Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas, atzīst EM. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinoša ietekme bija mērenākai sezonālo faktoru ietekmei un zemākam pārtikas cenu spiedienam.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4%. Gan preču, gan pakalpojumu cenas palielinājās par 0,4%.

Oktobrim tradicionāli raksturīgs patēriņa cenu kāpums, ko galvenokārt nosaka sezonāli faktori. EM norāda, ka šogad kopējais cenu pieaugums bija straujāks nekā iepriekšējos divos gados, bet mērenāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas un energoresursu krīzes, kad oktobrī cenas parasti pieauga par 0,4-0,8%. Cenu kāpumu lielā mērā noteica siltumenerģijas tarifu pieaugums Rīgā un vairākās citās pašvaldībās, kā arī pārtikas, degvielas un aviopārvadājumu sadārdzināšanās, savukārt to ierobežoja lētāki alkoholiskie dzērieni un personīgās aprūpes preces.

Pārtikas cenu pieaugums šogad oktobrī bija mērenākais kopš 2020. gada, kad cenas Covid-19 krīzes ietekmē samazinājās, bet, neskaitot šo periodu, bija zemākais kopš 2014. gada, informē EM. Arī pirmās nepieciešamības pārtikas grupās, kas ietvertas memorandā par cenu samazināšanu, cenas oktobrī nedaudz pieauga, galvenokārt dārzeņu segmentā sezonālo faktoru dēļ.

EM atzīmē, ka svaigiem dārzeņiem cenu kāpums bija ļoti mērens, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kas liecina, ka šī iniciatīva joprojām palīdz ierobežot pārtikas inflācijas spiedienu. Savukārt gan mērenāks pārtikas cenu kāpums nekā parasti šajā mēnesī, gan mēnesim neraksturīgs apģērbu un apavu cenu kritums liecina par vājinātu sezonālo ietekmi.

Preču sektorā lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. EM norāda, ka cenas pieauga visiem galvenajiem energoresursu veidiem, izņemot dabasgāzi, kam tās saglabājās nemainīgas. Lielākā ietekme bija siltumenerģijas cenu kāpumam - par 4,4%, ko galvenokārt noteica jaunā AS "Rīgas siltums" tarifa stāšanās spēkā no 1. oktobra, kā arī tarifu palielinājums vairākās citās pašvaldībās.

Sākoties intensīvākai apkures sezonai, oktobrī pieauga arī elektroenerģijas (par 1,5%) un cietā kurināmā (par 2,6%) cenas. EM skaidro, ka elektroenerģijas sadārdzinājumu noteica biržas cenu kāpums, kas palielināja tarifus, piesaistītus elektroenerģijas biržas cenām. Bez apkures sezonas ietekmes cenu pieaugumu noteica arī zemāka elektroenerģijas izstrāde no atjaunīgajiem energoresursiem (mazāka saules un vēja ražošana) un samazināta elektroenerģijas plūsma no Ziemeļvalstīm tehnisko problēmu un savienojumu remontu dēļ.

Pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem oktobrī cenas pieauga par 0,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni paaugstināja par 0,1 procentpunktu. Pēc EM skaidrotā, cenu kāpumu galvenokārt noteica svaigu dārzeņu, maizes, zivju un piena produktu sadārdzinājums, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija eļļu, taukvielu un cūkgaļas cenu kritumam.

Pārtikas produktu cenas pasaulē oktobrī samazinājās otro mēnesi pēc kārtas - par 1,6%, un gada laikā, salīdzinot ar 2024. gada oktobri, tās samazinājās par 0,3%, informē EM. Cenu kritumu noteica cukura, piena produktu, gaļas un graudaugu cenu samazinājums, kas pārsniedza augu eļļu cenu kāpumu. EM norāda, ka cukura cenas saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada decembra, ko noteica prognozes par pietiekamu pasaules piedāvājumu: augsta ražošana Brazīlijā un gaidāmas lielākas ražas Indijā un Taizemē, kā arī zemākas naftas cenas, kas mazināja bioetanola ražošanas pieprasījumu.

Piena produktu cenas kritās ceturto mēnesi pēc kārtas, atzīmē EM. Cenas oktobrī samazinājās visām produktu grupām, atspoguļojot plašu eksporta piedāvājumu no Eiropas Savienības (ES) un Jaunzēlandes, ko veicināja labvēlīgi laikapstākļi un vājš pieprasījums no Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm.

Gaļas cenas pēc astoņu mēnešu kāpuma samazinājās, galvenokārt cūkgaļas un putnu gaļas cenu krituma dēļ. EM skaidro, ka cūkgaļas cenas samazinājās plašā piedāvājuma un zemāka Ķīnas importa pieprasījuma dēļ pēc jaunu importa nodevu ieviešanas ES produktiem. Putnu gaļas cenas saruka, jo Ķīnas tirdzniecības ierobežojumi saistībā ar putnu gripu lika Brazīlijas eksportētājiem pārorientēt piegādes uz zemākas cenas tirgiem. Savukārt liellopu gaļas cenas turpināja kāpt, ko veicināja stabils pasaules pieprasījums.

Graudaugu cenas saruka sesto mēnesi pēc kārtas visās galvenajās grupās, pateicoties labām ražas perspektīvām un pietiekamam pasaules piedāvājumam, informē EM.

Pretēji tam augu eļļu cenas pieauga, indeksam sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada jūlija, ko noteica palmu, rapšu, sojas un saulespuķu eļļu cenu kāpums, informē EM. Palmu eļļas cenas oktobrī nedaudz pieauga, ko veicināja prognozes par eksporta samazinājumu Indonēzijā, neskatoties uz lielāku ražošanu Malaizijā. Saulespuķu eļļas cenas kāpa jau ceturto mēnesi pēc kārtas ierobežotā piedāvājuma un vēlīnas ražas dēļ, savukārt rapšu un sojas eļļas sadārdzinājās attiecīgi ierobežoto krājumu Eiropā un pieprasījuma kāpuma Brazīlijā un ASV ietekmē.

Pēc divu mēnešu krituma oktobrī pieauga degvielas cenas - par 0,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,05 procentpunktiem. Cenu kāpums bija līdzīgs gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam.

Savukārt pasaules naftas tirgū oktobrī cenas kopumā samazinājās. "Brent" naftas vidējā mēneša cena, salīdzinot ar septembri, saruka par aptuveni 5%, taču mēneša beigās tā bija par 3% zemāka nekā septembra izskaņā. EM skaidro, ka cenu dinamiku oktobrī noteica pretēji piedāvājuma un pieprasījuma faktori - bažas par globālu pārprodukciju un vājinātu pieprasījumu turpināja radīt spiedienu uz cenām lejup, savukārt ģeopolitiski notikumi un sankciju riski pret Krievijas naftas sektoru īslaicīgi tās paaugstināja.

Mēneša laikā "Brent" naftas cena svārstījās 61-66 ASV dolāru par barelu robežās. Mēneša sākumā cenas samazinājās, tirgum reaģējot uz OPEC+ lēmumu par ierobežotu ieguves pieaugumu, kas gan bija mazāks, nekā gaidīts, tomēr nespēja mazināt bažas par augsto piedāvājumu un zemo pieprasījuma kāpumu. Pēc EM paustā, cenu spiedienu lejup pastiprināja pieaugošās Venecuēlas piegādes, naftas plūsmu atjaunošana no Kurdistānas caur Turciju un krājumu pieaugums ASV un Ķīnā.

Mēneša vidū cenas nokritās līdz sešu mēnešu zemākajam līmenim, ko veicināja Starptautiskās enerģētikas aģentūras prognozes par tirgus pārpalikuma pieaugumu un ražošanas kāpumu ASV, Kanādā un Brazīlijā, vienlaikus samazinot pieprasījuma prognozes, skaidro EM.

Savukārt mēneša beigās tirgū atgriezās svārstīgums, kad ASV noteiktās sankcijas pret Krievijas "Rosņeft" un "Lukoil" izraisīja īslaicīgu cenu kāpumu bažu dēļ par piegāžu traucējumiem, taču šo efektu ātri līdzsvaroja ziņas par augstu naftas ieguvi ASV un gaidas par iespējamu OPEC+ ražošanas palielinājumu, norāda EM. Tādējādi "Brent" naftas cenas mēneša noslēgumā stabilizējās ap 65 ASV dolāriem par barelu.

Nozīmīgu ietekmi uz kopējo patēriņa cenu līmeni atstāja arī ar mājokļa iekārtošanu un uzturēšanu saistīto preču cenu kāpums par 1,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,05 procentpunktiem. Lielākoties to noteica tīrīšanas un kopšanas līdzekļu, kā arī mājokļa mēbeļu sadārdzināšanās, skaidro EM.

Lielākā samazinošā ietekme oktobrī bija cenu kritumam alkoholiskajiem dzērieniem - par 2,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu, kritumam skarot visus alkoholisko dzērienu veidus, izņemot alu. EM ieskatā cenu samazinājumu, visticamāk, noteica zemāks sezonālais pieprasījums pēc vasaras perioda un tirgotāju veikta bāzes cenu pārskatīšana, pielāgojoties ierobežotajam noietam pēc tirdzniecības laika ierobežojumu ieviešanas un konkurencei tirgū.

Ekonomists: viena lieta ir par jaunajiem gāzes tarifiem dzirdēt ziņās, cita – saņemt rēķinu