Izcirsti koki, izvelti milzu laukakmeņi, kas vietām piesegušies ar velēnu un sūnu lēveriem, – tāda paveras aina abpus šovasar tapušam grants ceļam, kas metrus 300 vijas cauri kāpai uz Brandaviem piederošu savrupnamu jūras krastā. Vietējie un tūristi, kas ceļu atklājuši, meklējot piekļuvi jūrai, ir sašutuši, ka šādi “kāpa ir brutāli izpostīta”, zina rakstīt žurnāls "Kas Jauns".

“Bagātnieks”, kas iesprostots īpašumā

Jau pirms gadiem desmit Rojas pagasta Kaltenē vietējie zināja stāstīt, ka zemesgabalu Zvejas pie jūras iegādājusies kāda varen bagāta, ar Rīgas satiksmi saistīta amatpersona. Pēc Zemesgrāmatas datiem, zemesgabalu Rojas novadā Brandavs iegādājās 2014. gadā – vienu hektāru. Iespējams, apjaušot, ka kaimiņu provinciālu peripetiju dēļ nebūs iespējams izmantot servitūta piebraucamo ceļu, tāpēc elitārajā mājoklī varētu tikt pilnībā izolēts no ārpasaules, pēc diviem gadiem viņš iegādājās vēl vienu zemesgabalu 0,54 hektāru platībā, lai tādā veidā pa savu zemesgabalu nodrošinātu piekļuvi šosejai, kopumā ieguldot 40 000 eiro.

Stāsts par to, ka līdzena lauka vidū, kas skaitās kāpu zona (zemes strēmele starp lielceļu Rīga–Kolka un jūru), varētu parādīties privātmāja, šķita neticams. Līdz 2017. gada vasarā sākās elektrības pievilkšanas darbi, bet nākamajā jau tika rakti pamati, pavisam droši liekot saprast, ka izņēmumi tomēr mēdz būt.

Kā "Kas Jauns" pirms vairākiem gadiem rakstīja, veikli iesāktiem būvniecības darbiem gan nebija iespēju tikpat pārliecinoši turpināties. Vispirms Brandavu vietējie “iemūrēja” savā īpašumā, neļaujot viņam izmantot piebraucamos ceļus. Nespēja vienoties par servitūta ceļu pieejamību beidzās ar to, ka būvmateriāli mājas tapšanai tika pat slīdināti lejā pa kāpu. Būvniecības procesu tā spāru svētku fāzē sarežģīja arī tas, ka celt māju Brandavs bija izlēmis pilnīgi tukšā vietā. Sabiedrības modrā acs skaitīja, ka līdz ēkai no jūras sanāk tikai nepilni 100 soļi, kas nozīmē, ka nav ievērots Aizsargjoslu likuma 67. pantā noteiktais, proti, ka ciematu teritorijās kāpu aizsargjoslu platumam jābūt vismaz 150 metriem. Toreiz Rojas būvvaldes vadītājs Agris Jansons "Kas Jauns" apgalvoja, ka “viss ir kārtībā” un “atļauja šā objekta celtniecībai ir dota”, jo savulaik šajā zemes īpašumā atradusies māja, uz kuras pamatiem nu var tapt jauna. Tiesa, vecā māja, kā klātienē pārliecinājās "Kas Jauns", atradās ne tieši tajā vietā, kur Brandavs meistaroja jaunbūvi, bet gan tuvāk jūrai. Arī tiem, kas pārmeta par būves vērienu – reāli redzamiem diviem stāviem pieļaujamā viena vietā, kāds ar īpašu atzīmi noteikts Rojas novada teritorijas attīstības plānojumā –, Jansons norādīja: “ja nav griestu pārseguma, bet visa pamata daļa aiziet līdz jumtam, balstoties uz apbūves noteikumiem, tas ir tikai viens stāvs”.

Mantas arests

Taču 2019. gads sapni par māju pie jūras sarežģīja vēl vairāk, ļaujot neraizēties arī par piebraucamā ceļa neesamību. Tas notika ne finanšu trūkuma dēļ. Kā togad liecināja valsts amatpersonas deklarācija, Brandavs, būdams SIA "Rīgas karte" valdes loceklis un mārketinga daļas vadītājs, kā algu piecās darbavietās (Rīgas Svētās Trijādības Pārdaugavas pareizticīgo draudzes reģents; pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs; Rīgas pilsētas pašvaldības mākslinieciskais vadītājs; SIA "AGAP" valdes loceklis un mazākumtautību programmas "Zelta kamoliņš" likvidators) bija norādījis gandrīz 200 000 eiro gadā, tas ir, ne mazāk kā 16 500 eiro katru mēnesi, bet bezskaidrās naudas uzkrājumu – ne mazāk kā vienu miljonu eiro.

Tiesa, respektējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsākto kriminālprocesu un lēmumu, 2019. gada 11. martā Brandava mantai uzlika arestu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 361.(1) pantu. Tas tika darīts, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Brandavs šajā lietā figurēja kā aizturētais saistībā ar uzņēmumu "Rīgas karte". Drīz pēc KNAB aktivitātēm Brandavs nolika "Rīgas kartes" valdes locekļa pilnvaras un tika atstādināts no "Rīgas satiksmē" ieņemamā amata.

Īpašnieki mainās, bet Aleksandrs “dzīvos līdz mūža galam”

Līdz ar arestu objekts “Kaltenes māja” uz vismaz gadu tika iesaldēts. Tajā nebija nekādu dzīvības pazīmju. Vismaz acīm redzamu ne, taču formāli, kā izrādās, Brandavs nesnauda. Kolīdz, 2020. gada 11. septembrī, KNAB Otrās pārvaldes Pirmās nodaļas lēmums par aresta uzlikšanu mantai tika atcelts, Aleksandrs jau 16. decembrī Kaltenes īpašumu uzdāvināja savam tobrīd 87 gadus vecajam tēvam Leonam Brandavam, kurš ar “pēdējo gribu” pēc diviem gadiem šo mantu atstāja savu nepilngadīgo mazdēlu, Aleksandra dēlu, Adriana un Dāvida ziņā. Dāvinājuma līgumā tēvam gan ticis noteikts “aizliegums bez Aleksandra Brandava rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām”, kā arī Aleksandram Kaltenē “nostiprināt dzīvokļa tiesības līdz mūža galam”.

Ceļš ir, iesnieguma nav

Nu izskatās, ka melnā strīpa aiz muguras, jauns grants ceļš priekšā un Brandavi tuvākā nākotnē jaunajā savrupnamā varētu gaidīt uz sālsmaizi. Bet vai tiešām ceļa izbūvei saņemtas vajadzīgās atļaujas un runas par izpostītu kāpu ir tikai ļaužu pieņēmums?

Valsts vides dienesta (VVD) Sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska "Kas Jauns" atklāj, ka ceļš izbūvēts Kaltenes krasta veidojumu teritorijā, “kas ir dabas piemineklis”. Informāciju par ceļa būvniecību dienests saņēmis šā gada februārī, un jau pēc nedēļas Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektors veicis objekta pārbaudi, konstatējot, ka ceļš izbūvēts aptuveni 170 metru garumā un 3 metru platumā, kā arī nodarīti bojājumi dabas piemineklim – pārrāvums Litorīnas jūras krasta veidojumā, rezultātā samazinot šā dabas objekta estētisko, ekoloģisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību. Pēc nepilna mēneša – martā – VVD uzsāka administratīvo lietu “par ceļa būvniecību bez ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma, tādējādi pārkāpjot likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu prasības”, bet jūlijā piemēroja administratīvo sodu. Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas speciāliste Ilze Reinika zina teikt, ka vainīgajai personai ir piemērots naudas sods 600 eiro. “Dabas aizsardzības pārvaldes ieskatā šī ir nelikumīga būve,” rezumē Reinika.

Ņemot vērā faktu, ka ceļš jau ir uzbūvēts, VVD turpmāko rīcību atstājis Talsu novada būvvaldes kompetencē. “Pašvaldībai saskaņā ar Pašvaldību likumu un Būvniecības likumu ir atbildība par būvniecības procesa tiesiskumu savā teritorijā. Par to VVD ir rakstiski informējis attiecīgo pašvaldību,” skaidro Jalinska.

"Kas Jauns" sazinājās arī ar Talsu novada pašvaldības Būvvaldes vadītāju Emīlu Gulbi, kurš informē, ka “ceļa izbūves dokumentācijas izstrāde ir bijusi uzsākta 2016. gadā atbilstoši būvprojektam, kas iesniegts tā laika Rojas apvienotajā būvvaldē”, taču nav veikta būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde. Turklāt minētā būvatļauja 2023. gadā ir izbeigta. “Secīgi – veiktie būvdarbi klasificējami kā patvaļīgi!” norāda Talsu novada pašvaldības Būvvaldes vadītājs, piebilstot, ka tuvākajā laikā veiks īpašuma apsekošanu, sagatavos atzinumu par būves pārbaudi un pieņems lēmumu. Vaicāts, vai lēmums var tikt saistīts arī ar ceļa likvidēšanu un kāpas atjaunošanu – pretējā gadījumā tiesības patvaļīgi izbūvēt ceļu “cauri” kāpai var “nopirkt” ikviens, kam pietiek naudas sodiem –, Gulbis norāda, ka tas tiks izvērtēts atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta 5. daļai, kas paredz gan atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, gan iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Pieder divi uzņēmumi

Pēdējos piecus gadus Aleksandra Brandava vārds vairs netiek saistīts ar darbu kādā no valsts vai pašvaldības sabiedrībām. Pēc "Lursoft" datiem redzams, ka Aleksandram šobrīd pieder divi uzņēmumi: kopš 2011. gada tas ir SIA "Pāvilostas Upesciems" (75 % daļas, savukārt 25 % pieder Puidem Andrim), kas skaitās nekustamo īpašumu sektorā, bet pagājušajā gadā apgrozījis 0 eiro un strādājis ar 352 eiro zaudējumiem, un 100 % – 2020. gadā reģistrētā SIA "AGAP", kas saistīta ar izdevējdarbību un pērn apgrozījusi 167 105 eiro, nopelnot 8766 eiro un kopumā nodokļos valstij samaksājot 46 eiro un 10 centus.

“Trako deviņdesmito” kļūdas: tā vietā, lai glābtu VEF un “Banku Baltiju”, ēdām importa konservus