Kirsija no Helsinkiem dalījās ar izdevumu "Iltalehti" savā dzīvesstāstā pēc tam, kad bija izlasījusi par cilvēkiem, kuri izmanto pārtikas palīdzību, lai izdzīvotu, un par viņu viedokļiem saistībā ar Helsinku pilsētas domes locekļa Otto Meri izteikumiem par šiem cilvēkiem.

"Kad izlasīju rakstu, sapratu, cik patiesībā esmu nabadzīga, un kā cilvēki, kuri dzīvo labāk par mani, regulāri saņem pārtikas palīdzību," atzina Kirsija.

Pēc īres nomaksas viņai mēnesī paliek apmēram 500 eiro citiem izdevumiem. Domnieks Meri bija izteicies, ka ir cilvēki, kuri stāv rindās pēc bezmaksas pārtikas, lai gan varētu iztikt arī bez šīs palīdzības.

Otto Meri ironizēja, salīdzinot rindas pēc pārtikas ar rindām pēc bezmaksas spaiņiem: "Somiem ir spēja stundām stāvēt rindā pēc bezmaksas spaiņiem," viņš piezīmēja.

Šie izteikumi saniknoja daudzus, taču Kirsiju tie neaizskāra. Viņa vēlējās, lai šī tēma tiktu apspriesta sabiedrībā. Kirsija sacīja, ka ir bezdarbniece, apgūst jaunu profesiju un dzīvo ļoti taupīgi, taču daļēji piekrīt Meri sacītajam.

"Mana situācija ir tāda, kāda tā ir, bet pārtikas palīdzības rindās tiešām stāv arī cilvēki ar labiem ienākumiem, kā Meri teica," sprieda Kirsija. "Patiesībā nepieciešamas vairāk darbavietas ar normālu algu, lai cilvēki varētu dzīvot pienācīgi. Es ceru atrast darbu pēc mācībām, bet neko nevar zināt droši," piebilda somiete.

Kirsija šajā stāstā dalās ar izdomātu vārdu, jo runā par ļoti personīgām tēmām, tostarp daļēji arī par saviem bērniem.

Viņas dzīve krasi mainījās pirms aptuveni 14 gadiem pēc šķiršanās. Kirsija stāsta, ka šobrīd ir bezdarbniece, studē maģistrantūrā un dzīvo viena. Viņas mājvieta ir neliels īrēts dzīvoklis Helsinku galvaspilsētas reģionā.

Četri Kirsijas bērni jau ir izauguši un aizgājuši no mājām, jaunākais – pirms pāris gadiem. Pēc tam viņa varēja samazināt dzīvesvietas izdevumus, pārvācoties uz mazāku dzīvokli — 40 kvadrātmetru platībā.

Kirsijas enākumus veido pamatpabalsts no sociālās apdrošināšanas organizācijas "Kela", studiju pabalsts un sociālā palīdzība. "Kopumā tie ir apmēram 1000 eiro mēnesī," viņa aprēķina.

Mazā dzīvokļa īre ir 650 eiro mēnesī, no kuriem Kirsija saņem apmēram 360 eiro kā mājokļa pabalstu.

Izdevums "Iltalehti" redzēja paziņojumu par maksājumu uz Kirsi vārda 744 eiro apmērā. No šīs summas 205 eiro tiek ieturēti kā nodokļi. Studentiem paredzētais izdevumu kompensācijas pabalsts 180 eiro apmērā ir neapliekams ar nodokli.
"Pabalsts ir deviņi eiro dienā un tiek maksāts tikai par darba dienām, nevis brīvdienām," precizēja Kirsija.

Pamata dienas pabalstu nevar saņemt bezgalīgi — "Kela" paziņojumā bija norādīts, ka līdz 2025. gada decembra beigām Kirsijai jau bija izmaksāti vairāk nekā puse no kopējā pabalsta jeb 237 dienas. Maksimālais termiņš ir 400 dienas.

Pārmaiņas Kirsijas dzīvē salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīvi ir milzīgas, jo savulaik viņa labi pelnīja. Strādājot uzņēmējdarbības sektorā, pēc nodokļu nomaksas viņa saņēma vairāk nekā 4000 eiro mēnesī.

Tagad, pēc īres samaksas, viņai paliek aptuveni 500 eiro. "Es uzskatu, ka man pietiek, lai neizmantotu pārtikas palīdzību. Kaut kur noteikti ir kāds, kam tā nepieciešama vairāk nekā man," sacīja somiete.

Kirsija atzina, ka viņai ir arī psiholoģiska barjera doties pēc pārtikas palīdzības. Viņa cenšas virzīties uz priekšu dzīvē, bet tajā pašā laikā nevēlas būt atkarīga vai nonākt trūkumā.

Nevēlēšanās saņemt pārtikas palīdzību, iespējams, sakņojas arī viņas iepriekšējā dzīvē. Pirms šķiršanās viņa dzīvoja ļoti komfortablu un pārtikušu ģimenes dzīvi.

Kad piedzima pirmais bērns, Kirsija vēl strādāja biznesa sektorā, kur darbs prasīja daudz komandējumu. Kad ģimenē parādījās vairāki mazi bērni, viņa kļuva par mājsaimnieci.

"Kad bērni bija mazi, es septiņus gadus biju mājās. Tas bija iespējams, pateicoties manam vīram, kuram bija ļoti labi ienākumi," stāstīja sieviete.

Taču ģimenes laime nebija ilga, un, kā Kirsija atzīst, viņai nācās šķirties pret savu gribu. Pēc gadiem mājās un šķiršanās viņa vairs nevarēja atgriezties iepriekšējā darbā. "Es biju tik sliktā stāvoklī, ka man nācās pārkvalificēties," viņa atzina.

Tajā laikā, kad māsu aprūpē vēl bija daudz darba vietu, Kirsija strādāja specializētās māsas nodaļās, kā arī dažkārt veselības centros. Tā kā viņai šī joma šķita interesanta, viņa uzsāka studijas, lai kļūtu par medmāsu.

Tomēr Kirsija vēlreiz nolēma mainīt virzienu un studijas. Viņa apguva profesiju, kas saistīta ar grūtību pārvarēšanas atbalstu.

"Tas aizņēma divus gadus un bija diezgan dārga izglītība. Taču, tā kā neesmu "Kela" reģistrēta terapeite, šis pakalpojums ir dārgs, un klientu ir maz," skaidro viņa.

Viens no iemesliem, kāpēc viņa pārtrauca studijas par medmāsu un atstāja māsu darbu, bija tas, ka, pēc viņas domām, alga neatbilda darba slodzei. Labākajā laikā viņa pelnīja 3300 eiro bruto, bet tas nozīmēja dubultās maiņas, nakts dežūras un darbu nedēļas nogalēs.

Otrais iemesls, pēc Kirsijas teiktā, bija tas, ka pēkšņi medmāsām vairs nebija tik daudz darba vietu kā agrāk, un tas bija liels vilšanās moments. Kirsija turpina mācīties – šobrīd viņa papildina kvalifikāciju garīgās veselības un atkarību jomā.

"Es mācos, saņemot bezdarbnieku pabalstu, un izdevumu kompensācija ir deviņi eiro par darba dienu. Pašlaik eju arī neapmaksātā praksē," viņa pasmejas par to, ka viņai nav algota darba. Kamēr bērni vēl dzīvoja mājās, sievietes finansiālā situācija bija stabila. "Uzturlīdzekļi bija lieli, un mēs labi tikām galā," viņa saka.

Bet kā Kirsijai izdodas justies labi pēc visa piedzīvotā?

"Es esmu samierinājusies ar vienkāršām lietām un pat ieplānojusi nomaksāt dažus parādus, kas radušies ārstēšanās izdevumu dēļ. Laiku pa laikam esmu arī palīdzējusi saviem bērniem," saka viņa.

Bērniem vairs nav vajadzīga mātes palīdzība, jo viņiem ir darbs tēva uzņēmumā.
Kirsija turpina, ka ar savu pašreizējo ienākumu apjomu tiek galā, jo dzīvo ļoti taupīgi. "Lai gan ienākumu man praktiski nav, es tieku galā."

Viens no veidiem, kā sieviete sabalansē budžetu, ir lētāku pārtikas produktu iegāde. Viņa pērk preces ar atlaidēm – ar sarkaniem cenu marķējumiem – un seko līdzi akcijām.

"Es pērku ar atlaidēm, man tas ir nepieciešams. Daļu ielieku saldētavā. Man nav ne laika, ne vēlmes iet uz veikalu vēlu vakarā," viņa saka, norādot uz to, ka tajā laikā cenas bieži tiek samazinātas vēl vairāk.

Kirsija uzsver, ka, neskatoties uz lielu taupību, viņa ēd veselīgi. Viņa ievēro Vidusjūras diētu, kā galveno olbaltumvielu avotu izvēloties dārzeņus un vistu. Putra ar ogām — labs brokastu risinājums.

"Dārzeņi taču nav dārgi. Avokado uz maizes man sniedz veselīgās taukvielas, un šāda sviestmaize mani piesātina uz vairākām stundām. Olas arī ir laba izvēle," viņa iesaka.

Vienīgais, kas Kirsijai pietrūkst no iepriekšējās dzīves, ir ceļojumi. Pēdējos gados viņas izbraucieni aprobežojas ar Tallinu un Stokholmu.

"Jā, man ir tāda sajūta, ka pavasarī gribētos aizbraukt uz Grieķiju vai kaut kur citur pie Vidusjūras. Aukstais gada laiks Somijā nogurdina, un ļoti gribas atpūsties," turpināja taupīgā sieviete.

Lai gan Kirsija netic, ka kādreiz izmantos pārtikas palīdzību, viņa saprot tos, kas to dara. Taču viņa atzina, ka viņu satrauca tas, ka cilvēki ar augstākiem ienākumiem nekā viņai stāstīja, ka regulāri stāv rindās pēc pārtikas palīdzības.

"Es viņus iztēlojos, bet patiesībā nezinu šo cilvēku reālo situāciju," sacīja somiete. Viņa uzsvēra, ka rindas pēc pārtikas ir nepieciešamas.

"Protams, ka tās ir vajadzīgas. Jebkurš cilvēks var nonākt situācijā, kad nespēj strādāt un nesaņem algu. Lai arī ilga stāvēšana rindā – tas nav cilvēcīgi."

"Skumji ir tas, ka sabiedrībā situācija ir mainījusies tādā virzienā, ka arvien vairāk cilvēku ir spiesti stāvēt rindā pēc pārtikas palīdzības."

Cilvēkus, kuri stāv rindās pēc pārtikas, mēdz saukt par slinkiem un vājiem. "Es neteiktu, ka šie cilvēki ir vāji. Mums visiem var būt ļoti atšķirīgi starta apstākļi, lai tiktu galā ar dzīvi."

Kirsija arī paskaidroja, ka viņas bērnība bijusi šausmīga. Viņas vecāku dzīvē klātesošs bija alkohols un psihiskās veselības problēmas. Proti, viņa nāk no ģimenes, kurā nepietika gandrīz nekā.

Grūtie dzīves apstākļi ir atstājuši ietekmi uz Kirsiju. Tas bija pamanāms jau viņas skolas gados un ietekmēja viņas spēju veidot labas attiecības. Apziņā viņa bieži izvēlējās vīriešus ar līdzīgām problēmām kā viņai. Taču tagad viņa ir apmierināta ar savu situāciju un pateicīga par savu pagātni.

Kirsija uzskata, ka viņas grūtā bērnība ir daļēji iemesls tam, kāpēc viņa tik labi tiek galā ar finansiālām grūtībām. "Bērnībā es biju briesmīgā situācijā, un tas man palīdzēja tikt galā ar grūtībām vēlākā dzīvē. Un noteikta pieredze dod man spēku. Es domāju, ka, ja esmu izdzīvojusi to, ko piedzīvoju, es tikšu galā arī ar visu pārējo," viņa saka.

Lai arī Kirsija atzīst, ka viņai dzīvē nācās no daudz kā atteikties, viņa tomēr spēj skatīties nākotnē. Viņas mācības beigsies pavasarī, un sieviete sapņo atrast darbu un iegādāties plašāku dzīvokli. "Ziemassvētkos es sapratu, cik patiesībā mazs ir mans divistabu dzīvoklis, kad ciemos atnāca bērni. Tas mani sarūgtināja iekšēji."

Kirsija ieteica saviem bērniem labi mācīties un strādāt. Viņa arī atgādināja viņiem, ka nauda nav viss, un to var zaudēt vienā mirklī. "Es mācīju saviem bērniem, ka grūtības ir šķēršļi, kas jāiznīcina. Un ka ir jādzīvo saprātīgi."

Šenona Dohertija izskatās tikpat labi kā pirms smagās slimības