"Sērojot paziņoju, ka šorīt, 2026. gada 13. janvārī, savās mājās Jūrmalā, ģimenes lokā, beigušās mana tēta – Dr. sc. ing. Valda Gavara dzīves gaitas. Lai Tev, Tēti, mūžīga pateicība, mīlestība un cieņa! Lai gaišs miers tavai Dvēselei!" – vietnē "Facebook" norāda Valda dēls Gatis.

Valdis Gavars dzimis 1934. gada 10. maijā, Rēzeknē, ārstu ģimenē.
1952. gadā beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu kā stipro strāvu tehniķis, 1955. gadā beidzis Ļeņingradas Politehniskā Institūta Elektromehānikas fakultāti. 1971. gadā ieguvis zinātņu kandidāta grādu kodolenerģētikas centrā Uļjanovskas apgabalā. 1992. gadā, Rīgas Tehniskajā universitātē, ieguvis inženierzinātņu doktora grādu.

Valda Gavara zinātniskais darba mūžs bija veltīts jaunākajai enerģētikas nozarei – kodolenerģētikai. Viņš to uzsāka kopā ar šīs nozares rašanos 20. gadsimta 50. gados. Salaspils zinātniskā kodolreaktora būves laikā 1959. gadā viņš kļuva par tā galveno inženieri. Pēc sekmīgas reaktora iedarbināšanas 1961. gadā Gavars iekļāvās kodoltehnikas pētniecības darbos un turpināja vadīt tā kolektīvu.

Viena no oriģinālākajām kodolreaktora iekārtām, kuru līdzautors bija Valdis Gavars, bija Latvijas speciālistu radītais radiācijas kontūrs – gamma staru avots, kas ļāva ievērojami paplašināt Salaspils reaktora izmantošanu. Radās iespēja lielos apmēros izmantot radioķīmiskās tehnoloģijas, tādas kā polietilēna polimerizācija, polimērbetona izgatavošana, materiālu sterilizācija un citas. Valda Gavara vadībā tika sastādīts projekts rūpnieciskas radiācijas ķīmijas ražotnes izveidošanai pie Ignalinas AES.

Salaspilī 1965. gadā tika uzbūvēts oriģināls kritiskais stends (0-jaudas kodolreaktors), 1974. gadā pilnībā rekonstruēts zinātniskais kodolreaktors ar jaudas palielināšanu līdz 5000 kW. Šo darbu zinātniski tehniskais līdzautors bija Valdis Gavars.

Valdis Gavars savas garās profesionālās darbības laikā uzmanīgi sekojis atomelektrostaciju izaugsmei un attīstībai pasaulē, to regulāri atspoguļojot savos rakstos. Vienlaicīgi viņš izskaidroja kodolreaktoru ekspluatācijas un uzbūves īpatnības, kuras jāievēro šajā enerģētikas nozarē. Pēdējos gados viņš pievērsās enerģijas ražošanas un patēriņa iespējamajai sabalansētībai ar atomenerģijas drošības aspektiem.

1986. gadā pēc Černobiļas AES katastrofas Gavars bija viens no zinātniskās un tehniskās grupas vadītājiem, kura izstrādāja un realizēja pasākumu plānu un ieviesa dzīvē procedūras, kas aizsargāja Latvijas teritoriju un iedzīvotājus no postošajām avārijas sekām.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 2017. gadam Valdis Gavars strādājis AS “Latvenergo” attīstības daļā kā vadošais inženieris. Latvijas zinātniekiem turpinot piedalīties starptautiskos kodolsintēzes un IV paaudzes kodolreaktoru projektos, Valdis Gavars tajos visos bija konsultants. Pēc Latvijas paziņojuma par līdzdalību Visaginas AES celtniecībā Lietuvā, Valdis Gavars sagatavojis un publicējis 10 dažādus rakstus par III paaudzes AES. Viņš vadījis daudzus seminārus, noturējis lekcijas, bijis bakalauru un maģistru darbu vadītājs, lai paplašinātu speciālistu skaitu un viņu zināšanas kodolenerģētikā.

Gavars publicējis vairāk nekā 90 zinātniskos rakstus, arī starptautiski pazīstamos žurnālos. Publicējis ap 80 zinātniski populāru, kodolenerģētiku aizstāvošu un izskaidrojošu rakstu, tajā skaitā trīs monogrāfijas. Viņš ir 8 izgudrojumu un 7 patentu (Anglijā, Vācijā, Francijā, Kanādā, ASV, Japānā, Ungārijā) autors. Pēdējais darbs: monogrāfija „Atomelektrostacijas. Uzbūve un attīstības tendences”, Apgāds „Zinātne” 2008., 206 lpp.

Ārpus savas profesionālās darbības kodolenerģētikā Valdis Gavars publicējis vairākas vēsturiski kontekstuālas grāmatas par nozīmīgu Latvijas cilvēku dzīvi un darbu. Pēdējos 20 gados Valdis Gavars īpaši pievērsās Jūrmalas pilsētas kultūrvēsturei saistībā ar Raiņa un Aspazijas dzīvi. Viņš publicējis grāmatu „Mūsu priedes. Rainis un Aspazija Jaundubultos”. Vācot materiālus un pētot dižo Latvijas dzejnieku dzīvi Jūrmalā, aktīvi darbojies Jūrmalas Aizsardzības biedrībā. Iedvesmojis ģimeni ķerties pie Raiņa un Aspazijas 1904. gadā celtās mājas, arhitektūras un kultūras pieminekļa atjaunošanas un turpmākās jēgpilnās izmantošanas.

Par savu ieguldījumu Jūrmalas vēsturiskajā izpētē un atjaunošanā, Valdis Gavars 2019. gadā saņēmis apbalvojumu – Jūrmalas Goda Pilsonis.
Par savu mūža ieguldījumu Latvijas zinātnes un enerģētikas attīstībā 2020. gadā Valdis Gavars kļuvis par Trīs Zvaigžņu Ordeņa virsnieku.

Atvadīšanās no izcilā fiziķa notiks Rīgas krematorijā, Varoņu ielā 3a, sestdien, 17. janvārī plkst. 10.00. Jauns.lv izsaka visdziļāko līdzjūtību Valda Gavara tuviniekiem.

Keita Midltone savādā e-pastā draugiem lūgusi uzrunāt sevi citā vārdā