Mēneša laikā slēdz vairākus restorānus

Janvārī Rīga zaudējusi vairākus restorānus, kas bija iekļuvuši prestižajā "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī. Sekojot mēneša sākumā slēgtajam jūras produktu restorānam "Tails", par darbības pārtraukšanu paziņojis arī Vecrīgas restorāns "Barents". Pārmaiņas skārušas arī restorānu "John", kas gada sākumā pārtraucis darbu, taču tā pārstāvji norāda uz koncepta maiņu, nevis pilnīgu darbības izbeigšanu.

Restorāna "Barents" direktore Laura Podgurska lēmumu skaidro ar ekonomisko situāciju - lai uzturētu augstas klases ("fine-dining") kvalitāti, nepieciešami pieredzējuši profesionāļi, kas rada lielas darbaspēka izmaksas. Diemžēl pieprasījums nav bijis stabils. Lai gan lielo notikumu laikā – piemēram, Eiropas basketbola čempionāta vai Ziemassvētku tirdziņa periodā – restorāns bijis piepildīts, ar to nepietiek, lai segtu izmaksas nesezonā. "Kopējais izmaksu apmērs pie nestabila pieprasījuma ir ļoti augsts," atzīst Podgurska, piebilstot, ka vietējie iedzīvotāji nevar atļauties regulāri apmeklēt šāda līmeņa restorānus, bet tūristu plūsma gada griezumā ir nepietiekama.

Savukārt jūras produktu restorāns "Tails" savu darbību pārtrauca jau 12. janvārī. Uzņēmums sociālajos tīklos izplatījis paziņojumu, uzsverot, ka tas nav "uz redzēšanos uz visiem laikiem" – restorāns plāno atgriezties, kad būs piemērotāks brīdis un jaunas telpas.

Strādāja ar zaudējumiem

Publiski pieejamie dati liecina, ka abu restorānu pārvaldītāji pēdējos gados strādājuši ar zaudējumiem. SIA "Tails", kas pārvaldīja restorānu Antonijas ielā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 6. janvārī bija reģistrēts nodokļu parāds 128 828 eiro apmērā. Uzņēmumam 2024. gada novembrī tika apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāns ar divu gadu īstenošanas termiņu. SIA "Tails" strādāja ar 989 190 eiro apgrozījumu un gadu noslēdza ar 135 242 eiro zaudējumiem.

Savukārt SIA "Food Society", kas pārvalda "Barents" restorānu, pēc pašreiz pieejamiem VID datiem nodokļu parāda nav. Uzņēmums 2023. gadā strādāja ar 1,654 miljonu eiro apgrozījumu un 301 264 eiro zaudējumiem. Jaunāki finanšu dati par uzņēmuma darbību pagaidām nav publicēti.

Tikmēr "Michelin" zvaigzni ieguvušā restorāna "John Chef's Hall" pārstāvis Kristaps Sīlis portālam Jauns.lv norāda, ka lēmums aizvērt savu otru restorānu "John" – kurš arī bija iekļauts "Michelin" ceļvedī – saistīts ar vēlmi visus resursus un uzmanību koncentrēt uz zvaigzni ieguvušā "John Chef's Hall" restorāna darbību un tā ēdienkartes pilnveidošanu. Viņš akcentē, ka viņu gadījumā tā nav slēgšana, bet gan stratēģiska pārorientēšanās uz vienu konceptu.

Sīlis norāda, ka vēsturiski vienās telpās darbojās – "John" un "John Chef's Hall". Tagad nolemts atteikties no "a la carte" piedāvājuma, kas bija pieejams restorānā "John", lai pilnībā koncentrētos uz degustāciju ēdienkarti un zvaigzni ieguvušā "John Chef's Hall" attīstību. "Mēs slēgt neko neslēdzām, mēs vienkārši pārveidojam konceptu,” uzsver restorāna pārstāvis, piebilstot, ka šāds lēmums pieņemts, lai visus resursus veltītu tam, kas komandai izdodas vislabāk.

Pienākuši smagi laiki

Komentējot šo situāciju, Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis portālam Jauns.lv norāda, ka lēmumi par restorānu slēgšanu nav nejaušība, bet gan loģisks iznākums "smagajiem laikiem", ar kuriem saskaras ēdinātāji. Galvenie iemesli, kādēļ uzņēmēji ir spiesti pieņemt lēmumu par restorānu slēgšanu, ir saistīti ar finansiāliem faktoriem, tostarp nesamērīgu nodokļu slogu un iedzīvotāju pirktspējas kritumu, pauda nozares pārstāvis.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm sabiedriskajai ēdināšanai Eiropas Savienībā, kā arī augstākais darbaspēka nodoklis Baltijā. Augstās izmaksas kombinācijā ar esošo nodokļu politiku padara uzņēmējdarbību šajā segmentā neiespējamu bez valsts atbalsta.

Tāpat nozari būtiski ietekmējusi inflācija. Septembrī inflācija valstī bijusi augstākā reģionā, kas tieši ietekmējis iedzīvotāju labklājību. Līdz ar cenu kāpumu iedzīvotāju pirktspēja ir ievērojami kritusies, Latvijai šajā rādītājā noslīdot uz vienu no pēdējām vietām.

"Ir smagi laiki," situāciju lakoniski raksturoja nozares pārstāvis, piebilstot, ka problēmu risināšanai trūkst politiskās gribas un nav redzama valdības rīcība.

Tūrisma kritums un darbaspēka aizplūšana

Līdztekus nodokļu slogam nozari smagi ietekmē nepietiekamā tūristu plūsma. Kā norādīja Jenzis, situācija tūrismā Latvijā un Rīgā ir kritiska – valsts joprojām nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni. Lai gan šobrīd ir nesezona, kad tūristu praktiski nav, arī vasaras periodā plūsma nav bijusi pietiekama, lai kompensētu "klusos" ziemas mēnešus.

Galvenais šķērslis ārvalstu tūristu piesaistei, viņaprāt, ir ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā, kas attur ceļotājus no reģiona apmeklēšanas. Tiek lēsts, ka nozare no nepieciešamā apjoma atpaliek par vismaz 20% vai vairāk. Situāciju pasliktina fakts, ka viesi izvēlas nakšņot mazāk, tādēļ reālais kritums ir vēl jūtamāks. Tā kā Rīgas viesi vēsturiski bijuši vieni no galvenajiem restorānu apmeklētājiem, šis kritums būtiski ietekmē nozares ieņēmumus.

Jenzis skaidro, ka paralēli ekonomiskajām grūtībām nozare saskaras ar darbaspēka problēmu. Daudzi profesionāļi izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, jo Latvijā nespēj nopelnīt iztiku.

"Daudziem no viņiem ir mērķis atgriezties Latvijā, taču viņus attur nesamērīgais nodokļu slogs, kas viņiem jāmaksā," skaidroja nozares pārstāvis. Viņš uzsvēra situācijas paradoksu – valdība runā par remigrācijas politiku, taču netiek domāts par to, kā noturēt tos cilvēkus, kuri valstī dzīvo un strādā pašlaik.

Miljoni tērēti velti?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2023. gadā noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Pērn aģentūra noslēgusi jaunu sadarbības līgumu līdz 2028. gadam. Dalība "Michelin" ceļvedī Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā. Kā norāda aģentūra, šīs sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

Taujāts, vai šī nauda netiek tērēta velti, ja reiz Latvijas restorāni, kas iekļauti "Michelin" ceļvedī viens pēc otra paziņo par darbības pārtraukšanu, Jenzis uzsver, ka tas ir viens no labākajiem tūrisma mārketinga ieguldījumiem pēdējos gados. Pēc viņa teiktā, "Michelin" gids ir pasaulē atzīta vērtība un liela daļa no šīs naudas tiešā veidā atgriežas valsts ekonomikā, jo piesaista maksātspējīgus tūristus.

Tomēr nozares pārstāvis uzsver, ka "ar mārketingu vien nepietiek". "Ja paralēli netiek sakārtoti citi instrumenti, piemēram, nodokļu politika, pat labākā reklāma nespēj glābt uzņēmumus no slēgšanas," brīdināja nozares pārstāvis. Viņš norādīja, ka bez reāla atbalsta mehānisma un nodokļu sloga mazināšanas pat "Michelin" novērtējums nespēj nodrošināt restorānu ilgtspēju ilgtermiņā.

Slēgto restorānu saraksts augs

Tā kā politiķi līdz šim nav ieklausījušies uzņēmēju argumentos, nozares pārstāvji pirms Saeimas vēlēšanām šā gada rudenī plāno rīkot piketu, ar cerību, ka beidzot tiks sadzirdēti. Kā norāda Jenzis, galvenā prasība ir PVN likmes samazināšana sabiedriskajai ēdināšanai no pašreizējiem 21% vismaz uz 12%. Nozares pārstāvis to raksturoja kā "cerību staru", kas dotu signālu par valdības atbalstu, uzlabotu ekonomisko situāciju un ļautu saglabāt biznesu un darba vietas.

Ja politiskā griba netiks atrasta un izmaiņas nenotiks, Jenzis pieļauj, ka slēgto restorānu saraksts turpinās augt, skarot ne tikai augstākās klases jeb "fine-dining" segmentu, bet arī ikdienas ēdināšanas uzņēmumus.

Ko saka citi "Michelin" sarakstā iekļautie restorāni

Kopumā "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni. 27 no tiem atrodas Rīgā, bet septiņi ārpus galvaspilsētas. Neraugoties uz trīs sarakstā esošo vietu slēgšanu, ne visi nozares dalībnieki piekrīt viedoklim par visaptverošu krīzi. Kā portālam Jauns.lv norādīja "Michelin" ceļvedī iekļautā restorāna "Snatch" pārstāvis, lai gan publiskajā telpā izskanējušas bažas par krīzi nozarē, realitātē situācija neesot tik dramatiska – veiksmīgi pārvaldīti uzņēmumi turpina strādāt stabili, bet atsevišķu restorānu slēgšana saistāma ar tirgus piesātinājumu un kļūdainu finanšu plānošanu.

Komentējot sava pārstāvētā uzņēmuma darbību, viņš norādīja, ka restorāns turpina darbu veiksmīgi un nekāda veida krīzi neizjūt. Lai gan ziemas periodā klientu plūsma likumsakarīgi ir mazāka nekā vasaras sezonā, tas ir normāls ikgadējs cikls, kas neapdraud uzņēmuma pastāvēšanu. "Mums viss ir kārtībā. Protams, cilvēku ziemas periodā ir mazāk nekā vasarā, bet tā notiek katru gadu. Mēs nejūtam, ka pēkšņi būtu iestājusies krīze vai darbība būtu apstājusies," uzsvēra restorāna pārstāvis.

Vērtējot citu "Michelin" ceļvedī iekļauto restorānu slēgšanu, viņš pauda viedokli, ka šīs neveiksmes nav jāuztver kā visas nozares sabrukums. Vienlaikus viņš atzina, ka restorānu slēgšana turpināsies, galvenokārt tirgus piesātinājuma dēļ. "Ņemot vērā Rīgas mērogu un to, cik daudz jaunu vietu pēdējā laikā ir atvērts, tostarp centrā, ir izveidojusies pārāk liela konkurence. Restorānu ir vairāk, nekā tirgus spēj 'sagremot'," skaidroja nozares pārstāvis.

Tāpat viņš vērsa uzmanību uz finanšu disciplīnas trūkumu daļā nozares uzņēmumu. Pēc viņa teiktā, bieži vien restorānu slēgšana ir sekas ilgstošai "dzīvošanai uz parāda", kad uzņēmumi regulāri pārceļ maksājumus un nespēj sabalansēt naudas plūsmu.

Nepatīkams pārsteigums

Savukārt "Michelin" zvaigzni ieguvušā restorāna "Max Cekot Kitchen" līdzīpašniece Natālija Cekota sarunā ar Jauns.lv atzina, ka ziņa par restorāna "Barents" slēgšanu bija nepatīkams pārsteigums, jo tas tika uzskatīts par vienu no labākajiem restorāniem tūristiem un atradās stratēģiski izdevīgā vietā Vecrīgā. Viņa norāda, ka daudzi restorāni veras ciet, jo nespēj izturēt konkurenci un noturēt kvalitāti ilgtermiņā.

Eksperte skaidro, ka nozarē vērojama paradoksāla tendence – neskatoties uz krīzi, nepārtraukti tiek atvērti jauni restorāni. Tas rada milzīgu spiedienu uz jau esošajām iestādēm, kuras bieži nespēj izturēt šo konkurences cīņu. "Cilvēkiem visu laiku gribas kaut ko jaunu," norādīja restorāna līdzīpašniece, uzsverot, ka tieši klientu vēlme pēc novitātēm bieži vien izrādās liktenīga "vecajiem" restorāniem, kuriem kļūst arvien grūtāk noturēt apmeklētāju interesi un kvalitātes standartus.

Līdztekus sīvajai konkurencei nozare saskaras ar skarbu ekonomisko realitāti. Lai gan "Michelin" zvaigznes statuss pirmajā gadā restorānam spējis nodrošināt klientu pieplūdumu par aptuveni 60%, tagad tas saskaras ar nemitīgu izmaksu kāpumu. "Gada sākumā saņēmām ziņas no piegādātājiem par cenu celšanu par 6%. Mēs izmantojam dārgus produktus, un pie vidējā čeka 220 eiro apmērā cenas vairs nevaram celt, jo klients to nespēs atļauties," viņa skaidroja. Kā būtisku slogu viņa minēja arī augsto PVN, uzsverot nepieciešamību pēc valstiska atbalsta nozares saglabāšanai.

Vienlaikus, reaģējot uz tirgus izmaiņām, "Michelin" zvaigznes restorāna pārvaldītāji izvēlējušies citu stratēģiju nekā konkurenti. Tā vietā, lai darbību sašaurinātu, uzņēmums plāno atvērt vēl vienu restorānu, kas darbosies citā, pieejamākā cenu segmentā, taču saglabās augstos kvalitātes standartus un esošo komandu, tādējādi diversificējot riskus un piesaistot plašāku auditoriju. Viņa arī norādīja, ka Rīgai šobrīd nav nepieciešams liels skaits "fine-dining" jeb augstākās klases restorānu, jo vietējais tirgus un tūristu plūsma ir nepietiekama, lai nodrošinātu to pastāvēšanu.

Zvaigzne kalpo kā garantija tūristiem

"John Chef's Hall" šefpavārs Kristaps Sīlis, portālam Jauns.lv komentējot situāciju nozarē, neslēpj, ka tā ir sarežģīta. Tūristu plūsma Rīgā kopš Covid-19 pandēmijas nav atgriezusies iepriekšējā līmenī, un arī vietējie iedzīvotāji augstas klases restorānus apmeklē retāk. Viņš novērojis, ka, kamēr ikdienas ēdināšanas vietas un kafejnīcas ir piepildītas, "fine-dining" segmentā trūkst maksātspējīgas auditorijas. Viņaprāt, Rīgas tirgus ir pārsātināts – restorānu vienkārši ir pārāk daudz, ņemot vērā esošo iedzīvotāju skaitu.

Vienlaikus viņš atzīst, ka viņa vadītais restorāns ir rentabls, taču tas lielā mērā skaidrojams ar tā izmēru. "Mums ir 20 sēdvietas un maza komanda. Ja ir restorāns ar 50–60 vietām, tad ar vai bez zvaigznes to ir ļoti grūti piepildīt un finansiāli uzturēt," viņš skaidro.

Restorāna pārstāvis izceļ arī "Michelin" zvaigznes iegūšanas milzīgo ietekmi. Pirms apbalvojuma saņemšanas klientu plūsma bijusi neliela, taču brīdī, kad iegūta zvaigzne, divu stundu laikā rezervācijas veiktas trīs mēnešiem uz priekšu.

Runājot par nodokļu slogu, Sīlis piekrīt, ka PVN samazināšana nozarei noteikti palīdzētu, īpaši ņemot vērā augstās izmaksas par kvalificētu darbaspēku un ekskluzīviem produktiem. Tomēr viņš uzsver, ka uzņēmējiem jāspēj pielāgoties esošajiem apstākļiem, nevis tikai jācer uz valsts atbalstu. Tāpēc uz nākotni viņš raugās nevis drūmi, bet pragmatiski.

Ieva Florence-Vīksne: "Savās kāzās nevarēju vien beigt raudāt"