Tāpat pieskārāmies jautājumam, kas, pēc visa spriežot, jau vairs nekad neatgriezīsies pensiju likumdošanā – par tā saucamo “kaitīgo darbu”, kas ļāva pensionēties krietni agrāk un no likumdošanas normatīvajiem aktiem tika svītrots 2012. gadā. Šī gada Senioru dienas Saeimā viena no aktualitātēm bija “sudraba ekonomika” (cilvēku vecumā virs 50 gadiem ekonomiskā aktivitāte).

Oktobra indeksācija: laba vai slikta?

- Runājot par pensiju indeksāciju, vai šis oktobris senioriem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir labs vai slikts?

- Pensiju indeksācija, kas jau gadu gadiem notiek vienu reizi gadā – oktobrī, Latvijā vispār ir pozitīva lieta. Ja pērn indeksēja pensijas 50% daļu no vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām, tad šogad jau ņems visus 100%. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuri ilgāk strādājuši un vairāk samaksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, saņems lielāku indeksāciju.

Tāpat tagad indeksācija notiek atbilstoši darba stāžam – ne tikai tam, kāds tas bija pensionējoties, bet darba stāžam uz šodienu, tātad - uz 1. oktobri. Šī gada sākumā bija 436,9 tūkstoši valsts vecuma pensijas saņēmēju, no kuriem 16% ir nodarbināti. Tas nozīmē, ka viņu darba stāžs ir lielāks nekā brīdī, kad viņi devās pensijā.

Indeksē arī invaliditātes pensijas. Pirmās grupas invalīdu pie mums ir pieci tūkstoši, un 16,8% no viņiem ir nodarbināti. Otrās grupas invalīdu, kuri saņem invaliditātes pensiju, ir 34 tūkstoši, un no viņiem strādā daudz vairāk – 35,6%. Indeksē arī apgādnieka zaudējuma pensiju un izdienas pensijas. Taču ne sociālā nodrošinājuma pabalstus, kuru apmērs mainās katra gada janvārī.

- Vai šī pensiju indeksācijas sistēma Latvijā ir noturīga? Vai arī pēc gada, pieciem vai desmit gadiem pensionāri varēs cerēt uz pensiju indeksāciju?

- Domāju, ka tā vajadzētu būt. Jāuzsver, ka, indeksējot pensijas, ņem vērā arī kopējo darba stāžu. Vislielākais koeficients katru gadu ir personām, kuru darba stāžs ir 45 un vairāk gadi. Bet mums ir arī daudz senioru, kuri ir strādājuši 50 un vairāk gadus.

Vēl, kas nāk par labu: pagājušajā gadā pensijām (ar nodokļiem) neapliekamais minimums bija 500 eiro, bet šogad tas jau ir 1000 eiro. Ja pensionārs ir arī invalīds, summa ir vēl lielāka. Piemēram, trešās grupas invalīds: 1000 plus 120 eiro.

Mūsuprāt, šī sistēma pašreiz ir sakārtota un laba. Protams, dusmojas tie, kuriem darba stāžs ir neliels, jo viņiem koeficients ir mazāks.

Bāzes pensijas

- Runājot par nelielajām pensijām, ik pa laikam tiek spriests, ka jāievieš bāzes pensija. Kad tā, jūsuprāt, varētu tikt noteikta un cik liela tā varētu būt?

- Bāzes pensija Latvijā faktiski jau ir ieviesta daudzus gadus. Šo naudu par katru darba stāža gadu aprēķina katram, kurš sasniedzis valsts vecuma pensijas vecumu. Pašlaik tas ir 65 gadi, un ir nepieciešami vismaz 20 gadu darba stāža. Tad sāk rēķināt valsts vecuma pensiju un piemaksu par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.

Tagad mūsu aicinājums būs, par ko diskutē Saeimā un tas ir nākamā gada budžeta jautājums, sākt maksāt arī par katru darba stāža gadu, sākot ar 1996. gada 1. janvāra tiem pensijas saņēmējiem, kuriem ir 85 un vairāk gadu. Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka tas nepieciešama 12 miljoni eiro gadā.

Domājam, ka šī prasība un aprēķināšanas kārtība ir ļoti laba. Nākamais solis būtu to piemērot 80 plus gadus veciem pensionāriem, bet nākamgad tas, visticamāk, nebūs iespējams.

Piemaksa varētu būt apmēram divi eiro par katru darba stāža gadu, lēš Labklājības ministrija. Ja seniors kopš 1996. gada strādājis 15–20 gadus vai pat vairāk, piemaksa jau kļūst jūtama. Ir gadījumi, kad 85 gadus vecs cilvēks nostrādājis 30 gadus pēc 1996. gada – viņam tā būtu būtiska summa.

Bāzes pensijas
- Runājot par nelielajām pensijām, ik pa laikam tiek spriests, ka jāievieš bāzes pensija. Kad tā, jūsuprāt, varētu tikt noteikta un cik liela tā varētu būt?
- Bāzes pensija Latvijā faktiski jau ir ieviesta daudzus gadus. Šo naudu par katru darba stāža gadu aprēķina katram, kurš sasniedzis valsts vecuma pensijas vecumu. Pašlaik tas ir 65 gadi, un ir nepieciešami vismaz 20 gadu darba stāža. Tad sāk rēķināt valsts vecuma pensiju un piemaksu par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.

Tagad mūsu aicinājums būs, par ko diskutē Saeimā un tas ir nākamā gada budžeta jautājums, sākt maksāt arī par katru darba stāža gadu, sākot ar 1996. gada 1. janvāra tiem pensijas saņēmējiem, kuriem ir 85 un vairāk gadu. Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka tas nepieciešama 12 miljoni eiro gadā.

Domājam, ka šī prasība un aprēķināšanas kārtība ir ļoti laba. Nākamais solis būtu to piemērot 80 plus gadus veciem pensionāriem, bet nākamgad tas, visticamāk, nebūs iespējams.

Piemaksa varētu būt apmēram divi eiro par katru darba stāža gadu, lēš Labklājības ministrija. Ja seniors kopš 1996. gada strādājis 15–20 gadus vai pat vairāk, piemaksa jau kļūst jūtama. Ir gadījumi, kad 85 gadus vecs cilvēks nostrādājis 30 gadus pēc 1996. gada – viņam tā būtu būtiska summa.

Izdienas pensijas

- Tagad norisinās lielas diskusijas par izdienas pensijām. Kam tās vajag, kam nevajag un vai vispār vajag?

- Tad man jāatgriežas tajos gados, kad strādāju Rīgā, piecos Saeimas sasaukumos. Jau toreiz izdienas pensijas tika ļoti nopietni apspriestas. To nepieciešamību argumentēja cilvēki, kuri strādāja šajās jomās.

Pašlaik šķiet, ka šajā diskusijā viss līdz galam vēl nav izdomāts. Protams, iespējams pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, kā izdarījām ar valsts pensijām – lēnām un prātīgi. Bet jābūt ļoti apdomīgiem un kārtīgi visu jāizdiskutē – kurām profesijām tas pienākas, kurām nē. Piemēram, skolotājiem sensenos laikos reiz bija iespēja agrāk doties pensijā, bet tas tika atcelts. Un to arī varējām nosaukt par izdienas pensiju, bet diemžēl pēc tam tas tika atcelts.

- Un ar ko, jūsuprāt, šīs diskusijas beigsies?

- Noteikti turpināsies, bet ātrs lēmums diez vai būs. Man gribētos teikt: ja veic reformas, tad īpaši mūsu jaunajiem politiķiem un ierēdņiem vajag precīzi izrēķināt rezultātu, kas tur beigu galos sanāks.. Ja pieņem, bet pēc tam brīnās, kad viss atkal jāmaina – tā nav laba prakse. Jāatceras, ka izdienas pensijas maksā no valsts pamatbudžeta. Un tiklīdz saņēmējam iestājas valsts vecuma pensijas vecums, izdienas pensija pārtop valsts vecuma pensijā.

Kaitīgais darbs un pensionēšanās vecums

- Tagad Eiropā, un arī Latvijā, diskutē par to vai vēl vairāk nevajadzētu pacelt pensionāšanās vecumu?

- To jau izdarīja – līdz 65 gadiem.

- Bet daži uzskata – vajadzētu līdz, piemēram, 70 gadiem.

- Pašlaik es tādu nepieciešamību neredzu. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ir uzkrājumi. Tur nav nekādu mīnusu. Nauda, kas pensiju izmaksai nav vajadzīga, atrodas Valsts kasē. Valsts to izmanto un pelna procentus. Neredzu vajadzību paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tagad tas ir 65 gadi. Nu, cik tad nu tālu mēs iesim?

- Mans tēvs pensijā aizgāja 50 gados, jo strādāja tā dēvētajā “kaitīgajā darbā” – tipogrāfijā pie cinka. Vai tagad pensionēšanās likumdošanā pastāv tāds termins kā “kaitīgais darbs”?

- Diemžēl vairs nepastāv. Pie mums tagad skatās tā – darba apstākļiem visiem ir jābūt pietiekami labiem. Man grūti teikt, vai atkal varētu atgriezties termins “kaitīgais darbs”.

Latvijas Pensionāru federācija šogad otrajā Senioru dienā Saeimā iestājās par “sudraba ekonomiku” Ļoti daudzi ziņo, ka 55 vai 60 gadu vecumā ir grūti atrast darbu. Tas ir vecums, kad vajadzīga pārkvalifikācija vai darba devēju atbalsts. Par to diskutēja gan darba devēji, gan ministri, jo tas ietekmē visu ekonomiku.

Faktiski tas cilvēkam ir desmit gadu posms pirms obligātā pensijas vecuma iestāšanās. Ja vēl paaugstinām pensijas vecumu, tad rodas jautājums – ko darīs tie, kas 55 vai 60 gados izkrīt no darba tirgus? Ja viņi nestrādā un nemaksā nodokļus, kāda būs viņu pensija? Tas ir tikpat sarežģīts jautājums kā izdienas pensijas.

Auto ziņas: Jeep Wrangler ar kravas kasti