušie video liecina, ka pat visparastākie mirkļi var būt iestudēti vai kontrolēti.

Kāpēc šie video piesaista uzmanību?

Iemesls ir vienkāršs: neatkarīgas informācijas par Ziemeļkoreju ir ļoti maz. Katrs jauns kadrs, neatkarīgi no tā satura, aizpilda informācijas vakuumu un ātri izplatās. Vienlaikus eksperti brīdina, ka ikdienas dzīves demonstrēšana nenozīmē, ka kopējā situācija valstī būtu uzlabojusies vai normalizējusies.

Andželinas Džolijas fiasko: viņas prasību tiesā pret Bredu Pitu noraida