Valgas iedzīvotājs Ivars Unts stāsta, ka pirms četriem gadiem uz savas mājas jumta uzstādījis saules paneļus ar kopējo jaudu septiņi kilovati (kW), raksta "Postimees.ee".

"Paneļus uzstādīju 2022. gadā, un labo dzīvi varēju baudīt tikai pusgadu. Pēc tam cenas sāka kristies, un tagad situācija ir visai bēdīga," viņš atzina.

Šajā laikā tirgus ir būtiski mainījies. Izrādījās, ka 2022. gada vasara bija cenu maksimuma periods. Lielais saules paneļu skaits, kas tagad piegādā elektroenerģiju biržai, saulainajās stundās ir ievērojami samazinājis elektroenerģijas cenu.

"2022. gadā biju sakrājis tik daudz, ka ar to pietika pusgadam uz priekšu. Pirmais elektrības rēķins man bija jāmaksā tikai februārī," atceras Unts.

"Tagad, kad biržas elektroenerģijas cena nokrītas zem 1,5 centiem, tev jau pašam nākas piemaksāt. Elektroenerģijas pircējs paņem vienu centu, bet vēl 0,5 centi ir maksa par frekvences stabilizēšanu. Tā ir jāmaksā no pārdotās elektrības. Taču, kad spīd saule, elektrības cena parasti tāpat nokrītas līdz nullei," viņš turpina.

Atmaksāšanās termiņš šķiet ļoti ilgs

Unts aprēķinājis, ka paneļi gadā saražo aptuveni 6500 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas. No tām mājsaimniecība patērē apmēram 2000 kWh, bet pārējā elektroenerģija tiek pārdota.

Paneļu iegāde un uzstādīšana izmaksāja 8000 eiro, un nekādu atbalstu šim ieguldījumam viņš nesaņēma. Šā gada aprīlī saules paneļu saražotā elektroenerģija elektrības rēķinu samazināja tikai par desmit eiro.

"Toreiz runāja, ka ieguldījums atmaksāsies astoņu gadu laikā. Tagad kāds skolēns savā diplomdarbā aprēķinājis, ka tas prasīs 20 gadus. Man ir sajūta, ka bez akumulatoriem tas varētu aizņemt vēl ilgāku laiku. Taču arī akumulatori maksā ļoti dārgi," piebilst Unts.

Uzkrājošo ierīci jeb akumulatoru Unts savā sistēmā toreiz neiekļāva. Viņš apsvēra iespēju iegādāties akumulatoru, taču nelielas baterijas gadījumā cenas un ieguvuma attiecība viņam šķita nepamatota. "Es neredzu, ka šāds ieguldījums šobrīd atmaksātos," viņš sacīja.

Tomēr Unts uzsver, ka tas nenozīmē pilnīgu vilšanos saules paneļos.

"Es tik un tā esmu apmierināts. Varu domāt, ka esmu devis savu ieguldījumu zaļajās tehnoloģijās, ka izmantoju inovatīvus risinājumus. Taču no komerciālā viedokļa ieguvuma nav. Tā ir vienkārši laba sajūta, ka esmu devis savu ieguldījumu zaļajā pārejā. Protams, bija zināms, ka saules enerģija var kļūt lētāka, bet ne jau tik lielā mērā un ar tik krasām svārstībām. Iespējams, nākotnē akumulatori palīdzēs izlīdzināt šīs lielās cenu svārstības," viņš norādīja.

Arī politiķis Maido Rūsmans, kuram Tervas pagastā pieder saules paneļi ar kopējo jaudu 230 kilovati, ir viens no mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.

Viņa situācija ir nedaudz labāka, jo lielākā daļa paneļu tika uzstādīti ar subsīdiju palīdzību. Tomēr arī viņš atzīst, ka šobrīd saules paneļu uzstādīšanai bez enerģijas uzkrāšanas iespējām nav lielas jēgas.

"Pēdējo gadu laikā Baltijas valstīs tirgū ir nonācis milzīgs daudzums atjaunojamās enerģijas. Ja kāds šobrīd ar aizņemtu naudu sāktu būvēt saules elektrostaciju, lai galvenokārt ražotu elektroenerģiju pārdošanai tīklā, tas nebūtu saprātīgs lēmums. Arī es pats apsveru iespēju saviem parkiem pievienot enerģijas uzkrāšanas sistēmas. Ar saules parku vien lielu peļņu vairs negūsi," viņš sacīja.

Rūsmans pagaidām vēl nav uzstādījis akumulatoru, taču plāno to darīt. Papildu ienākumus viņam nodrošina arī saņemtā subsīdija, kas paredzēja 12 gadu garumā maksājumu 5,37 centu apmērā par katru saražoto kilovatstundu. Jaunie saules paneļu uzstādītāji šādu atbalstu vairs nesaņem.

"Līdz 2020. gadam tika izmaksāts 12 gadu atbalsts atjaunojamajai enerģijai. Ja nebūtu šīs atbalsta programmas, es par ieguldījumu saules enerģijā pat nebūtu domājis. Tas deva zināmu drošības sajūtu. Taču neviens, arī es, neticēja, ka cenas kritīs tik strauji. Šobrīd es pārdodu elektrību par diviem centiem kilovatstundā," viņš stāsta.

Akumulators ļautu pelnīt vairākos veidos

Lai ilustrētu, cik būtiski cenas samazinājušās salīdzinājumā ar labākajiem laikiem, Rūsmans piekrita minēt konkrētus skaitļus.

2022. gada jūlijā vidējā elektroenerģijas pārdošanas cena bija 224,56 eiro par megavatstundu (MWh) jeb aptuveni 22,4 centi par kilovatstundu (kWh).
Rūsmana 180 kilovatu jaudas saules paneļi 2022. gada jūlijā saražoja 35 000 kWh elektroenerģijas, savukārt ienākumi no tās pārdošanas sasniedza 7900 eiro mēnesī. 2023. gadā viņš sistēmu papildināja ar vēl 50 kilovatu jaudu.

Šā gada aprīlī situācija bija pavisam cita — elektroenerģijas cena bija aptuveni desmit reizes zemāka. Aprīlī Rūsmana saules parki no elektroenerģijas pārdošanas ienesa tikai 790 eiro, bet atjaunojamās enerģijas subsīdija papildus nodrošināja vēl 1600 eiro.

"2022. gadā no šī konkrētā objekta nopelnīju ļoti daudz. Toreiz tas radīja zināmu finanšu drošības spilvenu nākotnei, lai kompensētu periodus, kad elektroenerģijas cena nokrīt līdz nullei," viņš skaidro.

Tomēr viņš neuzskata, ka neliela saules parka izbūve šobrīd būtu pilnīgi bezjēdzīga.

"Saules enerģija ir visizdevīgākā tad, ja pats patērē pēc iespējas lielāku daļu no saražotās elektroenerģijas. Es aktīvi domāju par to, kā blakus saules parkiem izveidot kādu uzņēmējdarbību, kas izmantotu uz vietas saražoto enerģiju. Tad nav jāmaksā tīkla maksa un atjaunojamās enerģijas maksa. Tās veido ievērojamu daļu no elektrības rēķina, un nākotnē, visticamāk, tikai pieaugs," skaidro Rūsmans.

Enerģijas uzkrāšanas sistēmas kļuvušas pieejamākas

Pašlaik peļņas gūšanai būtisks priekšnosacījums ir akumulatora uzstādīšana. Pēc Rūsmana domām, tam jābūt pietiekami lielam, lai ieguldījums atmaksātos. Viņš pats apsvēris iespēju iegādāties aptuveni 250 kWh ietilpības akumulatoru, bet, ja līdzekļi atļautu, pat 1 MWh jaudas enerģijas uzkrāšanas sistēmu.

Akumulatori ļauj izmantot arī jaunas peļņas iespējas. Agrāk elektrotīkla frekvences stabilitāti Baltijas reģionā nodrošināja Krievija, bet tagad Baltijas valstīm tas jādara pašām. Tāpēc ir izveidots jauns tirgus, kurā var piedalīties arī privātpersonas un uzņēmumi.

Piemēram, ja tīklā ir pārāk daudz elektroenerģijas, akumulators to uzkrāj. Ja enerģijas ir par maz, akumulators to nodod tīklā. Par šādu pakalpojumu pārvades sistēmas operators Elering maksā akumulatoru īpašniekiem.

"Ar akumulatoru varu piedalīties frekvenču tirgū — pērku elektrību lētā laikā un pārdodu dārgā laikā. Viens 230 kWh akumulators frekvenču tirgū nopelna aptuveni 300 eiro mēnesī. Enerģijas uzkrāšanas sistēmu cenas ir kļuvušas pieejamākas. Agrāk tās bija tik dārgas, ka ieguldījums neatmaksājās," stāsta Rūsmans.

Lai gan ziemā akumulators neuzkrāj saules paneļu saražoto enerģiju, tas joprojām var būt noderīgs.

"Ziemā tas neuzkrāj saules enerģiju, taču tieši dienas laikā elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais, un tad arī cena ir augsta. Ziemā akumulators darbojas kā cenu izlīdzinātājs. Elektrību iegādājas naktī, kad tā ir lētāka, bet pārdod dienā, kad cena ir augstāka. Tādējādi nakts elektrība kļūst nedaudz dārgāka, bet dienas elektrība — nedaudz lētāka," skaidro Rūsmans.

Olga Dreģe visu "Limuzīnā" nopelnīto naudu "izmetusi ārā" - kožu dēļ

Komentāri (2)